Ministru kabineta noteikumi Nr. 142

Rīgā 1996.gada 10.aprīlī (prot. nr.21, 7.§)

Noteikumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

I. Vispārīgie jautājumi

1.pants. Noteikumos lietotie termini

Statūtsabiedrība - akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Valsts (pašvaldības) statūtsabiedrība - akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls vai visas balsis pieder valstij (pašvaldībai), vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā viss pamatkapitāls pieder valstij (pašvaldībai).

Privatizāciju veicošā institūcija - institūcija (Privatizācijas aģentūra vai privatizācijas komisija), kas saskaņā ar attiecīgā likuma noteikumiem veic valsts (pašvaldības) īpašuma privatizāciju.

Statūtsabiedrības pārvaldes institūcija - akciju sabiedrības padome un valde vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību valde vai cita izpildinstitūcija.

Revīzijas institūcija - revīzijas komisija, revidents vai zvērināts revidents.

Kapitāla daļas - akcijas akciju sabiedrībās vai kapitāla daļas sabiedrībās ar ierobežotu atbildību.

Pārvaldošā institūcija - valsts institūcija vai rajona (pilsētas) dome vai pagasta padome, kuras valdījumā vai pārziņā atrodas valsts vai pašvaldības uzņēmums.

Kapitāla daļas turētājs - akciju turētājs akciju sabiedrībā vai kapitāla daļas turētājs sabiedrībā ar ierobežotu atbildību.

Pilnvarnieks - fiziska persona, kuru pārvaldošā institūcija ieceļ akcionāra vai dalībnieka tiesību un pienākumu realizēšanai valsts (pašvaldības) statūtsabiedrībā.

Ķermeniskas lietas - kustamas un nekustamas lietas saskaņā ar Civillikumu. 

2.pants. Noteikumu darbība

(1) Šie noteikumi nosaka:

1) kārtību, kādā valsts un pašvaldību uzņēmumi pārveidojami valsts (pašvaldību) statūtsabiedrībās (turpmāk tekstā - “statūtsabiedrība”);

2) statūtsabiedrības darbības īpatnības;

3) kārtību, kādā privatizējamas statūtsabiedrības;

4) kārtību, kādā privatizējami valsts un pašvaldību uzņēmumi, ja tos pārveido statūtsabiedrībās, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas.

(2) Šo noteikumu V nodaļa neattiecas uz valsts (pašvaldības) uzņēmumiem (turpmāk tekstā - “uzņēmums”) un statūtsabiedrībām, ko privatizē nevis saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 27., 77.nr.; 1996, 5.nr.), bet saskaņā ar citiem likumiem. 

3.pants. Pārveidojamo uzņēmumu sadalīšana un apvienošana

(1) Vienu uzņēmumu var pārveidot vienā statūtsabiedrībā vai sadalot to vairākās statūtsabiedrībās.

(2) Vairākus uzņēmumus var pārveidot, apvienojot tos vienā statūtsabiedrībā, ja tas nav pretrunā ar likumiem. 

4.pants. Pārveidojamā uzņēmuma (uzņēmumu) tiesības, pienākumi un saistības

(1) Ja vairākus uzņēmumus apvieno vienā statūtsabiedrībā vai vienu uzņēmumu pārveido statūtsabiedrībā, pārveidojamā uzņēmuma (uzņēmumu) tiesības, pienākumi un saistības pilnībā pāriet uz jaunizveidoto statūtsabiedrību.

(2) Ja vienu uzņēmumu pārveido vairākās statūtsabiedrībās, tad pārveidojamā uzņēmuma tiesības, pienākumi un saistības pāriet uz attiecīgo statūtsabiedrību tādā apmērā, kā norādīts uzņēmuma īpašuma sadales aktā.

(3) Uzņēmuma darbībai izsniegtās licences derīgas arī jaunizveidotās statūtsabiedrības darbībai. 

5.pants. Īpašuma attiecības statūtsabiedrībā

(1) Visas ķermeniskās lietas, intelektuālais īpašums un vērtspapīri, kuru vērtība tiek iekļauta statūtsabiedrības pamatkapitāla vērtībā šo noteikumu 8.pantā noteiktajā kārtībā, pēc tam, kad statūtsabiedrība ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, kļūst par jaunizveidotās statūtsabiedrības īpašumu.

(2) Valsts (pašvaldības) kapitāla daļu turētājs tiek noteikts saskaņā ar noteikumu par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās. 

II. Uzņēmuma (uzņēmumu) pārveidošana statūtsabiedrībā

6.pants. Lēmums par uzņēmuma (uzņēmumu) pārveidošanu

(1) Lēmumu par uzņēmuma (uzņēmumu) pārveidošanu vienā vai vairākās statūtsabiedrībās vai vairāku uzņēmumu pārveidošanu vienā statūtsabiedrībā (turpmāk tekstā - “uzņēmuma pārveidošana statūtsabiedrībā”) pieņem pārvaldošā institūcija.

(2) Lēmums par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā jāpublicē oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un tā rajona vai pilsētas laikrakstā, kura teritorijā atrodas pārveidojamais uzņēmums.

(3) Lēmums par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā nav jāpublicē, ja statūtsabiedrībā tiek pārveidots privatizējamais uzņēmums, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas. 

7.pants. Pārvaldošās institūcijas darbības uzņēmuma pārveidošanā

(1) Pēc lēmuma par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā pieņemšanas pārvaldošā institūcija:

1) nosaka inventarizāciju pārveidojamajā uzņēmumā (uzņēmumos);

2) ieceļ vienu vai vairākus pilnvarniekus;

3) apstiprina statūtsabiedrības pamatkapitālu;

4) apstiprina statūtsabiedrības statūtus;

5) ieceļ statūtsabiedrības pārvaldes institūcijas;

6) ieceļ statūtsabiedrības revīzijas institūcijas;

7) apstiprina pārveidojamā uzņēmuma slēguma bilanci;

8) apstiprina statūtsabiedrības sākuma bilanci;

9) apstiprina statūtsabiedrībai nododamā nekustamā īpašuma sarakstu.

(2) Ja lēmumu par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā pieņem privatizāciju veicošā institūcija, tad tā var neveikt šī panta 1.daļas 1.punktā minētās darbības.

(3) Ja privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas, tā neveic šā panta 1.daļas 2., 4., 5. un 6.punktā minētās darbības.

(4) Pilnvarnieku ieceļ saskaņā ar noteikumiem par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās. 

8.pants. Statūtsabiedrības pamatkapitāla noteikšana

(1) Pārveidojot uzņēmumu statūtsabiedrībā, tās pamatkapitāla lielumu nosaka, no pārveidojamā uzņēmuma bilances aktīvu kopsummas atskaitot parādu kopsummu kreditoriem.

(2) Uzņēmuma aktīvos iekļauj valstij vai pašvaldībai piederošo zemi, uz kuras atrodas uzņēmums, tās kadastrālās vērtības apmērā.

(3) Pārveidojot uzņēmumu statūtsabiedrībā, tā aktīvos nedrīkst iekļaut tās ķermeniskās lietas, intelektuālo īpašumu un vērtspapīrus, kurus saskaņā ar likumu nevar privatizēt vai kuri nodoti tikai uzņēmuma turējumā.

(4) Pārveidojot uzņēmumu statūtsabiedrībā, tās pamatkapitāla vērtību var noteikt arī saskaņā ar likumu “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 25.nr.).

(5) Statūtsabiedrības kapitāla daļu nominālvērtības kopsummai jāatbilst tās pamatkapitāla lielumam. 

9.pants. Statūtsabiedrības reģistrācija

(1) Statūtsabiedrība jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā.

(2) Reģistrācijas pieteikumam jāpievieno:

1) pārvaldošās institūcijas lēmums par uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā;

2) statūtsabiedrības statūti;

3) šādi pārvaldošās institūcijas lēmumi:

a) par pilnvarnieka (pilnvarnieku) iecelšanu;

b) par pārvaldes un revīzijas institūciju iecelšanu;

c) par statūtsabiedrības sākuma bilances apstiprināšanu;

4) statūtsabiedrības sākuma bilance;

5) statūtsabiedrības nekustamā īpašuma saraksts;

6) citi dokumenti, kas paredzēti likumā, kas reglamentē attiecīgo uzņēmējdarbības formu.  

III. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības darbības īpatnības

10.pants. Vispārīgie jautājumi

(1) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība nevar būt publiska akciju sabiedrība, tādēļ uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas tās likuma “Par akciju sabiedrībām” (turpmāk šīs nodaļas tekstā - “Likums”) (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24./25.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 96., 149.nr.; 1995, 139.nr.; 1996, 5.nr.) normas, kuras attiecas uz publiskajām akciju sabiedrībām.

(2) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā ir iecelti vairāki pilnvarnieki, tad gadījumos, kuros Likumā tiek noteikts nepieciešamais akcionāru pilnsapulces kvorums, akcionāru skaits vai akcionāru pārstāvība noteiktā sabiedrības pamatkapitāla (apmaksātā pamatkapitāla) daļā, valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības statūtos jānosaka attiecīgs pilnvarnieku skaits.

(3) Ja akciju sabiedrībā ir iecelti vairāki pilnvarnieki, tad gadījumos, kuros Likumā tiek noteikts nepieciešamais akcionāru balsu skaits akcionāru pilnsapulces lēmumu pieņemšanai, akciju sabiedrības statūtos jānosaka attiecīgs pilnvarnieku balsu skaits.

(4) Gadījumos, kuros Likumā tiek noteiktas akcionāru tiesības un pienākumi vai tiek pieminētas darbības, kas skar akcionārus, minētās tiesības, pienākumi un darbības attiecināmas arī uz pilnvarniekiem. 

11.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības nosaukums

Valsts akciju sabiedrības nosaukumā jābūt Likuma 4.panta 1.daļā minētajai informācijai un vārdam “valsts”, bet pašvaldības akciju sabiedrības nosaukumā — Likuma 4.panta 1.daļā minētajai informācijai un attiecīgās pašvaldības nosaukumam. 

12.pants. Atklāti pieejamie vai atklāti iegūstamie akciju sabiedrības dokumenti un informācija

(1) Likuma 7.panta 1.daļas 1.punktā minētā akciju sabiedrības dibināšanas līguma vietā jābūt pārvaldošās institūcijas lēmumam par uzņēmuma pārveidošanu akciju sabiedrībā.

(2) Papildus Likuma 7.panta 1.daļas 4.punktā norādītajai informācijai jābūt ziņām par valsts vai pašvaldības pilnvarnieku (pilnvarniekiem), kā arī pilnvarojuma līgumam.

(3) Uzņēmumu reģistrā atklāti pieejamai vai atklāti iegūstamai jābūt Likuma 7.panta 1.daļā norādītajai informācijai un dokumentiem, kā arī valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības sākuma bilancei. 

13.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības dibināšana un reģistrācija

(1) Likuma 11.panta 1.daļā minētā akciju sabiedrības dibināšanas līguma vietā jābūt pārvaldošās institūcijas lēmumam par uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 11.panta 4.daļa, 12. un 13.pants.

(3) Likuma 14.panta 1.daļas 3.punktā minētās informācijas vietā jānorāda akciju īpašnieka un akciju turētāja nosaukums.

(4) Likuma 14.panta 2.daļā noteikto dibinātāju vietā statūti jāparaksta pilnvarotai pārvaldošās institūcijas amatpersonai.

(5) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 16.pants, 17.panta 3. un 5.daļa un 18.pants.

(6) Likuma 19.panta 3.daļas 1.punktā minētā akciju sabiedrības dibināšanas līguma vietā jābūt pārvaldošās institūcijas lēmumam par uzņēmuma pārveidošanu akciju sabiedrībā.

(7). Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 19.panta 3.daļas 4.punkts. 

14.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības pamatkapitāls

(1) Likuma 20.panta 2.daļā minētā akciju sabiedrības dibināšanas līguma vietā jābūt pārvaldošās institūcijas lēmumam par uzņēmuma pārveidošanu akciju sabiedrībā.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 21.panta 8.daļa. 

15.pants. Akciju veidi un kategorijas

(1) No Likuma 23.panta 1.daļā noteiktajiem akciju veidiem valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība var emitēt tikai parastās akcijas un personāla akcijas.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 23.panta 2.daļa.

(3) No Likuma 23.panta 3.daļā noteiktajām parasto akciju kategorijām valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība var emitēt tikai parastās akcijas ar balsstiesībām, kas visas pieder valstij (pašvaldībai), un parastās akcijas bez balsstiesībām, kas veido valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valdes rezervi.

(4) Valsts akciju sabiedrībās visu akciju veidu un kategoriju nominālvērtība ir viens lats. Tādēļ uz valsts akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 26.panta 2.daļa.

(5) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 27. un 28.pants, kā arī 29.panta 8. un 9.daļa. 

16.pants. Akciju vērtības samaksa un sabiedrības īpašuma ieguves pārbaude

(1) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība palielina pamatkapitālu, iesaistot papildu kapitālu, tad šādu papildu kapitālu attiecīgajā sabiedrībā var ieguldīt tikai valsts (pašvaldība). Ja, minētajā veidā palielinot pamatkapitālu, valsts (pašvaldība) akciju laidiena noteikumos minētajā galīgās akciju vērtības samaksas termiņā nesamaksā pilnu katras parakstītās akcijas vērtību, tad tā saņem tādu akciju skaitu, kas atbilst faktiski ieguldītajai summai. Tādēļ uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 30.panta 4. -7.daļa.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 31.panta 3.daļa un 32.pants. 

17.pants. Valstij (pašvaldībai) piederošo akciju pāriešana citu personu īpašumā

Valsts (pašvaldību) akciju sabiedrībās akcijas citas personas īpašumā var pāriet tikai, ja privatizē attiecīgo akciju sabiedrību šo noteikumu V nodaļā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tādēļ uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 34.pants. 

18.pants. Noteikumi, ar kādiem akciju sabiedrība iegūst pati savas akcijas

Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 35.panta 2. un 3.punkts. 

19.pants. Obligācijas

Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 36.panta 3., 4. un 5.daļa un 37.panta 2.daļas otrais teikums. 

20.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 38.panta 4.daļa un 40.panta 4.daļa.

(2) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība palielina pamatkapitālu Likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā, akciju sabiedrība izlaiž to pašu veidu un kategoriju akcijas, kādas bija līdz šim, un tajās pašās proporcijās, kādas bija līdz šim. Papildus izlaistās akcijas sabiedrībā sadala starp akcionāriem proporcionāli viņiem jau piederošo akciju skaitam. Akcionāri iegūst tāda veida un kategoriju akcijas, kādas viņiem piederēja līdz pamatkapitāla palielinājumam. Tādēļ uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 41.panta 2.daļa.

(3) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 43.panta 1.daļas 4., 7. un 8.punkts un 2. un 3.daļa.

(4) Likuma 44.panta 2.daļā minēto akciju pārdošanas cenu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā nosaka akciju laidiena noteikumos.

(5) Likuma 45.panta 1.daļā minēto akciju parakstīšanu valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība nevar uzticēt citām personām.

(6) Likuma 45.panta 2.daļā minēto akciju pārdošanas cenas pārējā daļa jāsamaksā akciju laidiena noteikumos minētajā termiņā.

(7) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 45.panta 5.daļa un 46.pants. 

21.pants. Pilnvarnieks (pilnvarnieki) valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā

(1) Pilnvarnieks vai pilnvarnieki (turpmāk tekstā - “pilnvarnieks”) veic akcionāru pilnsapulces funkcijas.

(2) Pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šo noteikumu un noteikumu par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās prasībām.

(3) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība var neveidot padomi, un uz to neattiecas Likuma 48.panta 2.daļas nosacījums. Minētajā gadījumā padomes funkcijas veic pilnvarnieks.

(4) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības padomes locekļi nevar pildīt pilnvarnieka funkcijas.

(5) Pilnvarojuma līgumā noteiktie jautājumi pilnvarniekam pirms to lemšanas akcionāru pilnsapulcē iepriekš jāsaskaņo ar akciju turētāju. 

22.pants. Akcionāru pilnsapulce

(1) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valde Likuma 50.panta 2.daļā noteiktajā termiņā nav sasaukusi kārtējo akcionāru pilnsapulci, tad to sasauc paši pilnvarnieki, ja šādu ierosinājumu paraksta sabiedrības statūtos noteiktais pilnvarnieku skaits. Ja paši pilnvarnieki neierosina sasaukt kārtējo akcionāru pilnsapulci, to var sasaukt attiecīgajā panta daļā minētās institūcijas, kā arī akciju turētājs.

(2) Uzņēmumu reģistrs sasauc kārtējo akcionāru pilnsapulci Likuma 50.panta 3.daļā paredzētajā gadījumā, ja to nav izdarījusi valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valde, padome vai revīzijas institūcija, vai akciju turētājs.

(3) Sasaukt ārkārtas akcionāru pilnsapulci var pieprasīt Likuma 51.panta 1.daļā minētās institūcijas, kā arī akciju turētājs.

(4) Likuma 51.panta 4.daļā noteiktais ierobežojums par to, ka ārkārtas akcionāru pilnsapulci nevar sasaukt tā pati institūcija, kura pieprasījusi pilnsapulces sasaukšanu, neattiecas uz akciju turētāju.

(5) Īpašas nepieciešamības gadījumā ārkārtas akcionāru pilnsapulci var sasaukt pats akciju turētājs un paziņot par to valdei, padomei un revīzijas institūcijai. Akciju turētājam ārkārtas akcionāru pilnsapulce minētajā gadījumā jāizsludina termiņā, kas nodrošina paziņojuma par akcionāru pilnsapulces sasaukšanu saņemšanu. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par nedēļu.  

23.pants. Akcionāru pilnsapulces kompetence

(1) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 54.panta 1.daļas 10.punkts. Lēmumus minētajos jautājumos pieņem akciju turētājs.

(2) Jautājumos, kas minēti Likuma 54.panta 1.daļas 8., 9. un 11.punktā, ir nepieciešama akciju turētāja iepriekšēja rakstiska piekrišana.

(3) Ja to pieprasa akciju turētājs, akcionāru pilnsapulcei attiecīgais jautājums ir jāizskata pilnsapulcē papildus 54.panta 3.daļā minētajiem gadījumiem, kuros akcionāru pilnsapulce var izlemt Likumā un attiecīgās akciju sabiedrības statūtos neparedzētus jautājumus. 

24.pants. Akcionāru pilnsapulces sasaukšana

(1) Pilnvarnieki un akciju īpašnieki jāuzaicina uz akcionāru pilnsapulci, nosūtot ierakstītas vēstules, pret parakstu vai ar telesakaru līdzekļu palīdzību.

(2) Ja akciju sabiedrībā nav personāla akciju, tad paziņojums par akcionāru pilnsapulci jānosūta attiecīgās akciju sabiedrības statūtos paredzētajā termiņā, kurš nedrīkst būt īsāks par vienu nedēļu.

(3) Ja akciju sabiedrībā ir personāla akcijas, tad paziņojums par akcionāru pilnsapulci ir jāizsūta sabiedrības statūtos paredzētajā termiņā, un kurš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām.

(4) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 55.panta 3.daļa. 

25.pants. Pilnvarnieku un akcionāru piedalīšanās akcionāru pilnsapulcē

(1) Pilnvarniekam jāpiedalās akcionāru pilnsapulcē personīgi, un viņš nevar savas tiesības nodot citām personām vai citiem pilnvarniekiem. Likuma 58.panta 1.daļa attiecas tikai uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības akcionāriem.

(2) Likuma 58.panta 3.daļā noteiktās akcionāru grupas valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībās var veidot tikai tad, ja sabiedrībā ir liels personālo akciju īpašnieku skaits.

(3) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 58.panta 4.daļa. 

26.pants. Pilnvarnieku un akcionāru balsstiesības

(1) Katram pilnvarniekam akcionāru pilnsapulcē ir viena balss.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 59.panta 1.-4.daļa. 

27.pants. Akcionāru pilnsapulces norise un sapulces protokols

(1) Akcionāru pilnsapulces protokolu paraksta visi tie pilnvarnieki, kuri piedalās pilnsapulcē.

(2) Ja akciju sabiedrībā nav personāla akciju, tad uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 60.panta 5.daļa.

(3) Ja akciju sabiedrībā nav personāla akciju, tad valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības protokolā nav jānorāda Likuma 62.panta 1.daļas 7.punktā minēto akcionāru - protokola pareizības apliecinātāju — vārds un uzvārds.

(4) Ja akciju sabiedrībā nav personāla akciju, tad valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības protokolā nav jābūt Likuma 62.panta 2.daļā minēto akcionāru - protokola pareizības apliecinātāju — parakstiem.

(5) Likuma 62.panta 4.daļā minētais akcionāru pilnsapulces protokola noraksts pilnvarniekam jāizsniedz bez samaksas. 

28.pants. Akcionāru pilnsapulces lēmuma apstrīdēšana un atcelšana

(1) Iesniegt prasību tiesā par pilnsapulces lēmuma atcelšanu var Likuma 63.panta 2.daļā minētie subjekti, kā arī akciju turētājs, ja akciju sabiedrības pilnsapulces lēmums ir pieņemts, pilnvarniekam pārkāpjot pilnvarojuma līguma ietvarus vai, ja ir pārkāpti šo noteikumu 23.panta 1.daļas nosacījumi.

(2) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valde (turpmāk tekstā - “Valde”) pārstāv akciju sabiedrību tiesā Likuma 63.panta 6.daļā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja prasību ceļ akciju turētājs.

(3) Tiesa var atcelt akcionāru pilnsapulces lēmumu Likuma 64.panta 1.daļā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja pilnvarnieks balsojot ir pārkāpis pilnvarojuma līguma ietvarus. 

29.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības padome

(1) Pirmo valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības padomes (turpmāk tekstā — “Padome”) sastāvu ieceļ pārvaldošā institūcija šo noteikumu 7.pantā noteiktajā kārtībā, tādēļ uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 65.panta 2.daļa.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 66.panta 15.daļa.

(3) Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kuri ir Valdes kompetencē. Tomēr Valdei nepieciešama iepriekšēja Padomes piekrišana šādu jautājumu izlemšanā:

1) līdzdalības iegūšana, palielināšana vai samazināšana citās uzņēmējsabiedrībās;

2) valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības uzņēmumu dibināšana, pārdošana, iznomāšana, to darbības apturēšana vai likvidēšana;

3) citu uzņēmumu pirkšana;

4) valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības filiāļu un pārstāvniecību atvēršana un slēgšana;

5) valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības uzņēmumu, filiāļu un pārstāvniecību statūtu vai nolikumu apstiprināšana un grozīšana;

6) nekustamās mantas pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana ar parādiem;

7) kredītu izsniegšana, ja tā nav saistīta ar valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības kārtējo darbību;

8) jaunu darbības virzienu uzsākšana un esošo darbības virzienu pārtraukšana;

9) vispārīgo darbības principu noteikšana.

(4) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 70.panta 2.daļa.

(5) Padomes locekļiem, kā arī Padomes izveidoto komisiju locekļiem atalgojumu nosaka akcionāru pilnsapulce. Noteikt, ka Padomes locekļi var saņemt daļu no akciju sabiedrības peļņas, akcionāru pilnsapulce var tikai ar akciju turētāja piekrišanu un tā noteiktajā apmērā.

(6) Uz valsts (pašvaldību) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 72.pants. 

30.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības valde

(1) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā nav izveidota Padome, tad šo noteikumu 29.panta 3.daļā minētie jautājumi Valdei jāsaskaņo ar akcionāru pilnsapulci.

(2) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 74.panta 2.daļa.

(3) Likuma 74.panta 3.daļā noteiktajā gadījumā akcionāru pilnsapulce var ievēlēt Valdes locekļu kandidātus, ja tas noteikts attiecīgās akciju sabiedrības statūtos.

(4) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 74.panta 6.daļa.

(5) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība savos statūtos var noteikt, ka tās operatīvai vadīšanai Valde var ievēlēt vienu vai vairākus direktorus rīkotājus. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība var paredzēt savos statūtos, ka direktora rīkotāja amats tiek nosaukts par direktora, pārvaldnieka amatu vai kā citādi.

(6) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 75.panta 2.daļa. 

31.pants. Valdes, tās locekļu un direktoru rīkotāju tiesības un pienākumi

(1) Visā savu pilnvaru laikā Valdes loceklim jāpaziņo par Likuma 76.panta 2.daļā minētajiem faktiem mēneša laikā no attiecīgā notikuma iestāšanās dienas.

(2) Visā savu pilnvaru laikā direktoram rīkotājam jāpaziņo par Likuma 76.panta 8.daļā minētajiem faktiem mēneša laikā no attiecīgā notikuma iestāšanās dienas.

(3) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā nav izveidota Padome, tad Likuma 77.panta 9.daļā minēto ziņojumu Valdei sniedz akcionāru pilnsapulces norīkots pilnvarnieks.

(4) Ja valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā nav izveidota Padome, tad Valdes priekšsēdētājam Likuma 77.panta 10.daļā minētajā gadījumā jāinformē akcionāru pilnsapulces nozīmētais pilnvarnieks. 

32.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības darbības uzraudzība un revīzija

Uz valsts (pašvaldību) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 84.panta 5.daļa. 

33.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības likvidācija

(1) Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības darbība vienlaikus ar tās likvidāciju Likuma 89.panta 1.daļas 2.punktā minētajā gadījumā notiek nevis ar akcionāru pilnsapulces lēmumu, bet gan ar akciju turētāja lēmumu.

(2) Valsts akciju sabiedrības likvidāciju īsteno Privatizācijas aģentūra saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Privatizācijas aģentūra veic minētajā likumā paredzētās likvidatora funkcijas, ieceļot likvidatorus. Valsts akciju sabiedrības likvidācijas laikā akcionāru pilnsapulces funkcijas veic Privatizācijas aģentūra.

(3) Pašvaldības akciju sabiedrības likvidācijas laikā attiecīgā pašvaldība var noteikt, ka akcionāru pilnsapulces funkcijas veic pati pašvaldība.

(4) Uz valsts akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 90.pants.

(5) Uz pašvaldību akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 90.panta 2.daļa.

(6) Privatizācijas aģentūra pieteic Uzņēmumu reģistram lēmumu par valsts akciju sabiedrības likvidāciju. Pieteikumam pievieno akciju turētāja lēmumu par likvidāciju. Tajā jānorāda katra likvidatora vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta.

(7) Uz valsts akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 91.panta 2.daļa.

(8) Pašvaldību akciju sabiedrībām Likuma 91.panta 2.daļā paredzētā akcionāru pilnsapulces protokola vietā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pašvaldības akciju sabiedrības akciju turētāja lēmums par likvidāciju.

(9) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 92.panta 2. un 3.daļa. 

34.pants. Tiesiskās attiecības valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībā

(1) Par visiem zaudējumiem, kas nodarīti trešajām personām sakarā ar valsts (pašvaldības) pārveidošanu akciju sabiedrībā, ar visu savu mantu atbild jaunizveidotā akciju sabiedrība (sabiedrības).

(2) Likuma 96.pantā ar akciju sabiedrības dibinātāju jāsaprot tā valsts vai pašvaldības uzņēmuma institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par valsts vai pašvaldības uzņēmuma pārveidošanu akciju sabiedrībā.

(3) Uz valsts (pašvaldību) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 95.panta 1.—5.daļa un 6.daļas pēdējais teikums, 7., 9. un 10.daļa un 96.panta 3.daļa. 

35.pants. Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības prasību celšana

(1) Likuma 100.panta 1.daļā paredzētajos gadījumos prasību tiesā var celt arī akciju turētājs.

(2) Ja prasību tiesā ceļ akciju turētājs, tad valsts (pašvaldības) akciju sabiedrību tiesā pārstāv akciju turētāja norīkotas personas.

(3) Uz valsts (pašvaldības) akciju sabiedrībām neattiecas Likuma 100.panta 2. un 10.daļa. 

36.pants. Citu Likuma pantu piemērošana

Citi Likuma panti valsts (pašvaldību) akciju sabiedrībās piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem. 

IV. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbības īpatnības

37.pants. Vispārīgie jautājumi

(1) Ja valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību tiek iecelti vairāki pilnvarnieki, tad gadījumos, kuros likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” (turpmāk šīs nodaļas tekstā - “Likums”) (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 9./10., 23./24.nr.; oficiāls izdevums AP MP, 1992, 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 149.nr.; 1996, 5.nr.) noteikts nepieciešamais dalībnieku sapulces kvorums, dalībnieku skaits vai dalībnieku pārstāvība noteiktā daļā no sabiedrības pamatkapitāla (statūtu fonda), sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūtos jānosaka attiecīgs pilnvarnieku skaits.

(2) Ja valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību tiek iecelti vairāki pilnvarnieki, tad gadījumos, kuros Likumā noteikts nepieciešamais dalībnieku balsu skaits dalībnieku sapulces lēmumu pieņemšanai, valsts (pašvaldības) akciju sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūtos jānosaka attiecīgs pilnvarnieku balsu skaits.

(3) Gadījumos, kuros Likumā tiek noteiktas dalībnieku tiesības un pienākumi vai tiek pieminētas darbības, kas skar dalībniekus, minētās tiesības, pienākumi un darbības attiecināmas arī uz pilnvarniekiem. 

38.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību nosaukums

(1) Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību nosaukumā jābūt Likuma 6.panta 1.daļā minētajai informācijai un vārdam “valsts”, bet pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību nosaukumā - Likuma 6.panta 1.daļā minētajai informācijai un attiecīgās pašvaldības nosaukumam.

(2) Uz valsts (pašvaldību) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 6.panta 2.daļa un 3.daļas otrais teikums. 

39.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšana un reģistrācija

(1) Par valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātāju uzskatāma pārvaldošā institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību.

(2) Uz valsts (pašvaldību) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 8.panta 2. - 4.daļa, 5.daļas otrā un trešā rindkopa un 6.daļa.

(3) Likuma 9.pantā minētā sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanas līguma un dibināšanas sapulces protokola vietā jābūt pārvaldošās institūcijas lēmumam par uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību.

(4) Dibinot valsts (pašvaldības) sabiedrību ar ierobežotu atbildību, nav jāsastāda dibinātāju kapitāla daļu saraksts un ziņojums par mantisko ieguldījumu.

(5) Uz valsts (pašvaldību) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 10.—12.pants.

(6) Likuma 13.panta 1.daļas 3.punktā minētās informācijas vietā jānorāda kapitāla daļu īpašnieka un kapitāla daļu turētāja nosaukums.

(7) Likuma 13.panta 2.daļā noteikto dibinātāju vietā statūti jāparaksta pilnvarotai pārvaldošās institūcijas amatpersonai.

(8) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanu neattiecas Likuma 14.—20.pants un 21.panta 2.daļas 3., 5. un 6.punkts, kā arī 4.daļa. 

40.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku kapitāla daļas

(1) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 28.panta 3.daļa.

(2) Valsts sabiedrībās ar ierobežotu atbildību katras kapitāla daļas nominālvērtība ir viens lats. Tādēļ uz valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 29.pants.

(3) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 30.pants. 

41.pants. Valstij (pašvaldībai) piederošo kapitāla daļu pāriešana citu personu īpašumā

Valstij (pašvaldībai) piederošās kapitāla daļas citu personu īpašumā var pāriet tikai, ja privatizē attiecīgo sabiedrību ar ierobežotu atbildību šo noteikumu V nodaļā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tādēļ uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 31.pants. 

42.pants. Noteikumi, ar kādiem valsts (pašvaldības) sabiedrība ar ierobežotu atbildību iegūst pati savas daļas

Uz valsts (pašvaldību) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 32.panta 2.daļa. 

43.pants. Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana

(1) Uz valsts (pašvaldību) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 34.panta 1.daļas 1.punkts un 2.daļa.

(2) Lai palielinātu valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu, attiecīgajai sabiedrībai jāizstrādā pamatkapitāla palielināšanas noteikumi. Pamatkapitālu var palielināt pēc tam, kad lēmums par pamatkapitāla palielinājumu pieteikts Uzņēmumu reģistrā.

(3) Likuma tekstā attiecībā uz valsts (pašvaldību) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ar jaunu dalībnieku iesaistīšanas noteikumiem jāsaprot pamatkapitāla palielināšanas noteikumus.

(4) Uz valsts (pašvaldību) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 35.panta 1.daļas pirmais teikums un 2.daļas 4.punkts un 36.panta 2.daļas 2.punkts un 5. un 6.daļa. 

44.pants. Pilnvarnieki valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

(1) Pilnvarnieks veic dalībnieku sapulces funkcijas.

(2) Pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem un noteikumiem par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās.

(3) Pilnvarojuma līgumā noteiktie jautājumi pilnvarniekam pirms to lemšanas dalībnieku sapulcē iepriekš jāsaskaņo ar kapitāla daļu turētāju. 

45.pants. Dalībnieku sapulce

(1) Ja valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcija Likuma 39.panta 1.daļā noteiktajā termiņā nav sasaukusi dalībnieku kārtējo sapulci, to sasauc paši pilnvarnieki, ja šādu ierosinājumu paraksta valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūtos noteiktais pilnvarnieku skaits. Ja paši pilnvarnieki neierosina sasaukt dalībnieku kārtējo sapulci, to var sasaukt attiecīgajā panta daļā minētās institūcijas, kā arī kapitāla daļu turētājs.

(2) Uzņēmumu reģistrs var uzdot sasaukt dalībnieku kārtējo sapulci Likuma 39.panta 2.daļā paredzētajā gadījumā, ja to nav izdarījusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcija, pilnvarnieki vai kapitāla daļu turētājs.

(3) Dalībnieku ārkārtas sapulci var pieprasīt sasaukt Likuma 40.panta 1.daļā minētās institūcijas, kā arī kapitāla daļu turētājs.

(4) Īpašas nepieciešamības gadījumā dalībnieku ārkārtas sapulci var sasaukt pats kapitāla daļu turētājs un paziņot par to izpildinstitūcijai un revīzijas institūcijai. Kapitāla daļu turētājam dalībnieku ārkārtas sapulce šajā gadījumā jāizsludina termiņā, kas nodrošina paziņojuma par dalībnieku sapulces sasaukšanu saņemšanu. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par vienu nedēļu.  

46.pants. Dalībnieku sapulces tiesīgums

(1) Uz valsts (pašvaldību) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 41.panta 1.daļas 2. un 5.punkts. Lēmumus 5.punkta jautājumos pieņem kapitāla daļu turētājs.

(2) Jautājumos, kas minēti Likuma 41.panta 1.daļas 1. un 4.punktā, ir nepieciešama kapitāla daļu turētāja iepriekšēja rakstiska piekrišana.

(3) Ja to pieprasa kapitāla daļu turētājs, dalībnieku sapulcei attiecīgais jautājums jāizskata sapulcē papildus Likuma 41.panta 2.daļā minētajiem gadījumiem, kuros dalībnieku sapulce var izlemt likumā un statūtos neparedzētus jautājumus. 

47.pants. Dalībnieku sapulces izziņošana

(1) Pilnvarnieks jāuzaicina uz dalībnieku sapulci, nosūtot ierakstītu vēstuli, pret parakstu vai ar telesakaru līdzekļu palīdzību.

(2) Paziņojums par dalībnieku sapulci jāizsūta valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūtos paredzētajā termiņā, kurš nedrīkst būt īsāks par vienu nedēļu. 

48.pants. Pilnvarnieka piedalīšanās dalībnieku sapulcē

(1) Pilnvarniekam jāpiedalās dalībnieku sapulcē personīgi, un viņš nedrīkst savas tiesības nodot citām personām vai citiem pilnvarniekiem.

(2) Katram pilnvarniekam sapulcē ir viena balss.

(3) Uz valsts (pašvaldību) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 42.pants.

(4) Dalībnieku sapulces protokolu paraksta visi tie pilnvarnieki, kuri piedalās sapulcē.

(5) Uz valsts (pašvaldību) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 43.panta 1.daļas pēdējais teikums. 

49.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcija

Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 44.panta 1.daļas pēdējais teikums. 

50.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbības kontrole un revīzija

Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 47.panta 3.daļas pēdējais teikums. 

51.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidācija

(1) Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbība izbeidzas Likuma 49.panta 1.daļas 2.punktā minētajā gadījumā, un tā notiek nevis ar dalībnieku sapulces lēmumu, bet gan ar kapitāla daļu turētāja lēmumu.

(2) Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidāciju veic Privatizācijas aģentūra saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Privatizācijas aģentūra veic minētajā likumā noteiktās likvidatora funkcijas, ieceļot likvidatorus. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidācijas laikā dalībnieku sapulces funkcijas veic Privatizācijas aģentūra.

(3) Pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidācijas laikā pašvaldība var noteikt, ka dalībnieku sapulces funkcijas veic pati pašvaldība.

(4) Uz valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 50.pants.

(5) Uz pašvaldību sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 50.panta 2.daļa.

(6) Privatizācijas aģentūra piesaka Uzņēmumu reģistram lēmumu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidāciju. Pieteikumam pievieno kapitāla daļu turētāja lēmumu par likvidāciju. Tajā jānorāda katra likvidatora vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta.

(7) Uz valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 51.panta 2.daļa.

(8) Pašvaldību sabiedrībām ar ierobežotu atbildību Likuma 51.panta 2.daļā paredzētā dalībnieku sapulces protokola vietā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu turētāja lēmums par likvidāciju.

(9) Valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību Likuma 52.panta 1.daļā paredzētos lēmumus par sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbības turpināšanu pieņem kapitāla daļu turētājs. 

52.pants. Tiesiskās attiecības valsts (pašvaldības) sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

(1) Par visiem zaudējumiem, kas nodarīti trešajām personām sakarā ar valsts (pašvaldības) uzņēmuma pārveidošanu valsts (pašvaldības) sabiedrībā, ar visu savu mantu atbild jaunizveidotā sabiedrība (sabiedrības) ar ierobežotu atbildību.

(2) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 55.pants.  

53.pants. Valsts (pašvaldības) sabiedrības ar ierobežotu atbildību prasību celšana

(1) Likuma 59.panta 1.daļā noteiktajos gadījumus prasību tiesā var celt arī kapitāla daļu turētājs.

(2) Ja prasību tiesā ceļ kapitāla daļu turētājs, tad valsts (pašvaldības) sabiedrību ar ierobežotu atbildību tiesā pārstāv kapitāla daļu turētāja norīkotas personas.

(3) Uz valsts (pašvaldības) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību neattiecas Likuma 59.panta 2. un 3.daļa. 

54.pants. Citu Likuma pantu piemērošana

Citi Likuma panti valsts (pašvaldības) sabiedrībās ar ierobežotu atbildību piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem. 

V. Statūtsabiedrības privatizācija Uzņēmuma privatizācija, ja to pārveido statūtsabiedrībā, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas

55.pants. Statūtsabiedrības vai uzņēmuma privatizācijas pamats

Statūtsabiedrības privatizācija un uzņēmuma privatizācija, ja to pārveido statūtsabiedrībā, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas, var notikt tikai saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un tajā noteiktajā kārtībā apstiprinātiem privatizācijas noteikumiem (privatizācijas projektu). 

56.pants. Lēmuma par privatizāciju pieņemšana

(1) Lēmumu par valsts (pašvaldības) statūtsabiedrības vai uzņēmuma nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets vai attiecīgā pašvaldība saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

(2) Lēmumu par privatizācijai nodotā uzņēmuma pārveidošanu statūtsabiedrībā, vienlaikus pārdodot šīs sabiedrības kapitāla daļas, pieņem privatizāciju veicošā institūcija, apstiprinot attiecīgā uzņēmuma privatizācijas noteikumus (privatizācijas projektu). 

57.pants. Kapitāla daļu pārdošana

(1) Kapitāla daļas pārdodamas saskaņā ar privatizācijas noteikumiem (privatizācijas projektu).

(2) Kapitāla daļas var pārdot arī zem to nominālvērtības.

(3) Ja privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) noteiktajā termiņā visas kapitāla daļas nav pārdotas, nepārdotās kapitāla daļas paliek valsts (pašvaldības) īpašumā. Privatizāciju veicošā institūcija šīs kapitāla daļas var pārdot atkārtoti privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) paredzētajā kārtībā vai izstrādāt jaunus privatizācijas noteikumus (privatizācijas projektu). Ministru kabineta vai attiecīgās pašvaldības lēmums minētajā gadījumā nav nepieciešams.

(4) Pārdošanai statūtsabiedrības vai uzņēmuma darbiniekiem paredzētā kapitāla daļa nedrīkst būt lielāka par 20 procentiem no statūtsabiedrības pamatkapitāla. 

58.pants. Statūtsabiedrības statusa un pārvaldes institūciju maiņa

(1) Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad pārdotas valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) noteiktajā apmērā, privatizāciju veicošā institūcija vai tās uzdevumā statūtsabiedrības Valde (cita izpildinstitūcija) sasauc kapitāla daļu jauno īpašnieku pilnsapulci (sapulci), kura:

1) apstiprina statūtsabiedrības statūtu grozījumus;

2) ievēlē statūtsabiedrības pārvaldes institūcijas;

3) lemj citus jautājumus, kas noteikti attiecīgo uzņēmējdarbības formu reglamentējošā likumā.

(2) Statūtsabiedrība ar brīdi, kad tās statūtu grozījumi tiek reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, zaudē valsts (pašvaldības) statūtsabiedrības statusu un turpmāk darbojas atbilstoši attiecīgo uzņēmējdarbības formu reglamentējošam likumam.

(3) Ar brīdi, kad statūtsabiedrības statūtu grozījumi tiek reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, izbeidzas pilnvarnieku un tās pārvaldes institūciju locekļu pilnvaras.  

59.pants. Uzņēmuma statusa maiņa

(1) Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad pārdotas valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) noteiktajā apmērā, privatizāciju veicošā institūcija sasauc kapitāla daļu jauno īpašnieku pilnsapulci (sapulci), kura:

1) apstiprina statūtsabiedrības statūtus;

2) ievēlē statūtsabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas;

3) lemj citus jautājumus, kas noteikti attiecīgo uzņēmējdarbības formu reglamentējošā likumā.

(2) Ar brīdi, kad jaunizveidotās statūtsabiedrības statūti tiek reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, uzņēmums zaudē uzņēmuma statusu un turpmāk darbojas atbilstoši attiecīgo uzņēmējdarbības formu reglamentējošam likumam. 

60.pants. Privatizētās statūtsabiedrības reģistrācija

Statūtsabiedrību reģistrē Uzņēmumu reģistrā. Reģistrācijas pieteikumam pievieno:

1) attiecīgās statūtsabiedrības vai uzņēmuma privatizācijas noteikumus (privatizācijas projektu);

2) privatizāciju veicošās institūcijas lēmumu par privatizācijas noteikumu (privatizācijas projekta) apstiprināšanu;

3) statūtsabiedrības statūtus;

4) statūtsabiedrības kapitāla daļu īpašnieku pilnsapulces (sapulces) protokolu;

5) citus dokumentus, kas paredzēti attiecīgo uzņēmējdarbības formu reglamentējošā likumā. 

Pārejas jautājumi

(1) Valsts (pašvaldības) statūtsabiedrībām grozījumi to statūtos, kas saistīti ar šo noteikumu stāšanos spēkā, jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā līdz 1996.gada 1.jūlijam.

(2) Valsts (pašvaldību) akciju sabiedrību valdes locekļiem statūtos paredzētais akciju daudzums jāiegādājas līdz 1996.gada 1.oktobrim.

(3) Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” (oficiāls izdevums AP MP, 1992, 38.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 11.nr.).

Ministru prezidents A.Šķēle

Satiksmes ministrs V.Krištopans