Ministru kabineta noteikumi nr. 137

Rīgā 1996.gada 10.aprīlī (prot. nr.21, 15.§)

Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

1.nodaļa. Vispārīgie jautājumi

1.pants. Noteikumos lietotie termini

(1) Brīvosta — Rīgas tirdzniecības brīvosta atbilstoši šo noteikumu 3.pantam.

(2) Brīvostas noteikumi — satiksmes ministra apstiprināta instrukcija, kas nosaka Brīvostas iekšējo režīmu.

(3) Atļaujas saņemšanas pretendents — Brīvostā izveidojamās uzņēmējsabiedrības dibinātājs (dibinātāji), dalībnieks (dalībnieki) vai Brīvostā pastāvoša uzņēmējsabiedrība, kas iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai darbībai Brīvostā.

(4) Padome — valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” pārvaldes institūcija, kuras sastāvā ir valsts pilnvarnieki un kas veic sabiedrības statūtos un šajos noteikumos noteiktās funkcijas.

(5) Izpildinstitūcijas — valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” valde, prezidents un viceprezidents.

(6) Īpaši muitas kontroles pasākumi — atbilstoši šo noteikumu 9.panta trešajai daļai.  

2.pants. Noteikumu darbība

Šie noteikumi nosaka Brīvostas darbības principus un pārvaldes kārtību, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīcijas, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu. Likums par ostām un citi tiesību akti attiecas uz Brīvostu tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo noteikumu normām.  

3.pants. Brīvostas statuss

(1) Brīvosta ir noteikta Latvijas Republikas sauszemes teritorijas daļa un tai pieguļoša iekšējo ūdeņu daļa saskaņā ar pievienoto pielikumu. Brīvostas teritorija ir brīvā muitas zona Latvijas Republikas muitas kodeksa izpratnē.

(2) Latvijas Republikas valstiskās un ekonomiskās intereses Brīvostā realizē Latvijas Ostu padome, Satiksmes ministrija un valsts akciju sabiedrība “Rīgas tirdzniecības osta” valsts pilnvarnieku personā. Valsts pilnvarniekus valsts akciju sabiedrībā “Rīgas tirdzniecības osta” ieceļ Ministru kabinets.

(3) Ievest preces un citus priekšmetus Brīvostā no Latvijas Republikas muitas teritorijas un izvest tos no Brīvostas uz Latvijas Republikas muitas teritoriju var tikai caur muitas robežas caurlaides punktiem Latvijas Republikas muitas kodeksā, likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

(4) Iekšējās apsardzes dienests nodrošina Brīvostas sauszemes un tai pieguļošās ūdeņu daļas teritorijas apsardzību. Valsts akciju sabiedrība “Rīgas tirdzniecības osta” veic visus nepieciešamos pasākumus Brīvostas teritorijas apsardzības organizēšanā un ir par to atbildīga Brīvostas noteikumos noteiktajā kārtībā.  

4.pants. Brīvostas valstiskā pārvalde

(1) Latvijas Ostu padome veic šādas funkcijas:

1) izvērtē Brīvostas attīstības programmu atbilstoši Latvijas ostu attīstības koncepcijai;

2) izskata priekšlikumus par Ostu padomes pārziņā esošo investīciju iesaistīšanu Brīvostas un ar to saistīto infrastruktūras objektu attīstībā;

3) lemj par ostu attīstības fonda līdzekļu iedalīšanu Brīvostas vajadzībām;

4) dod atzinumus par priekšlikumiem atsavināt valsts vajadzībām Brīvostā esošo citu personu nekustamo īpašumu.

(2) Satiksmes ministrs veic šādas funkcijas:

1) apstiprina valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” statūtus un izdara tajos grozījumus saskaņā ar šiem noteikumiem;

2) apstiprina Brīvostas noteikumus pēc valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” ierosinājuma;

3) pārrauga Padomes darbību, kas saistīta ar šo noteikumu 7. un 8.pantā noteikto funkciju izpildi.

(3) Valsts akciju sabiedrība “Rīgas tirdzniecības osta” veic šo noteikumu 7. un 8.pantā noteiktās funkcijas.

(4) Brīvostas noteikumos noteiktajā kārtībā savas valstiskās funkcijas Brīvostas teritorijā veic Valsts ieņēmumu dienests, Robežapsardzības spēki, kapteiņa dienests, ugunsdrošības dienests, iekšlietu dienests, sanitārās karantīnas dienests, veterinārais dienests un citi dienesti.  

5.pants. Īpašuma attiecības Brīvostas teritorijā

(1) Valsts zemes īpašums Brīvostas teritorijā nevar tikt pārdots, dāvināts vai citādi atsavināts.

(2) Brīvostas iekšējo ūdeņu daļa ir valsts īpašums.

(3) Brīvostas zemi, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, tai skaitā pašvaldībai, var pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt tikai valsts vajadzībām.

(4) Kuģu piestātnes, ēkas un būves, pazemes un virszemes komunikācijas, kas šo noteikumu spēkā stāšanās brīdī ir valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” valdījumā, paliek tās valdījumā uz laiku līdz 2095.gada 30.jūnijam ar pirmtiesībām šo termiņu pagarināt.

(5) Valstij vai pašvaldībai piederošo zemi šo noteikumu 7.pantā noteiktajā kārtībā var iznomāt vai apgrūtināt ar servitūtiem ēku un būvju, virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai, it īpaši attiecībā uz lietojuma vai būvlietojuma tiesībām.

(6) Uz līguma pamata vai piespiedu kārtā saskaņā ar šiem noteikumiem citām personām piederošo Brīvostas zemi var apgrūtināt ar Brīvostas darbībai nepieciešamu Civillikumā noteiktu servitūtu.

(7) Nomas maksa nosakāma līgumos starp zemes īpašnieku un lietotāju, ievērojot zemes kadastrālo vērtību un zemes nomas maksas vispārējo līmeni Brīvostā. Zemes nomas maksa Brīvostā nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteikto maksimālo apmēru.  

2.nodaļa. Valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” statuss un funkcijas Brīvostas pārvaldē

6.pants. Valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” statuss

(1) Valsts akciju sabiedrība “Rīgas tirdzniecības osta” ir vēsturiski izveidojies saimnieciskais komplekss ar ostas teritoriju aptverošu infrastruktūru, kas nodrošina ostas funkciju veikšanu un ar valdījuma tiesībām apsaimnieko Brīvostas nekustamā īpašuma objektus. Valsts akciju sabiedrība “Rīgas tirdzniecības osta” ir akciju sabiedrība, kurā visas akcijas pieder valstij.

(2) Valsts akciju sabiedrība “Rīgas tirdzniecības osta” pārvalda Brīvostu, izlemjot Padomē šo noteikumu 7. un 8.pantā minētos jautājumus un ar izpildinstitūciju starpniecību nodrošinot lēmumu izpildi.  

7.pants. Valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” funkcijas Brīvostas pārvaldē

Valsts akciju sabiedrība “Rīgas tirdzniecības osta” veic šādas Brīvostas pārvaldes funkcijas:

1) kuģiem, kuri izmanto valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” valdījumā esošās piestātnes, nosaka tarifu robežlīmeņus par šādiem ostas pakalpojumiem:

a) aģentēšana;

b) piestātnes izmantošana;

c) tauvošanas darbu izpilde;

d) atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšana;

e) ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošana;

f) ugunsdzēsēju pakalpojumi;

g) dzeramā ūdens piegāde;

h) degvielas piegāde;

2) nodrošina nomas (īres) maksas iekasēšanu par tās valdījumā esošiem objektiem;

3) izstrādā Brīvostas attīstības programmas projektu atbilstoši Latvijas ostu attīstības koncepcijai un Rīgas ģenerālplānam;

4) slēdz līgumus ar uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) par to darbību Brīvostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu Brīvostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši Brīvostas attīstības programmai un pieprasījumam;

5) izsniedz nepreferenciālos preču izcelsmes sertifikātus, kas apliecina preču izgatavošanu Brīvostā vai būtisku pārveidošanu to pārstrādes procesā, kā arī sertifikātus, kas apliecina, ka caur Brīvostu transportētās preces nav pārstrādātas vai pārveidotas Brīvostā;

6) slēdz nomas vai īres līgumus ar citām uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) par Brīvostas teritorijā esošo valstij vai pašvaldībai piederošo zemi. Fizisko un juridisko personu, tai skaitā pašvaldību, īpašumā esošo zemi, kas nepieciešama ēku, būvju, virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai, valsts akciju sabiedrība “Rīgas tirdzniecības osta” var lietot uz servitūtu pamata, kas nodibināms ar Ministru kabineta tiesību aktu katrā atsevišķā gadījumā;

7) uz līguma pamata saskaņā ar šiem noteikumiem apgrūtina ar sev nepieciešamu servitūtu citām juridiskajām vai fiziskajām personām piederošo Brīvostas zemi;

8) ierosina jautājumu par Brīvostas teritorijā esošas zemes atsavināšanu likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 39./40./41.nr.) noteiktajā kārtībā;

9) izstrādā uzņēmējdarbības attīstības programmu atbilstoši Latvijas ostu attīstības koncepcijai un nodrošina tās realizāciju, koordinējot to uzņēmējsabiedrību darbību, ar kurām noslēgti līgumi par darbību Brīvostā;

10) nodrošina Brīvostas teritorijas (ieskaitot ūdeņus) piesārņojuma seku likvidēšanu;

11) pārņem glabājumā ar vēlāku maksas ieturējumu kravas (preces), kurām nav atrodams saņēmējs (adresāts), pārsniegts līgumā vai normatīvos paredzētais uzglabāšanas termiņš vai uzlikts arests nenokārtotu nodevu maksājumu dēļ; lemj par norādīto kravu (preču) realizāciju, ievērojot kravas īpašnieka un Brīvostas intereses, ja triju mēnešu laikā nav pieteicies kravas saņēmējs (adresāts);

12) nodrošina tonnāžas nodevas iekasēšanu no kuģiem, kuri izmanto Brīvostas valdījumā esošās piestātnes, un ir tiesīga 30% no iekasētās tonnāžas nodevas izmantot ar Brīvostas darbību saistītās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai;

13) iesniedz priekšlikumus un pamatojumus Rīgas ostas pārvaldei par Rīgas ostas kanālu nodevas, tonnāžas nodevas, sanitārās nodevas, enkura nodevas, ledus nodevas, bākas nodevas un loču nodevas robežlīmeņiem.  

8.pants. Padomes kompetence

(1) Tikai Padome ir tiesīga:

1) apstiprināt saskaņā ar Rīgas ģenerālplānu un Latvijas ostu attīstības koncepciju izstrādātu Brīvostas attīstības perspektīvo plānu;

2) apstiprināt tarifu robežlīmeņus šo noteikumu 7.panta 1.punktā minētajiem pakalpojumiem;

3) apstiprināt šo noteikumu 7.panta 12.punktā noteiktās tonnāžas nodevas daļas ieņēmumu un izdevumu tāmi;

4) pieņemt lēmumus par valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” līdzdalību uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) dibināšanā Brīvostā un kapitāla ieguldīšanu tajās, ievērojot šajos noteikumos noteiktos ierobežojumus un kārtību;

5) pieņemt lēmumus par līgumu slēgšanu par valdījumā esošās zemes iznomāšanu un par servitūtu nodibināšanu uz valstij, pašvaldībai vai citām personām piederošo zemi un šo servitūtu nostiprināšanu zemesgrāmatās.

(2) Padome izlemj arī citus jautājumus pēc saviem ieskatiem.  

3.nodaļa. Muitas režīms

9.pants. Brīvā muitas zona

(1) Precēm, kas no Brīvostas tiek ievestas Latvijas Republikas muitas teritorijā, piemēro Latvijas Republikas likumu un citu tiesību aktu noteikumus par preču ievešanu no ārvalstīm (importu), atbilstošas ievedmuitas nodokļa likmes, kā arī ekonomiskos ierobežojumus un aizliegumus.

(2) Precēm, kas no Latvijas Republikas muitas teritorijas tiek izvestas uz Brīvostu, piemēro Latvijas Republikas likumu un citu tiesību aktu noteikumus par preču izvešanu uz ārvalstīm (eksportu), atbilstošas izvedmuitas nodokļa likmes, kā arī ekonomiskos ierobežojumus un aizliegumus.

(3) Valsts akciju sabiedrība “Rīgas tirdzniecības osta” nodrošina Brīvostā esošo preču (kravu) uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.  

4.nodaļa. Uzņēmējdarbība Brīvostā

10.pants. Uzņēmējdarbības noteikumi Brīvostā

(1) Kravu (preču) kraušanas, glabāšanas un apstrādes pakalpojumus, preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu pastāvīgas uzņēmējdarbības veidā Brīvostā veic Latvijas uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), tai skaitā uzņēmējsabiedrības ar ārvalstu ieguldījumiem, kuras reģistrētas Latvijas Republikā, saņēmušas atļauju darbībai Brīvostā un noslēgušas ar valsts akciju sabiedrību “Rīgas tirdzniecības osta” līgumu par uzņēmējdarbību Brīvostā.

(2) Uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) dibinātāji (dalībnieki) drīkst būt:

1) fiziskas personas;

2) juridiskas personas, kuras reģistrētas Latvijas Republikā vai citā valstī;

3) valsts;

4) pašvaldība.

Šīs daļas 1. un 2.punktā minētajām personām jābūt ar nevainojamu reputāciju un stabilu finansiālo stāvokli.

(3) Uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) nodibināšanai Brīvostā ir jāsaņem pozitīvs valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” lēmums par iespējām nodrošināt uzņēmējdarbībai nepieciešamo teritoriju un telpas.

(4) Par uzņēmējdarbību ārpus Brīvostas nav uzskatāma:

1) uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) pārvaldes institūcijas rezidences (biroja) vai pārstāvniecību atrašanās ārpus Brīvostas;

2) darījumu sarunu vešana un līgumu noslēgšana ārpus Brīvostas;

3) preču tranzīts no Brīvostas vai uz to;

4) citas darbības, kurām nav preču—naudas darījumu izpildes raksturs.

(5) Par pastāvīgu uzņēmējdarbību Brīvostā nav uzskatāma:

1) ostas klientu darbība, saņemot un nododot kravas pārvadāšanai;

2) transporta organizāciju un ekspeditoru darbība: kravu saņemšana, izvešana un ievešana Brīvostā.

(6) Šī panta piektajā daļā minēto darbību veikšanai nav vajadzīgs līgums ar valsts akciju sabiedrību “Rīgas tirdzniecības osta”, bet ir jāievēro Brīvostas caurlaižu režīms un muitas noteikumi.

(7) Brīvostas ūdeņos ir atļauta brīva kuģošana, ievērojot Brīvostas noteikumus.  

11.pants. Atļaujas izsniegšana un līguma par uzņēmējdarbību noslēgšana

(1) Atļaujas izsniedz un līgumus par uzņēmējdarbību Brīvostā noslēdz par konkrētiem darbības veidiem (kraušana, preču ražošana, glabāšana u.c.). Atļauju var izsniegt vairākiem darbības veidiem.

(2) Katrai uzņēmējdarbības jomai izsniedz ierobežotu atļauju skaitu. Izsniedzot atļaujas un slēdzot līgumus, ņem vērā šādus kritērijus:

1) attiecīgo ražošanas veidu vai pakalpojumu atbilstība Latvijas tautsaimniecības, kā arī Brīvostas attīstības programmām;

2) Brīvostā izveidojamās uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) dibinātāja (dibinātāju) un dalībnieka (dalībnieku) finansiālā stabilitāte un pieredze attiecīgajā uzņēmējdarbības jomā;

3) iespējas ierādīt telpas vai teritoriju, kas nepieciešama uzņēmējdarbībai.

(3) Padomei ir tiesības izraudzīties pretendentus konkursa kārtībā.

(4) Līguma projektu par uzņēmējdarbību Brīvostā izstrādā valsts akciju sabiedrība “Rīgas tirdzniecības osta”.

(5) Atļaujas saņemšanai pretendentam valsts akciju sabiedrībai “Rīgas tirdzniecības osta” jāiesniedz:

1) iesniegums;

2) notariāli apliecināts atļaujas saņemšanas pretendenta reģistrācijas apliecības un statūtu noraksts;

3) auditoru (revidentu) apstiprināts gada pārskata noraksts; pēc valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” piekrišanas — saīsināts pārskats;

4) darbības programma;

5) cita būtiska informācija par uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un tās dibinātājiem pēc Padomes vai izpildinstitūciju lēmuma.

(6) Lēmumu par atļaujas izsniegšanu un līguma noslēgšanu pieņem Padome. Ja nepieciešams, Padomei ir tiesības pieprasīt pretendentam rekomendācijas no citām uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) vai bankām un ziņas par uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) vadītājiem.

(7) Attiecīgajai uzņēmējsabiedrībai (uzņēmumam) izsniedz atļauju (vienā eksemplārā) un divus tās norakstus.

(8) Uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kas nodibināta atbilstoši šī panta prasībām un saņēmusi atļauju darbībai Brīvostā, noslēdz ar valsts akciju sabiedrību “Rīgas tirdzniecības osta” līgumu. Līdz līguma noslēgšanai uzņēmējsabiedrība (uzņēmums) nedrīkst veikt uzņēmējdarbību Brīvostā.  

12.pants. Līguma par uzņēmējdarbību pirmstermiņa izbeigšana un atļaujas atsaukšana

(1) Līgums par uzņēmējdarbību Brīvostā var tikt izbeigts pirms termiņa saskaņā ar Padomes lēmumu, ja tiek konstatēts, ka uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), ar kuru noslēgts līgums, pārkāpj likumus un noslēgto līgumu.

(2) Vienlaikus ar lēmumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu Padome pieņem lēmumu par atļaujas atsaukšanu un nosaka datumu, ar kuru lēmums ir izpildāms.

(3) Steidzamos gadījumos saskaņā ar šī panta pirmo daļu valsts akciju sabiedrības “Rīgas tirdzniecības osta” prezidentam ir tiesības apturēt atļaujas darbību pirms Padomes lēmuma pieņemšanas, informējot par to Padomi.

(4) Par nepamatotu līguma pirmstermiņa izbeigšanu un atļaujas atsaukšanu (apturēšanu) valsts akciju sabiedrība “Rīgas tirdzniecības osta” ir atbildīga saskaņā ar Civillikumu.

(5) Strīdi par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, atļaujas atsaukšanu (apturēšanu) un zaudējumu atlīdzību izskatāmi Latvijas tiesu iestādēs pēc piekritības vai pēc pušu savstarpējas vienošanās — šķīrējtiesā vai citas valsts tiesā.  

13.pants. Saimnieciskās darbības ierobežojumi

(1) Aizliegts Brīvostas zemi nodot apakšnomā.

(2) Brīvostas teritorijā veikalu iekārtošana un cita veida tirdzniecība ar precēm, kas ievestas Brīvostā importam vai eksportam, pārtikas, tabakas izstrādājumu un citu preču tirdzniecība, kā arī kuģu apgādāšana ar pārtikas līdzekļiem un citiem piederumiem notiek Padomes apstiprinātajā kārtībā.  

5.nodaļa. Brīvostas reorganizācija un likvidācija

14.pants. Brīvostas reorganizācija

Lēmumu par Brīvostas teritoriālo un tiesiskā statusa maiņu pieņem ar likumu.  

15.pants. Brīvostas likvidācija

(1) Lēmumu par Brīvostas likvidāciju pieņem ar likumu.

(2) Lai izlemtu īpašuma un citus jautājumus, kas saistīti ar Brīvostas likvidāciju, nokārtotu finansiālās attiecības starp valsts akciju sabiedrību “Rīgas tirdzniecības osta” un Brīvostas ekonomiskās darbības subjektiem, Ministru kabinets izveido likvidācijas komisiju, kura pārvalda Brīvostu līdz tās likvidācijas pabeigšanai.  

Pārejas jautājumi

1. Brīvostas režīms uz Brīvostas teritorijas daļām tiek attiecināts pakāpeniski ar satiksmes ministra rīkojumu, kas saskaņots ar Finansu ministriju.

2. Rīgas ostas pārvalde mēneša laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā nodod Brīvostas teritorijas zemi valsts akciju sabiedrībai “Rīgas tirdzniecības osta” nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Ministru prezidents A.Šķēle

Satiksmes ministrs V.Krištopans