Gan čehu, gan latviešu tauta: lielvaru vidū un neatkarībā

Vakar Latvijā beidzās Čehijas Republikas prezidenta Vāclava Havela valsts vizīte.
Prombraucot augstais viesis un Latvijas Valsts prezidents tikās ar žurnālistiem

Vakar, 16. aprīlī, Čehijas Republikas prezidenta Vāclava Havela vizītes noslēguma dienā, Rīgas pilī notika viesa un mājastēva — Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa — preses konference.

Tās ievadā abi prezidenti sniedza īsus paziņojumus. Pirmais pie žurnālistiem vērsās Guntis Ulmanis:

“Godātais prezidenta kungs, godātie klātesošie! Vispirms es gribu vēlreiz sveikt mūsu viesi un izteikt cerību, ka viņam šajās divās dienās bija iespēja ne tikai iepazīties ar mūsu valsts pagātni, bet arī paskatīties, kā mēs veidojam savu nākotni. Jau pašā sākumā mēs vienojāmies, ka ekonomikas jautājumiem pieskarsimies mazāk. Jo mums likās, ka šeit bija diezgan daudzi valdības pārstāvji, turklāt tuvākajā laikā gaidāma arī Čehijas valdības vadītāja vizīte Latvijā. Tādēļ mēs vairāk runājām par jautājumiem, kas saistās ar globālajiem procesiem Eiropā un mūsu attīstības tālāko perspektīvu. Gan Čehija, gan Latvija ir skaidri definējušas savu vēlmi kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības, Rietumeiropas Savienības un NATO loceklēm.

Transformācijas process, kas notiek abās zemes ir daudz sarežģītāks un komplicētāks, nekā tas mums sākumā likās, jo šobrīd gan objektīvie, gan subjektīvie faktori rada papildus sarežģījumus valstu ekonomiskajā un politiskajā attīstībā. Man bija iespēja vēlreiz pārliecināties par Čehijas Republikas saimniecības attīstības tempiem. Par to, ka Čehija ir sasniegusi daudzus pozitīvus rezultātus. Mēs pieskārāmies jautājumiem par Čehijas un Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO un bijām vienisprātis, ka te nevajadzētu veidot nekādus viļņus, nekādas kārtas, nekādas rindas. Bet vajadzētu noteikt stratēģiskus mērķus, kas garantētu drošības koncepciju, kas nodrošinātu valstu un Eiropas kopējo stabilitāti. Un uzņemšanas kārtību vispirms vajadzētu pakļaut tieši šiem principiem.

Būtisks ir fakts par Čehijas un Latvijas brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanu. Jo atcerēsimies, ka 1922. gadā pirmā valsts, ar ko Latvija parakstīja līgumu, bija Čehoslovakija. Ar to mēs it kā pabeidzām divpusējās tiesiskās bāzes izveidošanu un arī dodam ļoti pārliecinošu signālu par savu gatavību un uzņēmību runāt par savu iestāšanos.

Vēl daži vārdi par drošības aspektu, par ko mēs diezgan daudz runājām. Mēs esam vienisprātis, ka katrai suverēnai valstij ir tiesības noteikt, kādām aliansēm pievienoties. Gan Latvija, gan Čehija ir vienisprātis, ka respektējama katras valsts individualitāte. Krievijai jāsaprot, ka Čehija un Latvija ir definējušas savas intereses, kas respektējamas tikpat lielā mērā, kā Krievijas intereses.

Es kā ļoti nozīmīgu vērtēju faktu, ka Čehijas delegācijā ir daudz valdības pārstāvju. Domāju, ka tuvākajā laikā tiks noslēgti atsevišķi līgumi gan transporta sfērā, gan kultūras sakaru jomā.

Svarīgs šodien bija Baltijas miera bataljona apmeklējums Ādažos. Un es vēlreiz gribu izteikt savu gandarījumu par Čehijas atbalstu Baltijas bataljona un Latvijas bruņoto spēku veidošanā. Es vēlreiz sveicu mūsu viesi un vēlu viņam panākumus kaimiņvalstī!”

Pēc tam runāja Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Havels:

“Prezidenta kungs, dāmas un kungi! Kā zināt, šī ir pirmā Čehijas, kā arī Čehoslovakijas prezidenta vizīte Latvijas Republikas vēsturē. Esmu ļoti priecīgs, ka man beidzot radusies iespēja savām acīm redzēt to, ko es jau nojautu, ka Latvija ir Eiropas sastāvdaļa, kas savā garīgāja un kultūras attīstībā ir nonākusi tikpat tālu, cik visa pārējā Eiropa.

Es konstatēju, ka Latvija ir labi attīstīta demokrātijas zeme. Es arī konstatēju, ka šajā valstī ir tādas pašas problēmas kā Čehijā. Tāpēc mums tās vajadzētu risināt kopīgi.

Esmu ļoti apmierināts ar to, ka tika parakstīts brīvās tirdzniecības līgums un tiek gatavoti vēl citi līgumi ar Latvijas Republiku. Arī ar to, ka mūs pavada divdesmit uzņēmēju grupa un sekmīgi attīstītās mūsu bilaterālās attiecības.

Mēs ar Ulmaņa kungu ne vien tad, kad bija oficiālas tikšanās, bet arī vakariņu laikā runājām par jautājumiem, kas saistīti ar turpmāko Eiropas uzbūvi. Un es varu apstiprināt to, ko teica prezidenta kungs, — pamatjautājumos šajā jomā mums bija pilnīga savstarpēja izpratne. Runa ir par to, ka pēc komunistiskās sistēmas sabrukuma un aukstā kara beigām šai jaunajai Eiropai vajadzētu balstīties uz atsevišķu tautu gribu. Un katras tautas izteiktai gribai vajadzētu būt vienam no pamatnosacījumiem, lai šī jaunā Eiropa veidotos. Protams, daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem, īpaši ekonomikas sakārtošanā un pārveidošanā, kā arī tiesiskās un juridiskās sistēmas reformā. Mēs ar Ulmaņa kungu bijām arī vienisprātis, ka mums nenāktos izvirzīt kādus noteikumus par uzņemšanu šajās organizācijās. Taču mums jābūt skaidrībā par to, kādā kārtībā šī uzņemšana notiks, vai tā notiks dažādos viļņos. Ja tā notiks dažādis viļņos, tad vajadzētu būt skaidrībā, kas kurā vilnī varētu tikt iekļauts. Taču galvenais, lai šajā jautājumā būtu skaidrība.

Beigās es gribētu piebilst, ka Čehijas Republika, tāpat kā Latvijas Republika, ļoti lielu uzmanību pievērš sadarbībai ar saviem kaimiņiem.

Attiecības ar kaimiņiem ir viens no mūsu ārpolitikas balstiem. Man ir liels prieks, ka varēju apmeklēt Baltijas bataljona mācību centru. Tas ir viens no piemēriem, kas ļoti labi raksturo Baltijas valstu gribu sadarboties ar ANO drošības spēkiem.

Paldies jums!”

Pēc tam prezidenti atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

“Latvijas Vēstneša” pārstāvis jautāja:

— Kāda ir tā galvenā cerība, ko jūs katrs saistāt ar savas valsts eventuālo iestāšanos Eiropas Savienībā? Kāds būs galvenais ieguvums?

Vāclavs Havels: — Domāju, ka Eiropas Savienība ir kas vairāk, nekā varētu likties. Tā ir kas vairāk nekā kopīgs tirgus. Es domāju, ka tā ir lieliska iespēja pirmo reizi Eiropas vēsturē izveidot savienību, — kaut arī Eiropa zināmā mērā viemēr ir bijusi vienota. Taču šinī gadījumā runa ir par savienību, kas nevienam netiks uzspiesta. Lielākās valstis neko neuzspiedīs mazākajām. Čehijas Republikai tas ir ļoti svarīgi, jo mēs atrodamies pašā Eiropas centrā. Un mēs ļoti labprāt un ar lielu interesi gribam piedalīties šajā procesā un piedalīsimies tajā.

Guntis Ulmanis: — Mēs būtu velti pavadījuši divas dienas, ja es nepiekristu tam, ko teica mans kolēģis. Un to es arī ar prieku daru. Protams, ja Čehija atrodas Eiropas centrā, tad mēs tomēr esam mazliet tālāk no šī centra. Tāpēc Latvijai kontekstā ar Eiropas Savienību ļoti būtisks ir arī drošības aspekts. Šis otrais Eiropas Savienības pīlārs. Un Latvija savas cerības saista ar šo jautājumu. Protams, labklājības līmeņa kāpināšana Eiropas Savienības kontekstā ir pats būtiskākais. Bet šo jautājumu risinot, Latvijai tikpat svarīgi ir risināt arī sociālās problēmas.

Uz Čehijas televīzijas pārstāvja jautājumu, vai pēdējā laikā Latvijā esot parādījušās tendences “pastiprināt pastāvošo pilsonības likumu”, Guntis Ulmanis atbildēja, ka, viņaprāt, Latvijas Republikas pilsonības likums ir viens no liberālākajiem Eiropā. Valsts prezidents piebilda, ka likumus pieņem parlaments. G.Ulmanis izteica arī personīgu pārliecību, ka pilsonības likums netiks pārskatīts “pastiprināšanas virzienā”.

Savukārt Čehijas prezidents, atbildot uz Latvijas TV jautājumu par iespējamo Čehijas un Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, atkārtoja abu prezidentu pausto viedokli, ka nav viņu kompetencē noteikt kārtību, kādā valstis tiks uzņemtas Eiropas Savienībā. “Mūsu pienākums ir noteikt pašiem savu kartību, savstarpēji respektēt savu gribu un atbalstīt vienam otru šajā procesā,” sacīja Vāclavs Havels.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Čehijas tirdzniecības un rūpniecības ministrs — pie Ministru prezidenta

Vakar, 16.aprīlī, Ministru kabinetā notika Ministru prezidenta Andra Šķēles un Čehijas Republikas tirdzniecības un rūpniecības ministra Vladimira Dlouhī darba brokastis.

Brokastu gaitā pārrunātas Latvijas Republikas un Čehijas Republikas ekonomiskās attiecības, apspriesti tranzītpolitikas jautājumi, kā arī vērtētas savstarpējo ekonomisko attiecību uzlabošanas iespējas.

Ministru prezidents A.Šķēle un Čehijas Republikas tirdzniecības un rūpniecības ministrs V.Dlouhī dalījās pieredzē par ekonomiskās reformas īstenošanu abās valstīs, tai skaitā par finansu un sociālās politikas īstenošanas aspektiem.

Darba brokastu nobeigumā tika pārrunāti drošības politikas jautājumi attiecībā uz NATO un Eiropas Savienības paplašināšanās procesiem, kā arī jautājumi par politiskās situācijas attīstību Krievijā.

Valdības preses dienests

• Ekonomikas ministrijā

Čehijas Republikas tirdzniecības un rūpniecības ministrs Vladimirs Dlouhī, vakar, 16.aprīlī, Ekonomikas ministrijā tikās ar rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministru Ēriku Kažu.

Abi ministri izteica savus viedokļus par rūpniecības pašreizējo stāvokli un attīstības perspektīvām Čehijas Republikā un Latvijā. Kā uzsvēra Vladimirs Dlouhī, lielā un autoritatīvā Čehijas uzņēmēju delegācija, kas prezidentu Vāclavu Havelu pavada oficiālajā vizītē Baltijas valstīs, liecina par uzņēmēju patiesu ieinteresētību un vēlēšanos aktivizēt ekonomisko sadarbību ar Latviju, Lietuvu un Igauniju. Viņš pauda viedokli, ka būtu nepieciešams paplašināt ne vien tirdzniecības apgrozījumu, bet arī rast iespēju izvērst kooperāciju tieši ražošanas jomā, dibinot Čehijas un Latvijas kopuzņēmumus. Gada sākumā bija 32 šādi kopuzņēmumi, un Čehijas kapitāla daļa tajos veidoja 50,1 procentu (242,7 tūkstoši latu un 50,1 tūkstotis ASV dolāru).

Čehijas Republikas tirdzniecības un rūpniecības ministrs Vladimirs Dlouhī interesējās par privatizācijas norisi mūsu valstī. Kā noskaidrojās sarunas gaitā, arī šajā jomā abām valstīm nācies risināt līdzīgas problēmas, piemēram, uzņēmumu parādi valsts budžetam, finansiālo resursu trūkums un komercbanku piedāvāto kredītu augstie procenti, menedžmenta problēmas, uzņēmumu pārstrukturēšana. Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ēriks Kaža savu kolēģi iepazīstināja ar valdības koncepciju lielo uzņēmumu privatizācijā, kā piemērus minot “Latvijas gāzes”un “Ventspils naftas” privatizācijas scenārijus.

Ēriks Kaža sarunas gaitā izteica priekšlikumu sadarbības pilnveidošanas nolūkā apsvērt iespēju dažiem Čehijas un Latvijas uzņēmumiem apmainīties ar akciju paketēm. Vladimirs Dlouhī principā atbalstīja šādu ideju, protams, ar nosacījumu, ka valdība šajā procesā neiejaucas un uzņēmumi paši savstarpēji vienojas par šādu sadarbības formu.

Ieva Jākobsone,
EM preses sekretāre