INFORMĀCIJA

Par Latvijas ārpolitiku un simt dienām

Ārlietu ministra preses konferencē Ādažos 11. aprīlī

Vakar, 11. aprīlī, ārlietu ministrs Valdis Birkavs bija aicinājis žurnālistus, lai izklāstītu savu viedokli par Latvijas ārpolitiku valdības pirmo simt dienu laikā. Preses konferencei bija izvēlēta netradicionāla vieta — ASV firmas “Kellog’s Latvija” ražotne Ādažos, ko Valdis Birkavs atklāja 1993. gada 10. novembrī, tolaik būdams Latvijas Ministru prezidents.

Pirms preses konferences žurnālisti tika iepazīstināti ar ražotni. Tur strādā 73 cilvēki, un tikai viens no viņiem ir ārzemnieks — “Kellog’s Latvija” ģenerāldirektors un visu “Kellog’s” Austrumeiropas ražotņu direktors Filips Stjuarts (Philip Stewart), kurš visnotaļ atzinīgi novērtēja vietējā personāla darbu un uzņēmuma ražošanas iespējas Latvijā. Ražotnes direktors Andris Brēmers, stāstot par “Kellog’s” tehnoloģisko procesu, atzīmēja, ka lielākā daļa Ādažu ražotās produkcijas — “Corn Flakes” un “Frosties” kukurūzas pārslas — tiek eksportētas galvenokārt uz Krieviju un vairākām Austrumeiropas valstīm, taču ir iecienītas arī Latvijā.

Pēc ražotnes apskates ārlietu ministrs Valdis Birkavs paskaidroja, kāpēc izvēlējies preses konferencei šādu netradicionālu ievadu. “Es redzu, ka nesen izstrādātā Latvijas eksporta attīstības stratēģija ir tieši tas, kas vajadzīgs arī tādam uzņēmumam kā “Kellog’s”.

Latvijas Attīstības aģentūras un PHARE konsultanti, kas nule Ārlietu ministrijā prezentēja Latvijas eksporta attīstības stratēģiju, 19. aprīlī ar to iepazīstinās arī Ministru prezidentu. Šajā attīstības stratēģijā paredzēts, ka Latvijā jāattīsta eksportspējīgas ražošanas un tehnoloģijas. Jo Latvijas un Baltijas tirgus lieliem un spēcīgiem uzņēmumiem, kāds ir arī “Kellog’s”, būtībā ir par mazu,” teica V.Birkavs. Tuvāko desmit dienu laikā tiks noslēgti trīs brīvās tirdzniecības līgumi un, kā ministrs, cer četri vēl šī gada laikā. Tas nozīmē, ka produkcijas ražotājiem Latvijā var pavērsties daudz plašākas iespējas. “Tā ir rūpe par Latvijas preču eksporta stratēģiju,” teica V.Birkavs.

“Visi klātesošie jau ir pamanījuši, ka viens no manis īstenotās ārpolitikas akcentiem kopš septembra, bet daudz nopietnākā veidā kopš Šķēles valdības apstiprināšanas ir ekonomisko procesu veicināšana un diplomātiskā korpusa pārorientēšana uz skaidriem ekonomiskiem mērķiem,” sacīja ārlietu ministrs. Taču uzsvēra: “Tas nenozīmē, ka mēs atstājam novārtā drošības problēmas vai integrāciju Eiropas Savienībā. Drīzāk otrādi, mēs tām pievēršam vēl lielāku uzmanību. Ekonomikas problēmas nedrīkst ietekmēt mūsu drošības problēmas, bet ekonomikai jāpalīdz tās atrisināt. Un mūsu ekonomiskā attīstība ir viens no līdzekļiem mūsu sekmīgai integrācijai Eiropas Savienībā.”

Ārlietu ministrs teica: “Pats svarīgākais man ir palīdzēt Ministru prezidentam un valdībai Latvijā radīt investīcijām pievilcīgus apstākļus. Un lai kā man gribētos nodarboties ar tīru ārpolitiku, man, patiesību sakot, ir nepieciešams, lai būtu arī atbilstoša nodokļu politika. Diemžēl te ir vesela virkne problēmu.” Pēc ministra domām, Latvijai nepietiek vienkārši ar pievilcību ārzemju investoriem. Nepietiek tāpēc, ka mūsu valsts ir neliela, kaut arī teritoriāli nav mazāka par Beļģiju un Nīderlandi kopā. “Mums ir jārada apstākļi eksportspējīgu preču ražošanai šeit, jārada sevišķi labi, sevišķi pievilcīgi noteikumi. Jo mums visapkārt ir daudzas konkurētspējīgas valstis, un visi šobrīd cīnās par ārvalstu investīcijām. Kāpēc mums nepaskatīties uz Čriju, valsti, ar kuru mums no 1. maija būs bezvīzu režīms. Braucot turp, pētiet un stāstiet, jo Črija īsā laikā no nabadzīgas valsts ar nelielu iedzīvotāju skaitu ir pārvērtusies par vispievilcīgāko investīciju vietu Eiropā. Pēc šādiem paraugiem mums jāvadās,” sacīja ministrs.

V.Birkavs atzīmēja svarīgākos faktus ministrijas veikumā valdības pirmo simt dienu laikā. Šajā laikā Latvijā akreditējies Eiropas Savienības vēstnieks. Valdis Birkavs tāpat pauda apmierinātību par darbību Eiropas Savienības integrācijas jautājumos. Viņš izteica viedokli, ka Latvijai šajā procesā ir “ļoti maz laika”. Šo viedokli V.Birkavs pamatoja ar faktu, ka starpvaldību konference ir sākusies, un tās laikā faktiski tiks pārbaudīta mūsu valsts spēja sākt sarunas par iestāšanos ES. Drīz no Eiropas Savienības tiks saņemts materiāls ar konkrētiem jautājumiem par Latvijas situāciju, un valdībai būs jāatbild uz tiem trīs mēnešu laikā. Pēc tam, starpvaldību konferences laikā, eksperti, pēc Valda Birkava vārdiem, “novērtēs katru mūsu soli”.” Katrs nepareizs solis mūs attālinās no Eiropas Savienības, un katrs pareizs solis tuvinās tai,” teica ārlietu ministrs.

1997. gadā beigsies starpvaldību konference, un pēc sešiem mēnešiem sāksies Eiropas Savienības sarunas ar Maltu un Kipru par to uzņemšanu ES. “Ja mēs, mobilizējot savus spēkus un savu prasmi, parādot precīzu izpratni par lietām, pusotra gada laikā izdarīsim to, ko no mums gaida, tad ar mums arī varētu sākt sarunas par iestāšanos. Ja neizdarīsim, varam palikt šī procesa ārpusē. Bet mēs vēl neesam zaudējuši iespēju būt pirmie, būt labākie, būt gudrākie,” norādīja ārlietu ministrs.

Pievēršoties Latvijas eventuālajai uzņemšanai NATO, Valdis Birkavs teica, ka sagatavots dokuments, kas tiks iesniegts NATO ģenerālsekretāram Solanam, kurš drīz ieradīsies vizītē Latvijā.” Dokumenta projekts jau ir iesniegts NATO mītnē Briselē. Tajā ir izklāstīts mūsu viedoklis attiecībā uz NATO paplašināšanu. Šajā dokumentā mēs arī uzdodam NATO jautājumus, uz kuriem gribam sagaidīt atbildes,” teica V.Birkavs. NATO vadībai iesniegts arī individuālās programmas “Partnerattiecības mieram” projekts. V.Birkavs uzsvēra, ka pasaulē ļoti augstu tiek vērtēta Latvijas karavīru līdzdalība starptautiskajos miera spēkos bijušajā Dienvidslāvijā.

Ārlietu ministrija tāpat intensīvi strādāja, lai Latvija varētu iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā. Ir cerība šogad pabeigt šo procesu.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par Latvijas attiecībām ar kaimiņvalsti Baltkrieviju, ministrs sacīja: “Mēs rūpīgi sekojam, kādas izmaiņas notiek Baltkrievijas ārpolitikā. Mums ir aktīvas attiecības ekonomikas jomā, un mēs tās nedomājam mainīt.”

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ārlietu ministrs kā galveno sava resora nopelnu minēja faktu, ka Latvija uzplaukst kā tirdzniecības tilts starp Rietumiem un Austrumiem. “Mēs stabili ieturam šo uzsākto kursu,” teica ministrs, kā pozitīvu uzsverot arī faktu, ka izdevies panākt līdzsvaru starp integrēšanos Eiropā un attiecībām ar Krieviju. Šo aspektu V.Birkavs simboliski raksturoja ar vārdiem “Solis Krievijas, divi, trīs soļi Eiropas virzienā”. Preses konferences izskaņā V.Birkavs sacīja: “Mēs pārāk lēni integrējamies Eiropas Savienībā. Līdzsvara ievērošana nozīmē konsekventas ārpolitikas īstenošanu. Valstī ir vienota ārpolitika, un man liekas, ka pagaidām man tomēr izdodas šo kursu noturēt.”

Latvijas Attīstības aģentūras un PHARE konsultanti, kas nule Ārlietu ministrijā prezentēja Latvijas eksporta attīstības stratēģiju, 19. aprīlī ar to iepazīstinās arī Ministru prezidentu. Šajā attīstības stratēģijā paredzēts, ka Latvijā jāattīsta eksportspējīgas ražošanas un tehnoloģijas. Jo Latvijas un Baltijas tirgus lieliem un spēcīgiem uzņēmumiem, kāds ir arī “Kellog’s”, būtībā ir par mazu,” teica V.Birkavs. Tuvāko desmit dienu laikā tiks noslēgti trīs brīvās tirdzniecības līgumi un, kā ministrs, cer četri vēl šī gada laikā. Tas nozīmē, ka produkcijas ražotājiem Latvijā var pavērsties daudz plašākas iespējas. “Tā ir rūpe par Latvijas preču eksporta stratēģiju,” teica V.Birkavs.

“Visi klātesošie jau ir pamanījuši, ka viens no manis īstenotās ārpolitikas akcentiem kopš septembra, bet daudz nopietnākā veidā kopš Šķēles valdības apstiprināšanas ir ekonomisko procesu veicināšana un diplomātiskā korpusa pārorientēšana uz skaidriem ekonomiskiem mērķiem,” sacīja ārlietu ministrs. Taču uzsvēra: “Tas nenozīmē, ka mēs atstājam novārtā drošības problēmas vai integrāciju Eiropas Savienībā. Drīzāk otrādi, mēs tām pievēršam vēl lielāku uzmanību. Ekonomikas problēmas nedrīkst ietekmēt mūsu drošības problēmas, bet ekonomikai jāpalīdz tās atrisināt. Un mūsu ekonomiskā attīstība ir viens no līdzekļiem mūsu sekmīgai integrācijai Eiropas Savienībā.”

Ārlietu ministrs teica: “Pats svarīgākais man ir palīdzēt Ministru prezidentam un valdībai Latvijā radīt investīcijām pievilcīgus apstākļus. Un lai kā man gribētos nodarboties ar tīru ārpolitiku, man, patiesību sakot, ir nepieciešams, lai būtu arī atbilstoša nodokļu politika. Diemžēl te ir vesela virkne problēmu.” Pēc ministra domām, Latvijai nepietiek vienkārši ar pievilcību ārzemju investoriem. Nepietiek tāpēc, ka mūsu valsts ir neliela, kaut arī teritoriāli nav mazāka par Beļģiju un Nīderlandi kopā. “Mums ir jārada apstākļi eksportspējīgu preču ražošanai šeit, jārada sevišķi labi, sevišķi pievilcīgi noteikumi. Jo mums visapkārt ir daudzas konkurētspējīgas valstis, un visi šobrīd cīnās par ārvalstu investīcijām. Kāpēc mums nepaskatīties uz Čriju, valsti, ar kuru mums no 1. maija būs bezvīzu režīms. Braucot turp, pētiet un stāstiet, jo Črija īsā laikā no nabadzīgas valsts ar nelielu iedzīvotāju skaitu ir pārvērtusies par vispievilcīgāko investīciju vietu Eiropā. Pēc šādiem paraugiem mums jāvadās,” sacīja ministrs.

V.Birkavs atzīmēja svarīgākos faktus ministrijas veikumā valdības pirmo simt dienu laikā. Šajā laikā Latvijā akreditējies Eiropas Savienības vēstnieks. Valdis Birkavs tāpat pauda apmierinātību par darbību Eiropas Savienības integrācijas jautājumos. Viņš izteica viedokli, ka Latvijai šajā procesā ir “ļoti maz laika”. Šo viedokli V.Birkavs pamatoja ar faktu, ka starpvaldību konference ir sākusies, un tās laikā faktiski tiks pārbaudīta mūsu valsts spēja sākt sarunas par iestāšanos ES. Drīz no Eiropas Savienības tiks saņemts materiāls ar konkrētiem jautājumiem par Latvijas situāciju, un valdībai būs jāatbild uz tiem trīs mēnešu laikā. Pēc tam, starpvaldību konferences laikā, eksperti, pēc Valda Birkava vārdiem, “novērtēs katru mūsu soli”.” Katrs nepareizs solis mūs attālinās no Eiropas Savienības, un katrs pareizs solis tuvinās tai,” teica ārlietu ministrs.

1997. gadā beigsies starpvaldību konference, un pēc sešiem mēnešiem sāksies Eiropas Savienības sarunas ar Maltu un Kipru par to uzņemšanu ES. “Ja mēs, mobilizējot savus spēkus un savu prasmi, parādot precīzu izpratni par lietām, pusotra gada laikā izdarīsim to, ko no mums gaida, tad ar mums arī varētu sākt sarunas par iestāšanos. Ja neizdarīsim, varam palikt šī procesa ārpusē. Bet mēs vēl neesam zaudējuši iespēju būt pirmie, būt labākie, būt gudrākie,” norādīja ārlietu ministrs.

Pievēršoties Latvijas eventuālajai uzņemšanai NATO, Valdis Birkavs teica, ka sagatavots dokuments, kas tiks iesniegts NATO ģenerālsekretāram Solanam, kurš drīz ieradīsies vizītē Latvijā.” Dokumenta projekts jau ir iesniegts NATO mītnē Briselē. Tajā ir izklāstīts mūsu viedoklis attiecībā uz NATO paplašināšanu. Šajā dokumentā mēs arī uzdodam NATO jautājumus, uz kuriem gribam sagaidīt atbildes,” teica V.Birkavs. NATO vadībai iesniegts arī individuālās programmas “Partnerattiecības mieram” projekts. V.Birkavs uzsvēra, ka pasaulē ļoti augstu tiek vērtēta Latvijas karavīru līdzdalība starptautiskajos miera spēkos bijušajā Dienvidslāvijā.

Ārlietu ministrija tāpat intensīvi strādāja, lai Latvija varētu iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā. Ir cerība šogad pabeigt šo procesu.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par Latvijas attiecībām ar kaimiņvalsti Baltkrieviju, ministrs sacīja: “Mēs rūpīgi sekojam, kādas izmaiņas notiek Baltkrievijas ārpolitikā. Mums ir aktīvas attiecības ekonomikas jomā, un mēs tās nedomājam mainīt.”

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ārlietu ministrs kā galveno sava resora nopelnu minēja faktu, ka Latvija uzplaukst kā tirdzniecības tilts starp Rietumiem un Austrumiem. “Mēs stabili ieturam šo uzsākto kursu,” teica ministrs, kā pozitīvu uzsverot arī faktu, ka izdevies panākt līdzsvaru starp integrēšanos Eiropā un attiecībām ar Krieviju. Šo aspektu V.Birkavs simboliski raksturoja ar vārdiem “Solis Krievijas, divi, trīs soļi Eiropas virzienā”. Preses konferences izskaņā V.Birkavs sacīja: “Mēs pārāk lēni integrējamies Eiropas Savienībā. Līdzsvara ievērošana nozīmē konsekventas ārpolitikas īstenošanu. Valstī ir vienota ārpolitika, un man liekas, ka pagaidām man tomēr izdodas šo kursu noturēt.”

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors