11. aprīļa
ārkārtas sesijas sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 64.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

I.Bišers. Tā. Es, pirmkārt, gribu griezt vērību, ka mēs šeit faktiski vienotus priekšlikumus dalām divos balsojumos tomēr. Viens par šo 40 kilometru nomaiņu uz 50, otrs — par soda apmēru. Komisija atbalstīja pirmo priekšlikumu, bet neatbalstīja otro — par summas samazināšanu. Kāpēc komisija atbalstīja pirmo? Tas ir saistīts ar braukšanas ātruma pazeminājumu apdzīvotās vietās. Mēs runājam par pilsētām. Pilsētās, es tiešām domāju, tas ir ļoti bīstami, bet jāsaka, ka mums ārpus pilsētām ir daudzas apdzīvotas vietas, kur ir uzlikts norādījums, ka tā ir apdzīvota vieta, bet kur faktiski nekāda gājēju kustība nenotiek. Nu, piemēram, Jūrmalas apkārtceļš pie Spuņņu ciema. Tur stāv zīme, un, lai gan es diezgan bieži tur esmu braucis, es neesmu redzējis nekad nevienu gājēju. Un tāpēc, pazeminot šo pieļauto braukšanas ātrumu, mēs domājam, ka šeit situāciju nevajadzētu grozīt, bet par summu mēs neatbalstījām. Tāds bija komisijas viedoklis.

Lūdzu to ņemt vērā un nobalsot tagad vispirms pirmo jautājumu par šo 40 kilometru nomaiņu ar 50, saglabājot iepriekšējo stāvokli!

Sēdes vadītāja. Tā, pirms sākam balsojumu, te vēl ir arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Vai Tautas saskaņas partijas frakcija uzstāj uz balsojumu par savu priekšlikumu arī tad, ja netiek pieņemts “Tēvzemes un Brīvības” priekšlikums ? Jā?

 

I.Bišers. Es saprotu, ka mēs par summu balsosim atsevišķi.

Sēdes vadītāja. Jā, jā, mēs tūlīt otro daļu... Ir trīs balsojumi, ja kāds ir negatīvs. Tātad pirmais balsojums — otrajā daļā vārdu “četrdesmit” aizstāt ar “piecdesmit”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — 1. Pieņemts.

Otrais balsojums. Otrajā daļā sankcijā vārdus “20 latiem” aizstāt ar “7 latiem 50 santīmiem”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 20, atturas — 7. Pieņemts.

Bet ir vēl trešais balsojums, kas uzliek lielāku summu. Ja pieņems to, tad tas var stāties spēkā. Noņemat balsojumu? Noņem. Paldies! Līdz ar to stājas spēkā piecu deputātu iesniegtais labojums — 20 latus aizstāt ar 7 latiem 50 santīmiem.

Turpinām!

 

I.Bišers. Trešajā daļā pirmais priekšlikums, es domāju, nav balsojams, jo mēs jau tikko esam viņu izlēmuši ar balsojumu par otro daļu.

Sēdes vadītāja. Tātad tā, kā tas ir pieņemts jau otrajā daļā, automātiski stājas šeit spēkā.

 

I.Bišers. Jā, automātiski. Tā ka paliek šeit deputāta Eniņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es, protams, varu izteikt lielu izbrīnu, bet var būt, ka arī nav izbrīnam vietas. Ja man kaut kas smagāks jāņem, es nāku tikai ar mugursomu, mašīnas man nav, un man nav jādrāž nekur, vai ne. Bet es redzu, laikam jūs, cienījamie kungi, aizstāvat savas automobilistu intereses. Lūk, bet es vēl gribu nosaukt, kāda ir šī ātruma pārsnieguma statistika. 1995. gadā katru dienu vidēji noķerti 278 autobraucēji par ātruma pārsniegšanu. Tas ir, katrās piecās minūtēs pa vienam pārkāpējam, un šis noķerto skaits, protams, neatspoguļo nekādu realitāti. Jūs jau stāstāt, ka tur ir korupcija un ka viņi iebāž to naudu sev kabatā. Tātad nemaz tā policija tik slinka nav, nemaz tik daudz neiebāž, ja katrās piecās minūtēs ir pa pārkāpējam. Viena lieta. Nu, bet skaidrs, ka taču noķer niecīgāko daļu. Te mēs ārdāmies un trakojam pa ceļiem, cik vien var, un automobilisms, tas ir, nu, mūsu nākotne, es neteikšu, varbūt pat labā nozīmē, bet daudz kas arī sliktā nozīmē.

Un ja šeit jūs redzat manu priekšlikumu tātad par to, ka es ierosinu “biezos” sodīt ar 100 latiem vismaz, es gribēju pat vēl maksimālo likt... Bet es lūdzu atbalstīt vismaz šo te, un šoreiz gan es izteikšos tā, ka es labprāt gribētu, lai šos rezultātus publicētu un analizētu, lai zinātu, kas atbalsta šādas mežonības un patvaļu uz ceļiem. Var jau, protams, rīkoties tā, kā, piemēram, cīņā pret narkotiku, darīt tā kā Holandē, atļaut narkotiku lietot. Nu, tad varbūt arī var pacelt tik milzīgi šīs ātrumbraucēju iespējas, bet brauc cik vien grib, un tad soda nekāda nebūs, tikai... nu, kapi papildināsies. Jau no tā mazās latviešu tautas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, cik es saprotu, jūsu priekšlikums ir divi balsojumi?

 

G.Eniņš. Kā, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Jūsu priekšlikums ir divi balsojumi?

 

G.Eniņš. Nu, es aicinu balsot par manu priekšlikumu par ātruma pārsniegšanu vairāk, nekā tagad ir pieņemts 50... Tātad, ja pārsniedz noteikto ātrumu ne vairāk kā par 50 kilometriem, par šo milzīgo pārsniegumu uzlikt sodu līdz 100 latiem.

Sēdes vadītāja. Un otrs labojums?

 

G.Eniņš. Jā, un vārdu “līdz sešiem mēnešiem”, tātad tiesību atņemšana līdz sešiem mēnešiem, vietā likt “līdz vienam gadam”.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs lūdzat balsot abus priekšlikumus?

 

G.Eniņš. Jā, es lūdzu par abiem.

Sēdes vadītāja. Paldies! Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā?

 

I.Bišers. Komisijas viedokli es jau paziņoju.

Sēdes vadītāja. Tā, lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus pievērst uzmanību. Pirmo reizi... pirmais balsojums ir par priekšlikumu nomainīt 122. panta trešajā daļā vārdu “piecdesmit” ar “simt”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 36, atturas — 10. Nav pieņemts.

Lūdzu tagad balsot par priekšlikumu nomainīt vārdus “līdz sešiem mēnešiem” ar vārdiem “līdz vienam gadam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 32, atturas — 10. Nav pieņemts.

 

I.Bišers. 122.1 pants. Arī šo punktu... pantu es lūdzu izskatīt pa daļām. Pie virsraksta mums ir nobalsots grozījums otrajā lasījumā. Trešajā lasījumā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

I.Bišers. Tālāk ir piecu deputātu priekšlikums — pirmās daļas sankcijās “5 latus” aizstāt ar vārdiem “2 lati 50 santīmi”. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji lūdz balsojumu? Jā? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 122.1 panta pirmās daļas redakciju — vārdus “5 latiem” aizstāt ar “2 latiem 50 santīmiem”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 20, atturas — 11. Nav pieņemts.

 

I.Bišers. Tālāk ir komisijas priekšlikums. Šeit ir pārnests arī pārkāpums, ko mēs uzskatījām par piemērotu šeit — par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu — no trešās daļas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šīs daļas iekļaušanu šeit nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Tā. Tātad līdz ar to otrajā daļā tas tiek izņemts laukā, tātad tas ir pieņemts, un tad otrā daļā ir piecu deputātu priekšlikums aizstāt “desmit” ar “pieci”, un tādu pašu priekšlikumu izteica arī Tautas saskaņas partija — pieci lati. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par piecu deputātu — Jurdža, Pēterkopa, Grīga, Požarnova un Ozoliņa, kā arī par Tautas saskaņas partijas frakcijas iesniegto labojumu aizstāt vārdus “uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot!

Par — 45, pret — 15, atturas — 6. Priekšlikums ir pieņemts.

 

I.Bišers. Trešajā daļā ir divi priekšlikumi. Šeit bija piecu deputātu priekš-likums aizstāt 25 latus ar 7 latiem 50 santīmiem, kuru komisija neatbalstīja. Bet komisija atbalstīja Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu aizstāt 25 latus ar 10 latiem un izslēgt ārā par transporta vadīšanas tiesību atņemšanu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. 122.2. pants. Piecu deputātu priekšlikums “piecdesmit” aizstāt ar “divdesmit”. Komisija, ņemot vērā to, ka šeit ir runa par avārijas situācijas izraisīšanu, uzskatīja, ka šādu priekšlikumu nevar atbalstīt. (No zāles: “Balsojam.”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 122.2. panta redakciju, kurā vārds “piecdesmit” aizstāts ar “divdesmit”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 19, atturas — 9. Priekšlikums ir pieņemts.

 

I.Bišers. 122.3.pants. Tur ir tikai redakcionāls labojums — pārvietots viens vārds citā vietā teikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

I.Bišers. 123.pants. Bija priekšlikums, ko iesniedza Tautas saskaņas partija, tā faktiski divus priekšlikumus iesniedza attiecībā uz sodu. Pirmkārt, tā lika priekšā samazināt no “trīsdesmit” uz “divdesmit pieci”. Un vispār mums šajos šeit neparādās tāds skaitlis “trīsdesmit”.Te ir mazliet unificēts šis līmenis, kuru komisija atbalstīja.

Otrs priekšlikums ir par transporta vadīšanas tiesību atņemšanas izslēgšanu vispār, kuru komisija neatbalstīja, ņemot vērā, ka te tomēr ir runa par nopietniem pārkāpumiem, kas nereti, kā mēs zinām, ir beigušies ar vairāku cilvēku nāvi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju nav. Pieņemts.

 

I.Bišers. 124.pants. Šeit ir Eniņa kunga priekšlikums par pirmo gadījumu — par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholiskā reibuma stāvoklī atņemt vadītāja tiesības uz laiku līdz trim gadiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, atstājot, kā bija šajā gadījumā, — līdz vienam gadam.

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Beidzot esam pienākuši pie visšausmīgākā panta apspriešanas. Es jau cerības vairs neloloju sev labvēlīgam balsojumam, jo es saprotu, ka deputāti, pārējie kolēģi, ir bagāti, viņiem ir ātras un veiklas automašīnas un atturībnieki arī viņi nav. Tātad, protams, grib radīt sev ērtākas iespējas... Patiesībā šim pārkāpuma veidam vajadzētu būt Kriminālkodeksā, es uzskatu, jo vadīt automašīnu dzērumā pa pilsētas ielām vai pa ātrgaitas maģistrālēm ir tikpat briesmīgi un draudoši kā tas, ja kāds Doma laukumā lustes pēc nolaistu ar automāta kārtu. Bet, redziet, starp cilvēkiem, uz kuriem viņš ir izšāvis, ir arī daudzi tukšumi, ne jau katram cilvēkam trāpīs. Viena lode būtu izgājusi kādam cilvēkam caur matiem, otra, trešā lode būtu aizgājusi brīvā gaisā, ceturtā izgājusi kādam vīram tikai caur biksēm. Un arī visas pārējās tā laimīgi aizgājušas garām. Mēs varētu sacīt: “Nu, redziet, laimīgā kārtā nekas jau nav noticis. Neviens nav pat ievainots, sodīsim šo šaudītāju administratīvā kārtā ar naudas sodu līdz 100 latiem.”

Piedzēries autobraucējs apdraud cilvēkus vēl vairāk nekā tāds šaudītājs. Ne tikai ar pistoli, bet es gribētu salīdzināt ar automātu. Cik tur ir — kādas 30 patronas vienā kārtā... Bet piedzēries šoferis uz dzelzceļa pārbrauktuves var ietriekt savu mašīnu vilcienā, viņš var nogāzt no Siguldas gravas lejā autobusu ar 50 skolniekiem, var izraisīt divu autobusu saskriešanos. Vai tad jūs katrs neesat dzirdējis no saviem draugiem un radiem šos šausminošos gadījumus? Mūsu ciematā viens tāds piedzēries jauneklis ar lielo vilcējmašīnu brauca vēl pēc papildu šnabja un pie Ulbrokas sašķaidīja vienu “žigulīti”. Visa ģimene — tēvs, māte un trīs bērni — bija jāaizved uz kapiem.

Es esmu runājis ar cilvēkiem, un man ir gadījies runāt ar ļoti daudziem, kuri ir bieži bijuši nāves briesmās un tikai laimīgi izglābušies no šādu dzērāju iespējamām slepkavībām. Kā man stāstīja viens šoferis, viņš braucis ar savu kravas mašīnu pa ceļu un pretī viņam nevis pareizo pusi, bet tieši viņam virsū nācis viens braucējs, un viņš skatījies, ka tas tā kā mūmija brauc virsū. Un Dieva glābšana, nav ne grāvju, ne milzīgas kraujas, ir tik līdzens, ka viņš var noskriet ar savu kravas mašīnu nost un tas aizbrauc tur garām. Šis šoferis aizbrauc un izlādē savu kravu, ātri brauc atpakaļ. Jā, protams, viņš redz rezultātu. Tas trakais braucējs, kas ir bijis pilnīgā nemaņā, braucis pa pretējo ceļa pusi. Tur stāvējusi automašīna, kuras šoferis izkāpis ārā, pacēlis uz “purna” savas mašīnas vāku, ko latviešu valodā mēdzam saukt par kapuou, un tur varbūt radiatorā ūdeni lējis. Un šis to šoferīti sašķaida, dabīgi, ja tādā ātrumā ietriecas. Vēl slimnīcā nonāca tie pārējie pasažieri, kas tur bija iekšā. Es tā varētu šeit stāstīt, un, man liekas, vajadzētu deputātiem, kuri izlemj dzīvības, kad būs šajā punktā balsošana, visu dienu klausīties seminārus un noskatīties filmas par šīm lietām. Ja jūs paši esat pie stūres un ja jums drusku kaut kas stiprāks garšo, tad, es nezinu, es to uztveršu tā, ja būs nelabvēlīgs balsojums. Jā, te man ir arī dati. Es gribēju minēt nedaudz statistikas. 1993.gadā bija 11 955 gadījumi, kad avāriju iemesls bija auto vadīšana alkohola reibumā. Turpat 12 tūkstoši. 1994.gadā jau 16 157 gadījumi. Man nav datu par pagājušo, 1995.gadu. Droši vien tas skaits arī ir lielāks. Mēs varam paskatīties, tātad tie ir aizturētie avāriju gadījumi. Vidēji katru dienu 45 šoferi brauc dzērumā. Pēc aizturētajiem gadījumiem. Bet patiesībā mēs varam vērtēt, ka šis skaitlis ir daudzkārt lielāks, jo noķerta taču tiek tikai atkal niecīgākā daļa. Tāpēc es aicinu jūs — braucējiem alkohola reibumā ir jādod vislielākais administratīvais sods, kāds vien ir iespējams. Tāpēc arī, kad runāju ar šoferiem, viņi saka — tiesības uz mūžu noņemt un cietumā likt! Tas ir sašutums. Es tomēr ceru, ka šoreiz jūs atbalstīsit manu labojumu.

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, es jums esmu spiesta aizrādīt, ka latviešu valodā gan vārda “kaputs” nav. Tāpēc, ja mēs cīnāmies par latviešu valodas tīrību, vajadzētu būt pašiem korektiem. Valdis Krisbergs — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu šeit izteikties kā profesionālis. Es gribu atgādināt, ka es esmu pats autoralliju braucējs savā laikā bijis un četrus gadus vadījis bijušā Kirova rajona autokārtības sargu operatīvo dienestu. Neņemiet ļaunā, es ar šīm rokām esmu novācis apmēram 300 tiesības pļēguriem. Ja kādam tas nepatīk... Laikam gan neviens kolēģis nav man trāpījies, un paldies Dievam, jo mēs šeit esam puslīdz nedzērāji.

Es gribu atgādināt vienu citu lietu. Mēs šeit strīdamies, vai trīs gadi nebūs pārāk bargi. Es gribu atgādināt, ka dažus gadus atpakaļ Norvēģijas visaugstākā līmeņa cilvēks un cienījams cilvēks, tāpēc nesaukšu ne vārdu, ne viņa rangu, uz trim mēnešiem tika iesprostots viselementārākajā cietumā par braukšanu vieglā reibuma pakāpē. Vācijā, savācot 10 soda punktus, jūs zaudējat tiesības uz visu mūžu. Šādas ainas ir visur redzamas. Atvainojiet, pļēgurs pie stūres nav vis potenciāls noziedznieks, tas ir ārprātīgi kinētisks noziedznieks. Jo mašīna ir paaugstinātas bīstamības avots, un noziedznieka rokās tas ir ārkārtīgi bīstami.

Es nevaru saprast to, ka, ja pie stūres ar apmēram tonnu, divas tonnas, bet dažreiz arī ar 10 vai 20 tonnas smagu ieroci rokās sēž cilvēks, kurš ir orientēts uz slepkavību, jo, atvainojiet, tad kad prāts nedarbojas, kā redzat, zemiskākie instinkti iet tikai uz priekšu, viņam ir tikai gads bez iespējas slepkavot. Man tādu sīku izbrīnu radīja mans gadījums arī, to jau jūs, kolēģi, ļoti labi zināt. Šeit safabricēts materiāls 25 gadus atpakaļ, pašaizsardzības iespējas — nulle. Šeit slepkavam tikai vienu gadu iesaka atturēties no slepkavošanas. Tad vismaz trīs gadus varbūt! Varbūt, ja jau mums nav tās drosmes pateikt. Man ļoti patīk mana kolēģa teiciens. Mēs abi vienojāmies. Nu, lai tie 50 grami un tiesības! Un tā meitene, kas ļoti smaidījusi un nav gājusi dancot, ja no kārtīga vīrieša mutes mazliet nenāk alkohola smaka... Nav ko ķēzīt muti! Ja dzer, tad dzer! Un nebrauc pie stūres. Čsi un konkrēti. Neviens jau te nepropagandē atturībnieku klubu. Tas man arī sevišķu uzticību nerada. Laikam tās akniņas tad ir tā sabeigtas, ka nedzer nemaz.

Bet es gribu pateikt vienu lietu, ja nu ir šī noziedzīgā tieksme sēsties pie stūres. Man pašam ir gadījies ar “žigulīti” — toreiz nebija citu mašīnu — ar 160 —180 kilometru ātrumu pa pilsētu lenkt pļēgurus, lai viņi neslepkavo cilvēkus. Un acu priekšā man ir gājuši cilvēki bojā no pļēguriem pie stūres. Arī mani radinieki ir gājuši bojā no pļēguriem pie stūres. Tad nu vismaz tos trīs gadus. Es jums vienkārši lūdzu. Mums ir bērni. Es baidos par saviem bērniem, kuri precīzi brauc pie stūres, pedantiski ievērojot satiksmes noteikumus, ar pašsaprotamu paštaisnīguma izjūtu. Viņi nespēj iedomāties, ka var braukt “meistars” pie sarkanās gaismas un neko nerespektēt. Tik tiešām pietiek mums pārgalvju braucēju. Latviski slikti saprotams šis teiciens, bet tas ir mūsu brāļu tautai, kā mēs kādreiz teicām, — ja prāts ir kaut kur, tad jūra ir līdz ceļiem. Tad, atvainojiet, likumu paklausība ir līdz ceļiem. Un, manuprāt, jo ļoti stingrāki būs noteikumi pret autopārkāpējiem, jo labāk tiks ievērota likumība jebkurā mūsu sadzīves jomā. Tiesiskais nihilisms sākas ar to, ka vecmāmiņa ar mazmeitiņu pāriet ielu pie sarkanās gaismas un viens BMW aizjoņo pa Vecrīgu ar 80 kilometru ātrumu. Es ierosinu atbalstīt trīs gadu cenzu. (Starpsauciens no zāles: “Ņoti labi! Pareizi.”)

Sēdes vadītāja. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

I.Liepa (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka šodien apspriežamais jautājums, Eniņa kunga ierosinājums nav attiecināms uz šo aspektu vien. Es domāju, ka tas ir skatāms daudz plašākā kontekstā. Un šinī sakarībā gribu sacīt, ka drīzumā Tautsaimniecības komisijā mēs sāksim apskatīt likumu “Par alkohola ierobežošanu”, un es domāju, ka šeit šodien apspriežamais jautājums ir tikai viena daļiņa no tā. Tāpēc, ka latviešu tauta ir ilgus gadus un ilgus gadu desmitus cīnījusies pret šo nelaimi. Un šīs nelaimes sekas mums šodien ir jaušamas. It īpaši saasinājies jautājums ir tagad, pēc neatkarības atgūšanas. Dzeršana, alkoholisms mums tagad ir vispārējas patoloģijas līmenī.

Paskatīsimies uz dažiem faktiem. Nesauksim šoreiz skaitļus, bet acīm redzamas patiesības, kā ir nodzērušies cilvēki laukos un arī pilsētās. Kāpēc es saku, ka vispārēja patoloģija? To es pamatoju tā. Paņemsim un paskatīsimies, kāda pasaulē ir mātes attieksme pret saviem bērniem. Tikai patoloģijas gadījumā māte pamet savus bērnus. Mūsu sugas ietvaros mēs lasām avīzēs, dzirdam pa radio un televīzijā, ka tādi gadījumi mums ir, un arvien biežāki, ka māte pamet trīsgadīgu un viengadīgu bērnu un kad tas trīsgadīgais brālītis ir spiests rūpēties par viengadīgo brālīti, kuru ziemā māte ir atstājusi sasalušos viņa izdalījumos. Tas ir alkoholisms, kas ir iedarbojies. Un ne tikai uz vīriešiem, bet arī uz sievietēm jau. Tā ir patoloģija, ka māte pamet savus bērnus alkohola dēļ. Un tā ir vispārēja patoloģija, pret kuru jācīnās visiem iespējamiem līdzekļiem, sākot ar baznīcu un beidzot ar šeit, parlamentā, pieņemamajiem likumiem. Un šeit apspriežamais jautājums par autotransportu ir tikai viena maza daļiņa šajā kopējā cīņā. Un es domāju, ka dzērājam pie stūres... Es viņu nesauktu par slepkavu, bet par potenciālu slepkavu gan, kas vērš savu mašīnu un savas potenciālā slepkavas iespējas pret pilnīgi nevainīgiem cilvēkiem. Es domāju, ka trīs gadi te vēl ir par maz. Bet, nu, tā kā trīs gadi šeit ir maksimālais skaitlis, kas minēts, es ieteiktu atbalstīt deputāta Eniņa ierosinājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es 6.Saeimas laikā aizvien retāk kāpju tribīnē, 5.Saeimā to darīju diezgan bieži. Jūtu, ka šeit nav sevišķas nozīmes, jo aizvien vairāk un aizvien vairāk mēs Saeimas tribīni pārvēršam patiešām par pļāpātavu. Un man nav kauns teikt šos vārdus. Tāpēc es patiešām mēģinu nepiedalīties šajās debatēs, jo uzskatu to par nelietderīgu. Un arī šodien atkal mēs tagad līdz pulksten pieciem cits pēc cita kāpsim tribīnē un spriedīsim, vai naudas sodu uzlikt, vienalga, par aizmugures gabarītu ugunīm vai ugunīm vai vēl par kaut ko 5 latus, 2,5 vai 1,5 latus. Vai patiešām Saeimai nav ko darīt? Vai patiešām mums likumdošana ir tik ļoti labi sakārtota, ka mēs nodarbojamies ar šādām lietām? Man ir vienkārši kauns. Tas ir nožēlojami. Un es citu neko nevaru pateikt. Un šeit arī, ja runājam par konkrēto pantu, es atvainojos, kāda nozīme, ja šajā pantā uzliek naudas sodu līdz 100 latiem vai noņem tiesības uz gadu. Es atvainojos, kurš tad būs tas muļķis? Un, protams, attiecīgais inspektors uzliks šo naudas sodu vai paņems vēl vienu simtu pa virsu, bet neatņems tiesības uz gadu. Un arī uz trim gadiem, ja pieņemsim Eniņa kunga priekšlikumu, kuram es piekrītu, simtprocentīgi piekrītu. Bet tanī pašā laikā saglabāsies tur 100 lati. Tātad naudas sods būs 100 lati, un jūsu labojums — trīs gadi — būs vējā. Vajag izstrādāt patiešām un pieņemt pavisam savādākā veidā. Izdomāsim kaut ko, lai beidzot mēs Saeimu nepārvērstu par pļāpāšanas tribīni, lai šeit taptu likumi, kuri vajadzīgi valstij. Lūk, ko es gribēju atgādināt. Man patiešām aizvien mazāk rodas vēlme šeit nākt tribīnē un runāt par būtiskām lietām, kuru ir ļoti maz, jo mēs vienkārši pārvēršam Saeimu par runāšanas vietu. Tāpēc, ka, nu, nezinu, varbūt gatavojamies kaut kādām ārkārtas Saeimas vēlēšanām... Interesanti, ka, ja pieslēgti mikrofoni, visi taisa tagad kaut kādu politisku kapitālu vai vēl kaut ko, vai vienkārši trenējas runas mākslā.

Sēdes vadītāja. Es gribētu deputātiem atgādināt, ka ārkārtas sēde nebeidzas pulksten 17.00, bet beidzas tikai tad, kad ir izskatīta visa izsludinātā dienas kārtība. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu — komisijas vārdā!

 

I.Bišers. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet tajā pašā laikā paturēja sev prātā, ka mums pie šī panta nāksies atgriezties pēc kāda laika, kad ir paredzami daži grozījumi Kriminālkodeksā. Un tad mēs gribētu šo pantu mazliet diferencēt un ieviest otro daļu, kur būs ne tikai gadījumi, kad cilvēks legālās vienas pudeles alus vietā būs iedzēris vienu glāzi vairāk, bet kur tiešām varētu paredzēt zināmus pastiprinošus apstākļus un tiešām tad izmantot visu to bardzību, ko likums paredz. To, ko Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par labojumu 124.pantā — aizstāt vārdus “līdz vienam gadam” ar vārdiem “līdz trim gadiem”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 21, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

 

I.Bišers. 125.pants, par kuru atļaujiet man ziņot pa daļām. Pirmajā daļā ir priekšlikumi... Ā, nē, te faktiski visi ir pirmajā daļā. Atvainojiet! Pirmajā daļā ir priekšlikums 75 aizvietot ar 50 latiem, ko iesniedza jau pazīstamie pieci deputāti. Un ir otrs priekšlikums, ko iesniedza Tautas saskaņas partijas frakcija, kura lika priekšā aizvietot ar 25 latiem. Komisija atbalstīja deputātu Jurdža, Pēterkopa, Grīga, Požarnova un Ozoliņa priekšlikumu, neatbalstīja Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, un izdarīja arī nelielu redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

I.Bišers. Un otrajā daļā ir Tautas saskaņas partijas priekšlikums par visiem pārējiem pārkāpumiem, kas šajos iepriekšējos izskatītajos pantos nav paredzēti, noteikt naudas sodu līdz vienam latam tā vietā, ko mēs esam nobalsojuši iepriekšējā lasījumā, — līdz trīs latiem. Komisija neatbalstīja, jo tur ir arī tādi pārkāpumi, kur varētu būt vairāk nekā viens lats, jāatļauj tomēr mazliet diferencēt, lai ne tikai santīmos varētu skaitīt, un mazliet redakcionāli precizēja — “trīs” vietā “trim”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. 126.pants tāpat būtu izskatāms pa daļām. Te pie pirmās, otrās un trešās daļas priekšlikumu nebija. Ceturtajā daļā ir deputāta Eniņa priekšlikums, kur viņš ierosina 50 latu vietā likt 100 latus un paredzēt tādu sankciju, ka liedz saņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības vēl sešus mēnešus. Jāsaka, ka komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo nav paredzēts tāds sods, ka liedz uz kādu laiku pēc soda izbeigšanās vēl saņemt tiesības. Šinī gadījumā tad vienkārši mums būtu jāgroza Administritatīvo pārkāpumu kodeksa pirmā daļa — vispārīgā daļa, par ko priekšlikums nav ticis iesniegts. Tātad šāds sods vispār nav iespējams, jo starp soda veidiem tāda nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Un piektā daļa. Arī Eniņa kunga priekšlikums paaugstināt šo sodu līdz 200 latiem, un vēlreiz tas pats — vai liegt saņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības vēl vienu gadu. Nu, par to es jau teicu, un komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

I.Bišers. 126.1. pants. Šeit ir Eniņa kunga priekšlikums — vai liedz saņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības vēl trīs gadus, konfiscējot transportlīdzekli, vai bez konfiskācijas. Arī to komisija nevarēja atbalstīt, jo es teicu, ka tādu sodu — liegt saņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz priekšu — likums neparedz.

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, jūs 10 minūtes izmantosit? Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Jā, man, protams, ir sarūgtinājums par to, ka nav iespējams, nu, liegt saņemt tiesības. Tas nozīmē, ja viņam ir atņemtas tiesības, tad viņš brauc, un it kā tajā virzienā vairs neko nevar izdarīt. Es tomēr lūgtu padomāt par to, lai nākotnē, kad mēs atkal papildināsim, būtu tāds soda mērs, ka tad, kad viņam ir atņemtas uz pusgadu un viņš izdara tādu pārkāpumu, par kuru nāktos atņemt uz gadu tās tiesības, tad mēs plusojam klāt. Bet tagad attiecībā uz šo 126.1. pantu. Tā kā nevar būt šī liegšana, es atsaucu tikai sava priekšlikuma pirmo daļu, es citēju — vai liedz saņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības vēl trīs gadus. To es atsaucu, tā kā tas nav iespējams, bet uzturu spēkā balsojumu — konfiscējot transportlīdzekli...

Sēdes vadītāja. Vai bez konfiskācijas...

 

G.Eniņš. Jā, nu, es būtu arī ar mieru atsaukt pēdējo daļu...

Sēdes vadītāja. Ziniet, nevar vienu priekšlikumu tik smalki sadalīt. Jūs noņēmāt nost tātad par tiesībām, bet tālāk ir par konfiskāciju. Mums tas ir jābalso tā, kā jūs esat rakstiski iesniedzis.

 

G.Eniņš. Jā, tātad es par šo ļoti lūgtu balsot, jo tas jau, saprotiet... Es atkal sākšu atkārtoties — mēs visi šīs dzērāju pie stūres šausmas izrunājām, te arī paldies Krisberga kungam, ka viņš atbalstīja, bet, kad tagad tas notiek otrreiz, viņam jau par dzērumu tiesības ir atņemtas, viņš braukā otrreiz, mums jādara viss iespējamais, un tas būtu beidzot iedarbīgs sods. (Starpsauciens no zāles: “Nav iebildumu.”)

Sēdes vadītāja. Tā, precizēsim Kārtības rullī! Tad 133.pants par balsošanas procedūru. Katrs deputāts var prasīt priekšlikuma izskatīšanu un balsošanu pa daļām. Tātad jūs esat izmantojis savas tiesības, bet Saeima lemj, izmantojot 54.pantu, vai pieņemt šo izskatīšanu pa daļām, jo jūs neesat norādījis pirms tam, ka viņš ir sadalīts divās daļās. Tā ir noteikts Kārtības rullī. Viens “par”, viens — “pret” pēc būtības par izskatīšanu pa daļām. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par to, ka mēs izskatām deputāta Eniņa priekšlikumu pa daļām, balsojot pēc tam par otro priekšlikuma daļu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret— 27, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

 

I.Bišers. Nu, tādā gadījumā, ja nav izskatīts...

Sēdes vadītāja. Nav izskatāms pa daļām...

 

I.Bišers. ...Nav izskatāms pa daļām šis priekšlikums, tad tādā gadījumā komisija var lūgt tikai noraidīt šo priekšlikumu, jo tas neatbilst likumam.

Sēdes vadītāja. Ja tas nav pēc būtības izskatāms, tad tas nav arī balsojams. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas doto redakciju nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Pie 126.2. panta trešajam lasījumam nekādu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

I.Bišers. 126.3. pants. Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma līdz pārbaudei. Šeit ir piecu deputātu priekšlikums 150 latu sodu aizstāt ar 75 latiem. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Roberts Jurdžs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts! Jūs piecas minūtes izmantosiet?

 

R.Jurdžs (TB). Jā! Paldies! Cienījamie kolēģi! Tātad mums likās neskaidrs šis pants un sankcijas sakarā ar to, ka ir 124.pants par vadīšanu alkohola reibumā, kur sods ir 100 lati un seši mēneši. Tad nākamais — par bojājumiem, par bojātiem transportlīdzekļiem un pārējos ceļu satiksmes negadījumos, kur sods ir 50 santīmi un seši mēneši. Un ir 126.2. pants, kur ir teikts, ka par izvairīšanos no pārbaudes uz alkohola lietošanu tas ir 100 lati un 24 mēneši. Šajā gadījumā šeit sanāk viens no smagākajiem sodiem par to, teiksim, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma cietušais vai arī, teiksim, tas, kas vadīja transportlīdzekli, lieto baldriānu vai validolu, kas parasti dod pozitīvu reakciju uz pārbaudes līdzekļiem, kurus izmanto policija, un šeit sanāk vislielākais sods. Tāpēc mēs likām priekšā samazināt uz pusi šo sodu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā...

 

I.Bišers. Deputāts Jurdžs nezina, kā šis pants ir savā laikā parādījies kodeksā. Es varu jums paskaidrot. Tas sākās ar to brīdi, kad transporta vadītāji, kas mīlēja braukt dzērumā, atstāja vienmēr pudeles dibenā mazliet dzeramā, un, ja viņi nonāca policijas rokās šajā gadījumā, tad viņi nekavējoties izvilka šo pudeli, publiski iedzēra, un pēc tam viss jautājums par jebkādu pārbaudi atkrita. Un tātad šajā gadījumā tas ir viens no izvairīšanās veidiem no dzēruma konstatācijas, pie tam nekaunīgs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 126.3. panta redakciju — 150 aizstāt ar 75. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 30, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts. Bišera kungs, turpināsim pēc pārtraukuma!

Cienījamie kolēģi, man ir tas gods šodien Prezidija un visu jūsu vārdā sveikt mūsu kolēģi Robertu Jurdžu 33 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Aleksandram Golubovam, pie frakcijām nepiederošam deputātam!

 

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Lūdzu Latvijas—Baltkrievijas sadarbības grupu sapulcēties Prezidija zālē uz dažām minūtēm — paziņojumam.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Robertam Zīlem — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputātam!

 

R.Zīle (TB). Cienījamie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Es jums atgādinu par komisijas sēdi pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Pēteris Apinis, Ilmārs Bišers, Juris Celmiņš, Oļģerts Dunkers, Guntis Eniņš, Gunta Gannusa, Anatolijs Gorbunovs, Žanis Holšteins, Jānis Jurkāns, Ernests Jurkāns, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Valdis Krisbergs, Ģirts Kristovskis, Valdis Nagobads, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Andris Tomašūns.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 42 deputāti. Lūdzu zvanu!

Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Debates pēc tam! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 53 deputāti. Turpinām darbu.

 

I.Bišers. Tā. Nākošais pants ir 129. pants. Satiksmes noteikumu neievērošana, ko izdara gājēji un citi satiksmes dalībnieki. Attiecībā uz šī panta otro daļu, kur iet runa, ka šo personu rīcības rezultātā ir radušās avārijas situācijas, kā arī notikusi transportlīdzekļu, kravas, ceļa un visādas citādas mantas bojāšana, kā arī nodarīti miesas bojājumi, ierosināts samazināt uzliekamā naudas soda apmēru no 30 līdz 10 latiem. Komisija neatrada par iespējamu šādos gadījumos, kad ir jau radušās nopietnas sekas, noteikt tik zemu soda apmēru.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. 130. pants trešajā lasījumā. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

I.Bišers. 131. pants — tāpat.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

I.Bišers. 134. pantā, kur iet runa par bīstamu kravu pārvadāšanu, ir piecu deputātu priekšlikums pirmajā daļā sankcijā “no 25 latiem līdz 250 latiem” aizstāt ar “no 10 latiem līdz 100 latiem”. Komisija neatbalstīja priekšlikumus, jo arī šeit ir nepieciešams pietiekami liels diapazons — te var būt pat ļoti bīstami gadījumi, kas var apdraudēt daudzu cilvēku dzīvības.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. 140. pants. Piecu deputātu priekšlikums sankciju “200” aizstāt ar “100”. Juridiskā komisija neatbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. 141. pants. Arī šeit sankciju “200” tika ierosināts aizstāt ar “100”. Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. 142. pants. Trešajam lasījumam priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

I.Bišers. 166. 2. pants. Te ir priekšlikums izslēgt šajā pantā izņēmumu attiecībā uz 46. 1. pantā minētajiem gadījumiem sakarā ar balsojumu par 46.1. pantu. Pēc būtības šis priekšlikums ir jāpieņem automātiski.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Tā, 174. 1. pants. Trešajam lasījumam priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

I.Bišers. 179. pants. Šeit pa daļām. Par pirmo daļu. Šeit bija piecu deputātu priekšlikums sankcijā “200” aizstāt ar “20”. Mūsu Juridiskā komisija gāja uz kompromisa priekšlikumu un iesaka pazemināt no 200 uz 150.

Sēdes vadītāja. Deputātiem? Roberts Jurdžs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

R.Jurdžs (TB). Cienījamie deputāti! Dāmas un kungi! Šajā panta pirmajā daļā ir runāts par pārkāpumiem, ko izdara pilsoņi. Tātad iepriekšējā redakcijā sods bija 1 lata apmērā... no 1 lata līdz 100 latiem. Ja mēs palielinām uz 150, tad mēs palielinām 15 reizes. Kas notiek ar šī soda piemērošanu? Parasti iestādēs un arī, teiksim, es esmu saskāries, slimnīcās katras nodaļas vadītājs ir atbildīgs par ugunsdrošības pasākumiem, un tātad jebkurš inspektors var atnākt un kontrolēt, un uzlikt sodu. Šajā redakcijā panākts, ka inspektoru tiesības ir palielinātas 15 reizes un konkrēta cilvēka vai nodaļas vadītāja tiesības ir samazinātas. Un man no personīgās dzīves ir pieredze, ka parasti nāk kontrolēt inspektori un parasti uzliek kādu sodu, un cenšas likt varbūt minimālāko, bet viņi uzliek. Ja mēs palielinām šī soda robežu, diapazonu, tad šīs iespējas būs lielākas. Tā ka aicinu balsot par pirmās daļas atbalstīšanu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā?

 

I.Bišers. Komisija grib vienīgi norādīt, ka šeit nav runa tikai par pārkāpumiem, ko izdara pilsoņi, bet arī par pārkāpumiem, ko izdara amatpersonas, jo šobrīd vairs nevar nošķirt to, kas pieder atsevišķam pilsonim, un to, ko pārzina amatpersona, jo arī pilsoņiem var būt īpašumā ļoti bīstami objekti, un tāpēc šeit tas ir nodalīts. Tā ka šeit iet runa par pārkāpumu, kā te ir noteikts. Pārkāpums... Nevis smagums, bet tas, kas to ir izdarījis.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu balsošanas režīmu, lai deputāti balsotu par priekšlikumu 179. panta pirmajā daļā vārdu “divsimt” aizstāt ar “divdesmit”. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret... Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 25, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

 

I.Bišers. Par otro daļu. Arī tur ir iesniegts priekšlikums par soda apmēru samazināšanu, taču pirms tam būtu jānobalso komisijas priekšlikums šo otro daļu vispār izslēgt. Jo varbūt tie mani kolēģi, kas ir ilgāk šajā zālē nosēdējuši, atceras, ka iepriekšējās Saeimas laikā tika ieviests 175.2. pants kodeksā par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu, kur arī ir tieši tāds sods — 250 latu. Un līdz ar to, tā kā valsts ugunsdrošības uzraudzības iestādes arī ir uzraudzības iestādes, komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams, saglabāt šo vienu speciālo pantu, vēl jo vairāk tāpēc, ka toreiz, pēc ieviešanas, vesela rinda citu šādu speciālo pantu tika izslēgti, un visu aptver šis pants — 175.2. pants.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību! Te ir tīri tehniskas dabas jautājums. Priekšlikums izslēgt otro daļu ir nokļuvis pēdējā ailītē, šeit tam būtu jābūt pie priekšlikumiem, ka tas ir jādara. Tāpēc tīri tehniski paskatieties uz to!

Tātad arī pēc Kārtības ruļļa pirmie ir balsojami priekšlikumi par daļu svītrošanu vai izslēgšanu no likumprojekta. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu izslēgt 179. panta otro daļu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

 

I.Bišers. Nu, līdz ar to automātiski atkrīt piecu deputātu priekšlikuma balsošana.

Tālāk nākošais ir 204. pants. Šeit vienkārši mainās tikai panta numurs no 204. uz 203. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem?

 

I.Bišers. Un tas pats attiecībā uz 204.5. pantu — tur mainās uz 204.4.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Tā, 211.2. pants, kas runā par pašvaldību amatpersonu tiesībām uzlikt sodus. Tātad ir deputāta Požarnova priekšlikums... divi priekšlikumi... Pirmajā daļā pirmajā rindkopā, nē, otrajā rindkopā vispirms to sodu maksimālo apmēru, kurus amatpersonām ir tiesības uzlikt, samazināt no 50 līdz 20 latiem.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms pievērsiet uzmanību. 211.2. panta otrajai rindkopai — 50 aizstāt ar 20.

 

I.Bišers. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, jo mēs, jau nobalsojot par pašvaldību tiesībām, par 26. pantu, saglabājām, ka pašvaldības var ar saviem saistošajiem lēmumiem paredzēt sodus līdz 50 latiem. Ja mēs pašvaldību amatpersonām atņemsim tiesības uzlikt sodus līdz 50 latiem, tad pakārsies gaisā jautājums, kas tad šos sodus uzliks, ja šīm amatpersonām, kas uzlika līdz šim, šādu tiesību vairs nebūs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Tālāk — cik lielus sodus var uzlikt uz vietas. Juridiskā komisija atbalstīja deputāta Požarnova priekšlikumu, uzskatot, ka uz vietas nebūtu ieteicams pārāk lielas summas uzlikt, nesastādot protokolu, ko pēc tam nevar pārbaudīt, un tāpēc piekrīt deputātam Požarnovam un piekrīt samazināt uz 10 latiem sodu, ko var uzlikt uz vietas, nesastādot protokolu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. 213. pantā ir tehnisks labojums, kas izriet no iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītāja. Tas ir par numerāciju...

 

I.Bišers. Par pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. 214. pants. Te ir redakcionāls precizējums, kā pareizāk izteikt pantus, te nekas pēc būtības netiek mainīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. 214.1. pants — tas pats. Arī pareizāk, redakcionāli precīzāk izteiks, lai nerastos pārpratumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. 215. pants. Izriet no tā, ko mēs tikko nobalsojām par 179. pantu. Tātad šinī gadījumā būtu jāsamazina arī šeit šī summa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. 215.6. pants. Šeit ir tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. 221. 1. pants. Trešajā lasījumā priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

I.Bišers. 228.1. pants. Redakcionāls precizējums. Te ir pielikts viens ar iekaviņu. Pirmkārt un otrkārt. Vairāk nekādu grozījumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. 228.2. pants. Trešajā lasījumā grozījumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

I.Bišers. 235.pants. Redakcionāls precizējums. Vārda “aiz” vietā ievietots vārds “pēc”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

I.Bišers. 257.pants, kas runā par mantu un dokumentu izņemšanu. Šeit mēs atgriežamies pie tām debatēm, kas ir notikušas daudz gan šinīs sienās, gan presē, gan arī Rīgas Domē. Ir precizēti gadījumi, kad policijas darbiniekiem ir tiesības transportlīdzekli nogādāt maksas stāvvietā. Šeit ir precizējumi, lai nerastos pārpratumi un lai stingri būtu noteikts, kādos gadījumos to var darīt un kādos to nevar darīt. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

I.Bišers. 287.pants. Te ir dažas numuru izmaiņas, kas izriet no iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

I.Bišers. Ziniet, man vairāk nav.

Sēdes vadītāja. Bet man vēl ir, Bišera kungs, 304.pants. Institūcijas un iestādes, kas izpilda lēmumus par konfiskāciju. 32.lapaspuse.

 

I.Bišers. Jā. Šeit ir tikai 304.pants. Redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Bišers. Un ir pārejas noteikumi, kur arī ir tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

 

Nākamais dienas kārtības jautājums — “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Pirms šī likumprojekta izskatīšanas lūdzu reģistrācijas režīmu, lai reģistrētos un pārbaudītu zālē esošo deputātu skaitu. Zvanu vajag vēlreiz? Lūdzu zvanu! Trauksmainu! Reģistrācijas režīmu noņemiet! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē 70 deputātu. Ir pietiekams skaits, lai varētu sākt izskatīt šo likumprojektu. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — Juridiskās komisijas vārdā!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu nr.600, kur ir Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē otrajam lasījumam. Juridiskā komisija saņēma priekšlikumu no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” un no deputātes Lībanes. “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikuma būtība ir tāda, ka Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, izveido šo Satversmes tiesu. Juridiskā komisija pēc nopietnām diskusijām neatbalstīja šo priekšlikumu, jo to jau rāda kaut vai situācija, kāda mums ir arī šodien, ka nodrošināt jau pirmām kārtām divu trešdaļu kvoruma klātbūtni, ņemot vērā deputātu “augsto” disciplinētību, ir problemātiski. Un vēl problemātiskāk acīmredzot būtu izveidot vispār Satversmes tiesu, ja tiktu prasīts šāds kvalificēts balsu vairākums. Bez tam Juridiskā komisija ņēma vērā arī to apsvērumu, ka, pat ievēlējot Valsts prezidentu, pietiek ar 51 Saeimas deputāta atbalstu šai kandidatūrai. Tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Otrs priekšlikums pie šī paša 85.panta ir deputātes Lībanes priekšlikums, kura būtība ir tāda, ka Satversmes tiesa nevis var atzīt par spēkā neesošu likumu vai tā daļu, kas ir pretrunā ar Satversmi, bet ir tiesīga tikai pilnīgi vai daļēji apturēt likuma darbību. Ja pieņem šādu priekšlikumu, tad tas izraisa automātiski nepieciešamību izdarīt grozījumus arī vēl citos Satversmes pantos, un tas ir diezgan problemātiski. Bez tam Juridiskā komisija ņēma vērā arī to, ka pamatā absolūtais vairākums konstitucionālo tiesu Eiropā un pasaulē ir apveltītas ar šādām tiesībām. Un acīmredzot jebkurš gadījums, kad kāda likuma norma vai likums būtu pretrunā ar Satversmi, varētu būt ļoti unikāls gadījums. Un es personīgi ceru, ka tāda situācija vispār varētu arī nepastāvēt. Tāpēc arī Juridiskā komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Aigars Jirgens, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es aicinātu atbalstīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, ka Satversmes tiesas tiesnešus ieceļ ar divu trešdaļu balsu vairākumu sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, tas ir, tādā pašā veidā, kā mēs varam grozīt pašu Satversmi. Un šis priekšlikums izriet no Satversmes tiesas tiesībām un kompetences, ko mēs paredzam gan šajā Satversmes grozījumā, gan pašā Satversmes tiesas likumā. Tātad Satversmes tiesai tiek dotas tiesības pilnīgi vai daļēji atcelt likumdošanas aktus, kuri ir pretrunā ar Satversmi. Šādas tiesības ir lielākas nekā Valsts prezidentam, jo Valsts prezidents nevar atcelt likumus. Valsts prezidents var tikai atgriezt tos otrreizējai caurlūkošanai vai arī apturēt šo likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem. Un tāpēc mēs arī uzskatām par loģisku un pamatotu šo prasību, ka tiem cilvēkiem, kuri spriedīs par likumu atbilstību Satversmei, ir jābūt ļoti lielai uzticībai un kompetencei. Un tādā veidā mēs arī ierosinām pieņemt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Kristiāna Lībane, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāte!

 

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Lai gan Endziņa kungs ļoti korekti jau izstāstīja mana priekšlikuma jēgu un būtību, es tikai gribētu jums vēlreiz pateikt, ka mana priekšlikuma galvenā doma ir tā, ka attiecībā uz visiem tiem normatīvajiem aktiem, kas ir zemāki par likumiem, tātad uz Ministru kabineta noteikumiem un visu pārējo, tiktu piemērota atcelšana vai pasludināšana par spēkā neesošiem, bet uz likumiem, ko pieņem Saeima, mēs attiecinātu pilnīgu vai daļēju apturēšanu. Es nekādu jaunu Ameriku šeit neizdomāju, iesniegdama šo priekšlikumu. Tas ir 5.Saeimas Juridiskās komisijas akceptēts variants, un es vienkārši uzskatīju par savu pienākumu piedāvāt to jūsu apspriešanai un arī balsošanai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Es ļoti atvainojos, Lībanes kundze, bet tas būs nākamais priekšlikums... Tāpēc es samulsu, jo iesniegšanas kārtībā pirmais mums ir pašlaik jāizšķir jautājums par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikuma tālāko likteni. (No zāles deputāte Lībane: “Es ļoti atvainojos!”) Paldies!

Lūdzu zvanu, brīdinoši trauksmainu! Vārds komisijas vārdā... Runāsiet? Lūdzu deputātus pievērst uzmanību balsošanas kārtībai, kāda ir. Tātad zālē nepieciešamais kvorums ir divas trešdaļas no ievēlētajiem deputātiem un balsojuma rezultāts ir pozitīvs, ja nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu izteikt Satversmes 85.pantu... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 23, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Endziņa kungs, jūs runāsiet par otro daļu? Nē. Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Jebkurš grozījums Satversmē ir jāizskata ļoti nopietni, it īpaši tādi, kuri rada mūsu valstī institūciju, kas, faktiski ņemot vērā 85.pantā ietverto Satversmes tiesas kompetenci, tiek nostādīta augstāk par tiešās vēlēšanās ievēlēto parlamentu — Saeimu.

Juridiskā komisija ierosina pieņemt tādu redakciju, kas nosaka, ka Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem Saeimas likumus, tātad atcelt tos. Tātad daži mūsu pašu ievēlēti speciālisti atcels vienā lasījumā, vienā paņēmienā mūsu likumus, pie kuriem mēs būsim strādājuši mēnešiem un gadiem. Līdz šim, godātie kolēģi, es principā atbalstīju Satversmes tiesas izveidošanas nepieciešamību, tas bija 5.Saeimā un arī Augstākās padomes laikā. Un konceptuāli arī līdz šim atbalstu, ka Satversmes tiesa ir nepieciešama un nepieciešams ir dot tai tiesības atcelt vai atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus normatīvos aktus.

Bet, godātie kolēģi! Mūsu parlamenta piecu mēnešu darbība liecina par ārkārtīgi nelabvēlīgu tendenci mūsu valstī. Un šī tendence ir tāda, ka, veidojot jebkuru institūciju, mēs tās sastāvu politizējam līdz nejēdzībai. Veidojot Radio un televīzijas padomi, pat veidojot valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību padomes, pārstāvji šajās padomēs tiek iecelti, vadoties no politiskās piederības, politiskajām simpātijām un antipātijām, nevis pēc lietderības un profesionālās piemērotības. Un es pieļauju un prognozēju, ka, veidojot Satversmes tiesu, kura būs tiesīga atcelt valsts augstākās institūcijas aktus, tātad faktiski stāvēs pāri parlamentam, neapšaubāmi visas frakcijas un visas partijas, tas ir saprotams, vadīsies no savām partijiskajām interesēm, nevis no valsts interesēm. Un šī Satversmes tiesa tiks izveidota, nevis vadoties no lietderības principiem, bet gan pēc politiskajām simpātijām un antipātijām. Un tādējādi, godātie kolēģi, šīs Satversmes tiesas darbība būs tāda, ka tā nevis izvērtēs likuma atbilstību Satversmei un darbosies neitrāli, bet vadīsies no politiskajām simpātijām un antipātijām atkarībā no tā, kādi tiesneši piedalīsies attiecīgās lietas vai likuma izvērtēšanā. Tādēļ, godātie kolēģi, es uzskatu, ka šobrīd, ņemot vērā reālo situāciju, kāda ir parlamentā, šo politizēto situāciju, mēs nevaram Satversmes tiesai dot tiesības atcelt vai, kā stāv rakstīts 85.pantā, “atzīt par spēkā neesošiem likumus”. Mēs varam iet labākajā gadījumā to ceļu, ko piedāvā kolēģe Kristiāna Lībane, proti, apturēt, dot tiesības tikai apturēt likuma darbību uz noteiktu laika periodu, tas ir, tādas tiesības, kādas ir Valsts prezidentam šobrīd,— atdot atpakaļ otrreizējai caurskatīšanai. Un šādā pašā procedūrā, kā to piedāvā Kristiāna Lībane likumā par Satversmes tiesu, attiecīgo likumu vēlreiz cauri skatīt.

Manuprāt, ir bīstami šobrīd mūsu politizētajā situācijā izveidot trešo varas struktūru mūsu valstī, kas jau tā gausās mūsu politiskās, sociālās un ekonomiskās reformas varētu bremzēt. Paldies par uzmanību! Es aicinu balsot par Kristiānas Lībanes priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

 

I.Bišers (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mani ne mazāk kā deputātu Lagzdiņu satrauc iespēja politizēt Satversmes tiesu. Taču es pārmērīgi lielas briesmas šeit nesaskatu, jo to personu skaitā, kas atbilstu tiem rādītājiem, kuri izvirzīti tām personām, ko vispār var ievēlēt par Satversmes tiesas locekļiem, nebūt nav tik daudz politisko partiju pārstāvju. Tas tā. Taču katrā ziņā mums ir jāizlemj jautājums, ko tad mēs īsti gribam, jo pagaidām te notiek tikai spēle ar vārdiem. Vai nu mēs gribam vispār nedot tiesības Satversmes tiesai atcelt likumus, kas ir pretrunā ar Satversmi, vai arī tad ir jādod šīs tiesības Satversmes tiesai. Tas, ka mēs aizvietojam vārdus “atcelt, atzīt par spēkā neesošu” ar vārdu “apturēt”, jau pats par sevi neko neizmaina. Pirmkārt tas jau ir noraidīts kā nederīgs tāpēc, ka nav izstrādāts tālākais mehānisms, nav izstrādāts, kādas tad būs sekas, līdz kuram laikam, vai tas tiek apturēts līdz trešajiem “grēku plūdiem” vai līdz kādam citam datumam, un tā tālāk. Mēs piedāvājām kolēģei Lībanei iesniegt izvērstus priekšlikumus par to. Diemžēl šie priekšlikumi iesniegti netika. Līdz ar to mēs nevarējām atbalstīt šādu priekšlikumu, kas pēc būtības neko nemaina.

Tāpēc ir jau vēl trešais lasījums. Un, ja kādam būs priekšlikums, teiksim, izvērst attiecīgus grozījumus, tad mēs varētu pie tiem atgriezties, bet šajā gadījumā tas risinājums neko nedod.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā! Un tikmēr, lūdzu trauksmainu zvanu!

 

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lagzdiņa kungs šeit ļoti kaismīgi runāja par iespēju veidot Satversmes tiesu pēc tīri politiskiem, nevis profesionāliem principiem. Un sacīja, ka tāpēc ir bīstami paredzēt iespēju, ka Satversmes tiesa varētu kādu likumu atzīt par spēkā neesošu. Nav runa par to, es uzsveru vēlreiz, ka vispār var atzīt kādu likumu par spēkā neesošu kaut kādu iekšēju pretrunu dēļ, vai kaut ko tamlīdzīgu. Var tikt risināts jautājums tikai tādā gadījumā, ja kāda norma likumā vai likums kopumā ir pretrunā ar Satversmi. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja runā par kādu trešo institūciju, kura it kā tiktu pacelta virs Saeimas, es gribētu vērst cienījamo kolēģu uzmanību uz sekojošo. Paskatieties un paanalizējiet pasaules un sevišķi Eiropas konstitucionālo tiesu veidošanas principus, un tad jūs redzēsit, ka bieži vien pat ne parlaments vispār izveido Satversmes tiesu, bet to izveido Valsts prezidents. Pie tam atkarībā no tiesas sastāva Valsts prezidents nominē vienu skaitu konstitucionālās tiesas tiesnešu, valdība — otru skaitu, Augstākā tiesa — trešo skaitu. Līdz ar to šī tiesa ir izveidota. Citos gadījumos ir šī pārstāvība. Kur ir, teiksim, konstitucionālā monarhija, tur monarhs nozīmē, atkal valdība nozīmē, un kaut ko nozīmē parlaments. Ir dažādi. Un visos šajos gadījumos tomēr ir jābūt instancei, kas beigās var izšķirt strīdu,— ir pretrunas ar Satversmi vai nav. Jo savādāk, ja mēs to nedarām, tad vispār acīmredzot tāda institūcija kā Satversmes tiesa nav vajadzīga, mums nav ko lauzt šķēpus vispār. Cik es saprotu, tad mēs, jau izskatot pirmajā lasījumā, konceptuāli atbalstījām, ka tomēr šāda institūcija — Satversmes tiesa — ir vajadzīga. Es tāpēc aicinu balsot pret šo priekšlikumu un atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu — saglabāt pirmā lasījuma redakciju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputātes Lībanes priekšlikumu izteikt Satversmes 85.pantu šādā redakcijā. Teksts jums ir tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 30, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Endziņš. Juridiskā komisija pirmā lasījuma redakcijā izmaiņas izdarījusi nav.

Sēdes vadītāja. Jā, bet tālāk mums otrā pusē ir priekšlikums papildināt Satversmi ar jaunu 67.pantu sekojošā redakcijā.

 

A.Endziņš. Ir vēl divi priekšlikumi. Viens priekšlikums, ko iesniegusi deputātu grupa,— papildināt Satversmi ar jaunu 67.pantu, kas ir saistīts ar kredītu ņemšanu, kuri ir atmaksājami no valsts budžeta. To iesnieguši deputāti Apinis, Požarnovs, Vidiņš, Deņisovs, Kuprijanova, Ozoliņš, Saulītis, Strods, Čerāns un Rubins. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un pirmām kārtām neatbalstīja šo priekšlikumu šādu apsvērumu dēļ. Latvijas Republikas Satversmē ir skaidri un gaiši pateikts, ka Satversmes grozījumi ir izskatāmi trijos lasījumos un ir jāpiedalās vismaz divām trešdaļām no deputātu skaita klāt, kā arī divām trešdaļām no klātesošajiem jānobalso “par”. Trijos lasījumos. Tātad principā mēs uzskatījām, ka nav pareiza pieeja, ja mēs, ierosinot kādu grozījumu kādā Satversmes normā, konceptuāli apspriežot to pirmajā lasījumā, pēc tam otrajā un varbūt pat vēl trešajā lasījumā, iesniegsim jau pavisam citus grozījumus. Līdz ar to nav šo trīs lasījumu par konkrēto normu. Es aicinu arī cienījamos deputātus atcerēties nesen pieņemto Kārtības rulli otrajā lasījumā, kur jūs atbalstījāt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas ir skaidri un gaiši ierakstīts arī Kārtības rullī, proti, ka jebkurš Satversmes pārgrozījums būtu izskatāms trijos lasījumos. Un šeit apvienot vai šādā veidā iedot priekšlikumu klāstu par citiem grozījumiem — tas nebūtu pieņemams.

Tāpēc es Juridiskās komisijas vārdā aicinu cienījamos iesniedzējus noņemt šo priekšlikumu kā priekšlikumu pie šī grozījuma un, ja jūs uzskatāt un domājat, ka tas ir nepieciešams, iesniegt to kā atsevišķu Satversmes grozījumu, kuru mēs varam konceptuāli apspriest gan pirmajā, gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Tāda bija Juridiskās komisijas nostāja attiecībā uz šo grozījumu, kā arī uz grozījumu 81.pantā, kuri ir savā starpā saistīti. Tā ir viena lieta.

Otra lieta ir tā, ka nav pieļaujams arī Satversmē mainīt pantu numerāciju. Ja jūsu priekšlikums ir 67.panta un turpmāko pantu numerāciju palielināt par vienu, līdz ar to, teiksim, Satversmes 77.pants, kas pasaka, ka, ja Saeima ir izdarījusi pārgrozījumus Satversmes 1., 2., 4. un 6.pantā, tie iegūst savu juridisko spēku tikai tad, ja tiek nodoti tautas nobalsošanai, kļūtu jau par 78.pantu. Tātad šeit sabalansētības trūkst. Principā nevienā likumdošanas aktā netiek pantu numerācija mainīta, jo var būt attiecības, kuras ir veidojušās uz pastāvošo normu pamata. Tātad varētu būt runa tikai par “prim” pantu, tātad papildu numerāciju, kas nāk klāt, bet vispār saglabājas vecā numerācija. Tāpēc es aicinu tomēr cienījamos kolēģus pie šī grozījuma noņemt šos priekšlikumus un iesniegt tos, ja jūs tos uzturat, kā atsevišķus grozījumus Satversmē, lai varētu izdiskutēt visos trijos lasījumos. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pirms lēmuma pieņemšanas es gribu atgādināt deputātiem Satversmes 76.pantu: “Satversmes lēmumu var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.” Vai kāds no deputātiem iesniedzējiem vēlas runāt? Nevēlas runāt. Līdz ar to priekšlikumu par noņemtu nevar uzskatīt.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot! Tātad pirmais priekšlikums ir papildināt Satversmi ar jaunu 67. pantu sekojošā redakcijā. Teksts ir tabulā. Lūdzu cienītos deputātus ieņemt savas vietas, lai varētu balsot! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 39, atturas — 11. Nav pieņemts.

Jābalso ir arī nākamais. Papildināt 81.pantu ar vārdiem... Tālāk kā tekstā. Jo deputāti priekšlikumu neatsauc. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 32, atturas — 14. Nav pieņemts.

Izskatīti ir visi priekšlikumi. Jābalso par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 3, atturas — 15. Pieņemts. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

 

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi, es aicinu iesniegt divas nedēļas... Kāds tas datums iznāk?

Sēdes vadītāja. Konkretizēsim tūlīt. Šodien ir 11.aprīlis. Divas nedēļas — 25.aprīlis.

 

A.Endziņš. Līdz 25...

Sēdes vadītāja. Līdz 25.aprīlim. Citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.aprīlis.

 

A.Endziņš. Paldies!

 

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Satversmes tiesas likums”.

Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, — Juridiskās komisijas vārdā!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr. 601, kur ir Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts “Satversmes tiesas likums” otrajam lasījumam. Juridiskā komisija saņēma pie 1.panta otrās daļas deputāta Čevera priekšlikumu papildināt 1.panta otro daļu pēc vārdiem “saskaņā ar Satversmi” ar vārdiem “šo likumu un citiem likumiem, kas attiecas uz Satversmes tiesas darbību”. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo arī Satversmes grozījums paredz, ka ir, lūk, šī speciālā norma, ka Satversmes tiesas darbību reglamentē speciāls likums. Ja mēs ierakstīsim iekšā normu, ka arī saskaņā ar citiem likumiem, tad tas nozīmēs, ka ar citu likumu palīdzību varēs izdarīt būtiskas izmaiņas. Tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A. Endziņš. Juridiskā komisija tālāk pie 1.panta ierosina pārveidot 15.panta pirmo teikumu par 1.panta trešo daļu ar redakcionālu precizējumu, proti, jau 1.pantā pateikt, ka Satversmes tiesa ir juridiska persona.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šādām izmaiņām nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 2.pants. Pie 2.panta arī ir deputāta Čevera priekšlikums. “Personas, kas ir pieļāvušas iejaukšanos vai pašas iejaukušās Satversmes tiesas darbībā, saucamas pie kriminālās vai administratīvās atbildības.” Mums šeit jau ir skaidri un gaiši pateikts, ka tieša vai netieša iejaukšanās Satversmes tiesas darbībā, kas saistīta ar tiesas spriešanu, nav pieļaujama. Kriminālkodeksā jau ir norma, kas paredz kriminālatbildību par iejaukšanos tiesas darbībā, un Satversmes tiesa arī ir tiesa. Tāpēc Juridiskā komisija uzskata, ka šeit speciāla norāda, kas adresēta Satversmes tiesas tiesnešu neaizskaramībai, nebūtu vajadzīga.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 3.panta priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 4.pantā pirmajā daļā teksts ir tikai redakcionāli precizēts pēc valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie otrās daļas ir Ārlietu komisijas priekšlikums izteikt 4.panta otro daļu jaunā redakcijā, kura būtība ir samazināt juridiskā darba stāžu no desmit gadiem līdz pieciem gadiem. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo uzskatīja, ka Satversmes tiesai un Satversmes tiesas tiesnešiem ir jābūt vismaz tādām pašām prasībām arī juridiskās prakses ziņā, kādas ir izvirzītas Augstākās tiesas tiesnešiem.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Priedkalns, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

J.Priedkalns (TB). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Jautājumā par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu vēlos atbalstīt Ārlietu komisijas ierosinājumu. Vēlos ierosināt samazināt zem desmit gadiem pieprasīto stāžu tieslietu specialitātē. No medicīnas bioloģijas specialitātes viedokļa varu droši teikt, ka, lai kompetenti veiktu jaunas procedūras vai piedalītos zinātnisku jaunatklājumu izvērtēšanā, tieši pēdējo gadu pieredze šajās jomās var būt nepieciešama. Piemēram, jauno operāciju pielietojamības izvērtēšanā vai molekulārās bioloģijas principu saprašanā. Manuprāt, arī juridiskajā profesijā ir iespējama tāda situācija, ka tieši pēdējo gadu izglītojošā pieredze ir nozīmīga. Aicinu tādēļ Saeimas juridisko zinātņu speciālistus vērtēt, vai senioritāte var izslēgt kompetenci gadījumos, kad jaunāki kolēģi ir ieteikti Satversmes tiesas tiesnešu amatam. Ar visu cieņu profesiju senioriem ir tomēr iespējams, ka šoreiz nav pamata izslēgt jaunākus kolēģus, jo tieši dažiem no viņiem varētu būt vajadzīgā kompetence pēdējo gadu lielo sabiedrisko un politisko pārmaiņu iztulkojumos kā nacionālā, tā Eiropas Savienības un globālā mērogā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav... Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Vajag, jo es runāšu savas frakcijas uzdevumā. (Starpsauciens no zāles: “Tikai nepļāpā!”)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ievērosim savstarpēju cieņu!

 

J.Mauliņš. Mēs nolēmām, ka, ņemot vērā politisko situāciju, mēs pašlaik un nesen, var teikt, pirms pieciem gadiem, esam atbrīvojušies no tām idejiskajām un morālajām sakām, kas mums bija kaklā. Līdz ar to, cik es esmu vērojis juristus, vecākās paaudzes juristi, kuri mācījās pie pirmskara mācību spēkiem, ir saglabājuši kaut kādu mazliet principiālāku nostāju juridiskajos jautājumos nekā vēlākie, tā teikt, spēka gados esošie juristi. Un mani iepriecina tas, ka arī jaunākās paaudzes juristi ir noskaņoti cienīt jurisprudenci un tās normas. Un šajā gadījumā es esmu par un mūsu frakcija ir par jaunākās paaudzes juristu drošāku ieplūdināšanu būtisku jautājumu lemšanā. Tāpēc mēs esam par šo piecu gadu stāža atbalstīšanu, nosakot kvalifikāciju juristiem, kuri varētu būt Satversmes tiesas tiesneši. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Vārds komisijas pārstāvim!

 

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka cilvēkiem, kuri ir jau padzīvojušāki, it kā vairs neuzticas. Bet, ja mēs paskatāmies, kādi ir konstitucionālo tiesu sastāvi pasaulē, tad tur diemžēl šo jauno cilvēku bez stāža, bez prakses un it sevišķi bez akadēmiskās pieredzes praktiski nav vispār. Man šeit ir līdzi, es varu demonstrēt brošūriņu, kur ir Lietuvas, teiksim, mūsu kaimiņu konstitucionālā tiesa. Teiksim, konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs 1968.gadā beidzis universitāti, ir pasniedzis universitātē, 1992.gadā viņš bijis nozīmēts par... Strādājis visu laiku universitātē, juridiskajā fakultātē, 1992.gadā bijis nozīmēts par Lietuvas Seima Juridiskā departamenta priekšnieku. Tālāk vēl viens — Gaļajūns, kas ir 1977.gadā absolvējis Viļņas universitātes juridisko fakultāti, strādājis par juristu, no 1978.līdz 1990.gadam bijis rajona tiesas tiesnesis, vēlāk — apgabaltiesas tiesnesis, no 1990.gada — Augstākās tiesas tiesnesis. Lapinsks — universitātes docents no 1966.gada, arī bijušais Lietuvas Seima deputāts. Levickis — beidzis universitāti 1970.gadā, strādājis par tiesnesi no 1975.līdz 1980.gadam rajona tiesā, no 1980.līdz 1993.gadam bijis Augstākās tiesas tiesnesis un 1993.gadā, kad tika izveidota konstitucionālā tiesa, kļuvis par konstitucionālās tiesas tiesnesi. Paviljons... Un tādā garā es jums varētu turpināt. Šeit ir augstskolas docenti vai profesori un Augstākās tiesas tiesneši, tātad cilvēki ar nozīmīgu, ievērojumu gan juridiskā darba praksi, gan arī zinātniskā darba praksi. Un konstitucionālās tiesas jeb Satversmes tiesas funkcijas ir būtībā nevis pēc politiskiem kritērijiem izspriest lietas, bet tieši veikt ļoti nopietnu juridisku un bieži vien akadēmiski zinātnisku analīzi, lai motivētu savu attieksmi pret viena vai otra akta neatbilstību augstāk stāvošajiem normatīvajiem aktiem. Tāpēc šeit ne vienmēr jaunība, jaunības degsme var būt tā vadošā un tā noteicošā. Tāpēc es aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Ārlietu komisijas priekšlikumu izteikt likumprojekta 4.panta 2.apakšpunktu šādā redakcijā. Tālāk teksts, kas jums ir tabulā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 28, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

 

A.Endziņš. 5.pants. Pie 5.panta otrās daļas... Nē, piedošanu, 5.panta otrā un trešā daļa, nē, otrajā un trešajā daļā šeit ir tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 7.panta ir atkal Ārlietu komisijas priekšlikums noteikt, ka Satversmes tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo pieci gadi ir ļoti mazs termiņš un pasaulē principā lielākoties Satversmes tiesas jeb konstitucionālās tiesas pilnvaru termiņš ir neierobežots. Tāpat kā parastajām tiesām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie šī paša 7.panta trešās daļas ir deputāta Čevera priekšlikums, kur viņš ierosina daļu papildināt ar to, ka persona, kas ir bijusi par Satversmes tiesas tiesnesi, atkārtoti var tikt ievēlēta šajā amatā tikai pēc 10 gadiem. Nu, tas nozīmētu, teiksim, ka, ja 10 gadus jau ir bijis tiesnesis, tad tikai pēc 10 gadiem varētu tikt atkārtoti ievēlēts. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka viena un tā pati persona nevar ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu ilgāk kā 10 gadus pēc kārtas, bet, ja pie dažu termiņu nominācijas ir atlaista, ir vakanta vieta un kāds laiks ir pagājis, kad cilvēks nav bijis, bet viņš ir strādājis normāli un tā pati institūcija, kas bija nominējusi viņu kā kandidātu, atkārtoti rosina, tad arī pēc zināma neliela perioda varētu atkārtoti tikt ievēlēts, jo katrā gadījumā jautājumu izlemj Saeima.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 8.panta pirmās daļas ir Ārlietu komisijas priekšlikums, ka Satversmes tiesas tiesnesis atstāj tiesnešu amatu ar 70 gadu vecuma sasniegšanu. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, tajā pašā laikā ierosinot precizēt šo pirmo daļu. Un kāpēc neatbalstīja? Arī uz šo brīdi maksimālais gadu skaits, kāds var būt tiesnesim, Augstākās tiesas tiesnesim, ir 70 gadu. Tajā pašā laikā Augstākās tiesas priekšsēdētājs var ierosināt, ja veselības stāvoklis atļauj... Principā maksimālais gadu skaits, līdz kādam var pildīt Augstākās tiesas tiesneša funkcijas, ir 75 gadi, tāpēc arī Juridiskā komisija saglabāja šo termiņu — 75 gadi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Man, protams, ir nedaudz neērti šad un tad kāpt lieku reizi tribīnē, bet, nu, ir lietas, par kurām nedrīkst nerunāt. Es, protams, saprotu, ka vecums ir jāciena, un es tiešām to daru ļoti nopietni un cenšos tiešām izturēties ar visdziļāko cieņu pret veciem cilvēkiem. Bet, ziniet, 75 gadu vecumā sēdēt Satversmes tiesā — tas ir drusku par traku. (No zāles deputāts J.Ādamsons: “Labāk nekā cietumā.”) Man uzreiz ir jautājums, kurām personām jau ir sagatavots šis krēsls ar skatu uz nākotni, jo es varētu kādus pāris uzvārdus nosaukt, protams, cilvēkus, kam ir milzīga pieredze pašreizējā tiesu sistēmā ar ārkārtīgi lielu tiesu praksi tieši padomju laikā un kas varētu būt šeit ļoti piemēroti kandidāti. Kaut kas līdzīgs kādreiz bija Kremlī, Politbirojā. Tur tiešām sēdēja šādā vecumā, un tur bija laikam pieņemts vispār sēdēt līdz krietni lielākam vecumam. Nu, ziniet, drusciņ tomēr vajadzētu piedomāt. Bez tam Latvijā vīriešu vidējais vecums ir kaut kur laikam ap 60 gadiem. Tātad interesanti, kas tie būs par pārcilvēkiem, kuri to būs izturējuši un tomēr vēl gribēs sēdēt Satversmes tiesā. Nu, protams, viens nupat nomira cietumā, tam bija 88 gadi, nu, viens tāds kandidāts varētu būt bijis. Otrs — Pelše — sēdēja Maskavā, tam arī bija krietns vecums vispār, un viņš arī līdz mūža pēdējām dienām centās krampjaini turēties pie sava krēsla. Es tomēr domāju, ka, no vienas puses, izrādot cieņu vecumam un pieredzei, nevajadzētu pārspīlēt. Un līdz ar to es teikšu tā — es ļoti gribētu, lai vismaz Saeima atbalstītu šo 70 gadu sasniegšanu. Pilnīgi pietiks līdz tam vecumam. Ja jau pratīs strādāt, tad pietiks. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu, komisijas vārdā! Nē. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Ārlietu komisijas priekšlikumu izteikt likumprojekta 8.panta 1.apakšpunktu šādā redakcijā. Teksts ir tabulā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 16, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir 9. pants. 9. panta pirmā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītāja. Tā, pirms tam otrā sadaļa, ja, kur nebija labojumu? Tātad deputātiem iebildumu nav pret 8. panta otro daļu?

 

A.Endziņš. Jā, tur nav.

Sēdes vadītāja. Jā, un deputātiem iebildumu arī nav? Tātad pieņemts.

9. pantā deputātiem iebildumu pret redakcionālajiem precizējumiem...

 

A.Endziņš. Tā ir pirmā daļa.

Sēdes vadītāja. Pirmajā daļā nav? Pieņemts. Otrā daļa.

 

A.Endziņš. Pie otrās daļas ir divi priekšlikumi, ko iesnieguši deputāts Čevers un deputāts Endziņš. Čevera kunga priekšlikums ir tāds, ka dienesta izmeklēšana, ierosināšana un izskatīšana veicama atbilstoši 37. pantā paredzētajai disciplinārlietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtībai. To Juridiskā komisija neatbalstīja. Un ir Endziņa priekšlikums, kur ir ieteikums izteikt 9. panta otro daļu šādā redakcijā: “Ja ierosināta disciplinārlieta sakarā ar to, ka Satversmes tiesas tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību, Satversmes tiesa var apturēt šī tiesneša pilnvaras līdz disciplinārlietas izskatīšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.” Juridiskā komisija akceptēja šo priekšlikumu, jo tas ir vairāk saskaņots arī ar šo pašu 37. pantu, par kuru ierosinājumu iesniedza deputāts Čevers.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 10. panta trešās daļas ir Juridiskās komisijas priekšlikums aizstāt vārdus “apkaunojoši nodarījumi” ar vārdiem “necienīga rīcība”, kā arī izdarīt tehniska rakstura grozījumu atsaucē, 35. panta vietā norādot 34. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 10. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 11. pants. Šeit 11. pantā ir redakcionāls precizējums pēc valodnieku priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 12. panta ir Čevera kunga priekšlikums izslēgt no panta esošā teksta vārdu “absolūto”, proti, ka tiesas tiesneši ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu no sava vidus uz trim gadiem ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Šeit Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un tajā pašā laikā es aicinātu cienījamos kolēģus pievērst uzmanību jaunajam pārejas noteikumam, ko mēs liekam priekšā. Tas ir otrais, proti, ka jaunizveidotās Satversmes tiesas pirmo priekšsēdētāju no Satversmes tiesas tiesnešu vidus ievēlē Saeima. Proti, tātad pirmajā reizē to dara Saeima, pēc tam jau tālāk to darītu pati Satversmes tiesa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 13. panta ceturtās daļas šeit ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 13. panta redakciju nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 14. pantā arī ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 14. panta redakciju nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 15. panta ir deputāta Čevera priekšlikumi. Juridiskā komisija neatbalstīja abus šos priekšlikumus un tajā pašā laikā ierosināja aizstāt nosaukumā vārdu “statuss” ar vārdu “zīmogs” un to, ko jau mēs akceptējām, proti, 15. panta pirmo teikumu pārveidot par 1. panta trešo daļu, kā arī redakcionāli precizēja otro teikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Otrā nodaļa — Satversmes tiesas kompetence. 16. pants. Pie 16. panta pirmās daļas otrā punkta šeit ir Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Sjanīša kunga priekšlikums izslēgt 16. panta otro... rakstīts ir “daļu”. Ir runa par 2. punktu. Ir arī Ārlietu komisijas priekšlikums izteikt likumprojekta 16. panta otro apakšpunktu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija neatbalstīja Ārlietu ministrijas jeb konkrēti Sjanīša kunga priekšlikumu un akceptēja Ārlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 9. punkta ir arī Sjanīša kunga priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt vārdus “un ratificētajiem”, vienlaikus daļēji pieņemot šo priekšlikumu. Redakciju jūs redzat pēdējā labajā ailītē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Un ir vēl deputāta Čevera priekšlikums papildināt šo pantu ar 10. punktu, proti, ka valsts institūciju un valsts amatpersonu rīcību, kas ir pretrunā ar Latvijas pilsoņu konstitucionālajām tiesībām, arī izskata Satversmes tiesa. Ja mēs akceptējam šādu priekšlikumu, tad acīmredzot mums ir jādomā par ievērojamu Satversmes tiesas tiesnešu skaita palielināšanu, kā arī ir jānorobežo tādā gadījumā parastās tiesas kompetence, kas izskata pārkāpumus, jo jebkurā gadījumā tas būs vai nu administratīvi tiesisks pārkāpums vai krimināltiesisks pārkāpums. Un tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 17. panta ir deputātes Lībanes priekšlikums izslēgt 4. punktu. Viens. Ir arī otrs — izslēgt 6. punktu. Juridiskā komisija piedāvā aizstāt vārdus “ratificēto starpvalstu, starpvaldību vai starpresoru” ar vārdiem “noslēgto starptautisko”, kā arī neatbalstīt Kristiānas Lībanes pirmo priekšlikumu, aizstāt 4. punktā vārdu “senātam” ar vārdu “plēnumam” un izslēgt 5. punktu, līdz ar to pieņemot arī Lībanes kundzes otro priekšlikumu par 6. punkta izslēgšanu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas 17. panta redakciju nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie šīs daļas...

Sēdes vadītāja. Par 17. panta pirmo daļu...

 

A. Endziņš. Pie otrās daļas ir Juridiskās komisijas priekšlikums 4. punktā vārdu “senātam” aizstāt ar vārdu “plēnumam” un izslēgt 5. punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie trešās daļas priekšlikumu nav. Ceturtajā daļā Juridiskā komisija ierosina analoģiski, kā mēs jau iepriekš to darījām, aizstāt 3. punktā vārdu “senātam” ar vārdu “plēnumam” un izslēgt 4. punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie piektās daļas ir analoģisks priekšlikums — aizstāt vārdu “senātam” ar vārdu “plēnumam” un izslēgt 3. punktu, attiecīgi mainot numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie sestās daļas nav priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie septītās daļas ir priekšlikums izslēgt vārdus “un ratificētajiem”, kā arī aizstāt 4. punktā analoģiski atkal vārdu “senātam” ar vārdu “plēnumam” un izslēgt 5. punktu, attiecīgi mainot līdzšinējā 6. punkta numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Un ir vēl deputāta Čevera priekšlikums papildināt šo pantu ar astoto daļu, kas ir saistīta ar jau iepriekš neatbalstīto priekšlikumu, proti, kuru mēs neatbalstījām, ka valsts institūciju un valsts amatpersonu rīcību, kas ir pretrunā ar Latvijas pilsoņu konstitucionālajām tiesībām... Un šeit ir piedāvājums tātad, kas varētu to ierosināt. Ja iepriekšējais priekšlikums netika atbalstīts, tad arī šis priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 18. pants. Pie 18. panta ir tikai 4. punktā redakcionāls precizējums pēc valodnieku, latviešu valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 18. panta redakciju nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Otrajā daļā arī ir tikai redakcionāls precizējums pēc valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Trešajā daļā Juridiskā komisija ierosina izslēgt no pirmā lasījuma redakcijas trešo teikumu, proti, ja pieteikumu iesniedz tiesa uz izskatāmās lietas pamata, to paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Ceturtajā daļā Juridiskā komisija ierosina izslēgt pirmajā punktā vārdus “vai tiesas un vai tiesa” un izdarīt tehniska rakstura grozījumu trešajā punktā, proti, atsauce mainās šeit no 24. panta uz 23. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk Juridiskā komisija piedāvā izslēgt 19. pantu “Tiesas pieteikumu pieņemšanas sevišķie noteikumi”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 19. panta izslēgšanu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 20. pants. Šeit ir tikai tehniska rakstura grozījumi atsaucēs.

Sēdes vadītāja. Pirmajā....

 

A.Endziņš. Ņemot vērā tās izmaiņas, punktu izslēgšanu, ko mēs jau akceptējām.

Sēdes vadītāja. Jā, bet tas ir par pirmo daļu, ja? 19. panta pirmā daļa.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Otrajā daļā grozījumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 21. pants. Juridiskā komisija piedāvā redakcionāli precizēt šo pantu un izslēgt trešajā punktā skaitli “20”. Tātad atsauci uz 20. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Otrā daļa ir redakcionāli precizēta pēc valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Ceturtajā daļā arī ir redakcionāls precizējums pēc valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms trešā daļa, kur nekas nemainās, ir pieņemta. Un ceturtajā daļā deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Piektajā daļā arī pēc valodas speciālistu priekšlikuma ir redakcionāls precizējums 3. punktā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Sestā daļa — bez izmaiņām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 22. pants. Juridiskā komisija ierosina precizēt jeb redakcionāli precizēt panta nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Trešajā daļā... Otrajā daļā nav priekšlikumu. Trešajā daļā ir valodas speciālistu ierosināts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Piektajā daļā arī pēc valodas speciālistu priekšlikumiem ir precizējums tikai.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 22. pants. Pie pirmās daļas priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Otrajā daļā ir priekšlikums papildināt pirmo punktu aiz vārda “valsts” ar vārdiem “vai pašvaldības”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Trešajā daļā ir pēc valodas speciālistu priekšlikuma izdarīts redakcionāls labojums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Ceturtajā, piektajā un sestajā daļā labojumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 23. pantā un 24. pantā...

Sēdes vadītāja. Pa vienam, Endziņa kungs!

 

A.Endziņš. Labojumu nav.

Sēdes vadītāja. 24. pantā labojumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 25. pantā, kurš tagad ir kļuvis par 24. pantu, labojumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 26. pants. Šeit ir deputāta Čevera priekšlikums vēlmes veidā izteikts — precizēt šā panta 5. punkta redakciju, pēc vārdiem “un Ministru prezidenta” tekstu papildinot ar vārdiem “izdoto normatīvo”. Juridiskā komisija ierosina 2. punktā vārdu “ratificēto” aizstāt ar vārdiem “parakstīto vai noslēgto” un neatbalstīt priekšlikumu par 5. punktu, jo Valsts prezidents, Saeimas prieksēdētāja un Ministru prezidents nevar izdot normatīva rakstura aktus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Juridiskās komisijas redakciju 25. panta pirmajai daļai iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Otrajā daļā izmaiņu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Trešajā daļā pēc valodas speciālistu ieteikuma izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Ceturtajā daļā arī ir valodas speciālistu ierosināts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 26. pants. Šeit priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Tātad vecais 27. pants, tagad jaunais 26., ja?

 

A.Endziņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Vecais 28., jaunais 27.pants. Šeit ir redakcionāls precizējums pēc valodas speciālistu...

Sēdes vadītāja. Pirmajā daļā, ja?

 

A.Endziņš. Visās trijās daļās ir tikai valodas speciālistu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret jaunā 27. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 28. panta ir tikai priekšlikums redakcionāli precizēt 29. jeb tagad 28. panta septīto daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 30. pants pirmā lasījuma redakcijā, 29. pants otrajam lasījumam sagatavotajā. Šeit ir deputāta Čevera priekšlikums, ka rūpīgi nepieciešams apsvērt šā panta 3. punkta lietderību, un tālāk viņš dod šo argumentāciju. Juridiskā komisija uzskata, ka šis priekšlikums nav balsojams, jo tas ir izteikts vēlmes veidā, un tajā pašā laikā Juridiskā komisija ierosina šo 29. pantu redakcionāli precizēt, kā arī izdarīt tehniska rakstura grozījumu atsaucē, kas skar šo 3. punktu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 29.panta Juridiskās komisijas redakciju nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 31.pants pirmā lasījuma redakcijā, 30.pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit ir tikai redakcionāla rakstura priekšlikums pie sestās daļas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 32.pants. Šeit ir tikai redakcionāls precizējums šā panta 6.punktā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 33.pants. Pirmā un otrā daļa ir bez izmaiņām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Šeit ir deputātes Lībanes priekšlikums pie trešās daļas — noteikt, ka tiesību normu akts, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāms par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas dienas. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un vienlaicīgi ierosina aizstāt trešās daļas pēdējo palīgteikumu ar vārdu “citādi”. Proti, ja Satversmes tiesa atzinusi tiesību normu aktu par neatbilstošu augstākā juridiskā spēka tiesību normai, tas uzskatāms par spēkā neesošu no tā pieņemšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret jaunā 32.panta pēc mūsu numerācijas trešās daļas Juridiskās komisijas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk šeit, kā jūs redzat, otrajā ailītē ir Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Sjanīša kunga viedoklis par 33.pantu, ka tas ir nerealizējams attiecībā uz starptautiskajiem līgumiem. Šis priekšlikums nav balsojams. Tajā pašā laikā Juridiskā komisija ierosina papildināt šo 32.pantu ar jaunu ceturto daļu, proti, ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, Ministru kabinetam ir pienākums nekavējoties gādāt par grozījumiem šajā līgumā, šā līguma denonsēšanu, tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu. Tas ir, šī daļa saskaņota ar spēkā esošo likumu par starptautiskajiem līgumiem, es precīzi tagad nenosaukšu jums nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret šīs jaunās apakšsadaļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 34.pants pēc pirmā lasījuma, 33.pants otrajam lasījumam. Pie pirmās daļas izmaiņu nekādu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Otrajā daļā ir tikai redakcionāls precizējums pēc valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 35.pants pirmajā lasījumā, 34.pants otrajā lasījumā. Labojumu nekādu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 36.pants pirmajā lasījumā, 35.pants otrā lasījumā. Trešajā daļā ir tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 37.pants. Pirmajā daļā ir tehniska rakstura grozījums. Atsauce šā likuma 35.panta vietā uz šā likuma 34.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie otrās daļas priekšlikumu nav, bet tajā pašā laikā ir priekšlikums papildināt šo pantu ar papildu daļu, kas sekotu aiz šī panta otrās daļas. To ierosina deputāts Čevers. Juridiskā komisija ierosina papildināt šo pantu ar jaunu trešo daļu, vienlaikus tajā iestrādājot Čevera kunga priekšlikumu. Un līdz ar to mainās arī šo daļu tālākā numerācija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie šī panta pirmā lasījuma trešās daļas ir jaunā ceturtā daļa. Ir tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Un tālāk šeit jau vienkārši piektā, sestā, septītā, astotā, šeit mainās daļu numerācija atbilstoši tam, ka tika iekļauta jauna papildu daļa.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 38.pants pirmajā lasījumā, 37.pants otrajā lasījumā. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 39. jeb tagad 38.panta priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie pirmā lasījuma 40.panta un otra lasījuma 39.panta priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pārejas noteikumi. Juridiskā komisija ierosināja papildināt pārejas noteikumus ar jaunu otro pārejas noteikumu, proti, ka jaunizveidotās Satversmes tiesas pirmo priekšsēdētāju no Satversmes tiesas tiesnešu vidus ievēlē Saeima.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu tomēr šinīs pārejas noteikumos to tomēr nobalsot, jo mēs nevaram aizmirst, ka, ja mēs ar Saeimas lēmumu ievēlēsim Satversmes tiesas priekšsēdētāju, līdz ar to, ja es nekļūdos, desmit vai astoņus gadus viņš būs tās Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Drīzāk būtu jāsaglabā tas pirmā lasījuma demokrātiskais mehānisms, ka šinī gadījumā paši Satversmes tiesas tiesneši šo jautājumu arī izlemj. Jo citādi diemžēl patiešām, kā Lagzdiņa kungs teica, ka Radio komiteja, arī pārējās padomes parāda politizāciju, tad arī šinī gadījumā kāds valdošais vairākums uz kādu noteiktu laika periodu varēs izvirzīt kādu sev tīkamu Satversmes tiesas priekšsēdētāju, kas tomēr savā veidā spēs manipulēt vai ietekmēt arī pārējos Satversmes tiesas tiesnešus. Un tādēļ es tomēr lūgtu šinī gadījumā izdarīt balsojumu, un pārējais būs mūsu pašu rokās.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, lūdzu precizējiet, par ko jūs aicināt balsot!

 

M.Lujāns. Es lūdzu par 2.punktu, kas ir, izdarīts kā papildinājums.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs esat pret 2.punkta iekļaušanu pārejas noteikumos?

 

M.Lujāns. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad mēs balsojam par iesniegtajiem priekšlikumiem. Tātad deputātiem jābalso par priekšlikumu papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu papildināt ar 2.punktu pārejas noteikumus! Teksts — tabulā. Lūdzu balsošanas rezultātus! Par — 46, pret — 13, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

 

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un es aicinātu cienījamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta “Satversmes tiesas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu. Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

 

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 1.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Cienījamie deputāti! Saeimā visi priekšlikumi tiek izteikti no tribīnes. Lūdzu, Lujāna kungs! Lujāna kungs, Saeimā žestu valoda pagaidām vēl nav pieņemta par saprašanās valodu. Noņemat savu priekšlikumu? Tātad 1.maijs. Citu priekšlikumu nav. Vienīgais, kas būtu jāatgādina, ka tas laikam būtu 30.aprīlis pulksten 18.00.

 

A.Endziņš. Tad 30.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kungi! 30.aprīlis nav piektdiena, kad Saeima strādā līdz pulksten 16.45.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis... Uz viena dokumenta ir seši paraksti, uz otra dokumenta — pieci paraksti. Tātad kopā 11 deputāti ierosina turpināt darbu bez pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot, ka turpinām sēdes darbu bez pārtraukuma! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 12, atturas — 4. Turpinām darbu.

 

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi liku-mā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””. Kristiāna Lībane, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāte, — Juridiskās komisijas vārdā!

 

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr. ir 605. Ir saņemts deputāta Bišera priekšlikums pie likuma 2.panta.

Sēdes vadītāja. Lībanes kundze, otrais lasījums iet pa pantiem. Sākam no sākuma, ar 1.pantu. Ā, nē, jums ir par grozījumiem. Es atvainojos!

 

K.Lībane. Tā ka tas ir, manuprāt, pirmais priekšlikums. Priekšlikums ir sekojošs — papildināt 2.panta pirmo daļu pēc vārda “īpašniekiem” ar vārdiem “fiziskām un juridiskām personām”, kas tātad dotu iespējas atjaunot īpašuma tiesības uz namīpašumiem ne tikai fiziskajām personām kā līdz šim, bet arī juridiskajām personām. Juridiskā komisija nolēma neatbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu aiz sekojošiem galvenajiem iemesliem. Pirmkārt, mūsu valstī juridiskās personas var atgūt īpašuma tiesības uz sev piederējušiem namīpašumiem ar īpašiem likumiem. Mums pašlaik valstī ir viens šāds likums par to, kādā veidā tos atgūst reliģiskas organizācijas. Saeimā ir iesniegts likumprojekts, kas ir līdzīgu procedūru paredzējis akadēmiskām mūža organizācijām. Tas bija viens galvenais iemesls. Šis likums par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem ir spēkā jau labu laiku. Visi pieteikšanās temiņi ir beigušies. Un līdz ar to Juridiskā komisija uzskatīja šos divus galvenos iemeslus par pietiekamiem, lai noraidītu deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Godātā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Mums ir liela problēma, kas ilgu laiku netiek risināta, vēl no Augstākās padomes laikiem, — par īpašuma atgūšanu juridiskām personām, kurš tām kādreiz pretlikumīgi ir atņemts. Un šeit savā laikā tika izveidota komisija, kad tika risināts jautājums par sabiedriskām organizācijām. Pēc tam šeit šis jautājums nekad nav risināts. Bijušās Augstākās padomes Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tika dots uzdevums izstrādāt tādu speciālu likumu. Augstākā padome aizgāja nebūtībā, šis likums netika izstrādāts. Aizgājusi ir 5.Saeima, atkal tas nav izstrādāts, un šis jautājums ir palicis gaisā karājoties. Vienīgais ir likums par reliģiskajām organizācijām, kurš darbojas un diemžēl citos gadījumos kaut kādi citi ceļi tiek atrasti, kur šīs īpašuma tiesības atjauno “pēc deguniem”.

Piemēram, savā laikā, kad es pats piedalījos Tautas frontes pirmās programmas rakstīšanā, mēs ierakstījām, ka visām tām nacionālajām organizācijām, kas mums pastāvēja, ir tiesības saņemt atpakaļ savus īpašumus, kas uzcelti par to biedru naudu un viņu spēkiem. Un saskaņā ar to ir atguvusi savu vēsturisko īpašumu Rīgas Latviešu biedrība, ir atguvusi savu vēsturisko īpašumu Rīgas Ebreju biedrība. Bet vēl ir viena trešā biedrība, kurai arī ir īpašums, bet kura nekādi to neatgūst. Tā Latvijas Igauņu biedrība, kurai arī piederēja liels nams, kur atrodas šodien tā biedrība, kur atrodas igauņu skola, bet īpašuma tiesības viņai tomēr neviens negrib atjaunot. Vai tas uzlabo mūsu attiecības ar Igauniju vai ne, to es negribu apsvērt, to lai Ārlietu komisija apsver, bet es gribu tikai teikt, ka jautājums ir par to, ka šeit šī problēma netiek risināta. Un mēs redzam — arī citām, tām pašām akadēmiskajām mūža organizācijām 5.Saeima sāka risināt šo jautājumu. Tad tas kaut kur iestrēga, un līdz mums tas nav vairs atnācis, šis likumprojekts.

Tajā pašā laikā ir zināma pretruna, ka attiecībā uz zemi ir pateikts, ka zemes īpašuma tiesību atjaunošana attiecas kā uz juridiskajām, tā uz fiziskajām personām. Šajā likumā nav nekas pateikts, ka tas neattiektos tikai uz juridiskajām personām. Tur vienkārši klusē. Kaut gan formulējums ir tāds pats kā likumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Tad nu katrs tulko, kā grib. Viens saka — attiecas, otrs saka — neattiecas. Un jautājums atkal nerisinās. Es domāju, ka šajā jautājumā būtu vēlams tomēr ieviest skaidrību. Protams, vienmēr būs nepieciešams noskaidrot, vai attiecīgajai juridiskajai personai ir pēctecības tiesības vai nav pēctecības tiesību. Bet šinī gadījumā saskaņā ar šo likumu lemj tiesa, un es domāju, ka neviens cits labāk kā tiesa nespēs to noskaidrot, šo pēctecības momentu. Katrā ziņā es nedomāju, ka mēs šeit, šinī zālē, balsojot, pieņemot likumu, šo pēctecības momentu labāk noskaidrosim nekā tiesa, izskatot rūpīgi visus dokumentus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā, lūdzu, lūdzu! Vienkārši laicīgi zvanu vajag, ja kāds kavējas, lai atnāk.

 

K.Lībane. Komisijas vārdā es gribētu tikai vēlreiz atgādināt to, ka šis likums ir spēkā jau vairākus gadus. Pēc Augstākās padomes kā likumdevēja gribas tas tika attiecināts uz fiziskām personām. Termiņi, kuros fiziskās personas pieteicās, ir beigušies. Ja mēs, neparedzot mehānismu, kādā juridiskas personas varēs atgūt savus namīpašumus pēc tam, kad šie termiņi ir reāli beigušies, šeit vienkārši ieliekam šādu normu, tad, bez šaubām, var tikt skartas citu personu intereses. Varbūt šajos namos jau ir sākusies dzīvokļu privatizācija. Šajos namos varbūt ir veiktas kādas pārbūves, kapitālremonti, ieguldīti līdzekļi un tā tālāk. Es tikai gribētu, cienījamie kolēģi, vērst jūsu uzmanību uz to, ka līdz šim tas patiešām ir regulēts ar atsevišķiem likumiem, kā likums par reliģiskajām organizācijām, un šobrīd izdarīt šo grozījumu nozīmētu uzņemties tādu ļoti lielu atbildību tad, kad likums jau ir darbojies vairākus gadus. Un, kā jau es teicu, Juridiskās komisijas galvenais arguments, noraidot šo priekšlikumu, bija tas, ka šis priekšlikums neparedz īstu mehānismu, kā to izdarīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai deputāti balsotu par priekšlikumu papildināt 2.panta pirmo daļu pēc vārda “īpašniekiem” ar vārdiem “fiziskām un juridiskām personām”. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 21, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

 

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir ienācis no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”. Tā būtība ir tāda, ka mēs dodam iespēju atgūt namīpašumus vēl arī tām personām, kurām ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi zem strīdus namīpašuma vai kuras nav tātad iesniegušas pieteikumu par namīpašumu atdošanu noteiktajā termiņā, bet ir iesniegušas pieteikumu par zemi. Izņemot tos gadījumus, ja tas neskar trešo personu likumīgās intereses, tātad manis jau minēto gadījumu, kad nams jau ir pakļauts dzīvokļu privatizācijai, vai gadījumus, ko jūs te redzat labējā ailītē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju nav? Pieņemts.

 

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir pie 6.panta. Te frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ierosina papildināt 6.panta trešo daļu ar vārdiem “neatkarīgi no iepriekš minētā”. Juridiskā komisija lēma, ka šie trīs vārdi neko konceptuālu pantā nemaina un neuzlabo esošo panta redakciju, un līdz ar to neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

 

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir pie 8.panta. Tas ir deputāta Bišera priekšlikums. Ņoti nopietns, ļoti konceptuāls priekšlikums, kurš tātad paredz atjaunot īpašuma tiesības, pamatojoties uz Latvijas... nevis atjaunot īpašuma tiesības, pamatojoties uz to, bet piemērot šo īpašuma tiesību atjaunošanu arī gadījumos, kad īpašums ir zaudēts, pamatojoties uz Latvijas PSR Civilkodeksa 107. līdz 111.pantu. Jūsu informācijai, kolēģi! Šī Civilkodeksa 107. līdz 111. pantā bija runa — pašlaik šis kodekss ir zaudējis spēku — par gadījumiem, kad īpašuma tiesības tika zaudētas, ja padomju gados cilvēkam piederēja vairāk par vienu dzīvojamo māju, ja bija notikusi patvaļīga individuālā celtniecība, ja šis nams bija iegādāts par bezstrādes ienākumiem vai arī tas tika izmantots bezstrādes ienākumu gūšanai.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Ja mēs runājam par šo pantu, tad man jāatgādina, ka šā likuma 1.pantā, runājot par īpašuma tiesību atjaunošanu, ir principiāla norma, ka atjaunojamas īpašuma tiesības uz īpašumiem, kas ir atņemti no 1940. līdz 1980.gadam padomju varas administratīvas patvaļas rezultātā. Diemžēl visas tās konkrētās normas, kas dotu kaut kādu iespēju kaut vai pamēģināt atjaunot, attiecas tikai uz četrdesmitajos gados un varbūt piecdesmito gadu sākumā atņemtajiem, bet tas viss, kas tieši astoņdesmitajos gados tika atņemts, kad Civilkodeksā tika ieviesti šie jaunie panti, kur tika paredzēti šie bezstrādes ienākumi un tā tālāk, kur arī puķu audzēšana un daudz kas cits tika uzskatīts par bezstrādes ienākumu, un izņemti šie namīpašumi... Viņu nav pārāk daudz, bet viņi tomēr reāli ir, un es domāju, ka kaut vai vēlu, diemžēl vēlu, es ierosinu to, bet man tādas iespējas arī vairs nebija, es domāju, lai tomēr tiesas varētu izskatīt šos gadījumus un izlemt, vai tur ir bijis patvaļas moments vai nav bijis patvaļas moments pie šo īpašumu izņemšanas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu komisijas pārstāvi!

 

K.Lībane. Jā, kolēģi! Es vēl mazliet gribēju pamotivēt to Juridiskās komisijas attieksmi, kas liedza mums atbalstīt šo priekšlikumu. Tātad es jau minēju šos četrus iemeslus atsavināšanai, pamatojoties uz Civilkodeksa 107. līdz 111.pantu. Juridiskā komisija uzskatīja, ka daži no šiem iemesliem, specifiski atrunāti, varētu būt par pamatu īpašuma atgūšanai. Tā, piemēram, varētu būt patvaļīga individuālā celtniecība, ja šī celtniecība ir notikusi uz nelikumīgi atsavinātas zemes, uz kuru faktiski īpašuma tiesības pašlaik ir atjaunotas šai personai. Tomēr mūsu viedoklis nesaskanēja ar Bišera kunga viedokli, piemēram, ja to varētu attiecināt uz gadījumiem par bezstrādes ieņēmumiem. Protams, tā bija puķu audzēšana, kā mēs visi zinām, bet tie bija arī gadījumi, kad tika uzcelti par valsts līdzekļiem. Un tad, ja individuāla māja tiek celta par valsts līdzekļiem, tad tas ir, mūsuprāt, nosodāms visos laikos, ne tikai padomju laikos. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka, ja šis priekšlikums būtu sīkāk strukturēts, ja būtu specifiski atrunāti atsevišķi panti, ja būtu iestrādāts izvērtēšanas mehānisms, pēc kādiem principiem tiek vērtēti šie konkrētie gadījumi, tad, ja nebūtu atkal jau nokavēti pieteikšanās termiņi, kas savukārt var izraisīt citu personu tiesību aizskaršanu, tad varbūt to varētu arī atbalstīt. Pašlaik šie manis minētie apstākļi ir pietiekami nopietni, lai to neatbalstītu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu papildināt 8.panta pirmo daļu ar vārdiem... Tālāk kā tekstā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 19, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

 

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir saņemts par 9.pantu no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” — papildināt 9.pantu ar jaunu otro un trešo daļu. Es šos priekšlikumus jums priekšā nelasīšu, varu tikai pateikt to, ka tie ir izstrādāti pēc analoģijas ar namīpašumu denacionālizācijas likumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

 

K.Lībane. 14.pants. Pie 14.panta ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, kuru Juridiskā komisija šoreiz nav atbalstījusi. Tajā tiek likts priekšā šīs pašreiz esošās pašvaldības tiesības piešķirt namīpašniekam subsīdijas nama kapitālā remonta un ekspluatācijas izdevumu kompensācijai, kā arī aizdevumus vai cita veida palīdzību, ja pašvaldībai ir tādas iespējas, uzlikt pašvaldībai kā pienākumu. Juridiskā komisija, pārrunājot šo lietu, uzskatīja, ka pašvaldību budžetos šobrīd acīm redzami nav tādu līdzekļu, lai uzliktu to pašvaldībai kā pienākumu. Tās pašvaldības, kas spēj un var ko darīt, to arī šobrīd dara. Tāds bija mūsu viedoklis.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Es lūgtu cienījamos deputātus balsot par šo mūsu priekšlikumu un arī par mūsu priekšlikumu pie nākamā panta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot. “Papildināt 14.panta otro teikumu...” Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 25, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

 

K.Lībane. Nākamais priekšlikums, par ko mēs balsosim pēc īsa brīža, ir pie 15.panta. Tas ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums papildināt 15.panta trešo daļu ar politiski represēto personu pirmās šķiras mantiniekiem. Pašlaik spēkā esošajā tekstā, kā jūs redzat, tas aprobežojas tikai ar politiski represētajām personām. Kāds bija Juridiskās komisijas motīvs neatbalstīt šo priekšlikumu? Citos speciālajos mūsu valsts likumos ir iestrādātas normas, kuros šāda veida tiesības tiek dotas pirmās šķiras mantiniekiem tikai tad, ja viņi paši ir bijuši represēti. Šeit to nav nepieciešams atrunāt, jo no panta teksta izriet, ka politiski represētas personas ir politiski represētas personas arī tad, ja viņas ir pirmās šķiras mantinieki. Mēs uzskatījām, ka no likumu sistēmas vienotības viedokļa šeit būtu jāpaliek pie tām politiski represētajām personām, un tas tika darīts arī zināmā mērā aiz tāda motīva, lai neskartu citu personu tiesības.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 15.panta pirmo daļu aiz vārdiem ... Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 24, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

 

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir pie 16.panta pirmās daļas, kurā deputāte Lībane ierosina mainīt pirmās daļas redakciju un liek priekšā pašvaldībai gada laikā nodrošināt nevis vienkārši viena dzīvokļa atbrīvošanu īpašnieka vajadzībām, bet īpašnieka vajadzībām atbilstoša dzīvokļa atbrīvošanu. Ņemot vērā, ka tas ir reālās prakses gadījums, ka mājās parasti atbrīvojas sliktākie dzīvokļi, vienistabas dzīvokļi pirmajos stāvos, kas nebūtu tas svarīgākais, galvenais kritērijs šeit bija tas telpas lielums, kurā varbūt nomirst kāds vecs cilvēks, un tad pašvaldība saka šim īpašniekam, kuram varbūt ir liela ģimene, nepilngadīgi bērni, — nu, ejiet un dzīvojiet! Jums tur viens brīvs dzīvoklis ir. Šeit mēs uzskatījām, ka, lai nodrošinātu to, ka īpašnieks patiešām dzīvo šajā mājā, apsaimnieko to, ir ieinteresēts šīs mājas uzturēšanā, šim dzīvoklim vajadzētu būt atbilstošam īpašnieka vajadzībām. Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

K.Lībane. Otrs priekšlikums ienācis no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”.Tas arī atvieglo namīpašnieka situāciju un atrunā to, ka nav jāatbrīvo iepriekš īrētais dzīvoklis tajos gadījumos, kad dzīvoklis un atgūstamais namīpašums atrodas vienas pilsētas un pagasta robežās. Arī tas ir saprotamu iemeslu dēļ, un arī to Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

K.Lībane. 17.pantā pieņemts “Tēvzemes un Brīvības” priekšlikums attiecībā uz likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos dzīvojošām vientuļajām darba nespējīgām personām, vientuļiem pensionāriem un politiski represētiem un atrunāti gadījumi, ja īpašnieks nodrošina iepriekš minētās personas ar līdzvērtīgu dzīvojamo platību. Bez tam šis priekšlikums ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

K.Lībane. Un visbeidzot ir pēdējais “Tēvzemes un Brīvībasī priekšlikums pie šī likumprojekta — papildināt pārejas noteikumus ar samērā garu punktu, ko jūs redzat tabulas 6.lappusē. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, pirmkārt, uzskatot, ka šāda rakstura norma nedrīkstētu tikt iestrādāta pārejas noteikumos. Otrkārt, šeit tiek uzskaitīti jauni pamati, uz kādiem namīpašums atgūstams. Jauni tādā ziņā, ka to nebija līdz šim spēkā esošajā likumā, kas ir konceptuāls likums. Un šādu jaunu pamatu iestrādāšana tad, kad ir beidzies pieteikšanās termiņš, arī ir samērā problemātiska šī paša mehānisma, neatrunātā mehānisma dēļ. Bez tam mēs uzskatījām, ka jebkuri uzskaitījumi, izsmeļoši uzskaitījumi likumā ir bīstami, jo vienmēr var kaut ko atstāt ārpusē un tad tādējādi ierobežot citu personu tiesības.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Es lūgtu cienījamos kolēģus balsot arī par šo mūsu frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu papildināt pārejas noteikumus ar šādu punktu — tālāk atbilstoši kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 27, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

 

K.Lībane. Vairāk priekšlikumi saņemti nav, un tāpēc es aicinātu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 8. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

 

K.Lībane. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 18.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu, bet pirms tam, es atvainojos, vārds Ivaram Ķezberam, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātam, paziņojumam.

 

I.Ķezbers (DPS). Kolēģi, Baltijas asamblejas delegācijas pārstāvji, uz brīdi pulcēsimies Prezidija zālē! Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Juris Celmiņš, Oļģerts Dunkers, Anatolijs Gorbunovs, Jānis Jurkāns, Ernests Jurkāns, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Valdis Nagobads, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paziņoju 1996.gada 11.aprīļa ārkārtas sesijas sēdi par slēgtu.

 

Turpinājums — nākamajos numuros