Latvijas Saeimas tribīnē — Eiropas viedoklis un balss

Vakar, 11.aprīlī, Eiropas Parlamenta prezidents Klauss Henšs, kas šajās dienās uzturas oficiālā vizītē Latvijā, ar sirsnību tika uzņemts Saeimas ārkārtas sesijas plenārsēdē, kurā teica saistošu uzrunu (skat. Saeimas stenogrammu — 5., 6.lpp.). Attēlos: augstais viesis Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses un Saeimas sekretāra Imanta Daudiša sabiedrībā un Saeimas priekšā, tribīnē. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Eiropas Parlamenta prezidenta
preses konferencē Saeimas namā

Vakar, 11.aprīlī, Eiropas Parlamenta prezidenta Klausa Henša vizītes otrajā dienā Saeimas namā notika augstā viesa preses konference, kurā piedalījās arī Eiropas Parlamenta deputāts, Eiropas Parlamenta delegācijas priekšsēdētājs attiecību uzturēšanai ar Baltijas valstīm Nīlss Sindals un Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ameriks.

Vispirms A.Ameriks, uzrunājot žurnālistus, uzsvēra Latvijas konsekvenci ceļā uz Eiropas Savienību. “Latvija uz Eiropas Savienību virzās nelieliem soļiem, bet stingri ieturot kursu,” viņš teica. “Kopš 1991.gada šis process bijis ļoti konstruktīvs un pakāpenisks, un Klausa Henša vizīte tam ir jauns apliecinājums.”

Pēc tam runāja Klauss Henšs. Viņš atkārtoja, ka Rīgā ieradies pat pirms visu ES dalībvalstu galvaspilsētu apmeklēšanas. To K.Henšs pamato ar Eiropas Savienības un tās institūciju dziļo interesi par mūsu valsti un reģionu. “Eiropas Parlaments grib padziļināt dialogu ar Baltijas valstīm un visām Austrumeiropas valstīm,” sacīja K.Henšs un piebilda, ka tagad mūsu attiecības kļuvušas daudz ciešākas. “Galvenais, ka mēs tagad saprotam, ko gribam viens otram pateikt,” uzsvēra Eiropas Parlamenta prezidents.

Augstais viesis akcentēja Eiropas Parlamenta lomu jaunu dalībvalstu uzņemšanā Eiropas Savienībā. Ja ES lēmums būs pozitīvs, tad tas vispirms būs jāratificē Eiropas Parlamentā un pēc tam visu ES dalībvalstu parlamentos. “Pienāks diena, kad mums šāda lēmuma (par Latvijas uzņemšanu ES — J.Ū.) ratificēšanai Eiropas Parlamentā būs vajadzīgs vairākums. Un, jo ātrāk mēs uzsāksim ciešu kontaktu un informācijas apmaiņu, jo drošākas būs garantijas vajadzīgajā brīdī panākt šo vairākumu.”

Tālāk Klauss Henšs izteica gandarījumu par Latvijas centieniem pielāgot savu likumdošanu ES normām, par šo gatavību viņš pārliecinājies visās sarunās Rīgā. “Latvijai būs vajadzīgi gan konsekventi centieni, gan laba griba, lai noietu ceļu līdz Eiropas Savienībai,” norādīja Klauss Henšs. Viņš arī aicināja pienācīgi augstu novērtēt pērn Latvijas noslēgto asociācijas līgumu ar ES, uzsverot, ka pienācis laiks šo līgumu piepildīt ar reālu saturu.

Klauss Henšs izteica pārliecību, ka visas trīs Baltijas valstis ES varētu tikt uzņemtas vienlaicīgi. Sarunas ar Latviju, Lietuvu un Igauniju, pēc K.Henša domām, tiks sāktas kopā. Pēc tam gan tās tiks risinātas ar katru valsti atsevišķi. “Taču, ja ES nolems, ka atrasts risinājums, lai uzņemtu vienu no Baltijas valstīm, tad šis pats risinājums noteikti derēs arī abām pārējām valstīm,” sacīja K.Henšs. Šādu viedokli viņš pamatoja ar Baltijas valstu ģeopolitisko kopību, kā arī ar ES un tās institūciju organizatoriskajām grūtībām ikvienas jaunas dalībvalsts uzņemšanas gadījumā.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, vai ES attīstību un Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību varētu ietekmēt prezidenta vēlēšanas rezultāti Krievijā, Klauss Henšs apstiprināja, ka Eiropas Savienība neietekmēsies no blakusfaktoriem, kā arī neļaus ietekmēt savas attiecības ar Austrumeiropas valstīm. “Esam noslēguši līgumus ar Austrumeiropas valstīm, un arī turpmāk slēgsim tādus līgumus, kā paši uzskatīsim par vajadzīgu,” uzsvēra Eiropas Parlamenta prezidents.

"LV" informācija