Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Ivara Ķezbera runa Baltijas asamblejas 8.sesijā:
“Izmantosim iespēju, mēģināsim izprast cits citu”

Augsti godātie Baltijas asamblejas locekļi!

Godājamie viesi!

Dāmas un kungi!

Laiks no mums prasa atbildību, kura šīsdienas izpratnē ir skaidra realitāšu apzināšana, nopietna stāvokļa analīze, māka atrast kompromisu. Un vēl!

Vai jūs zināt, kas ir lielākā valdīšanas gudrība? Mazais Princis ir teicis, ka vislielākā valdīšanas gudrība ir sagaidīt labvēlīgus apstākļus. Ja to attiecinātu uz mūsu šodienas situāciju, es teiktu, ka gaidīt ir labi, bet mums ir jārada šie labvēlīgie apstākļi, lai kvalitatīvi mainītu Baltijas asamblejas darbu. Kad pirms četriem mēnešiem tikāmies Tallinas sesijā, mans kolēģis Bičkauska kungs atzīmēja, ka trīs Baltijas valstis no gluži simboliskas sadarbības ir pārgājušas uz praktisku ikdienas darbību, ko varētu saukt arī par integrācijas ceļa sākumu. To no mums gaida mūsu valstu sabiedrība un Eiropas Savienība, lai mēs varētu kļūt par šīs organizācijas pilntiesīgām dalībvalstīm. Tas arī ir viens no galvenajiem Baltijas asamblejas uzdevumiem.

Rīt notiks Baltijas padomes sesija, uz kuru ieradīsies visu triju valstu premjerministri, notiks Baltijas asamblejas komiteju tikšanās ar Baltijas Ministru padomes komitejām. Izmantosim šo iespēju, kas varētu dot pozitīvu impulsu, mēģināsim izprast cits citu, ieklausīties un paiet vēl solīti pretī.

Runājot par Baltijas valstu integrāciju Eiropā, pamatoti uzskatām, ka mūsu tuvākie atbalstītāji ir Ziemeļvalstis.

Ziemeļvalstis ir sekojušas notikumiem Baltijā kopš Atmodas laika. Šodien mūsu sadarbība ir pārgājusi uz praktiskākām sliedēm. Spilgts piemērs tam ir Ziemeļu padomes un Baltijas asamblejas kopīgā tikšanās, kura kā veiksmīga realitāte sāksies pēc divām dienām un būs veltīta praktisku jautājumu risinājumam caur Eiropas integrācijas prizmu. Šā pasākuma iniciatore ir Ziemeļu padome.

Pirms divām nedēļām Baltijas ostas apmeklēja Beniluksa parlamentārās asamblejas Infrastruktūras komiteja un Baltijas asamblejas Komunikāciju komiteja. Par to es vēl runāšu vēlāk. Es tikai gribēju atgādināt kādu atziņu, kas radās šīs vizītes laikā. Runājot par Baltijas valstu ekonomisko sadarbību, kāds Beniluksa delegācijas loceklis teica: “Jums ir jāmācās iet kompromisa ceļu. Kompromiss nozīmē kaut ko iegūt, bet kaut ko arī zaudēt, tātad piekāpties vienā jautājumā un iegūt citā. Jūs runājat par kompromisu, taču gribat tikai iegūt un neesat ar mieru zaudēt, tātad piekāpties. Bet tas vairs nav kompromiss, tā jau ir konfrontācija.” Mums ir jāmācās rast kompromisu. Kā gan mēs varēsim iekļauties Eiropas Savienībā un vienoties ar pārējām piecpadsmit (tobrīd jau varbūt divdesmit) dalībvalstīm, ja mums būs robežkonflikti, ja nespēsim vienoties savā starpā, kaut gan esam tikai trīs?

Pirms mēneša man bija tas gods pārstāvēt Baltijas asambleju Eiropas Padomes un Francijas Nacionālās asamblejas kopīgi rīkotajā konferencē par nacionālo parlamentu lomu jaunajās viseiropas struktūrās. Viena no konferences noslēguma dokumenta tēzēm attiecās uz Eiropas sabiedrības modeli, kas bāzējas uz kopīgu juridisko telpu.

Baltijas asamblejas tiešs uzdevums būtu likumdošanas saskaņošana. 1995. gada 14.jūlija Baltijas asamblejas Prezidija sēdē Rīgā tika vienprātīgi atzīts, ka ir nepieciešamas Baltijas valstu savstarpējas konsultācijas likumdošanas jautājumos. Prezidijs atbalstīja ideju, ka nacionālie parlamenti varētu iekļaut savos nolikumos prasību, pieņemot katru jaunu likumprojektu, pievienot tam īsu ziņojumu, kā šī problēma tiek risināta abās kaimiņvalstīs. Tas varētu būt Tieslietu komitejas uzdevums. Ar to es nedomāju, ka Tieslietu komitejai pašai būtu jāraksta šie atzinumi. Katrā parlamentā ir birojs, kurā strādā profesionāli juristi, kas pārzina pieņemtos likumus un varētu sagatavot īsu uzziņu. Tieslietu komiteja varētu šo darbu koordinēt, tai būtu jāzina, kādi likumi tiek gatavoti, kādas ir problēmas, un, regulāri tiekoties, tās locekļi vienmēr būtu lietas kursā par likumdošanas procesu kaimiņvalstīs. Domāju, ka mūsu parlamentiem tas ir ļoti nepieciešams.

Runājot par Baltijas asamblejas darbu, kas saistīts ar likumdošanu, gribētu uzsvērt kādu domu, ko ir izteikuši arī vairāki Baltijas asamblejas deputāti, — mēs varētu kopīgi lasīt “Balto grāmatu”. Tik un tā šis ceļš uz Eiropas Savienību mums ir kopīgi ejams, atzīstam mēs to vai ne. Eiropa mūs uztver kā ekonomiski un politiski vienotu, integrētu reģionu. Eiropa runā par Baltijas valstīm, Baltijas reģionu, jā, arī par Baltijas asambleju, ja vēlaties. Man dažreiz liekas, ka Eiropā par Baltijas asambleju interesējas un zina vairāk nekā šeit uz vietas. To skaidri varēja redzēt jau minētajā Eiropas Padomes konferencē Parīzē.

Par vienotu Baltijas reģionu mēs daudz diskutējām arī ar Beniluksa kolēģiem pirms divām nedēļām. Viņi, būdami maza trijotne (līdzīgi mums), darbojas Beniluksa parlamentārajā asamblejā, un Beniluksa valstis ir arī Eiropas Savienības dalībvalstis (uz ko mēs tiecamies), patiesību sakot, tās pamats, uz kura vēlāk izveidojās Eiropas Savienība. Tomēr tas netraucē šīm valstīm vēl šodien ekonomiski un politiski sekmīgi sadarboties savā mazajā savienībā un būt arī lielās Eiropas Savienības loceklēm. Čstenībā viņu spēks tajā ir tieši šo triju mazo valstu kopība, stāvot pretī lielajām valstīm. Visbiežāk mēs taču dzirdam pieminam Beniluksu, nevis atsevišķi Nīderlandi, Beļģiju vai Luksemburgu. Tāpat ir arī ar Baltiju. Man šķiet, ka mums jāiet tieši šis — Beniluksa integrācijas ceļš.

Un nobeigumā gribu pieskarties vēl kādai problēmai, ar kuru varbūt esat saskārušies arī jūs. Es domāju informācijas trūkumu par notikumiem kaimiņvalstīs. Mēs labi zinām, kas notiek Bosnijā vai Čečenijā, bet, pat būdami Baltijas asamblejas locekļi, ne vienmēr zinām, kas pašreiz ir svarīgākais Lietuvā vai Igaunijā. Mēs, protams, varam vērsties pie preses un televīzijas un aicināt to plašāk atspoguļot notikumu kaimiņvalstīs, bet varam arī paši mēģināt ko līdzēt. Varbūt tas varētu būt Baltijas asamblejas komentārs par kādu aktuālu notikumu vai regulāras Baltijas asamblejas locekļu publikācijas kaimiņvalstu preses izdevumos. Es zinu, ka daudzi no jums, kolēģi, publicējas presē un droši vien neatteiktos paust savu viedokli arī kaimiņvalstu lasītājiem. Es aicinu jūs padomāt par to.

Augstākā valdīšanas gudrība ir sagaidīt labvēlīgus apstākļus. Šobrīd mums ir visas iespējas, lai izvērtētu savu līdzšinējo darbu un iezīmētu un īstenotu nākotnes plānus. Patiesībā mums nemaz nav citu iespēju, ja gribam pastāvēt kā institūcija un vēlamies, lai ar mums rēķinās citi. Es aicinu jūs aktīvi strādāt, dārgie kolēģi!

Paldies par uzmanību!