VALDĪBAS VIEDOKLIS

Ministru kabineta 16.aprīļa sēdes starpbrīdī

Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas
un Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora
Gunta Grūbes atbildes, skaidrojumi un komentāri

Ieilgušās Ministru kabineta sēdes starpbrīdī kārtējo preses konferenci uzsāka Aija Poča:

— Grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli tika sagatavoti galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, līdzšinējā pieredze liecina par atsevišķām nepilnībām jeb nedaudz nekorekti formulētām normām dažos pantos. Tas rada grūtības to piemērošanā. Otrkārt, pastāv problēma ar tā saucamajiem bezcerīgajiem parādiem jeb bezcerīgi zaudētajiem līdzekļiem maksātnespējīgajās bankās. Tātad beidzot izdarītie grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli ļaus uzņēmumiem sakārtot savas finansu bilances un noteiks precīzu kārtību, kādā pie apliekamā ienākuma noteikšanas tiek atļauts izslēgt no tā minētos bezcerīgos parādus.

Paralēli tiek precizēti grozījumi likumā par uzņēmumu gada pārskatiem. Tiek sagatavoti arī grozījumi grāmatvedības metodiskajos norādījumos. Pie šiem jautājumiem patlaban strādā darba grupa, kas ir izveidota pēc premjera priekšlikuma. Jo jāsaka, ka ir diezgan lielas diskusijas par to, kā to precīzi atspoguļot grāmatvedībā.

Šos bezcerīgos parādus ir atļauts norakstīt saskaņā ar vairākiem kritērijiem. Proti, ja ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam bijis iekļauts apliekamajā ienākumā, ja parādu summa ir norakstīta no speciālajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kas uzņēmumiem ir jāveido finansu grāmatvedībā, ja debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs. Šos parādus, nosakot apliekamo ienākumu, var izslēgt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: valsts vai pašvaldības uzņēmums, kas ir debitors, ir likvidēts ar attiecīgas institūcijas lēmumu; ir tiesas spriedums par to, ka debitors ir atzīts par bankrotējušu; ir tiesas spriedums par parādu piedziņu no debitoriem; ir tiesas izpildītāja atzinums par piedziņas neiespējamību.

Bez tam likumā ir precizēts, kā koriģējams apliekamais ienākums, ja tiek saņemtas kompensācijas no apdrošināšanas sabiedrībām. Kā arī precizētas nodokļu atlaides uzņēmumiem, kur tiek izmantots notiesāto darbaspēks. Jo šobrīd esošie ieraksti neļauj precīzi fiksēt, ka tās attiecināmas tikai uz tiem uzņēmumiem, kuri darbojas tieši slēgto iestāžu teritorijās. Nedaudz precizētas redakcijas pantiem, kas attiecas uz nodokļu atlaižu piemērošanu lauksaimniecības uzņēmumiem. Tur bija diezgan sarežģīta kārtība, jo bija jāiesniedz pārskats katru ceturksni, ko pašlaik faktiski ir ļoti grūti izdarīt.

Vēl mazliet par Ministru kabineta nupat akceptēto rīkojumu par īpašā kārtībā realizējamiem tabakas izstrādājumiem. Pirmo reizi šāds rīkojums tika sagatavots jau iepriekšējās valdības laikā. Tagad tiek diskutēts par Ministru kabineta vispārīgiem noteikumiem par tabakas preču marķēšanu, realizāciju, glabāšanu, arī konfiskāciju. Šie noteikumi vēlreiz tiek pārstrādāti un saskaņoti. Tā kā visā sabiedrībā virmo kaislības par to, kā tiek izņemtas un glabātas kontrabandas cigaretes, bet tās nav iespējams realizēt, mēs vienkārši atgriežamies pie tās komisijas, kas bija izveidota jau Gaiļa kunga valdības laikā. Šī komisija saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajiem konkursa noteikumiem, kas tiks publicēti oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, atļaus pieteikties tām firmām, kas slēgtā jeb aizklātā izsolē piedāvās cenas tabakas preču realizācijai ārpus Latvijas. Tādējādi mēs radīsim iespēju vismaz nedaudz papildināt mūsu plāno budžetu. Lai gan vakar, diskutējot Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komitejā, tika noteikts, ka 80 procenti ieskaitāmi to institūciju budžetā, kuras veikušas kontrabandas tabakas izstrādājumu izņemšanu un konfiskāciju, — piemēram , robežsardzes —, bet 20 procenti veselības aizsardzības speciālajā budžetā. Tātad, lai varētu izvērst cīņu pret smēķēšanu.

Jautājums: — Ko jau tuvākajā laikā paredzēts iesākt ar tādiem lielajiem uzņēmumiem kā “Latvenergo” vai “Latvijas gāze”, kam uzkrājušies sevišķi prāvi debitoru parādi? Jo minētie grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli diemžēl laikam varētu stāties spēkā tikai kaut kad jūlijā.

Atbilde: — Ja nemaldos, Finansu ministrijā jau ir izstrādāta kārtība, kādā šie parādi izņemami no uzņēmumu bilancēm. Turklāt tikko pieņemtie Ministru kabineta noteikumi atļauj norakstīt šos bezcerīgos parādus par 1995. gadu un līdz ar to koriģēt gada pārskatus. Tādi tur bija pārejas noteikumi.

Pēc tam runāja Guntis Grūbe:

— Gribu sacīt, ka valdība jau kopš savas darbības sākuma Ministru prezidenta uzdevumā ir strādājusi pie projektiem, kas veicinātu brīvu zemes tirgu. Bet to nav iespējams paveikt vienā dienā. To jau pierādīja diskusija par šiem dažādiem projektiem. Jāsaka, ka pašlaik valdībā tika pieņemts trešais projekts. Kā zināt, pirmais projekts frakciju kopsēdē tika noraidīts, tikai “Latvijas ceļš” to atbalstīja. Šajā projektā bija paredzēti ierobežojumi uz īpaši aizsargājamām zemēm, uz tām, kas aizņem specifiskas ūdentilpes, uz jūras un publisko ūdeņu piekrastes aizsargjoslas zemēm, uz valsts pierobežas joslas zemēm. Man personīgi liekas, ka šis tik daudzu frakciju atbalstītais noraidījums bija politiski nepamatots. Jo pašlaik apspriešanas gaita liecina, ka politiķi ir gatavi pieņemt pat radikālāku variantu. Bet tas, protams, ir tikai mans tīri subjektīvais viedoklis.

Tātad pieņemšanai Satversmes 81. panta kārtībā bija sagatavots projekts, kas paredzēja, ka citas fiziskās un juridiskās personas, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi vai nav Latvijā reģistrētas, praktiski varētu iegūt zemi rūpnieciskiem mērķiem kā pilsētās, tā laukos. Šāds projekts bija, un jūs par to zināt. Bet valdība tam neieguva atbalstu no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”. Jūs zināt arī, kādi pretargumenti viņiem bija. Es piedalījos arī frakcijas sēdē, kur man uzdeva jautājumus. Tie nebija būtiski, bet, kā jūs dzirdējāt, kā galvenais tika izvirzīts arguments, ka šis jautājums tomēr ir jāizskata Saeimā. Tas tātad ir tīri politisks jautājums. Man kā tehniskajam izpildītājam faktiski pat netika norādīts uz būtiskām kļūdām.

Šodien pieņemto projektu valdība tālāk virzīs izskatīšanai Saeimā. Tātad nevar būt runa par to, ka valdība pieņēmusi to kā likumu. Tas ir tikai likumprojekts. Salīdzinoši, manuprāt, tas ir radikālāks par secīgi otro projektu, ko noraidīja frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

Galvenā izmaiņa ir tā, ka šobrīd tiek runāts ne tikai par zemju iegūšanu rūpnieciskiem mērķiem kā laukos, tā pilsētās, bet par zemju iegūšanu vispār.

Tās juridiskās un fiziskās personas, kas bijušas līdzšinējā labvēlības statusā, — tātad juridiskās personas, kas Latvijā reģistrētas kā uzņēmējsabiedrības, no kuru pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas pilsoņiem, kā arī Latvijā reģistrētās ārvalstu uzņēmējsabiedrības no valstīm, ar kurām noslēgts investīciju veicināšanas un aizsardzības līgums, — praktiski nonāk tādā pašā statusā kā Latvijas Republikas pilsoņi. Un šeit nekādus ierobežojumus šis projekts neparedz. Bet ierobežojumi paredzēti šīm citām fiziskajām personām — šajā gadījumā tie ir Latvijas nepilsoņi — un citām juridiskām personām, izņemot divas nosauktās. Tātad šīm fiziskajām un juridiskajām personām jānoslēdz attiecīgs līgums ar vietējo pašvaldību.

Un otrs ierobežojums ir tāds, ka — vienalga, kaut šis līgums ir saskaņots — minētās personas nevar iegūt zemi valsts pierobežas joslā. Vēl apgrūtinājums šīm personām ir tāds, ka viena mēneša laikā no darījuma noformēšanas dienas ieguvējam jāiesniedz nostiprinājuma lūgums attiecīgajā zemesgrāmatu nodaļā. Tālāk ir jāievēro dažas konsekvences, kas saglabājušās no otrā projekta, ka attiecībā uz nepilsoņiem un juridiskām personām par šiem darījumiem Tieslietu ministrija ne retāk kā divas reizes gadā publicē informāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par šo īpašumu apmēriem, kadastrālo jeb tirgus vērtību, to īpatsvaru attiecīgajās pilsētās vai attiecīgajos rajonos. Ministru kabinets šajā jautājumā var noteikt arī citus rādītājus. Tas nodrošinās, ka Latvijā šādu zemju pārdošana tiek kontrolēta. Otrs — lauku likuma 31.pants un pilsētu likuma 23.pants paredz, ka Ministru kabinets atsevišķos pagastos vai atsevišķos rajonos var noteikt turpmākos zemes īpašuma ierobežojumus šīm minētajām personām. Ministru kabinets pēc šī likuma pieņemšanas jau otrā dienā var noteikt turpmākos ierobežojumus. Šajā procesā, protams, var iejaukties Saeima ar saviem lēmumiem. Gribu uzsvērt, ka te ir runa par darījumiem, kas notiek ar zemesgrāmatās jau reģistrēto zemi. Un Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij un pašvaldībām ir piešķirta prioritāte reģistrēt šo zemi uz sava vārda, un pēc tam Latvijas Republikas pilsoņi, valsts vai pašvaldība zemesgrāmatās reģistrēto zemi var reģistrēt šīm ārvalstu juridiskajām personām vai Latvijā dzīvojošiem nepilsoņiem. Tā ir būtiska lieta.

Pēc tam Guntis Grūbe atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai likumprojektā nevajadzēja vairāk uzsvērt, ka zemi Latvijā varēs iegādāties arī ārzemnieki?

Guntis Grūbe: — Es varu citēt likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.pantu, kur pirmajā daļā uzskaitīti darījuma subjekti, kuriem nav ierobežojumu, bet otrajā daļā teikts, ka “citas fiziskās un juridiskās personas, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, var iegūt zemi, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā nodaļā”. Te pirmajā daļā ir precīzi uzskaitīts, kuriem nav ierobežojumu, bet šīm “citām personām” ir minēti šie ierobežojumi. Var jau rakstīt otrādā kārtībā. Par to, protams, var diskutēt. Tā ir tīri juridiska tehnoloģija. Es domāju, ka politiķi, izskatot šo likumprojektu Saeimā, var ņemt vērā šo jūsu piezīmi par jēdziena “ārzemnieks” akcentēšanu.

Jautājums: — Ja zeme līdz šim nav reģistrēta ne uz kāda vārda, vai tad tā nav valsts īpašums, kuru var arī pārdot?

Guntis Grūbe: — Ja zeme nav reģistrēta ne uz kāda vārda, tad vēl nevar apgalvot, ka tas ir valsts īpašums.

Jautājums: — Bet, ja zeme ir reģistrēta uz kādas valsts institūcijas vārda, tad tā ir valsts zeme. Vai likums nosaka ierobežojumus darījumiem ar to?

Guntis Grūbe: — Ministru kabineta lēmumos un likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā” ir rakstīts, ka īpašums tiek nostiprināts uz valsts vārda Finansu ministrijas, Zemkopības ministrijas vai kādas citas personā. Ja ir nosauktas šīs ministrijas, tad tā tiešām ir valsts zeme. Ministru kabineta lēmumos parasti tiek rakstīts, ka “..atstāt valsts īpašumā un reģistrēt uz Zemkopības (vai Finansu ministrijas) vārda..”. Bet tā ir valsts zeme. Saskaņā ar šo likumu, lai ar zemi veiktu darījumus, tai jābūt reģistrētai zemesgrāmatā.

Jautājums: — Cik liela daļa valsts zemes jau reģistrēta zemesgrāmatā?

Guntis Grūbe: — Uz valsts vārda reģistrēts salīdzinoši maz. Vispār zemesgrāmatā reģistrēts apmēram 0,5 miljoni hektāru. Valsts zeme varētu būt reģistrēta 5—6 procenti. Valsts nav steigusies ar sava īpašuma reģistrāciju.

Patlaban šo darbu aktīvi uzsākusi Zemkopības ministrija, arī Finansu ministrija, ir pieteikusies Privatizācijas aģentūra. Taču šajā procesā valsts varēja iesaistīties daudz aktīvāk.

Jautājums: — Kāpēc šajā jautājumā valdībai izdevās pieņemt daudz radikālāku lēmumu nekā iepriekšējai valdībai?

Guntis Grūbe: — Es domāju, ka strīds šajā jautājumā ar vēl lielāku sparu atsāksies Saeimā, kad tā izskatīs šo likumprojektu. Redzēs, kāds spēku samērs būs Saeimā. Jo, kā zināms, frakcija “Latvijai” ir pasludinājusi, ka Latvijā jābūt brīvam zemes tirgum. Grūti pašlaik pateikt, kādus ierobežojumus viņi izvirzīs.

Jautājums: — Sakiet, cik daudz valsts zemes jau ir pārdots?

Guntis Grūbe: — Pašlaik ir tikai pirmie Ministru kabineta rīkojumi. Principā ir runa, ka pusi varēs pārdot par kompensācijas sertifikātiem un otru pusi — par latiem. Gribu piebilst, ka šodien Ministru kabinets akceptēja rīkojumu projektus. Proti, par zemes gabala pārdošanu Talsu rajonā, Abavas pagastā un Aizkrauklē, Rūpniecības ielā 14.

Atgriežoties pie zemes pārdošanas jautājuma, jāatgādina, ka iepriekšējā prakse, kad objektu pārdeva bez zemes, uz kuras tas atradās, noveda pie tā, ka objekta vērtība samazinājās 2–3 reizes. Domāju, ka tagad valsts vairāk iegūs un pašvaldības aktivizēs objektu reģistrāciju uz sava vārda.

Mintauts Ducmanis,
Vairis Ozols,
“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 16. aprīļa
preses konferencē Valdības namā