VĒSTULE

Par atbildību pret lasītāju

Saimnieciskais stāvoklis Latvijā pašlaik nav iepriecinošs. Ministru kabineta prezidents A.Šķēle vēstījumā tautai teica, ka iepriekšējās valdības ir novedušas valsti līdz bankrotam un ka tagad nepieciešama ļoti mēķtiecīga un konsekventa saimnieciskā politika, lai izbeigtu bezatbildību, ieviestu kārtību un likumību un atveseļotu tautas saimniecību.

Ņoti enerģiski šai virzienā lauksaimniecības nozarē darbojas Ministru kabineta prezidenta biedrs, zemkopības ministrs A.Kauls. Uz to viņu spiež pašreizējā situācija, kad lauksaimniecība, tāpat kā rūpniecība, ir novesta pie sabrukuma sliekšņa. Straujo ražošanas samazinājumu izsauca nepārdomātā agrārā reforma un nepilnības likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”. Ar šo likumu, ko attiecināja kā uz kolhoziem, tā valsts saimniecībām, tika noteikta to piespiedu likvidācija nepilna gada laikā, un tika atzīta ikviena paju (arī pirkšanas ceļā iegūtā) īpašnieka tiesība privatizācijas ceļā iegūt jebkuru tam iepatikušos ražošanas objektu, turklāt neprasot garantiju par šī objekta darbības turpināšanu. Līdz ar to blakus patiesi godīgiem bijušo kolhozu un valsts saimniecību mantas privatizētājiem dažkārt par zemu cenu tika saņemtas fermas, darbnīcas un citi ražošanas objekti, izkauti tajās esošie lopi, izpārdotas iekārtas un inventārs. Rezultātā laukos parasta parādība ir postā pamestas ēkas. Un daudzo tūkstošu nodarbināto vietā ir bezdarbnieki, kas nokļuvuši bezcerībā un lūdz sociālo palīdzību. Daudzi lauku iedzīvotāji ir zaudējuši ticību sev un valstij.

Sevišķi stipri šai “privatizācijas” procesā cieta lauku mācību un zinātnes iestādes, selekcijas un izmēģinājumu stacijas. Tās pielīdzināja parastiem kolhoziem, neievērojot, ka:

— tās tika veidotas līdz ar Latvijas Republikas izveidošanu — ar 1920. gadu, un pakāpeniski tajās līdz pat 1989. gadam tika ieguldīti lieli valsts līdzekļi;

— šo mācību saimniecību un selekcijas staciju darbība vienmēr bija vērsta uz lauksaimniecības kultūras līmeņa, kā arī darba ražīguma paaugstināšanu laukos;

— visās attīstītajās valstīs pastāv sava mācību un zinātnes saimniecību sistēma.

Pašreiz lielākā daļa šo saimniecību novestas līdz sabrukumam, to manta sadalīta uz pajām, daļēji izvazāta. Ir nepieciešams, lai valdība apzinās to, ka lauki nevar attīstīties bez mācību un zinātnes iestādēm, ka tās ir jānodrošina ar zemi un jāpārtrauc to mantas “privatizācija”.

Pašreizējā A.Šķēles valdība sola pārtraukt līdzšinējās nelikumības un veicināt tautas saimniecības atjaunošanu. Šajā virzienā darbojas arī zemkopības ministrs A.Kauls, kas aicina nodrošināt kā zemnieku, tā valsts saimniecību un statūtsabiedrību tālākpastāvēšanu. A.Kauls vairākkārt savās runās ir norādījis, ka ar “privatizācijas” masku laukiem ir nodarīti zaudējumi vairāku simtu miljonu latu vērtībā, ka tiek sagrautas meliorācijas sistēmas, kurās ieguldīti 2 miljardi latu. Tāpat viņš ir norādījis, ka valsti pārpludina ar lētiem, ārvalstu subsidētiem pārtikas produktiem, laupot pašmāju ražotājiem iespēju pārdot savus ražojumus. Turpinās preču nelegāla ievešana lielos apmēros — pēc ekspertu vērtējuma, tikai 1995. gadā nelegāli ievests ap 30 000 tonnu liellopu gaļas un tās produktu. Ir ziņas, ka 1995. gadā robežu šķērsojušas ļoti daudzas “tranzīta” automašīnas un kravas furgoni, no kuriem ap 437 ir “pazuduši” — tas ir, tie izpārdevuši savu kravu Latvijā, nemaksājot ne muitu, ne nodokļus un neievērojot sanitāros noteikumus. Ministrs A.Kauls sola un jau ir sācis veikt pasākumus nelikumīgo pārtikas preču ievedumu un blēdību apkarošanai.

Bet tas viss rada lielu satraukumu un nedrošību “melnā tirgus” darboņos un tautas īpašuma izlaupītājos, un tie ir sākuši aktīvu pretdarbību. Ar dažu žurnālistu un komentētāju palīdzību presē, televīzijā un radio kopš A.Kaula stāšanās amatā ir publicēts simtiem uzbrukumu, sagrozot faktus un nepareizi attēlojot viņa darbību. Kā spilgts piemērs ir tendenciozais uzbrukums par lētākas lopbarības iepirkšanu no Ukrainas, lai nodrošinātu dažu atlikušo lielo fermu lopus ar lopbarību un saglabātu tās.

Tas norāda, ka zināmas aprindas, tie, kuri ir tieši atbildīgi par Latvijas pašreizējo smago saimniecisko stāvokli, savu egoistisko interešu aizstāvībai ir apvienojušies, jo nojauš, ka šī ministra darbība ir vērsta pret lauksaimniecības grāvējiem un ka turpmāk vairs nevarēs nesodīti, savtīgos nolūkos, izmantojot dažas esošo likumu nepilnības, nodarīt kaitējumu lauksaimniecības nozarei un tajā strādājošajiem. Tādēļ arī minētās aprindas meklē cilvēkus, kas ir ar mieru bezatbildīgi rakstīt, sagrozot faktisko stāvokli.

Tādēļ arī mēs, lauksaimniecības zinātnes un ražošanas pārstāvji, apsprieduši esošo stāvokli:

— deklarējam, ka ticam mūsu Dzimtenei Latvijai un tās lauksaimniecībai kā valsts saimnieciskās dzīves pamatam;

— ticam, ka vairums informācijas dienestos strādājošo ir objektīvi mūsu dzīves attēlotāji;

— aicinām visus informācijas dienestos nodarbinātos žurnālistus un raidījumu veidotājus apzināties savu atbildību pret lasītāju un nepieļaut bezatbildīgu apmelošanas kampaņu pret ministru, kas sācis ieviest likumību un kārtību savā nozarē.

Šis aicinājums pieņemts selekcijas un izmēģinājumu saimniecību direktoru un direktoru zinātnisko vietnieku (Direktoru padomes) apspriedē Pūrē 1996. gada 29. martā.

Padome dibināta 1990. gadā un darbojas Latvijas Zemkopības institūta vadībā. Padomē darbojas Stendes, Priekuļu, Mežotnes, Viļānu, Pūres, Dobeles selekcijas un izmēģinājumu stacijas, MPS “Vecauce”, PS “Skrīveri”, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Zemkopības institūta vadītāji un atsevišķas lauksaimniecības autoritātes.

Latvijas Zemkopības institūta direktors, Direktoru padomes priekšsēdētājs
Ģ.Siliņš