VIEDOKLIS

Mūsuprāt: centralizācija — ceļš uz Latvijas bankrotu

Kopš iepriekšējās Latvijas pašvaldību sapulces ir notikušas Saeimas vēlēšanas, izveidota cita valdība, pieņemts valsts budžets. Saeima pieņēmusi likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadam, kurā, pieaugot valdības izdevumiem gan pamatbudžetā, gan speciālajā budžetā, valsts dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas mērķiem ir pieckārt samazināta. Tas rada bažas par pašvaldību funkciju izpildes iespēju vismaz iepriekšējo gadu līmenī.

Kaut arī aizvadītajā laika posmā panākti nozīmīgi sasniegumi, tādi kā Latvijas pievienošanās Eiropas Hartai par vietējo pašvaldību, tomēr turpinās darbība, lai centralizētu gan valsts pārvaldi, gan finanses. Pastiprinās tendences iedzīvotājiem pretnostatīt pašvaldības, atsevišķus pārkāpumus pašvaldību darbā iztēlojot kā vispārēju likumsakarību. Grūtības iedzīvotāju siltumapgādē, veselības aizsardzībā un izglītības nodrošināšanā ir lielā mērā saistītas ar absurdiem tiesību aktiem, taču ar nožēlu jākonstatē, ka daudzi atbildīgi politiķi savu neizdarību cenšas apslēpt, pretnostatot iedzīvotājus pašvaldībām. Tāpat izskan nodomi veikt strauju administratīvi teritoriālo reformu. Taču nav definēti reformas mērķi, nav zināms reformas ekonomiskais pamatojums, nav noskaidrots iedzīvotāju un pašvaldību viedoklis.

Minētie apstākļi rada nopietnas bažas par demokrātijas likteni valstī. Lai viena no Latvijas pilsoņu tiesībām un brīvībām — ar vēlētu deputātu starpniecību lemt par vietējiem jautājumiem — netiktu apdraudēta, nepieciešams pievērst visplašākās sabiedrības uzmanību cēloņsakarībai starp valsts varas attieksmi pret pašvaldībām un nodokļu maksātāju iespējām saņemt pretī izglītības, sociālās palīdzības un veselības pakalpojumus. Valsts, tāpat kā pašvaldības, pastāv cilvēku interesēs, nevis otrādi. Decentralizēta, pilsoņiem tuvāka vara efektīvāk darbojas vietējās interesēs.

Ārējā parāda neplānots pieaugums gada laikā par 45 miljoniem latu bija pamats, lai runātu par valsts bankrotu. Pret pašvaldībām vērstā politika gada laikā palielināja tikai pašvaldību un siltumuzņēmumu parādus par 90 miljoniem latu, bet 1996. gada budžets ļaus izpildīt likumā noteiktās pašvaldību pastāvīgās funkcijas tikai par 60%. Domājam, pienācis laiks atklāti informēt Latvijas pilsoņus, kādas šādai politikai būs sekas.

Tāpēc Latvijas pašvaldību vadītāji 19. aprīlī pulcēsies Rīgā. Tad arī izteiksim viedokli gan par administratīvi teritoriālo reformu, gan par sociālo palīdzību, gan par pašvaldību finansu sistēmu.

Latvijas Pašvaldību savienības
priekšsēdis A.Jaunsleinis