Saeimas ziņas

Pirmdien, 15.aprīlī

Tikšanās:

— Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse tikās ar Čehijas Republikas prezidentu Vāclavu Havelu.

— Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas rūpniecības un tirdzniecības ministru Vladimiru Dlouhī.

— Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis un komisijas deputāts Pauls Putniņš tikās ar Čehijas Republikas kultūras ministru Pāvelu Tigridu.

Eiropas lietu komisija:

• Iepazinās ar īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās Aleksandra Kiršteina ziņojumu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līguma izpildi”, kas tika apspriests ES apvienotās komitejas sēdē Briselē 1996.gada 2.aprīlī.

Otrdien, 16.aprīlī

Juridiskā komisija:

— Izskatīja priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— Uzklausīja Labklājības ministrijas pārstāvju informāciju par lauksaim-niecībā nodarbināto personu profesiju sarakstu un par aplikšanu ar sociālo nodokli dzīvības apdrošināšanas gadījumā, ja apdrošinātājs ir darba devējs.

— Nolēma ierosināt Saeimai izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” kā steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija:

— Apsprieda cūkkopības kompleksa celtniecību Lēdurgā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— Apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” (dok.nr.569) un nolēma ierosināt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai izstrādāt alternatīvu likumprojektu.

— Nolēma atbalstīt 1.lasījumam likumprojektu “Grozījums Prokuratūras likumā” (dok.nr.573).

— Pabeidza izskatīt priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” (dok.nr.349).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— Noklausījās Ieslodzījuma vietu departamenta priekšnieka S.Pokšāna informāciju par Latvijas sodu izpildes kodeksa piemērošanu praksē.

— Nolēma virzīt uz 1.lasījumu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Admi-nistratīvo pārkāpumu kodeksā”.

— Noklausījās Ārlietu ministrijas informāciju jautājumā par kompensācijām nacionālsociālistiskajā režīmā cietušajiem.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— Apsprieda Gulbenes pilsētas domes protestu sakarā ar Gulbenes rajona valsts siltumtīklu uzņēmuma privatizāciju.

— Iepazinās ar Jūrmalas pilsētas domes noteikto nodevu kārtību par iebraukšanu Jūrmalas pilsētā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— Kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes pārstāvjiem apsprieda jautājumu par valdības deklarāciju izglītības un zinātnes jautājumos, tās realizāciju 1996.gada valsts budžeta apstākļos un iespējamo izglītības, zinātnes un kultūras iestāžu finansēšanas kārtību 1997.gadā.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— Izskatīja un akceptēja priekšlikumu likumprojektam “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”.

Saeimas preses dienests

Sociālo un darba lietu komisijā — Zviedrijas parlamentārieši

Piektdien, 12.aprīlī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija tikās ar Zviedrijas parlamenta Sociālo lietu komisiju.

Zviedrijas parlamentārieši galvenokārt interesējās par stāvokli veselības aprūpes jomā, bērnu un invalīdu problēmām, kā arī prostitūcijas, alkoholisma un smēķēšanas ierobežošanas iespējām. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja L.Kuprijanova viesiem pastāstīja par reformu gaitu medicīnas aprūpē un apdrošināšanas medicīnas ieviešanas jautājumiem. Viņa norādīja, ka pēdējā laikā veselības aizsardzības politikā arvien lielāks akcents tiek likts uz sabiedrības izglītošanu. Savukārt, raksturojot problēmas, kas saistītas ar alkoholisma un smēķēšanas izplatību sabiedrībā, komisijas priekšsēdētājas biedrs A.Požarnovs uzsvēra, ka komisija atbalstīs stingras normas likumdošanā, lai ierobežotu alkoholismu un smēķēšanu. Sarunas gaitā apspriestas arī tādas satraucošas tendences kā vardarbība pret bērniem, nepilngadīgo iesaistīšanās noziedzībā un prostitūcijas pieaugums.

Juris Zalāns, Saeimas preses dienests

Saeimas komisijā — starptautiskais komisārs cilvēktiesību jautājumos

Piektdien, 12.aprīlī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts tikās ar Baltijas jūras valstu padomes komisāru cilvēktiesību un minoritāšu jautājumos Oli Espersenu (Ole Espersen).

Antons Seiksts informēja, ka tikšanās gaitā pārrunāts plašs jautājumu loks. Proti, jautājumi, kas skar valsts valodas politiku, minoritāšu stāvokli Latvijā, bēgļu jautājumu un nāves sodu problēmu, kā arī Satversmes 81.panta pielietojuma nepieciešamību.

A.Seiksts viesim pastāstīja, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija seko līdz visiem likumdošanas aktiem, kas skar valsts valodas, kā arī minoritāšu jautājumus. Komisijas priekšsēdētājs atzina, ka demokrātiskās normas valsts valodas jautājumā var īstenot, ņemot vērā situāciju Latvijā, kad daļa sabiedrības latviešu valodu nezina un nevēlas apgūt. A.Seiksts teica, ka dažas minoritāšu skolas, piemēram, poļu, ebreju un ukraiņu darbojas ļoti sekmīgi un ir arī liela palīdzība no šo valstu puses, kādu diemžēl krievu kopiena nesaņem no Krievijas puses. Tāpēc nevajadzētu Krievijai pārmest cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā, bet gan vairāk domāt, kā palīdzēt krievu kopienai tās kultūras attīstībā Latvijā. O.Espersens ar izpratni uzklausīja A.Seiksta izklāstu par šo jautājumu, kā arī piekrita Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedoklim, ka valodas regulējums reliģiskajās organizācijās un nacionālajās kultūras biedrībās nebūtu vēlams.

Taču jautājumā par nāves soda atcelšanu domas dalījās. O.Espersens teica, ka nāves soda atcelšana ir vistuvākās nākotnes jautājums, taču A.Seiksts pauda komisijas viedokli, ka bez nopietnām diskusijām šo jautājumu nevar atrisināt un ka īpaši tas būtu jāapspriež pirms Eiropas cilvēktiesību konvencijas ratificēšanas.

Apspriežot nelegālo bēgļu migrācijas problēmu, A.Seiksts uzsvēra, ka tas ir ne tikai Latvijas vai Igaunijas, bet arī Eiropas jautājums. Tostarp izteica viedokli, ka Krievijai ar Latviju vajadzētu runāt kā ar līdzvērtīgu partneri un noslēgt divpusēju vienošanos par to migrantu pieņemšanu atpakaļ, kuri Latvijā nonāk caur Krievijas teritoriju. O.Espersens tam piekrita un teica, ka 18.aprīlī, tiekoties ar Krievijas prezidentu B.Jeļcinu, pārrunās šāda līguma noslēgšanas nepieciešamību.

Lauma Koļesņikova, Saeimas preses dienests