DIPLOMĀTIJA

Komisārs vērtē cilvēktiesību ievērošanu Latvijā

Kārtējo reizi Latvijā darba vizītē bija ieradies Baltijas jūras valstu padomes komisārs demokrātisko institūciju, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību jautājumos Ole Espersens. Vizītes laikā viņš tikās ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Valdi Birkavu, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāju Antonu Seikstu un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieku Aivaru Endziņu. Komisārs apmeklēja arī Valsts cilvēktiesību biroju, Aizsardzības ministriju un Pilsonības un imigrācijas departamentu.

Baltijas jūras valstu padome šo komisāra posteni nodibināja pirms diviem gadiem Tallinas konferencē. Mandāts paredz, ka BJVP komisārs ir “instruments, ar kura palīdzību tiek veicināta un stiprināta demokrātiskā kustība un cilvēktiesību aizsardzība, ieskaitot pie minoritātēm piederošo personu tiesības dalībvalstīs. Komisārs darbojas neatkarīgi un atbild padomes priekšā”. Mandāts arī paredz, ka komisārs “pētī un ziņo par situāciju demokrātiskajās institūcijās un cilvēktiesību aizsardzībā, ieskaitot pie minoritātēm piederošo personu tiesību aizsardzību dalībvalstīs, un sniedz rekomendācijas padomei par to, kā pārvarēt grūtības un veicināt demokrātisko institūciju attīstību”. Komisārs arī sniedz padomei savu eksperta viedokli par cilvēktiesībām dalībvalstīs.

Darba vizītes noslēgumā Ole Espersens preses konferencē žurnālistus informēja par saviem vērojumiem. Komisārs uzsvēra, ka ir svarīgi, lai cilvēki ikvienā valstī varētu izmantot savas likumīgās tiesības. Tāpēc arī viņš izteica atzinību Saeimā topošajiem likumiem par Satversmes tiesu un Valsts cilvēktiesību biroju. Tie, pēc Oles Espersena domām, radīs kontroles mehānismu un jaunas iespējas cilvēktiesību izpildei. Komisārs teica, ka esot apmierināts arī ar Naturalizācijas pārvaldes darbību, kaut arī tās apjoms esot neliels. Viņš atzinīgi novērtēja arī iekšlietu ministra lēmumus par Pilsonības un imigrācijas departamentu, jo arī komisārs saņēmis sūdzības par lietu formālu izskatīšanu tajā.

Komisārs izteica viedokli, ka izmaiņām izglītības likumā, kas skar mācību valodas jautājumu, jābūt pakāpeniskām. Viņš arī uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji mācētu valsts valodu, jo šī prasme viņiem ļaus sekmīgāk integrēties Latvijas sabiedriskajā dzīvē. O. Espersens arī teica, ka valsts valodas prasme ir normāla prasība jebkurā valstī.

Komisārs izteica bažas par stāvokli Olaines nelegālo imigrantu nometnē, kur 56 no aptuveni pusotra simta nometinātajiem ir bērni. Pēc Oles Espersena domām, šiem bērniem nav iespējams mācīties, un tā ir nopietna cilvēktiesību problēma. Tā vispār esot pretrunīga situācija, ja cilvēks uz ilgāku laiku tiek aizturēts un viņam nav tiesību aizstāvēties. Šajā kontekstā izskanēja “Latvijas Vēstneša” jautājums: kāds, pēc komisāra Espersena domām, būtu nelegālo imigrantu problēmas optimāls risinājums plašākā kontekstā, jo nav taču izslēgta iespēja, ka jau tuvākajā laikā Latvijā no kaimiņvalstīm nelegāli ierodas jaunas bēgļu grupas, un Latvijas varas iestāžu pienākums būs arī šos cilvēkus aizturēt, lai viņi nevarētu doties tālāk uz Skandināviju vai Rietumeiropu.

“Šajā procesā, protams, jāiesaistās visām valstīm. Arī Krievija ir ratificējusi Ženēvas konvenciju, taču nepilda to un neko nedara bēgļu problēmas risināšanai. Man ir grūti pieņemt faktu, ka vienai mazai valstij, kāda ir Latvija, ir jāpilda savi pienākumi, bet citas valstis turpat līdzās šos pienākumus nepilda,” atbildēja Ole Espersens un apliecināja Ziemeļvalstu gatavību arī turpmāk sadarboties ar Latviju un citām Baltijas valstīm nelegālo bēgļu problēmas risināšanā.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors