Baltijas asamblejā, Baltijas Ministru padomē un Ziemeļu padomē

Rezolūcija par Baltijas asamblejas parlamentārās programmas apstiprināšanu

Īstenojot 1995. gada 2. decembrī Tallinā pieņemto rezolūciju par Baltijas asamblejas parlamentārās programmas izstrādāšanu,

Baltijas asambleja nolemj:

apstiprināt Baltijas asamblejas parlamentāro programmu (pievienota).

Viļņā 1996. gada 13. aprīlī

Baltijas asamblejas parlamentārā programma

Baltijas asamblejas parlamentārā programma atspoguļo Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentāriešu gatavību cieši sadarboties visu triju valstu likumdošanas procesa koordinēšanā un likumu saskaņošanā ar tām prasībām, kādas Eiropas Savienība izvirza integrācijas sākumposmā.

Baltijas asamblejas parlamentāro programmu īsteno Baltijas asambleja ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu piekrišanu un Baltijas asamblejas sesijas akceptu.

Baltijas asamblejas parlamentārā programma nodrošina apstākļus konkrētu sakaru attīstīšanai starp Baltijas asamblejā pārstāvētajiem valstu parlamentiem un sadarbības stiprināšanai ar Ziemeļu padomi un Beniluksa Konsultatīvo starpparlamentu padomi atbilstoši līgumam, kuru 1992. gada 30. maijā Palangā parakstīja Baltijas asambleja un Ziemeļu padome, un Baltijas asamblejas un Beniluksa Konsultatīvās starpparlamentu padomes kopīgajai deklarācijai par parlamentu sadarbību, kas tika parakstīta 1994. gada 8. novembrī Hāgā.

I. Programmas mērķi

Baltijas asamblejas parlamentārās programmas (BAPP) galvenais mērķis ir saskaņot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas spēkā esošos likumus un turpmāko likumdošanas procesu, ņemot vērā Eiropas Savienības izvirzītās prasības.

II. Sadarbības veidi

Baltijas asamblejas parlamentārā programma paredz:

1. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu un Baltijas asamblejas komiteju kopīgas sēdes atbilstoši to darbības jomām. Šādas sēdes tiek rīkotas vismaz divreiz gadā.

2. Paplašinātās seminārapspriedes, uz kurām uzaicina Ziemeļu padomes un Beniluksa Konsultatīvās starpparlamentu padomes attiecīgo komiteju locekļus un kurās piedalās Baltijas asamblejas un Baltijas valstu parlamentu komiteju locekļi.

3. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu spīkeru sēdes, uz kurām uzaicina Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētāju.

Šādas sēdes notiek vismaz reizi gadā, kad nobeigumam tuvojas Baltijas asamblejas prezidējošās valsts pilnvarojuma termiņš.

4. Baltijas valstu parlamentu sekretariātu un juridisko nodaļu vadītāju, kā arī citu atbildīgo darbinieku apspriedes. Šādas apspriedes notiek vismaz vienu reizi gadā.

5. Dažādus kvalifikācijas celšanas pasākumus, arī īsās apmācības programmas, praktiskas nodarbības, pieredzes apmaiņu un citus pasākumus.

III. Pārskatu sniegšana

1. Pēc Baltijas asamblejas un Baltijas valstu parlamentu komiteju kopīgajām sēdēm attiecīgā Baltijas asamblejas komiteja iesniedz ziņojumu Baltijas asamblejas Prezidijam.

Baltijas asamblejas Prezidijs var ieteikt izskatīt šo ziņojumu Baltijas asamblejā. Ja nepieciešams, Prezidijs var ieteikt komitejai ziņojumu izvērst vai papildināt.

2. Baltijas asamblejas ieteikumu, kas pieņemts, balstoties uz Baltijas valstu parlamentu un Baltijas asamblejas komiteju kopīgās sēdes ziņojumu, izskata Baltijas valstu parlamenti, ja attiecīgais ieteikums ir paredzēts šiem parlamentiem.

3. Baltijas valstu parlamentu sekretariātu un juridisko nodaļu vadītāji, kā arī citi atbildīgie darbinieki par savu apspriežu rezultātiem informē attiecīgo Baltijas asamblejas komiteju un sniedz pārskatu saviem parlamentiem.

IV. Organizatoriskie jautājumi

1. Baltijas asamblejas parlamentārās programmas pasākumus organizē Baltijas asamblejas sekretariāts Baltijas asamblejas Prezidija vadībā.

2. Baltijas valstu parlamentu un Baltijas asamblejas komiteju kopīgo sēžu sasaukšanu par noteiktu darbības jomu ierosina attiecīgā Baltijas asamblejas komiteja. Šādas sēdes, kā arī šo valstu parlamentu atbildīgo darbinieku apspriedes tiek rīkotas pēc savstarpējas vienošanās.

3. Baltijas valstu parlamentu spīkeru un Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētāja sēdes rīko pēc pušu vienošanās.

4. Citi Baltijas asamblejas parlamentārajā programmā paredzētie pasākumi tiek veikti ar Baltijas asamblejas Prezidija piekrišanu.

V. Finansu jautājumi

1. Baltijas asamblejas parlamentāro programmu finansē no Baltijas asamblejas līdzekļiem, izņemot Baltijas valstu parlamentu spīkeru, sekretariātu vadītāju, juridisko nodaļu vadītāju un atbildīgo darbinieku apspriedes.

2. Kad Baltijas asamblejas parlamentārās programmas pasākumos piedalās citu starpparlamentu organizāciju locekļi, viņu piedalīšanās tiek finansēta atbilstoši šādu piedalīšanos reglamentējošu dokumentu prasībām, ja šādi dokumenti ir.