11. aprīļa ārkārtas sesijas sēde
Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Paziņoju par atklātu Saeimas 1996.gada 11.aprīļa ārkārtas sesijas sēdi, kuru saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 38.pantu pēc sava ierosinājuma ir sasaucis Saeimas Prezidijs. Pirms sākam izskatīt darba kārtībā izsludinātos jautājumus, gribu deputātiem atgādināt, ka pulksten 10.10 mūs uzrunās Eiropas Parlamenta prezidents Klauss Henšs.

Pirmais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts,— Juridiskās komisijas vārdā!

 

I.Bišers (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir trešajā lasījumā, un uz trešo lasījumu tādi principiāli, dziļi principiāli priekšlikumi nav iesniegti, ir priekšlikumi par atsevišķiem pantiem. Un tāpēc es negribētu sākt kaut kādu vispārēju ziņojumu par to, bet komentēt šos priekšlikumus, izskatot pa konkrētiem pantiem. Un man ir priekšlikums izskatīt nevis pa paša likumprojekta par grozījumiem pantiem, bet pa Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem, kuros šie grozījumi tiek izdarīti, jo tā deputātiem būs labāk pārskatāmi.

Sēdes vadītāja. Tas ir, atbilstoši sakārtoti tabulā, un tātad deputāti strādā ar dokumentu nr.550.

 

I.Bišers. Ar nr.550, jā.

Sēdes vadītāja. Jā. Lūdzu!

 

I.Bišers. Tātad 23.pants. Deputāts Požarnovs ir iesniedzis divus priekšlikumus pie šī panta. Pirmais priekšlikums ir tāds, ka institūcijas, kas pilnvarotas uzlikt administratīvos sodus, nav tiesīgas piemērot citas pilsoņu tiesības un brīvības ierobežojošus pasākumus. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tādā gadījumā policijai, Zemessardzei, muitai un rindai citu institūciju, kuras ir tiesīgas piemērot dažādas personu ierobežojošas sankcijas, būtu atņemtas tiesības uzlikt arī naudas sodus. Mēs to uzskatām par nepamatotu.

Un otrs priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, pa vienam iesim cauri, ja! Par katru atsevišķi. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Otrs priekšlikums arī pie šī paša panta. Tur tiek norādīts, ka pasākumi, kas nepieciešami sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un saistīti ar pilsoņu rīcības brīvības ierobežošanu, ir nosakāmi ar likumu. Mums nav nekādu principiālu iebildumu pret to, bet uzskatām, ka šim priekšlikumam nav vietas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jo tas iziet tālu ārpus šī kodeksa regulēšanas jomas un tam būtu vieta kādā vispārīgākā likumā, piemēram, likumā par cilvēka un pilsoņa tiesībām, jo tas iziet ārpus šī kodeksa darbības robežām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Tālāk pie 26.panta ir deputāta Požarnova priekšlikums panta daļā, kur iet runa par rajonu, pilsētu un pagastu padomju kompetenci izdot saistošus noteikumus, par kuru pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu, ierobežot šī naudas soda apmēru no 50 līdz 20 latiem. Nu, es gribētu teikt, ka to komisija neatbalsta, jo saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” pašvaldību domēm un padomēm ir piešķirtas tiesības izlemt visai daudz atbildīgu jautājumu, kā jautājumus par sabiedrisko kārtību, sanitārās tīrības uzturēšanu, zaļo stādījumu uzturēšanu, inženierkomunikāciju aizsardzību un tā tālāk, un mēs uzskatām, ka nav pamata ierobežot pašvaldību tiesības šajā jomā, nosakot, kādā apmērā var tikt paredzēti administratīvie sodi šajos jautājumos, tāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas atzinumu nav. Pieņemts.

 

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Požarnova priekšlikums papildināt 32.pantu ar jaunu daļu, kuras redakciju viņš dod, proti, ka tās personas, kuras uzliek naudas sodus, nevar vienlaicīgi pieprasīt no personas, kurai uzliek naudas sodus, izdarīt ziedojumus dažādos fondos, kaut kādus maksas pakalpojumus un tā tālāk. Tāpēc mēs principā to atbalstījām, un faktiski priekšlikums ir pieņemts, tikai nedaudz citā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

M.Vītols (LZS, KDS un LDP). Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Šeit Požarnova kunga priekšlikums lielā mērā praktiski saistās ar to kārtību, kāda šodien Rīgas pilsētā ir ar transportlīdzekļu evakuāciju no tām vietām, kurās šie transportlīdzekļi ir novietoti nelikumīgi jeb neatbilstoši satiksmes noteikumiem un var traucēt satiksmi. Un manas uzstāšanās būtība ir tāda, ka gribu pievērst jūsu, deputātu, uzmanību tām nejēdzībām, kas šodien notiek Rīgas pilsētas ielās un ir saistītas ar šo transportlīdzekļu evakuāciju. Un es gribu jums vismaz tā retrospektīvi pārstāstīt, kā šī situācija tāda, kāda tā ir, ir izveidojusies.

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, es ļoti atvainojos! Vītola kungs, piedodiet, lūdzu, man ir tiesības jūs pārtraukt. Mēs pašlaik neizskatām situāciju Rīgas ielās un automašīnu pārvietošanu, to mēs izskatīsim, ja būs šāds likumprojekts vai labojums, mēs izskatām Administratīvo kodeksu, 32. pantu. Lūdzu konkrēti par šo pantu un ierosinājumus šajā sakarībā, bet retrospektīvos stāstījumus par automašīnu pārvietošanu Rīgas ielās lūdzu preses konferencē vai citā vietā!

 

M. Vītols. Es Kreituses kundzes iebildumus ņemu vērā, bet mans stāstījums tieši skar 32. pantu, jo šeit ir runa par to, ka vajag liegt iespēju, tiem kas ir pārkāpuši un saņēmuši sodu par administratīvo pārkāpumu, izdarīt vēl kaut kādas papildu iemaksas ar trešo personu starpniecību. Un tas ir tieši ar šo automobiļu transportētāju firmu starpniecību, jo patiesība šodien ir tāda, ka, ja tu noliec mašīnu zem zīmes vai citā neatļautā vietā, tu samaksā sodu 10 latus un pēc tam, kad tavu transportlīdzekli evakuē, aiztransportē no šīs vietas, tad firmai pēc tam, proti, SIA “Daugava”, SIA “Auto Daugava”, vēl ir papildus jāsamaksā 22 vai 27 lati atkarībā no tā, vai tu savu transportlīdzekli aizvāc jeb paņem tajā pašā diennaktī vai nākamajā diennaktī. Tas ir, vēl šie 5 lati par autostāvvietas izmantošanu par diennakti. Vai jūs, deputāti, zināt tādus izcenojumus citā vietā, kur jums par stāvvietas izmantošanu diennaktī būtu 5 lati jāmaksā? Līdz ar to būtiski šī situācija saistās kopā ar Požarnova kunga ierosinātajiem priekšlikumiem, un es vēlos no visas sirds aicināt jūs atbalstīt šo Juridiskās komisijas atzinumu, lai mēs neveicinātu patvaļu, kāda šobrīd Rīgas ielās ir saistīta ar šo transportlīdzekļu evakuēšanu, jo bieži vien lēmums tiek pieņemts nevis pēc būtības par šo transportlīdzekļu evakuāciju, un autoīpašnieki to zinās, bet gan formāli. Arī tādos gadījumos, kad netiek traucēta satiksme, bet, piemēram, kad ir varbūt vienkārši aizsniguši vārti un kāds autoīpašnieks savu automobili novietojis iepretim šiem vārtiem, šie transportlīdzekļi tiek evakuēti. Daudzreiz, un man te teātra cienītāji piekritīs, īpaši no laukiem, šī firma darbojas teātru apvidos, tur, kur laucinieki ir atbraukuši no laukiem un novietojuši savus automobiļus pie teātriem. Bieži vien viņi atstāj arī savas drēbes šajos automobiļos, jo viņi negrib stāvēt rindās garderobē, un pēc tam, kad iznāk ārā, nav ne automašīnas, ne drēbju. Es tāpēc lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un vēršu deputātu uzmanību uz tām problēmām un patvaļu, kas šobrīd ir saistītas ar šīs firmas darbību autotransporta līdzekļu evakuācijā. Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāt Vītol, precizēsim! Mums nav dots Juridiskās komisijas priekšlikums, mums ir deputāta Požarnova priekšlikums un pēc tam ir galīgā panta redakcija. Ko jūs, lūdzu, atbalstāt?

 

M. Vītols. Es atbalstu deputāta Požarnova priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Un tagad aicināt balsot par to?

 

M. Vītols. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies! Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J. Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Požarnovs, ir visnotaļ pozitīvs un būtu atbalstāms, ja šis jautājums nebūtu jau pietiekami juridiski korekti, vispārīgi un visaptveroši atrisināts korupcijas novēršanas likumā, jo korupcijas novēršanas likumā ir īpašs pants, kas saka, ka jebkurai valsts amatpersonai, un tā amatpersona, kurai ir tiesības uzlikt sodus, visos gadījumos ir valsts amatpersona, tātad valsts amatpersonām, tajā skaitā tām, kas ir tiesīgas uzlikt administratīvos sodus, nav tiesību ņemt nekādus papildu maksājumus. Tas ir aizliegts ar korupcijas novēršanas likumu. Līdz 1. jūlijam gan šī norma nav spēkā, bet pēc 1. jūlija tā stāsies spēkā, jo pret šo normu, šo pantu, kad mēs apspriedām korupcijas novēršanas likumu, neviens deputāts neiebilda. Ja mēs ieliekam šajā likumā šādu normu, neapšaubāmi tas neko ļaunu varbūt nenodara, bet likumdošanas ziņā tas rada varbūt tādu zināmu disharmoniju un nebūtu vēlams. Tādēļ es tomēr iebilstu pret šādas normas ievietošanu speciālā likumā un aicinātu balsot pret šīs normas pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs atbalstāt sniegto galīgo panta redakciju. Lagzdiņa kungs, mēs nevaram svītrot pantu trešajā lasījumā, ja nav iesniegts rakstisks priekšlikums. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J. Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Redziet, šis pants runā par vispārīgajiem noteikumiem sodu uzlikšanai, un mēs faktiski šajos vispārīgajos noteikumos jau ietilpinām, nu, teikšu tā, diezgan tādas, nu tiešas idejas, jo mani, piemēram, interesē maksas pakalpojumi par atskurbtuves izmantošanu. Vai tagad pēc šāda panta pieņemšanas par atskurbtuvi būs jāmaksā vai nebūs jāmaksā? Šīs idejas autors varētu uz to atbildēt, jo šeit skaidri un gaiši no šī teksta var secināt, ka arī par to vairs nebūs tiesību pieprasīt maksu. Tā ka es domāju, jūs saprotat, kāpēc ir vajadzīgs otrreiz atkārtot to pašu, kas ir citos likumos un kas attiecas uz tiesībām pieprasīt šo maksu par pakalpojumiem, un tā tālāk, vēl ir bez tam arī daļa no šādiem jautājumiem skarta Civillikumā. Es tomēr uzskatu, ka šo pantu vienkārši šādi papildināt absolūti nebija nepieciešams šajā gadījumā. Protams, man tiešām ir ļoti grūti tālāk runāt, jo es arī uzskatu, ka tas vienkārši nav vajadzīgs, bet kā rīkoties, es nevaru par tādu balsot.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lagzdiņa kungs lieliski to zina, un jūs, Dobeļa kungs, to zināt, ka, ja būtu iesniegts priekšlikums svītrot pantu, mēs par to balsotu. Tagad, balsojot pret trešā lasījuma redakciju, spēkā paliek otrā lasījuma redakcija un pants paliek tāds, kāds viņš ir, mēs viņu nevaram izsvītrot, mēs taču balsojam par trešā lasījuma redakciju. Tā ka jūs šobrīd, lūdzu, izlemjiet un izdiskutējiet, ko jūs atbalstāt — otrā lasījuma redakciju, Požarnova kunga priekšlikumu vai to, kā tas ir iestrādāts trešā lasījuma redakcijā likumā, ko mēs pašlaik apskatām.

 

J.Dobelis. Es piekrītu jums.

Sēdes vadītāja. Bet lūdzu priekšlikumu, ko tad jūs atbalstāt!

 

J.Dobelis. Ja man ir jābalso par vienu vai otru, es balsošu gan pret vienu, gan pret otru, peronīgi es tā darīšu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt atstāt spēkā otrā lasījuma panta redakciju. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu esiet tik laipni un savstarpējās diskusijas, kas ir veicamas skaļā balsī, realizēt citās telpās, lai deputāti dzirdētu, ko runā tas, kas ir tribīnē un vēlas jūs uzrunāt!

 

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi, protams, es varu saprast Dobeļa kunga uztraukumu, tā kā, ja es nekļūdos, tas ir kārtībnieks Rīgas 66.6. Protams, viņam par to ir ļoti jāuztraucas, jo, teiksim, viņa cienījamā municipālā policija savā laikā ņēma ziedojumus. Un viens no skandalozākajiem faktiem bija, ka Kupča kungs paņēma kā ziedojumu krāsaino televizoru, jo izrādījās, ka automašīnas saimnieks nevarēja samaksāt uzlikto soda naudu, un tad nolēma ar barterattiecībām šo jautājumu risināt.

Protams, Lagzdiņa kungs, tas šeit neies zem korupcijas likuma kā tāda, jo attiecīgi tas ir ziedojums municipālajai policijai, bet ne fiziskai personai — Kupča kungam vai Dobeļa kungam. Līdz ar to attiecīgi neviens policists nerakstīs savā nodokļu deklarācijā, ka municipālā policija ir saņēmusi no kāda grēcinieka krāsaino televizoru vai vēl kādu citu lietišķu lietu. Tādēļ, protams, vai nu vajadzētu atbalstīt Juridiskās komisijas piedāvāto redakciju vai arī Požarnova kunga priekšlikumu. Tādā traktējumā, kā līdz šim bija, atstāt to nevar, jo tas atstāj vienkārši tīras plašas iespējas, it sevišķi reģionos, municipālajām policijām uzdarboties un saņemt visāda veida ziedojumus, lai veicinātu municipālās policijas darbību. Tas tīri ietekmēs vai nu Rīgas pašvaldību vai iedzīvotājus, kuri no tā cietīs. Tādēļ ir jārada tomēr barjera, lai tās funkcijas veiktu vai nu pati municipālā policija vai kāda ceļu policija, bet nevis tas, kas šodien pāriet apakštiesībās. Parādās jau Rīgā kādas četras vai piecas firmas, kas nodarbojas ar to, ka tiklīdz ierauga kādu mašīnu, to ātri un fiksi stiepj prom. Un pie reizes pēc tam piestāda rēķinu, kas bieži vien divas līdz trīs reizes pārsniedz mašīnas vērtību.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

A.Požarnovs (TB). Ņoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka man šeit tika izteikti jautājumi, kā risināt tādā vai šādā gadījumā, es gribētu izteikt savus apsvērumus. Protams, ir jau iespējams, ka, piemēram, es kopā ar Rīgas pilsētas policijas priekšnieku uztaisīšu kopfirmu, kurā mēs abi būsim dibinātāji un noteiksim maksas alkohola ekspertīzi, kas maksās 100 latu, un viņš izdos likumu, ka obligāti tikai manā firmā to drīkst darīt, un es pelnīšu, vai ka mēs ievietosim cilvēkus nevis atskurbtuvē, bet pieczvaigznīšu viesnīcā, un par to būs jāmaksā. Piemēri ir visdažādākie un visiespējamākie. Bet mans uzskats ir šāds. Ja reiz pastāv šāda problēma ar automašīnām, tad, lūdzu, ir iespējams ieviest satiksmes noteikumos zīmi, ka zem šīs zīmes novietotās mašīnas tiek aizvilktas. Tās uzliek uz visiem vārtiem. Un Administratīvo pārkāpumu kodeksā mēs pieņemsim, ka jāmaksā nevis 5 lati, bet 30 lati par mašīnas novietošanu zem šādas zīmes. Bet tad tas būs pilnīgi oficiāli. Tad, ja gadījumā šis cilvēks tur novietos savu mašīnu, tas maksas pakalpojums ieies šajā kopējā summā. Tā ka es domāju, ka tāds risinājums būtu daudz korektāks. Bet jebkurā gadījumā, ņemot vērā to, ka Juridiskā komisija šeit ir piestrādājusi un viņa ir kompetentāka, kādā veidā pareizi būtu formulējami šie priekšlikumi, un ņemot vērā to, ka pēc būtības Juridiskās komisijas priekšlikums izsaka tieši to pašu, ko es gribēju izteikt savā priekšlikumā, es domāju, ka Juridiskās komisijas piedāvātā redakcija ir daudz precīzāka un korektāka, un tāpēc es ieteiktu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu, noņemot savējo. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts! Otro reizi.

 

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Es tomēr gribu informēt precīzi, kāda norma ir spēkā esošajā korupcijas novēršanas likumā. Tur ir 14.pants, kurš nosaka aizliegumu ņemt papildu maksājumus. Šā panta 2.punkts skan šādi: “Valsts amatpersonai, kurai, pildot savus amata pienākumus, ir jāpieņem lēmums...”, un tātad lēmums jebkurā gadījumā tiek pieņemts tad, ja persona tiek administratīvi sodīta, “... pienākumu pildīšana aizliedz ņemt papildu maksu.” Un šeit ir trešā daļa, kura detalizēti nosaka, kas tad ir šī papildu maksa, nevis varbūt tik nepilnīgi, kā to Administratīvo pārkāpumu kodeksā mēs tagad ietveram. Papildu maksa šī likuma izpratnē ir naudas vai citu finansu līdzekļu vai kustamās vai nekustamās mantas bezatlīdzības nodošana attiecīgās valsts amatpersonas īpašumā. Otrkārt, kustamās vai nekustamās mantas nodošana attiecīgās valsts amatpersonas lietošanā bez maksas vai par pazeminātu maksu. Par to vispār nerunā Administratīvo pārkāpumu kodeksa attiecīgā piedāvātā norma. Treškārt, pakalpojumu sniegšana attiecīgajai valsts amatpersonai bez maksas vai par pazeminātu maksu.

Tātad šeit ir visaptveroši šis jautājums reglamentēts. Turklāt, godātie kolēģi, es pilnīgi piekrītu tai koncepcijai, ko Juridiskā komisija ir ielikusi, bet šis jautājums nav jāreglamentē speciālā likumā, administratīvās atbildības likumā. Tas ir juridiski korekti un precīzi, visaptveroši korupcijas novēršanas likumā jāreglamentē. Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām. Kādēļ šāds aizliegums tiek attiecināts tikai uz tām amatpersonām, kuras uzliek administratīvos sodus? Kādēļ citām valsts amatpersonām nav šāda ierobežojuma? Atkal mēs ieliekam vienu šādu antikorupcijas normu speciālā likumā un attiecinām to tikai uz šauru amatpersonu loku. Tad attiecināsim arī uz pārējām amatpersonām! Aizliegsim arī viņām ziedot gadījumos, kad viņām ir tiesības pieņemt lēmumus un sodīt! Kādēļ mēs uz citām neattiecinām? Uz tiesnešiem neattiecinām, uz prokuroriem neattiecinām šādu ierobežojumu, bet tikai uz tām amatpersonām, kuras ir tiesīgas uzlikt administratīvos sodus? Manuprāt, tā ir juridiski nekorekta pieeja, un es aicinu tomēr balsot kā pret vienu, tā pret otru redakciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es nebiju paredzējis runāt, bet es redzu, ka par tā nodēvēto nekonstruktīvo opozīciju ir pārstājuši paši pozicionāri te runāt, būtībā kaisīdami putekļus. Mani uztrauc tas, ka neviens nav īsti iedziļinājies problēmā, bet runā. Es nezinu, kāda iemesla dēļ runā un vai mēs tiešām par pļāpātavu te gribam pārvērsties. Juridiskās komisijas formulējums ir ļoti skaidrs, un Lagzdiņa kungs varbūt vistuvāk bija patiesībai, ka tiešām varbūt katrā atsevišķā tiesību nozarē nevajadzētu formulēt to, ko varētu formulēt kopējā likumā. Bet šis likums jau nav pieņemts!

Bez tam, kā mēs zinām pēc juridiskās prakses, ir vajadzīgs arī katrā atsevišķā tiesību nozarē formulēt precīzāk šīs tiesību nozares problēmas, un šī ir vispārīgā daļa, kas regulē šo jautājumu. Šeit nav nekādu pretrunu, nav nekādu bažu, ja izlasa nopietni šo pantu, ka netiks samaksāts par atskurbtuvi vai kaut kas tamlīdzīgs. Tas ir cits, atsevišķs jautājums. Runa ir tikai par to... Vajag izlasīt šo pantu un saprast to tā, kā tur ir rakstīts, nevis pēc savas fantāzijas. Un lūdzu būt lietišķiem! Man vienkārši ir kauns, ka pati pozīcija savā starpā taisa blēņu runas tur, kur vajadzētu nopietni un lietišķi runāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļs” deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir jau labi, ka mums ir korupcijas novēršanas likums, bet tas ir adresēts tikai amatpersonām. Taču diemžēl prakse mums ir tāda, ka visvairāk šajā ziņā grēko tieši pašvaldības. Un šeit tāpēc arī ir institūcijas un amatpersonas. Tātad šeit nevar būt runas, ka, lūk, ar korupcijas novēršanas likumu mēs atrisināsim visas problēmas. Diemžēl tāda pašreiz ir prakse, un mēs šodien izskatām ne likumu par prokuratūru, ne likumu par tiesu varu, bet panta nosaukums tieši ir “Vispārīgie noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu”. Ja mēs šajā normā skaidri un gaiši to ierakstām iekšā, tad tas jau ir saistošs visām institūcijām, kas piemēro sodu — gan amatpersonām, gan arī tām institūcijām, kuras ir tiesīgas pašas izdot šādus saistošus noteikumus. Tās ir pašvaldības. Tāpēc es tomēr aicinu cienījamos kolēģus atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vārds komisijas pārstāvim!

 

I.Bišers. Sakarā ar kaislīgajām debatēm, kas izraisījās, es gribētu dot dažus izskaidrojumus.

Pirmkārt, šis grozījums nav pieņemts otrajā lasījumā, tas ir parādījies tikai trešajā lasījumā, tā ka Dobeļa kungam un Lagzdiņa kungam ir pilnīgas iespējas balsot pret šo papildinājumu.

Otrs jautājums. Es ļoti cienu Lagzdiņa kunga mūža darbu — tas ir korupcijas novēršanas likums — bet es domāju, ka šis likums tomēr nav spējīgs atrisināt visas problēmas, kas mums ir. Un, kā pats Lagzdiņa kungs norādīja, šeit ir runa par to, ka amatpersona ņem savā labā kaut ko. Tas tiešām tā ir. Bet šeit prakse ir parādījusi, ka te notiek daudz slīpētāk un ka dažkārt viņas neņem tieši, viņas ņem caur starpniekiem, un tā tālāk.

Piemēram, gadu atpakaļ bija izplatījusies tāda prakse tieši pie sodu uzlikšanas par pārkāpumiem, kur ir alternatīvas sankcijas — vai nu naudas sods vai vadītāja tiesību atņemšana. Un tad notika, teiksim, tā — nu, kā jūs gribat, vai nu jūs samaksājat sodu 7,5 latus un vēl 15 latus kaut kādam fondam kā ziedojumu, vai arī jums atņems uz sešiem mēnešiem vadītāja tiesības. Kādu risinājumu izvēlējās vadītāji, to jūs varat viegli iedomāties. Tāpēc mēs saskatījām šajā gadījumā saistības ne tikai ar šo aizvilkšanas momentu, šeit ir daudz plašāk, un nevarētu teikt, ka tas nonāk tieši amatpersonas kabatā. Bet katrā ziņā šāda prakse būtu pēc komisijas domām jāpārtrauc. Tāpēc mēs centāmies izslēgt.

Man ļoti patīk, ka arī Požarnova kungs atbalsta mūs un piekrīt mūsu komisijas ieteikumam, jo tas ir nedaudz plašāks un aptverošāks dažos gadījumos nekā tas, ko viņš iesniedza. Bet iniciatīva, protams, paliek Požarnova kungam.

Vēl es gribu teikt tiem, kas ir satraukušies par visām tām nekārtībām, kuras ir saistītas ar automašīnu aizvilkšanu, ka Juridiskā komisija ierosināja šajā sakarībā vēl vienā citā pantā, tas ir, 257. pantā, labojumus, pie kuriem mēs vēl nonāksim mazliet vēlāk. Bet, kamēr nonāksim, tie, kas interesējas, var pievērst uzmanību labojumiem 257. pantā. Tāpēc es lūdzu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus pievērst uzmanību! Divi balsojumi. Pirmais ir Požarnova kunga priekšlikums. Māris Vītols uzstāj uz balsojumu. Noņem? Paldies! Tā ka balsojums ir papildinājums 32. pantā, izsakot trešo daļu šādā redakcijā: “Institūcijas un amatpersonas, kas ir pilnvarotas uzlikt administratīvos sodus...” un tālāk kā tekstā, kas jums ir tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret —4, atturas —5. Pieņemts.

 

I. Bišers. Nākamais pants ir 44., kurā nekādi labojumi nav iesniegti trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

 

I. Bišers. Nākamais parādās 45. pants. Sakarā ar šo pantu ir divas lietas. Pirmkārt, komisija pieņēma priekšlikumu līdzšinējo otrajā lasījumā pieņemto 45.3 pantu pārvērst par 45. pantu, respektīvi, mainīt šā panta numerāciju, jo mums ļoti nepatīk tie panti ar dubultnumuriem. Nu, visu jau nevar izdarīt, bet kur var, mēs gribam no tiem izvairīties.

Sēdes vadītāja. Deputātiem...

 

I. Bišers. 45. pants līdz šim jau arī bija agrākais teksts “Nelikumīga ārstēšana”, respektīvi, pēc būtības tas pats pārkāpums. Diezin kāpēc 1992. gadā Augstākā padome uzskatīja, ka vairs nav aktuāli uzlikt naudas sodu par šiem pārkāpumiem. Tas ir pirmais priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šādām izmaiņām nav? Pieņemts.

 

I. Bišers. Otrs ir šeit Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ieslēgt pantā jaunu daļu, kas runātu par neapstiprinātas medicīnas tehnoloģijas izmantošanu. Juridiskā komisija principā atbalstīja šo priekšlikumu, tikai mazliet izmainīja un vienkāršoja redakciju un samazināja uzliekamā soda apmēru, jo uzskatīja tomēr, ka tas nav tik bīstams kā pārējie šajā pantā paredzētie pārkāpumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas izdarīto redakciju nav. Pieņemts.

 

I. Bišers. 45.1. pants. Priekšlikumu nav trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

I. Bišers. 45.2. pantam priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

I. Bišers. 45.3. pants pārvēršas par 45. pantu, kā to jau mēs esam apstiprinājuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

I. Bišers. Tālāk — 45.4. pants. Vienīgais grozījums sakarā ar 45.3. panta izslēgšanu. Tātad šis pārvēršas par 45.3. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

I. Bišers. Tālāk — 46.1. pants. Par šo pantu es lūgtu man atļaut ziņot pa daļām.

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu, atbilstoši iesniegtajiem priekšlikumiem!

 

I. Bišers. Tātad pirmā daļa. Otrā lasījuma laikā šo panta daļu Saeima izslēdza sakarā ar to, ka ir vispārējs pants “Uzņēmējdarbība bez reģistrēšanas vai bez licences”, kas attiecas uz visām sfērām un visa veida uzņēmējdarbību. Pēc tam Labklājības ministrija iesniedza priekšlikumu tomēr atjaunot šo pantu, un tas ir pamatots ar to, ka nepieciešams, lai šinī gadījumā šos sodus piemērotu Farmācijas departaments, nevis tiesa, kā visos pārējos gadījumos, kur ir runa par uzņēmējdarbību bez licences, un izteikt nedaudz mainītā redakcijā, Tāpēc mums vajadzēja to, kaut arī otrajā lasījumā tas bija jau pieņemts, likt šeit uz balsošanu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo mēs uzskatām, ka šie ir pārāk nopietni soļi. Ne tikai 250 latu, kas ir ievērojams sods, bet iet runa par konfiskāciju, kur var konfiscēt zāles un zāļu ražošanas iekārtas. Respektīvi, šeit var konfiscēt veselas rūpnieciskas iekārtas, kuras izmantotas neatļautai zāļu ražošanai un kuru vērtība var būt visai liela. Un tāpēc mēs uzskatījām, ka, lai Farmācijas departaments pārbauda, sastāda protokolus, bet lēmumi par šādām konfiskācijām tomēr ir jāpieņem tiesām, kur mums ir speciāli administratīvie tiesneši, kas šādas lietas varētu izskatīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Tā. Par otro daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

 

I.Bišers. Par trešo daļu Labklājības ministrijai bija neliels priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Par ceturto daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

I.Bišers. Par piekto daļu ir Labklājības ministrijas priekšlikums. Mēs principā to atbalstījām, bet mēs uzskatījām, ka mēs varētu to izteikt vienkāršāk, jēgu saglabājot, jo citādi teksts bija pārāk smags.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Ir Labklājības ministrijas priekšlikums ietvert jaunu sesto daļu par zāļu pavaddokumentu uzskaites, saglabāšanas, lietošanas vai aprites kārtības neievērošanu, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Līdzšinējā sestajā daļā, kas tagad kļūst par septīto daļu, tātad ir atkal Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija pieņēma. Te ir uzrakstīts, ka daļēji pieņēma, bet faktiski viņš ir pieņemts pilnībā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Astotaja daļā nekādu priekšlikumu nav, tikai tagad mainās daļas numurs.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

I.Bišers. Tātad līdzšinējā astotā daļa — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

I.Bišers. Un tagad pēdējā daļā ir piecu deputātu priekšlikums, kuri lūdz šo soda sankciju — 100 latus — nomainīt uz 10 latiem. Mēs atceramies to lielo cīņu, ka komisija vispār negribēja šo pantu. Ja tas tomēr ir iestrādāts, tad komisija šoreiz vairs neatbalstīja tā izslēgšanu... soda samazināšanu.

Sēdes vadītāja. Roberts Jurdžs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

R.Jurdžs (TB). Cienījamais Prezidij, deputāti! Šajā pantā ir divas daļas, tas ir, recepšu veidlapu izgatavošana, kas notiek lielos apmēros un rūpnieciski un kur varētu neiebilst pret soda sankciju 100 lati, un ir arī otra daļa — recepšu izrakstīšanas kārtība, kad tās izraksta nabaga terapeiti ar algu 40 lati mēnesī, un izraksta vairākus desmitus dienā. Un, ja jūs zināt recepšu izrakstīšanas noteikumus, tad farmācija ir diezgan stingra. Teiksim, ja jūs neapvelkat “divi mēneši” vai “desmit dienas”, tas ir recepšu izrakstīšanas noteikumu pārkāpums. Un vai būs iespējams viņiem samaksāt 100 latus? Tā ka es ierosinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Bet šis priekšlikums attiecas gan uz izgatavošanu, gan uz izrakstīšanu, Jurdža kungs, jo jūsu priekšlikumā ir tikai naudas summas labojums un nav nekādu citu labojumu. Tā ka tas attieksies pantā uz abiem šiem procesiem. Komisijas vārdā? Lūdzu!

 

I.Bišers. Tas jau arī bija tieši tas apsvērums, kāpēc komisija uzskatīja, ka, ja par izgatavošanas noteikumu pārkāpšanu uzliktu 10 latus, tas uzņēmējam būtu visai, nu, smieklīgi, atklāti sakot. Un tāpēc te jau sods ir līdz simt latiem... Mēs ļoti ceram uz attiecīgo Farmācijas departamenta darbinieku saprātu, ka viņi ne vienmēr izmantos tikai maksimālo summu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu desmitās daļas sankcijā vārdu “simt” aizstāt ar “desmit”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 29, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

 

I.Bišers. Tālāk nākošais — 46.2. pants. Te ir tikai mūsu redaktoru priekšlikumi, kurus komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Tālāk — 101. pants. Te arī ir sīki redakcionāli labojumi, kurus komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Tieši tas pats par 102. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Nākošais ir 102.2. pants, par kuru priekšlikumu trešajam lasī-jumam nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

I.Bišers. Tālāk — 121. pants, kur arī lūdzu atļaut ziņot pa daļām.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Bišera kungs, 103. pants! Mums viena lappuse, jums…

 

I.Bišers. Ziniet, man diemžēl lappuses ir… Jā, man ir jāatvainojas, manā eksemplārā lapas trūkst. 103. pants — tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. 120. pants. Uz trešo lasījumu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

I.Bišers. Un tālāk — 102…

Sēdes vadītāja. Nē, 121. Mēs 120. pantu tikko kā pieņēmām.

 

I.Bišers. Ā… 102. mēs taču neesam…

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, mēs tikko pieņēmām 103, pēc tam 120., un tagad ir 121. Jums vienkārši sajuka pašlaik. Sakārtojiet tās lapas! 10. lappusi mēs izskatām.

 

I.Bišers. Jā, bet tad mēs neesam izskatījuši… vismaz es neesmu izskatījis 108. lappusi.

Sēdes vadītāja. 108. mums nav. 8. lappusi mēs izskatījām. 102.2. pantā labojumu nebija, deputātiem iebildumu nebija, mēs pieņēmām.

 

I.Bišers. Jā, atvainojos! 121. pants. Tātad pa daļām. Tātad pirmajā daļā pieci deputāti — Jurdžs, Pēterkops, Grīgs, Požarnovs un Ozoliņš — lūdz līdzšinējo nobalsoto sankciju — 5 lati — aizstāt ar 1,5 latiem. Komisija gāja uz kompromisa priekšlikumu un piekrita samazināt līdz 3 latiem.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es gribēju diskutēt par ceturtās daļas sankciju.

Sēdes vadītāja. Tas ir vēl 11. lappusē. Kad sāksies…

 

V.Krisbergs. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Krisberga kungs! Tātad pret šā priekšlikuma noraidīšanu… fiksēšanu 3 lati — deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Tā. Par otro daļu arī bija šo pašu piecu deputātu priekšlikums samazināt no 10 latiem uz 2,50 latiem. Komisija daļēji to atbalstīja, atkal ejot uz kompromisu, samazinot līdz 5 latiem un pārvietojot vienu pārkāpumu, kurš mums likās radniecīgāks pēc smaguma šim pārkāpumam, no trešās daļas uz otro daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Tālāk trešā daļa. Atkal šo pašu piecu deputātu priekšlikums samazināt no 10 uz 5 latiem. Komisijā ar balsu vairākumu tika izlemts pieņemt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Tālāk nākošā daļa — ceturtā daļa. Ir divi priekšlikumi, vienu izteica šie paši pieci deputāti un otru — Tautas saskaņas partijas frakcija. Tie paredzēja samazināt sodus. Tā ka šeit ir runa par nopietniem pārkāpumiem, kas apdraud satiksmes dalībnieku drošību un varbūt pat dzīvību, mēs uzskatījām, ka nav pamata samazināt tik tālu šos uzliekamā naudas soda apmērus.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es gribētu oponēt šobrīd Juridiskās komisijas izteiktajiem priekšlikumiem un atbalstīt piecu deputātu grupas iesniegumu. Kāpēc? Mums nupat jau izraisījās diskusija, kad mēs runājām par piespiedu evakuāciju. Šeit ir tieši šī pati sistēma. Var uzlikt naudas sodu un var atņemt vadītāja tiesības. Var uzlikt nelielu naudas sodu, labprātīgi piekrist sponsorēt, atbalstīt vai kaut ko citu darīt, un tiesības paliks kabatā. Tā ir viena puse. Bet ir daudz būtiskāka lieta. Man ļoti žēl, bet man liekas, ka mēs gandrīz visi esam autobraucēji, un satiksmes noteikumu sadaļā, kur teikts, kad transportlīdzekli nedrīkst tālāk ekspluatēt, ir arī kreisās puses apgaismojums minēts. Tātad, ja nedegs kreisās puses apgaismojums, jūs varat šķirties no tiesībām uz trim mēnešiem. Jā... pilnīgi pareizi, man arī te palīdzēja atcerēties, ko es gribēju teikt tālāk. Elektriskajām ietaisēm ir viennozīmīga lieta, viņas beidz darboties tad, kad viņas ekspluatē. Spuldze neviena nav pārdegusi, teiksim, garāžā, kad viņa nedeg. Viņa deg un pārtrauc degt braukšanas laikā parasti. Pat modernākajām mašīnām šobrīd vēl borta kompjūterā nav izvada, ka kāda spuldzīte jums nedeg.

Man gribas pie visa tā tikai atgādināt vienu frāzi, ko man pateica cienījamais Griguļa kungs, Aivars Griguļa kungs, ceļu policijas priekšnieks, apmēram divus gadus atpakaļ, kad Jūrmalā pie Dubultiem bija ļoti iecienīts autoinspektoru postenis pie zīmes “40” ar iestādītu radaru “65”, kurš netika vis vērsts pret tuvojošos mašīnu, bet parādīts kaprīzam autobraucējam, lai varētu pierādīt, ka viņš tiešām brauc ar 65 un nevis 40 kilometru ātrumu. Jūs varējāt braukt arī ar 20. Ja inspektors uzskatīja, ka jūs maksāsiet, jūsu ātrums būs bijis 65. Tas tika dokumentēts un pierādīts. Un tad Griguļa kungs pateica — nu, bet vai tad jūs nesaprotat, Krisberga kungs, ka inspektoram alga ir ļoti neliela. Es biju nesaprotošs, es atvainojos vēlreiz Griguļa kunga priekšā, es tiešām biju nesaprotošs. Šodien ceļu policija neizpilda savu tiešo funkciju — nenodarbojas ar profilaksi, redzamās vietās patrulējot un aizturot visbīstamākos pārkāpējus, manevrēšanas noteikumu pārkāpējus. Šodien ir krūmu radaru laiks. Acīmredzot tūlīt sāksies spuldzīšu medību laiks. Es kategoriski iebilstu, jo šāda norma principā ir pretrunā ar antikorupcijas pamatprincipiem. Tiek radīta vēl viena iespēja amatpersonai korumpēties tieši un arī netieši, caur iespējamiem vadītāja piespiedumiem uz sponsorējumiem un tamlīdzīgiem atbalstiem, par ko tiešām mans kolēģis Lujāns jau te runāja. Un ir pilnīga taisnība par Rīgas pašvaldības policiju.

Es aicinu noraidīt komisijas priekšlikumu un atbalstīt piecu deputātu iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es, protams, esmu ļoti priecīgs, ka mūsu runas tiek saglabātas stenogrammās un nepazūd, un šad un tad ieteiktu pastudēt, ko katrs ir teicis vispār. Tas ir nelielam ievadam. Jo jūs redzat, tagad tie paši cilvēki, kas pirmīt, tas ir, Juridiskās komisijas pārstāvji, aizstāvēja it kā kaut ko tādu, kas cīnās pret korupciju, ir pret kaut kādu stingrāku noteikumu ieviešanu un, jāsaka, šinī normā ir pieļāvuši vienkārši absurdu. Citādi to nevar nosaukt. Un te tā kvēli uznākt tribīnē un pateikt, ka tie citi nekā nejēdz, tur daudz prāta nevajag. Bet tagad paanalizējiet! Un es domāju, ka tas ir daudz nopietnāk.

178.pants Ceļu satiksmes noteikumos paredz, ka nedrīkst braukt arī tad, ja apakšējais gabarītu lukturis nedeg. Tagad to praktiski braucot vispār nevar konstatēt neviens. Es nezinu, kurš to ir spējīgs izdarīt. Un tagad par to, tiešām ko cilvēks nezina, ka tas noticis ir, viņa mašīnu aptur un uzliek naudas sodu vadītājam līdz 50 latiem vai atņem transporta vadīšanas tiesības uz laiku līdz trim mēnešiem. Es nezinu, piedošanu, kā var kaut ko tādu vispār ielikt! Cienījamie juristi, te nav runa vairs par juridiskajām zināšanām, bet par vienkārši kaut kādām, ziniet, citām zināšanām, lūk. Protams, es tāpēc arī atbalstu šo priekšlikumu, jo nekas cits neatliek. Ir jāatbalsta šīs deputātu grupas iesniegums. Šinī stāvoklī neko citu nevar izdarīt. Bet jebkurā gadījumā es uzskatu, ka vispār vajadzēja ļoti nopietni pārskatīt, par ko tad mēs sodām un vai tas cilvēks ir pelnījis, ka viņu par tādu lietu soda tādā veidā. Pie šīs lietas diemžēl komisija vispār nav piestrādājusi. Neņemiet, lūdzu, ļaunā!

Un es jau gribētu teikt, ka tur arī tālāk par to valsts numura zīmi — neizteikšos otrreiz — arī ir tikpat jocīgi. Ziniet, nav valsts numura zīmes. Nu, un kā ir, kad nokrīt priekšējā zīme? Saprotams, arī tas var gadīties braucot, it īpaši tumsā. Un kas tad notiek? Bet tas ir atsevišķs jautājums. Te nav nekādu priekšlikumu. Diemžēl tur neko nevar izdarīt. Tur var tikai nākotnē par to padomāt. Un tāpēc... Te jau ir viegli uzkāpt tribīnē, runāt kaut kādas muļķības par televizoriem. Un es nezinu, katram jau tādas tiesības ir dotas.

Tikai es gribētu atgādināt, ka šīm firmām, par kurām jūs te esat sašutuši, nav nekāda sakara ar Rīgas Domi. To vienkārši vismaz vajadzētu noskaidrot, pirms te kāpt tribīnē un muļķības runāt. Šīs firmas, it īpaši “Auto – Daugava”, ir noslēgušas līgumu ar Iekšlietu ministriju. Atvainojiet, lūdzu, vispirms iedziļinieties jautājumā, pirms jūs nākat par to runāt! Un tur jau ir tas joks, ka Iekšlietu ministrija nav pakļauta Rīgas Domei.

Un nobeidzot es gribētu atgādināt vēl vienu lietu, skarot Iekšlietu ministriju, kur arī mūsu pārstāvji it kā darbojas. Tātad Iekšlietu ministrijai ir divas ceļu policijas. Jūs varbūt to nezināt, bet es to zinu. Un tās viena otrai nav pakļautas. Ir īpašā ceļu policija, un ir parastā ceļu policija. Un Rīgas pilsētas teritorijā viena policija nezina, ko dara otra, lūk! Tātad ir, lūk, šādas neskaidrības un nesakārtotības. Un, ja te nāk un runā, tad tomēr vajadzētu balstīties uz faktiem un minēt precīzus faktus. Pašvaldības policija šajās auto azvilkšanās vispār nepiedalās. Absolūti nepiedalās šajos pasākumos. Vismaz tik daudz vajadzēja zināt. Vismaz atnākt pie manis un paprasīt. Šeit uzkāpt tribīnē un apvainot citus, nu, tur nekādas mākslas nevajag. Katrs no mums ir spējīgs to izdarīt, lūk, tā. Un es tāpēc iepriekš arī protestēju pret šī panta redakciju, ne jau par tām mašīnām. Un šis panta labojums diemžēl tika veidots tikai šo mašīnu dēļ. Tas parādījās trešajā lasījumā. Bet tur ir būtība. Iedziļinieties tanī tekstā! Un es jums atkārtoju vēl vienu reizi, ka par atskurbtuvi vairāk jāmaksā nav pēc šīs redakcijas, jo tas ir papildu maksas pakalpojums. Iedziļinieties, un tad jūs to redzēsiet! To es tā starp citu pateicu. Bet katrā ziņā, ja jau mēs ejam uz to, ka mēs samazinām sodus, ka mēs rīkojamies maigāk, tad būsim konsekventi visos pantos! Arī turpmākajos, par ko te būs runa. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Šoreiz varbūt tiešām Juridiskā komisija nav visu apsvērusi. Jāpateicas man tam jaunajam cilvēkam, kas ceļā, man nākot uz Saeimu, parādīja satiksmes noteikumus, parādīja, ka te var būt tiešām absurda situācija, ka ceļu policijai ir tiesības noņemt vadīšanas tiesības tikai par to, ka nedeg tiešām tikai tā apakšējā kreisā spuldzīte. Tad jautājums ir par to, ka šeit tā kā mēs neko jaunu nevaram iesniegt. Es tomēr gribētu aicināt un mans priekšlikums ir pieņemt TSP frakcijas priekšlikumu, kur ir paredzēts sods līdz 25 latiem, jo šis “līdz” jau liecina, ka var arī uzlikt sodu viena lata apmērā vai vispār nedot varbūt arī tādā gadījumā, ja tiešām vadītājs nav pamanījis, ka viņam tā spuldzīte nedeg. Braucot viņa ir izdegusi vai braucot ir nosmērējusies vai pat nokritusi numura zīme. Runa ir par to, ka šeit pārkāpumi, kas var būt ļoti nopietni, ir salikti kopā ar pārkāpumiem, kas tiešām var būt nejauši vai vispār nav pārkāpumi, bet vienkārši tehniska neraža tam vadītājam. Tāpēc es lieku priekšā atbalstīt TSP frakcijas priekšlikumu — līdz 25 latiem, jo 7,50 lati jau nu būtu par maz nopietnākos gadījumos. Atstāsim šiem policijas darbiniekiem iespēju izšķirt konkrēto jautājumu! Un tas nebūs nekas, jo likumprojekts kopumā ir jāpieņem.

Bet attiecībā uz Jura Dobeļa teikto, ka nav sakārtota likumdošana starp municipālo policiju un Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, man gribas pārmest Jurim Dobelim, ka nevajag atkal te lieki pļāpāt, bet iesniegt priekšlikumu un likumprojektu, kas sakārtotu šīs attiecības, padomāt par šo jautājumu. Un te vajag tiešām, lūdzu, lūdzu, lietišķi strādāt. Jūs jau taču, Dobeļa kungs, neesat opozīcijā. Jums jau putekļi nav jātaisa, bet jārunā lietišķi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, lūgums citu deputātu runas par pļāpām nesaukt! Roberts Jurdžs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

R.Jurdžs (TB). Cienījamie kolēģi! Jūs jau, iepriekšējie runātāji, daudz ko izteicāt no tām domām, kādēļ mēs iesniedzām šos labojumus. Mums tur ir vairāki labojumi. Mēs sakām paldies komisijai, ka dažus tā atbalstīja un dažus atbalstīja daļēji. Bet mēs aizstāvēsim arī tos, kurus komisija neatbalstīja. Un varbūt šeit bez pļāpām, kā teica Mauliņa kungs, paskatīsimies statistikas analīzi, salīdzinot 1994.gada atskaiti un 1995.gada atskaiti. Ja mēs zinām, ka 1995.gadā 22.aprīlī 81.panta kārtībā Ministru kabinets izdeva grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu sankcijām, tad var uzskatīt, ka 1995.gadā šīs sankcijas jau darbojās. Un kas tad notiek? Mēs redzam, ka reģistrēto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu skaits 1994.gadā ir 300 423, 1995.gadā — 380 621. Tātad reģistrācija par 6% procentiem lielāka. Reģistrē labāk.

Ceļu satiksmes negadījumu skaits, kas jau ir tāds objektīvāks cipars, jo tomēr negadījumi nav atkarīgi no policijas, neskatoties uz to, ka paaugstināti sodi par 600 procentiem un 1000 procentiem, vienalga, ir palielinājies par četriem procentiem.

Vēl viens objektīvāks rādītājs ir ievainoto cilvēku skaits. Un es saskaitīju kopā ievainotos ar bojā gājušajiem, jo, kā zināms, ja ir ievainots, tad ir vēl ievainojuma smaguma pakāpes, kas beidzas letāli. Tad, teiksim, 1994.gadā bija 5097 ievainotie, no kuriem gāja bojā 14 procenti. Un 1995.gadā bija 5399 ievainotie, no kuriem gāja bojā 11,4 procenti. Tātad, vienalga, mēs redzam, ka ir pieaugums par 6 procentiem. Tātad visi tie lielie sodi nav samazinājuši ne negadījumu skaitu, ne ievainoto skaitu.

Kas ir būtiski izmainījies? Kas ir visvairāk pieaudzis? Te mēs redzam. Ieturētās naudas summas. Tās ir pieaugušas par 179 procentiem. Manāms pieaugums. Tātad jautājums — kam šie sodi ir izdevīgi? Un, runājot konkrēti par šo pantu, mēs redzam, ka, salīdzinot ar iepriekšējo redakciju, sods palielinās par 660 procentiem. Te neminēja, ka šajā pantā ir arī numura zīmes apgaismojums. Ja tas nedarbojas, tad arī ietilpst šajā ceļu satiksmes noteikumu 178.pantā un ir bojājums, ar kuru nedrīkst vadīt transportlīdzekli. Arī par to, ka nedegs apgaismojums numura zīmei, sods būs 50 lati. Bet, teiksim, es uzskatu, ka par smagiem pārkāpumiem būtu jāsoda. Bet tur ir cita iespēja, jo ceļu satiksmes noteikumos teikts, ka nedrīkst vadīt transportlīdzekli ar bojātām stūres iekārtām, ar bojātām riteņu iekārtām nedrīkst vadīt. Tātad policija ir tiesīga apstādināt, sodīt ar tiem pašiem 7,5 latiem. Ja, teiksim, viņš nepakļaujas policijai un grib braukt tālāk, tad viņam ir cits pants, kur ir liels sods par nepakļaušanos policijai vai tiem, kas regulē satiksmi. Tātad es aicinātu balsot par mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, jūs piecas minūtes izmantosiet? Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es atceros, savā laikā Krisberga kungs rādīja savu mobilo telefonu un teica, ka ļauni cilvēki viņam zvanīja no ārpuses. Es arī varu parādīt lietišķu pierādījumu — “Neatkarīgo Cīņu” — un tagad izdarīt secinājumus, kuri deputāti izlasa “Neatkarīgo Cīņu” un kuri ne. Tie būtu, teiksim, Krisberga kungs, Dobeļa kungs un, cik es sapratu, arī Mauliņa kungs. Jo šeit ir taisni tāds rakstiņš Pastalnieka kungam — 50 latu sods un tiesību atņemšana par gabarītu lukturi. Bet šeit jau ir nedaudz arī cita nianse. Protams, varam aizmirst tādu lietu, ka pēc tam ar “Tēvzemei un Brīvībai” labu palīdzību braukās visi tie ārzemju “zārki”, kas ir ievesti Latvijas teritorijā. Un viņi tā mierīgi par 7,50 latiem varēs pavizināties. Jo šeit jau iestājas nākošā lieta, ko arī Dobeļa kungs cenšas aizmirst šinī pantā, tik aktīvi uzstādamies. Ka reizēm ir arī patiešām nopietni bojātas mašīnas, kuras attiecīgi braukā. Un šeit noteikti daļēji nevarētu Saskaņas partijas piedāvātajiem 25 latiem piekrist, jo var būt arī situācija, kad patiešām ir jāatņem braukšanas tiesības un vispār ir jārisina jautājums, ko darīt ar to, teiksim, “zārku”.

Protams, šeit varētu teikt tā, ka notikusi diferenciācija. Patiešām būtu jādiferencē, ka ir tādi gabarītu lukturi vai kaut kādi sīki, salīdzinoši sīki mašīnas bojājumi. Bet tad vajadzēja tīri izvest diferenciāciju. Varbūt šo pantu sadalīt pat divās daļās, kaut kādā veidā pārvietot uz kādu citu pantu. Bet šodien, ja mēs atstāsim 7,50 latus, tad, protams, tas būs nedaudz specifiski. Un tādēļ es tomēr uz doto brīdi aicinātu atbalstīt drīzāk Juridiskās komisijas piedāvāto tekstu. Protams, pēc tam jau var, es domāju, arī nākotnē iedot kādus labojumus un no jauna pārskatīt šos pantus, jo dzīve ir dinamika un arī Administratīvajam kodeksam ir jābūt dinamiskam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, jūs četras minūtes izmantosit? Endziņa kungs, jūs četras minūtes izmantosit? Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Dobeļa kungs ir speciālists visos jautājumos, arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Un tas nav Juridiskās komisijas izgudrojums, jūsu zināšanai, bet tā redakcija, kas ir pašreiz, ir valdības pieņemtie noteikumi 81.panta kārtībā, vēl iepriekšējās valdības pieņemtie 122. noteikumi, kuri ir viens pret vienu iekļauti šeit iekšā. Šos noteikumus mēs vienkārši iekļāvām, lai tie iegūtu likuma spēku, un pie šiem noteikumiem ir šie divi priekšlikumi. Bet tajā pašā laikā es pilnīgi piekrītu, ka acīmredzot mēs neesam apsvēruši visu līdz galam, un es skatos arī valdības piedāvāto projektu par šo pašu pantu grozīšanu, ko grib izdarīt šajā pārtraukumā un kur ir analoģiski pielikta vēl klāt numura zīmes nenostiprināšana. Šeit ir 15 lati, tātad arī šeit jau ir piedāvājums sodu samazināt. Un acīmredzot es drīzāk atbalstītu varbūt šajā gadījumā Tautas saskaņas partijas priekšlikumu kā kompromisu — 25 lati. Bet redziet, kas par lietu! Šeit nav 25 lati, valdības piedāvājumā ir 15 lati absolūti jebkurā gadījumā, šeit ir piedāvājums līdz tam, tātad acīmredzot diferencēti var arī šeit pieiet. Ja ir runa tikai par gabarītu lukturīti, kurš nedeg, tad acīmredzot var piemērot vienu sodu, un, ja ir nopietns bojājums, teiksim, nestrādā bremzes vai stūres iekārta, vai kaut kas tamlīdzīgs, kas aizliedz kustību, tad arī var būt šis maksimālais sods — 25 lati. Tāpēc es gribu pievērst uzmanību tam, ka te ir “līdz”, te nav maksimālais sods. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tā kā mūsu ciemiņi vēl nav ieradušies, turpinām debates, bet ar brīdinājumu, ka būs jāpārtrauc. Atvainojos, Kaksīša kungs! Cienītie deputāti, atbilstoši izsludinātajai tālākajai dienas kārtībai mēs debates pārtraucam uz to brīdi, kamēr pie mums ierodas Eiropas Parlamenta delegācija. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Arī valdības pārstāvji, lūdzu!

 

Godātie deputāti! 10.aprīlī Latvijā ieradās Eiropas Parlamenta prezidents, Viņa ekselence doktors Klauss Henša kungs. Šodien Klauss Henša kungs ir izteicis vēlmi uzrunāt Latvijas Republikas 6.Saeimas deputātus. Lūdzu, Henša kungs, jums vārds!

 

K.Henšs (Eiropas Parlamenta prezidents). (Runas stenografējums — sinhronista tiešā tulkojumā uz vietas, bez literāras apstrādes.) Spīkeres kundze! Kolēģi parlamentārieši! Pateicos jums par sirsnīgo uzņemšanu Latvijā un Saeimā! Man ir liels gods būt pirmajam Eiropas Parlamenta prezidentam, kas uzrunā jūs. Šī vizīte ir viena no manām pirmajām oficiālajām vizītēm ārpus Eiropas Savienības, pirms vēl esmu apmeklējis visas esošās dalībvalstis.

Attiecības starp ES un Latviju un starp abiem mūsu parlamentiem ir stipras, un tās joprojām attīstīsies. Latviju ar Eiropas Savienību šobrīd saista pagājušā gada jūnijā parakstītais un Eiropas Parlamentā jau ratificētais līgums. Tagad jūs esat nolēmuši pieteikt savu kandidatūru uzņemšanai Eiropas Savienībā. Mūsu pārstāvju jaunizveidotā apvienotā komiteja regulāri organizēs sanāksmes, lai apspriestu kopīgas problēmas, pirmsuzņemšanas stratēģijas īstenošanu un, visbeidzot, pašas sarunas par organizācijas paplašināšanos.

Jūs, prezidentes kundze, arī turpmāk — kā tas bija jau pagājušā gadā decembrī Varšavā — piedalīsities Austrumeiropas un Centrāleiropas asociēto valstu parlamentu priekšsēdētāju regulārajās apspriedēs ar mani. Jūsu ministri strukturētā dialoga ietvaros regulāri tiksies ar ES vadītājiem. Jūsu viedokļi tiks ņemti vērā Starpvaldību konferencē, izdarot reformas Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka Starpvaldību konference tieši pirms divām nedēļām sāka darbu Turīnā. Līdztekus jūs cieši sadarbojaties ar visām Baltijas valstīm un ar Eiropas Savienību Baltijas jūras reģionā, lai veicinātu ekonomikas attīstību šajā reģionā un lai risinātu nozīmīgo vides problēmu Baltijas jūras attīrīšanas jomā.

Kā jūs, iespējams, zināt, es esmu aicinājis šā gada beigās vai 1997. gada sākumā organizēt Eiropas Savienības un Baltijas reģiona valstu vadītāju tikšanos, lai uzsāktu jaunu sadarbības fāzi, kas būtu līdzīga tai, kura pagājušā gada decembrī Barselonā jau tika sasniegta attiecībā uz Vidusjūras reģionu. Barselonā panākumi tika gūti tāpēc, ka tur piedalījās arī tādas valstis kā Vācija, Lielbritānija un Zviedrija, kurām nav pieejas Vidusjūrai. Ja Eiropas Savienības un Baltijas jūras valstu vadītāju saietā piedalītos tādas valstis kā Spānija, Itālija un Francija, tas varētu dot jaunu impulsu. Jo Baltijas jūra Eiropai ir tikpat nozīmīga kā Vidusjūra. Pateicoties sadarbībai un attīstības pasākumiem, tā var kļūt par miera un attīstības faktoru. Turpretī nevērība un strīdi var sagraut visus mūsu centienus. Eiropas Savienība šobrīd izprot, kas tiek pakļauts briesmām, un ES dalībvalstis gan ziemeļos, gan dienvidos aktīvi atbalsta manu priekšlikumu.

Eiropas Parlaments nelokāmi iestājas par ES paplašināšanos. Mūsu skatījumā vienota Eiropa ir Eiropas iedzīvotāju vēl ciešāka saliedēšanās savienībā, kas aptver visu Eiropu — tās austrumus un rietumus, ziemeļus un dienvidus. Rīga un Prāga, Varšava un Budapešta ir tikpat lielā mērā Eiropas pilsētas kā Parīze, Londona, Berlīne un Helsinki. Totalitārā režīma gadu desmiti un padomju imperiālisms nav spējuši iznīcināt šo Eiropas mantojumu. Latviešu tautai, tāpat kā daudzām citām Austrumeiropas tautām, ir gadsimtiem ilgas ciešas saites ar Eiropas vēsturi un kultūru. Jums nav jābūt Eiropas Savienības dalībvalstij, lai kļūtu par Eiropas valsti. Bet Eiropas Savienībai esat vajadzīgi jūs, lai tā būtu patiesi eiropeiska.

Lūk, kāpēc mēs Eiropas Parlamentā sirsnīgi apsveicam ES valstu valdību vadītāju 1993.gadā Kopenhāgenā pausto apņēmību veicināt ES paplašināšanu. Paplašināšanas procesa sākums ir skaidrs. Sarunas var sākties sešus mēnešus pēc Starpvaldību konferences slēgšanas. Tās var sākties ne tikai ar Maltu un Kipru, bet ar visām Eiropas valstīm, kuras ir iesniegušas savus pieteikumus un kuras ir gatavas sarunām.

Uz visām kandidējošām valstīm attiecas šādas pamatprasības:

— pieņemt to, ko ES ir sasniegusi (ES dokumentu kopumu), īpaši konkurences politikā un sociālo un vides standartu jomā;

— radīt spēcīgas demokrātiskas struktūras;

— ieviest patiesu tirgus ekonomiku;

— pilnīgi ievērot cilvēktiesības, minoritāšu tiesības un tiesiskumu;

— parādīt stingru politisku gribu piedalīties ES politikas realizēšanā.

Jūs, prezidentes kundze, Varšavas sanāksmē pagājušā gadā decembrī sniedzāt informāciju man un asociēto valstu parlamentu prezidentiem par nozīmīgākajiem pasākumiem, ko Latvija veic, gatavojoties kļūt par ES dalībvalsti. To mērķis ir:

— izstrādāt konkurences politiku atbilstoši Eiropas Savienības normām;

— pielāgot transportu un telekomunikācijas;

— modernizēt statistisko informāciju un tā tālāk, un tā tālāk.

Esmu gandarīts, ka komisija un tās eksperti sniedz palīdzību šā ārkārtīgi grūtā uzdevuma veikšanā. Ja jūsu darbībā būs vērojams progress, tas lielā mērā atvieglinās sarunas par dalībvalsts statusa piešķiršanu. Jums nav jāpieņem visi noteikumi jau tagad, pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, jums jāizlemj, kad ko darīt. Lai gan šīs sarunas ar dažādām valstīm sāksies vienlaikus un noritēs paralēli, tomēr formāli tās nav savstarpēji saistītas. Par katru iesniegumu spriedīs pēc būtības. Protams, ja sākums ir skaidrs, tad gala iznākums nav gluži skaidrs. Man ir svarīgi tas, ka es neuzskatu, ka viena Baltijas valsts varētu pievienoties Eiropas Savienībai pirms pārējām. Tam jānotiek grupveidā.

Es nevaru piedāvāt nekādu grafiku. Es neminēšu arī konkrētus datumus, kad varētu notikt uzņemšana Eiropas Savienībā, jo tie būtu no gaisa grābti datumi. Eiropas Savienībā jūs uzņems vai nu vienlaikus vai nekad. Reģionālā sadarbība nav pretrunā ar līdzdalību Eiropas Savienībā, Baltijas valstu uzņemšana tajā paredz reģionālo sadarbību.

Būtu ļoti bezatbildīgi no manas vai arī no kāda cita ES pārstāvja puses nosaukt, piemēram, 2000.gadu. Vienlīdz bezatbildīgi būtu minēt 2005. vai 2010. gadu, kādu dienu pirms 2005. vai 2010. gada. Neviens to nezina. Neviens nevar to zināt. Nenoteiksim ne reālus datumus, ne lolosim nereālas cerības. Ceļš uz ES paplašināšanu var būt ļoti garš. Sarunas ar Spāniju un Portugāli ilga septiņus gadus. Pat Austrijas, Zviedrijas un Somijas gadījumā, kuras jau bija Eiropas ekonomiskās zonas valstis, sarunām nebija formāls raksturs. Nekad neaizmirstiet, ka ES var un grib tikai atvērt durvis, jums jāizlemj, vai ieiet pa tām.

Tātad, diskutējot par ES paplašināšanu nākotnē, jābūt apdomīgiem. Nenoteiksim nereālus datumus, nelolosim nereālas cerības!

Pievienošanās Eiropas Savienībai nenozīmē ieiešanu pašapkalpošanās universālveikalā, tā nozīmēs kādas suverenitātes daļas, zināmu lēmumu pieņemšanas nodošanu Briselei. Tā negraus latviešu tautas, Latvijas kā valsts identitāti. (Lielbritānija jau arī saglabā savu identitāti.)

Eiropas līgumi ir metodoloģiska bāze, kas palīdz sagatavoties uzņemšanai Eiropas Savienībā. Šie līgumi paši par sevi ir nozīmīgi. Tie paredz, ka sadarbība un sasaiste ar ES būs dziļāka nekā Šveices gadījumā. Tie ir svarīgāki akti. Šiem līgumiem ir tālejoša perspektīva. Un tie nogludinās ceļu iekļūšanai Savienībā.

Taču man jāpiebilst, ka ES pati vēl nav gatava uzņemt jaunas dalībvalstis. Starpvaldību konferencē, kas marta beigās sākās Turīnā, tai jāpārkārto savas institūcijas. Mums jāpanāk, lai sabiedrība atbalsta šādas pārmaiņas. Jāveic reformas ES politikā — lauksaimniecības politikā un struktūrpolitikā, lai sniegtu palīdzību nabadzīgākajiem reģioniem, ja mēs gribam, lai solidaritāte paplašinātos austrumu un dienvidu virzienā. Reformas jāveic finansēšanas jomā, ja vēlamies izvairīties no bankrota. Un tas viss būtu paveicams, iekams pārejam uz “Eiro” — mūsu vienoto valūtu, kas tiks ieviesta ar 1999.gada 1.janvāri.

Stāstot jums par šīm grūtībām Eiropas Savienībā, domāju, ka tas nav iemesls paplašināšanas atlikšanai. Tas mobilizē mūs strādāt pie ES paplašināšanas.

Latvija vēlas iestāties tādā savienībā, kas labi funkcionē un palīdzēs jums sasniegt jūsu valsts nospraustos mērķus. Latvijai nav vajadzīga paralizēta, bankrotējusi savienība, brūkošs iestādījums.

Šobrīd darbu sākusi Starpvaldību konference. Parlamenta mērķi ir konkrēti — padarīt ES efektīvāku, demokrātiskāku un atklātāku. Ar vārdu “efektīvāku” jāsaprot, ka Savienībai jāspēj nekavējoties ar balsu vairākumu pieņemt lēmumus jebkurā likumdošanas aspektā. Taču nozīmīgākajos jautājumos, tādos kā konstitucionāli grozījumi un finansējums, dalībvalstis paturēs veto tiesības.

“Demokrātiskāku” nozīmē pilnvarot Eiropas Parlamentu piedalīties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz visiem likumiem, ko ar balsu vairākumu apstiprinājusi Ministru padome. Mēs iestājamies par augstiem demokrātiskiem standartiem šeit un visās kandidātvalstīs. Šie standarti mums jāattiecina pašiem uz sevi.

“Atklātāku” nozīmē, ka Ministru padomei, pieņemot likumus, jāievēro atklātība un ka mūsu procedūrām jākļūst vienkāršākām.

Savienībai, kurā jūs iestāsieties — esmu cieši pārliecināts, ka tā būs, — jāspēj atrisināt trīs lieli uzdevumi, kas ir svarīgi arī jums:

1) kā modernizēt visu mūsu valstu tautsaimniecību un kā tikt galā ar Āzijas konkurences izaicinājumu, nodrošinot reālas darba vietas tajās rūpniecības nozarēs, kas attīstās sekmīgi. To nevar panākt, Eiropas tautsaimniecībai uzceļot aizsargvalni. Panākumus var gūt, modernizējot mūsu rūpniecības nozares, mūsu infrastruktūru, apmācot strādniekus un koncentrējot mūsu pasākumus izpētes jomā;

2) kā apkarot starptautisko noziedzību, narkotiku pārvadāšanu un nelegālo imigrāciju. Jūsu pilsoņi, tāpat kā visi eiropieši, šajās nebūšanās saskata draudus visai mūsu sabiedrībai. Mūsu policijas spēku un tiesu varas amatpersonu sadarbības stiprināšana un aktivizēšana, padarot to elastīgu un operatīvu, ir viens no uzdevumiem, kurš mums jārisina, izdarot grozījumus līgumā. Tas ir arī viens no mērķiem, ko ES grib sasniegt, paplašinoties uz Austrumiem;

3) kā garantēt politisku drošību un stabilitāti visā Eiropā. Padomju Savienības un komunistiskās hegemonijas vairs nav. Taču Krievijas gaita uz spēcīgām demokrātiskām struktūrām ir gausa un grūta. Un šo pārmaiņu rezultātā radušies sarežģījumi varētu apdraudēt jau sasniegto progresu, ja sabiedrība zaudēs ticību.

Eiropas Savienība ir atbildīga par mieru un stabilitāti visā Eiropā. Protams, ES jālemj par savas drošības pasākumiem. Taču mums nevajadzētu ignorēt šīs problēmas nozīmīgumu attiecībā uz citām valstīm, un mēs tā nerīkosimies. Ar Eiropas Savienību arī Krievijai jāiegūst drošs dialoga partneris, kas pauž vienotu viedokli, pārstāv saliedētu, pārredzamu un aktīvu ārpolitiku. Eiropas ārpolitikas un drošības politikas efektivitātes nodrošināšana ir līguma reformas galvenais mērķis.

Es esmu ieskicējis apjomīgo Eiropas Savienības darba programmu. Ja mūsu iecerētie mērķi konferences gaitā netiks sasniegti, tas traucēs paplašināšanos un bremzēs arī pasākumus citās jomās. Taču veiksmīgs konferences iznākums mums dos iespēju sveikt jaunas dalībvalstis mūsu pulkā un ļaus risināt citus uzdevumus.

Latvijā patiešām ir Eiropai raksturīgas tradīcijas. Viena no šādām Eiropas tradīcijām ir minoritāšu tiesību, minoritāšu kultūras un minoritāšu valodu respektēšana. Ilgu laiku latviešu tauta bija maza minoritāte totalitārā režīma supervalstī. Latviešu tiesības un brīvības netika respektētas. Šīs vēsturiskās netaisnības netiks izlabotas, ja mēs nerespektēsim citu tiesības.

Jums ir ļoti liela iespēja rādīt vēsturisku piemēru, būt pozitīvam jaunās Eiropas simbolam, tādas Eiropas simbolam, kuras pamats ir vairākums, kas aizstāv minoritāšu intereses un risina minoritātēm ļoti nozīmīgas problēmas, apliecinot iecietību un taisnīgumu. Šis ir vienīgais veids, kā būvēt jauno Eiropu.

Jūs varat būt un būsit piemērs mums visiem. Es ceru jūs nākotnē sveikt kā Savienības pilntiesīgu dalībvalsti. Un, tā kā jūs gatavojaties piebiedroties mums, es solu jums Eiropas Parlamenta atbalstu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Godātie deputāti! Ejot pārtraukumā, lūdzu izmantot galvenās durvis, jo tanīs telpās notiek sarunas un preses konference.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Juris Celmiņš, Oļģerts Dunkers, Anatolijs Gorbunovs, Jānis Jurkāns, Ernests Jurkāns, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Valdis Nagobads, Juris Sinka, Jānis Strods.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 51 deputāts. Turpinām darbu. Turpinām debates par 121.panta ceturto labojumu. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt dažus vārdus katrā ziņā par teikto, neaizskarot tos, kas kritizēja Juridisko komisiju, kas izrādīja zināšanas visos šajos jautājumos, un atzīstot, ka tiešām šeit ir problēmas, par kurām varētu runāt.

Bet tomēr. Ja jūs paskatāties uz to priekšlikumu, kas ir vairāku deputātu parakstīts, tad jūs redzat, ka tiek piedāvāta viena konstanta naudas summa, kāda ir jāmaksā par pārkāpumu. Par to pārkāpumu, kuru neprecīzi Dobeļa kungs nosauca par “lampiņas, priekšējās, apakšējās spuldzītes degšanu” un kurš nav minēts satiksmes noteikumu 178. punktā. Izlasīt vajadzētu precīzāk un precīzāk arī šeit no tribīnes teikt. Tur ir savādāk tas uzrakstīts. Izlasīt vajadzētu arī piezīmi, kāda ir uzrakstīta satiksmes noteikumu 178. punkta beigās. Tātad nav runa šeit tikai par šiem pārkāpumiem. Ir runa, ka satiksmes noteikumu 178. punktā ir norādīti tie nopietnie sodi, kurus nav izdomājusi Juridiskā komisija, kurus ir pieņēmusi valdība, un tie nopietnie traucējumi, kādi var būt un ar kādiem nedrīkst ekspluatēt transportlīdzekli.

Risinot jautājumu par to, ka sods uzliekams personām, kas pārkāpj šos noteikumus, mēs a priori uzskatījām, ka visi tie darbinieki, kas nodarbosies ar šo pārkāpumu lietu izskatīšanu, ir godprātīgi. Ja nu mēs šeit runājam no Saeimas tribīnes un domājam, ka tur ir negodprātīgi cilvēki, kas tikai vēlēsies iekasēt pēc iespējas vairāk naudas, kuras zināma daļa aiziet arī Iekšlietu ministrijas budžetā vai ceļu policijas budžetā, tad tā ir cita lieta. Taču šajā sakarībā es gribu teikt — ja pieņemam deputātu Jurdža, Pēterkopa, Grīga, Požarnova un Ozoliņa priekšlikumu, ka nosakāms sods 7 latu un 50 santīmu apmērā un ne mazāk, un protams, ne vairāk, tādā gadījumā gan par pārkāpumu, kas saistīts ar transportlīdzekļu tuvās gaismas sistēmas traucējumiem, pie tam, kā teikts noteikumos, diennakts tumšajā laikā, gan par noteikumu pārkāpšanu, kas saistīta ar darba bremžu sistēmas bojājumiem, būtu uzliekams viens un tas pats sods.

Bet mēs tikko jau pieņēmām 32.pantu, papildinājām šo pantu ar trešo daļu, un otrajā daļā ir norādīts, ka amatpersonai uzliekot sodu vai arī pēc tam, ja šis uzliktais sods tiek pārsūdzēts, ir jāņem vērā noteikumu pārkāpumu raksturs, jāņem vērā šīs personas personību raksturojošie dati un arī, kā teikts, mantiskais stāvoklis. Ja mēs Administratīvo pārkāpumu kodeksā ierakstām vienu soda veidu un vienu soda mēru, tad dabīgi, ka 32.panta nosacījumus vispār nevar realizēt.

Otrkārt. Ja nu tomēr kāds ceļu policijas darbinieks nebūs pietiekami izvērtējis šo pārkāpumu, tad ir iespējams pārsūdzēt, tanī skaitā pārsūdzēt arī tiesā. Es nekādi nepieļauju domu, ka arī šeit nevarētu izprast to pašu, ko varam izprast mēs šeit, ka ir dažāds pārkāpumu raksturs un līdz ar to var būt dažāds sods.

Bet es gribu teikt arī vēl ko. Ekonomēsim laiku un šodien neiestrēgsim šajās debatēs pie šī panta, jo vairāk tādēļ, ka tik tiešām šeit ir dažas neprecizitātes, pie kurām vajadzētu arī strādāt turpmāk. Manā rīcībā un droši vien daudzu deputātu rīcībā ir dokuments, ko iesniegusi valdībai Iekšlietu ministrija, kura ierosinājusi 81.panta kārtībā izteikt 121., 122. un 122.1. pantu redakcijā, kas pēc tās ieskatiem būtu labāka nekā pašreizējā. Taču mēs jau vienojāmies šeit nedēļu atpakaļ, ka būtu nekorekti rīkoties 81.panta kārtībā tajā laikā, kad Saeimā tiek pieņemts likumprojekts trešajā lasījumā, pie tam likumprojekts, kas attiecas ne tikai uz satiksmes noteikumu pārkāpumiem, bet arī uz daudziem citiem jautājumiem. Tādēļ es domāju, ka varu komisijas vārdā apsolīt arī to, ka mēs turpmāk, strādājot pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa tā vai cita panta uzlabošanas, ņemsim vērā arī šo Iekšlietu ministrijas priekšlikumu, jo pastāv jau tāds nosacījums, ka var būt divējāda pieeja, veidojot panta dispozīciju,— vai nu veidot pantu tā, ka to sadrumstalo, paredzot gandrīz katru, teiksim, varētu būt, satiksmes noteikumu 178.punktā minēto pārkāpumu, 1., 2., 3., vai arī izveidot šo blanketu normu, zem kuras tad arī būtu saprotami visi tie pārkāpumi, kas ir noteikti speciālajā likumā vai speciālajos noteikumos kā šajā gadījumā. Tādēļ es lūdzu atbalstīt.

Katrā ziņā es iebilstu pret iepriekš minēto deputātu priekšlikumu par viena noteikta soda veida un soda mēra piemērošanu un lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu ar tādu solījumu, ka mēs arī turpmāk strādāsim pie šā likuma uzlabošanas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš... Nav zālē. Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

 

J.Urbanovičs (TSP). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Esmu nācis tribīnē, lai aicinātu atbalstīt Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, kurš būtībā ir līdzīgs Juridiskās komisijas priekšlikumam, tikai to “augšējo latiņu” drusciņ pazemina. Proti, sods ir nevis līdz 50 latiem, bet līdz — šis vārds ir atstāts — 25 latiem. Visi argumenti par to, kāpēc būtu jāsamazina šis soda galīgais lielākais mērs, ir faktiski vienā teikumā izsakāmi. Arī tālākie mūsu priekšlikumi — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumi — ir izstrādāti un iesniegti, pamatojoties tikai uz šo vienu teikumu, ko es tūlīt teikšu. Un, ņemot to vērā, es domāju, ka es vairāk nerunāšu, jo visiem ir laba atmiņa un visi atcerēsies, ko es tagad saku. Proti, tajos pantos, tajās likuma normās, kur ir runa par soda uzlicēja subjektivitāti, kur pastāv subjektīvs vērtējums, kur pastāv policijas ierēdņa subjektīvā vērtējuma iespējas, mēs samazinām vai piedāvājam samazināt šo galējo soda mēru. Manuprāt, te varētu gari un plaši stāstīt, bet tas izvērstos par tādiem atstāstījumiem, kur un kas ir bijis uz ceļa, kā kurš ir mēģinājis sarunāt ar policistu, lai nebūtu jāmaksā lielāks sods, un tā tālāk, bet tas būtu aizvainojoši katram godīgam policijas darba veicējam. Bez tam deputātiem ir imunitāte un viņi var neievērot, un diez vai šeit zālē tas radīs tik lielu atbalstu.

Tāpēc es aicinu ņemt vērā šos mūsu motīvus, kāpēc mēs esam ierosinājuši samazināt galējo soda mēru. Vēl jo vairāk tāpēc, ka lielā mērā Kaksīša kunga runa bija atbalsts mūsu priekšlikumam, tikai viņš bija uzticīgs komisijas vērtējumam par 50 latiem. Bet 25 lati ir uz pusi mazāk un, manuprāt, tāpēc divreiz labāk. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis , LNNK un LZP frakcijas deputāts! Otro reizi.

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es, protams, pateicos par tiem komplimentiem, ka es esot visu jautājumu speciālists. Tik traki jau nav. Par daudziem jautājumiem es tomēr arī nerunāju.

Bet, ja jau mēs tiešām runājam par precīzām lietām — es ceru, ka stenogrammas mums fiksē precīzi —, to, ko es teicu, es atkārtošu vēlreiz. Drošības pēc es paņēmu arī ceļu satiksmes noteikumus un vēlreiz nocitēšu to, par ko es runāju. Es runāju par 1781., viens — pareizāk sakot. Par pakaļējo apakšējo gabarītu lukturi. Par to, ja tas gadījumā nedeg. Un mani nevar pārliecināt, ka var būt tāds gadījums, ka vienmēr šis vadītājs to redzēs. Būs tāds gadījums, kad viņš to neredzēs un tādā veidā tiks smagi sodīts. Es esmu kategoriski pret to. Ja jau runā par šo 178.pantu vispār, par tiem aizliegumiem, tad par tiem nopietnajiem arī vajag runāt. Bet nevar ņemt visu kā vienotu veselu. Es esmu tomēr pret to. Šo punktu vajadzēja izslēgt.

Otrkārt. Policists… Atvainojiet lūdzu, jūs tagad teiksit tā: mēs uzliksim “no — līdz”, un policists jau nu uz vietas skatīsies. Es zinu, kā policists ļoti bieži skatīsies uz vietas. Un pēc tam sarežģīsim to, ka tur varēs ar viņu pēc tam tiesāties. Nu, saprotiet, tas praktiski nenotiks! Līdz ar to es tomēr domāju, ka vienīgais, ko šajā gadījumā var darīt, ir šos soda līdzekļus stingri samazināt, tāpēc es, protams, atbalstu. Vēlreiz atkārtoju, ka es atbalstu, lūk, šo “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputātu iesniegumu. Tiešām, ja jau mēs šeit viens otru gribam pārliecināt, tad citēsim ļoti precīzi vismaz to, ko otrs ir teicis. Nesagrozīsim vismaz to!

Mauliņa kungs absolūti neieklausījās, par ko es runāju, viņš arī tagad nedzird. Jauc, ka, lūk, es neesot iedziļinājies pašvaldību policijas un valsts policijas attiecībās. Runa galīgi nebija par to. Runa bija par to, ka šīs automašīnu aizvilkšanas organizē Iekšlietu ministrijas, tātad valsts policijas pārstāvji, kuri ir noslēguši līgumu ar firmu. Un tam nav nekāda sakara ar Rīgas Domi. Kāds ir sakars ar pašvaldības policiju? Nu, ja uzkāpj šeit, tad vajag vismaz klausīties, ko otrs ir teicis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ozoliņa kungs ieradies nav. Līdz ar to debatēs pieteikušos skaits ir izsmelts. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Vārds komisijas pārstāvim!

 

I.Bišers. Pirmkārt, es gribētu pateikt dažus vārdus par Dobeļa kunga paziņojumu, ko viņš sniedza savā pirmajā uzstāšanās reizē. Tas gan neattiecās uz šo pantu, bet viņš komentēja mūsu balsojumu par 32.pantu, un es domāju, ka viņš dezorientēja visus tos, kuri klausās mūsu sesijas norisi šobrīd pa radio. Viņš paziņoja, ka turpmāk no tām personām, kas ir nokļuvušas atskurbtuvē, vairs nevarēšot iekasēt naudu par pakalpojumiem. Es domāju, ka Dobeļa kungs šeit dezorientē, un tas balsojums, ko mēs izdarījām, nebūt to nenozīmē. Jo tur ir runa par divām lietām.

Pirmkārt, par pakalpojumiem, ko sniedz šī visai īpatnējā pakalpojumu iestāde. Un ir otrs. Ja šie cilvēki ir izdarījuši arī kādu administratīvu pārkāpumu un par to viņiem tiek uzlikts sods, šī pakalpojuma maksas iekasēšana parasti notiek vispirms, vismaz lēmuma pieņemšana par šo pakalpojumu noteikšanu tikai pēc tam, kad viņi ir atskurbuši, var nonākt tās instances rokās, kas uzliek viņiem administratīvo sodu. Tā ka tās ir divas dažādas instances, divas dažādas amatpersonas, un tāpēc mūsu balsojums šo jautājumu absolūti neskar. Tas ir tā.

Kas attiecas uz šo pantu, es gribētu tomēr komisijas vārdā rezumēt šo diskusiju un norādīt, ka tiešām, kā daudzi deputāti pareizi aizrādīja, šeit ir diezgan plašs dažādu pārkāpumu diapazons. Un mēs varam šeit ļoti daudz debatēt, cik bīstams katrs ir. Diemžēl mēs esam ieciklējušies tikai uz pakaļējām gabarītu ugunīm, bet, ja mēs paskatīsimies, satiksmes noteikumi paredz veselu rindu dažādu pārkāpumu, pie tam visai bīstamu. Es piekrītu, ka uzlikt 50 latus par braukšanu ar izdegušu pakaļējo spuldzīti nebūtu pareizi, bet es domāju, ka uzlikt 7,50 latus soda par braukšanu ar automašīnu, kurai bremzes iedarbojas tikai pēc trešā uzmijiena un arī tad tikai uz diviem riteņiem, ir arī daudz par maz. Un tāpēc es domāju, ka šeit tas vienkāršotākais, teiksim, noteikt zemāko līmeni, diez vai būtu pareizi. Te, protams, ir divas izejas. Viena izeja ir ņemt visus pārkāpumus un par katru pārkāpumu noteikt konkrētu summu. Ja nedeg labējā pakaļējā gabarītuguns, tad vienu latu sodu, ja nedeg kreisais pakaļējais gabarītlukturis, tad divi lati, ja nedeg abi divi, tad uzlikt sodu trīs latu apmērā, un tā uz priekšu. Es pilnīgi pievienojos šeit Kaksīša kunga domām, ka tomēr mums ir jāpārliecinās un jāuzticas zināmai mūsu transporta darbinieku un policijas autoritātei, kas ir tiesīgi uzlikt šos sodus. Un tāpēc jau mums ir šeit nevis 50 latu, bet līdz 50 latiem. Es atgādinu arī, ka faktiski šis punkts ir ieviests jau pašreizējā redakcijā 1992.gadā, un toreiz tas paredzēja tikai vienu iespējamo sodu. Tad gan bija iespējams tikai viens sods — 1500 Latvijas rubļu. Un 1992.gadā tā bija diezgan ievērojama summa. Ja pie šīs summas vēl kādu vecu televizoru piestiķēja klāt, tad varēja nodibināt ar šo summu SIA, kura varēja vākt no iedzīvotājiem noguldījumus par pāris miljoniem latu. Tātad, lūk, ko toreiz nozīmēja šī summa. Šobrīd te ir runa par daudz zemāku summu faktiski un reāli, pie tam arī dodot iespēju “līdz”. Ja tomēr prakse parādīs, ka te vajag kaut ko diferencēt, nu, acīmredzot to mēs vairs nevaram izdarīt tagad, kad iet trešais lasījums, mēs varam atgriezties kaut kad nākotnē pie šī panta — vai nu tad, kad labosim šo pantu, vai arī tad, kad mēs savu parādu nolīdzināsim un izskatīsim 81.panta kārtībā izdotos satiksmes noteikumus. Tā ka es uzskatu, ka tomēr šobrīd būtu jānobalso par komisijas ieteikto variantu.

Sēdes vadītāja. Tā, lūdzu deputātus pievērst uzmanību — pirmo mēs balsojam piecu deputātu iesniegto priekšlikumu — 50 latus aizstāt ar 7,50 latiem, un tālāk atkarībā no balsojuma. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 6, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

 

I.Bišers. Nākamā ir piektā daļa. Ir Tautas saskaņas partijas priekšlikums…

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, es atvainojos, es neprecīzi nosaucu — 37, 16 un 4, jo es pateicu 6. Lai stenogrammā būtu pareizs skaitlis — pret bija — 16. Es atvainojos, turpināsim! Pieņemts jebkurā gadījumā.

 

I.Bišers. Tātad nākamā ir piektā daļa, kur Tautas saskaņas partija ierosina pazemināt uzliekamo soda apmēru līdz 10 latiem. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, jo uzskata, ka šajā gadījumā numura zīme ir bijusi un, ja tā piestiprināta kaut kādā citā vietā, ne tajā vietā, tomēr, ja viņa ir bijusi redzama un apskatāma, tad tas nav tāds pārkāpums, par kuru vajadzētu tik smagu sodu, jo tas nekādu bīstamību neizsauc.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nekādu iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Par sesto daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

I.Bišers. Par septīto daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

I.Bišers. Un astotajā daļā vispār nekādi grozījumi nav bijuši ne pirmajā, ne otrajā, ne trešajā lasījumā.

122.pants. Ir piecu deputātu priekšlikums — es viņus neuzskaitu katrreiz — par ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem uzlikt naudas sodu 2,50 latu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un ieteica atstāt 5 latus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Par nākamo daļu bija izteikti divu veidu priekšlikumi. Pirmkārt bija izteikts priekšlikums par paša panta tekstu, teiksim, panta dispozīciju, kur tika ierosināts aizstāt vārdu “četrdesmit” ar vārdu “piecdesmit”. Un atkarībā no tā arī bija priekšlikumi par pazeminātu soda maksu. Komisija atbalstīja priekšlikumu vārdu “četrdesmit” atvietot ar vārdu “piecdesmit”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamā Prezidija priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Mēs izskatām ceļu satiksmes noteikumus, kur “Tēvzemes un Brīvības” dakteru grupa ir iesniegusi daudzus žēlīgus priekšlikumus un ļoti žēlīgi ierosina samazināt sodus par rupjiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Es brīnos par šo dakteru grupu — Jurdžu, Požarnovu, Ozoliņu, kam vajadzētu rūpēties, lai uz šosejām būtu mazāk autoavāriju un sakropļotu cilvēku, bet šie dakteri mīkstina visus satiksmes noteikumu pārkāpēju sodus un ierosina tādus likuma labojumus, lai sakropļotu cilvēku uz Latvijas ceļiem būtu vairāk. Es nekādi nevaru piekrist šeit Jurdža kunga sniegtajam skaidrojumam, ka sodu palielināšana neietekmēs nelaimes gadījumu skaitu. Piemērs, ko it kā ļoti ticami šeit minēja Jurdža kungs, nav korekti tulkots. Piemērs bija tāds, ka pēdējos gados, kaut arī palielināti sodi par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, nelaimes gadījumu skaits uz ceļiem nav samazinājies.

Kļūda šajā statistikas tulkojumā sākas tur, ka autors neņem vērā ļoti būtisku faktoru — automobiļu skaita lavīnveidīgo pieaugumu uz mūsu ceļiem. Lūk, nosaucot skaitļus, ka iepriekšējā gadā bija 5000 nelaimes gadījumu un nākamajā gadā pēc šo palielināto sodu pieņemšanas — atkal 5000 nelaimes gadījumu, no tā nedrīkst izdarīt secinājumu, ka sodu palielināšana par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem nav devusi nekādus rezultātus. Ja neņem vērā un neparāda, par cik ir pieaudzis automobiļu skaits uz šosejas, ja, piemēram, automobiļu skaits uz šosejas ir pieaudzis divas reizes, bet apskatītajā laika posmā nāves gadījumu un sakropļoto cilvēku skaits nav samazinājies, bet nav arī palielinājies, tad ir kļūdaini secināt, it kā sodu palielināšana par satiksmes noteikumu pārkāpumiem nav neko devusi. Gluži otrādi, šī sodu palielināšana ir devusi lielisku rezultātu — milzīgi pieaugot automašīnu skaitam, nelaimes gadījumu skaits tomēr nav pieaudzis. Strādājot pie likumu pieņemšanas, taču nevar skatīties šodien tikai uz savu degungalu, jāskatās uz priekšu, likumam jābūt ar perspektīvu, lai nākamajā gadā tas atkal nebūtu jāmaina un jāpieņem citi likumi šodienas vārgo likumu vietā. Un šeit, runājot par satiksmes noteikumu pārkāpumiem un administratīvajiem sodiem, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka nekur nenotiek tik dinamisks attīstības process kā automobilismā. Un visi grib brauk ātrāk. Atcerieties, kas ir noticis dažu gadu laikā Rīgas ielās un uz Latvijas ceļiem! Tā, un, otrkārt, neaizmirsīsim taču — ja mēs šodien pieņemam soda līmeni naudas izteiksmē, pēc diviem gadiem inflācijas dēļ šis sods jau būs it kā divas reizes samazinājies.

Treškārt, ja mēs tomēr ceram, ka beidzot sāksies dzīves uzlabošanās, nu, nedzīvosim taču visu laiku tik grūtos laikos, tad arī šī iemesla dēļ šodien pieņemtā soda vērtības likme kritīsies. Ja arī es pārspīlēti sacīju, ka pēc diviem... pēc dažiem gadiem, teiksim, inflācijas dēļ samazināsies divas reizes tā soda izteiksme, tad, ņemot kopā šos abus faktorus, gan dzīves līmeņa celšanos... Nu mēs taču redzam, kā tas notiek ar iepriekšējiem sodiem. Šeit mēs redzam veselu rindu labojumu, ko ierosina mūsu dakteru grupa. Lai gan viņi ir no “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas, viņu ierosinātie smieklīgi niecīgie sodi man izraisa neizpratni un izbrīnu — 2,50 lati, 1,50... Vistrakākais piemērs ir šī žēlastība pret milzīgu neatļauto ātruma pārsniegšanu — 120.pants... 122.pants, jā. Minētie dakteri ierosina divreiz samazināt sodu par vislielākā ātruma pārsniegšanu un vienlaikus ierosina arī pacelt atļautā ātruma pārsniegšanas līmeni. Tātad patiesībā tagad pie šī 122.panta otrās daļas mums jau jātaisa šeit labojums. Tātad viņu labojumā skan: otrajā daļā vārdu “četrdesmit” aizstāt ar “piecdesmit”. Ko tas nozīmē, ja mēs skatāmies tajā vienu rindiņu zemāk? Tas nozīmē, ka iedala ātruma pārsnieguma sodus pa pakāpēm. Tātad, ja pārsniedz par 20 kilometriem, tad ir viens neliels sods, ja pārsniedz jau par 40 vai 50 kilometriem, ir daudzkārt bargāks sods. Tātad es neiebildu pret to, ka viņi samazināja šeit soda līmeni, kad pārsniedz ātrumu par 20 kilometriem. Nu, protams, ātruma pārsniegšana notiek visur milzīgos daudzumos, tātad tur kaut kādi šie nabadzīgie cilvēciņi un tiešām lai viņiem netiktu uzlikti lieli sodi… Bet tad, kad jau pārsniedz par 40 vai 50 kilometriem, tad tam sodam ir jāpieaug ārkārtīgi straujāk, jo tādus ātrumus jau nevar sasniegt ar “moskviču” vai ar vecu “žiguli” pat. Visu laiku mēs runājam par vienu grupu — trīs dakteri. Un, lūk, tātad viņi saka, ka nākamajam līmenim jābūt nevis 40, bet 50 kilometru pārsniegumam. Tātad, ja ir kādā satiksmes centrā slikti apstākļi, tur ir 50 kilometri atļauti, tad pēc viņu ierosinājuma iznāk, ka jāpārsniedz jau ir 100, nu, kā iestāda to radaru. Ne tikai 50, tad arī 100 būs par maz. Ja viņš svilps tur cauri ar vairāk nekā 100 kilometru ātrumu, tikai tad liks to nākamās pakāpes sodu. Tātad tā ir tā pirmā rindiņa, kuru jūs redzat — četrdesmit aizstāt ar piecdesmit. Tas, manuprāt, liekas galīgi neloģiski.

Es minēšu piemēru. Man ir viens paziņa bagātnieks, ko tautā sauc par “biezo”. Viņš brauc ar tik drausmīgu ātrumu, ka tur bail ir sēdēt pie viņa iekšā, un viņš absolūti nerēķinās ne ar ko. Aptur ceļu policists, viņš nemaz nerunā ar to, atskrūvē lodziņu un jau tur naudu rokā. Un, kad policists viņam sāk skaidrot, kā jūs tā un kā jūs šitā, viņš saka — labi, labi, īsāk, man nav laika, cik? Nu, un atdod to naudiņu. Un, piemēram, es uzskatu, ka šī likuma šis te moments ir tieši tas, ka daudz tiek runāts par “reņģu ēdājiem”. Tad šeit ir tā ņirgāšanās par cilvēku, un, ja tas policists viņam kaut kādu summu nosauks, viņš vēl iedos pa virsu, rādot savu pārākumu, savu to... Es būtu licis vēl lielāku sodu, jo pēc tam sekos arī mans priekšlikums, kur es ierosinu palielināt šo sodu, lai tomēr arī tas “biezais” kaut cik justu to. Nu, lai arī tas kasē nāktu, jo varētu domāt, ka šīs “Tēvzemes un Brīvības” grupas iesniegums ar piemēru, ka soda palielināšana nesamazina avāriju skaitu, — es jau te iztirzāju šo kļūdu —, bet varētu gandrīz domāt, ka, ja brauksim ātrāk, mēs aizskriesim garām un vēl samazināsim varbūt negadījumu skaitu. Es ļoti lūdzu tātad būt te tālredzīgiem un pareizi balsot pret šo ierosinājumu. Un arī turpmāk tur vēl sekos citi likumi... šie likuma mīkstinājumi, kā es teicu. Tad patiesībā es iestājos arī par tālākajiem likuma mīkstinājumu variantiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

A.Požarnovs (TB). Ņoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Eniņa kungs un cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribētu divos vārdos, ļoti īsi informēt, kādēļ “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas ārstu grupa iesniedza žēlīgus priekšlikumus samazināt šos sodus. Situācija ir tāda. Protams, mums notiek inflācija, bet algas tad nav palielinājušās. Ja nav palielinājušās algas cilvēkiem, uz kāda pamata mums tad būtu jāpaaugstina administratīvie sodi par šiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem?

Otra problēma. Sabiedrība mums noslāņojas. Mums paliek arvien vairāk nabago un arvien vairāk ļoti bagāto, bet tāda īsta vidusslāņa nav. Tādēļ mūsu priekšlikumos ir iestrādāta šī norma, ka par maziem pārkāpumiem tomēr sodu nepalielināt, bet par tādiem kārtīgiem pārkāpumiem sodu paaugstināt un trešā problēma ir tā, ka, par cik tiek daļa sodu iekasēta uz vietas, tad tomēr ļoti daudz ir gadījumu, kad netiek izrakstīta šī kvīts un netiek sastādīts protokols, bet policists paņem to sodu skaidrā naudā, un ar to tas viss arī beidzas. Jo šis sods, draudošais sods ir lielāks, jo lielāku naudas summu viņš paņems no šī pārkāpēja skaidrā naudā, neiedodot nekādu papīru.

Tādēļ mēs iesniedzām daudzus projektus, kuri savā starpā ir sabalansēti pēc šiem principiem, un es vienkārši uzskatu, ka mūsu sabiedrības apziņas līmenis un to kontrolējošo institūciju apziņas līmenis nav tāds, lai mēs tos sodus tik ļoti paaugstinātu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Roberts Jurdžs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

R.Jurdžs (TB). Es varbūt nedaudz atkārtošos, bet “repetitio est mater studiorum”. Tātad, pirmkārt, par 50 kilometriem, ko minēja Eniņa kungs. Ja jūs zināt, tad jaunajos ceļu satiksmes noteikumos ir jauna norma, ka pilsētās atļautais ātrums tagad ir 50 kilometri stundā, nevis 60. Tātad tas nozīmē, ka, ja jūs braucat svešā vietā naktī caur kaut kādu apdzīvotu vietu, mazu ciematiņu, kurš apzīmēts ar zīmi “Apdzīvota vieta”, un braucat ar savu žiguli ar 90 vai 91 kilometru stundā, tad jūs automātiski pārsniedzat par 41 kilometru stundā atļauto ātrumu un jūs nokļūstat zem barga soda... Bez vainas vainīgie, vai ne? Tādēļ tas bija mūsu motīvs, kāpēc mēs izmainījām to normu, kas palielina braukšanas ātrumu.

Un, otrkārt, jau Požarnova kungs teica, ka mēs nevēršamies pret to, ka tiks bargi sodīti ļauni un bīstami pārkāpumi, mēs gribam aizstāvēt vienkāršo braucēju, kurš nav tā saucamais “biezais”, kā te tika minēts. “Biezajam” tas ir vienalga šajā gadījumā. Mēs tagad sakarā ar to, ka tiesu vara mums nav droša un neviens nevar tiesāt subjektīvi policistu, kas tumsā uzliek tev sodu, vismaz ierobežojam viņa tiesības, ierobežojam viņa soda ieroci — vai šaut uz zvirbuļiem ar lielgabaliem vai ar kaķenēm.

Un tātad es ierosinu atbalstīt mūsu priekšlikumus tieši šajā ziņā. Teiksim, 122. pants. Konkrēts pants. Statistikas dati — 1994. gadā reģistrēti 74 300 gadījumi, 1995. gadā — 90 830. Mēs piedāvājam atstāt iepriekšējo redakciju, kas bija pieņemta pirms Ministru kabineta labojumiem. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, cik es saprotu, jūs par naudas sodu apjomu vēlaties runāt, nevis par ātrumu? Jūs esat rakstījis, ka otrā daļa. Tātad par visu kopumā, ja? Lūdzu, Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj, godātie deputāti! Valstij ir vajadzīga kārtība, un tādēļ vajag, lai par nopietniem pārkāpumiem vainīgais saņemtu nopietnu sodu. Tas pārkāpums, ka autovadītājs brauc pa pilsētu ar ātrumu 89 kilometri stundā, ja atļautais ātrums ir 50 kilometri stundā, ir nopietns pārkāpums, un, ja mēs pieņemtu šo “Tēvzemes un Brīvības” priekšlikumu, tad es šajā priekšlikumā redzu to, ka šī soda summa — 7 lati 50 santīmi — tiktu attiecināta arī uz tādiem pārkāpumiem, kur par 50 kilometriem stundā tiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, un tas ir ārkārtīgi nopietns pārkāpums. Tātad tā praktiski ir nekaunība, ja atļaujas pa pilsētu braukt ar ātrumu 95 kilometri stundā. Un nekādā gadījumā es neuzskatu to par mazu pārkāpumu un domāju, ka tas ir ārkārtīgi nepareizi, ka cilvēkus stimulē braukt pa pilsētu ar šādiem ātrumiem, jo ir jau diezgan krietns cilvēku slānis, kas šos 7 latus 50 santīmus varētu atļauties tajos retajos gadījumos, kad policists viņus notver, bet no 20 latiem viņi tomēr nobīsies. Un es tiešām brīnos par to, ka “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti aicina šo apzinīgo vidusslāni, uz kuru viņi grib balstīt mūsu nākotni... Un pareizi, uz vidusslāņa izveidošanu ir jābalsta nākotne, bet nekādā gadījumā nedrīkst aicināt šo apzinīgo vidusslāni nopietni pārkāpt sabiedrisko kārtību. Likums ir viens visiem, un likums ir jāievēro, un par nopietniem likuma pārkāpumiem ir jābūt nopietnam sodam.

Es aicinu neatbalstīt šo frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu — komisijas vārdā!

Turpinājums — nākamajos numros