11. aprīļa
ārkārtas sesijas sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 64., 66.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

A.Endziņš. Pie 12. panta ir Čevera kunga priekšlikums izslēgt no panta esošā teksta vārdu “absolūto”, proti, ka tiesas tiesneši ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu no sava vidus uz trim gadiem ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Šeit Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un tajā pašā laikā es aicinātu cienījamos kolēģus pievērst uzmanību jaunajam pārejas noteikumam, ko mēs liekam priekšā. Tas ir otrais, proti, ka jaunizveidotās Satversmes tiesas pirmo priekšsēdētāju no Satversmes tiesas tiesnešu vidus ievēlē Saeima. Proti, tātad pirmajā reizē to dara Saeima, pēc tam jau tālāk to darītu pati Satversmes tiesa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 13. panta ceturtās daļas šeit ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 13. panta redakciju nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 14. pantā arī ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 14. panta redakciju nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 15. panta ir deputāta Čevera priekšlikumi. Juridiskā komisija neatbalstīja abus šos priekšlikumus un tajā pašā laikā ierosināja aizstāt nosaukumā vārdu “statuss” ar vārdu “zīmogs” un to, ko jau mēs akceptējām, proti, 15. panta pirmo teikumu pārveidot par 1. panta trešo daļu, kā arī redakcionāli precizēja otro teikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Otrā nodaļa — Satversmes tiesas kompetence. 16. pants. Pie 16. panta pirmās daļas otrā punkta šeit ir Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Sjanīša kunga priekšlikums izslēgt 16. panta otro... rakstīts ir “daļu”. Ir runa par 2. punktu. Ir arī Ārlietu komisijas priekšlikums izteikt likumprojekta 16. panta otro apakšpunktu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija neatbalstīja Ārlietu ministrijas jeb konkrēti Sjanīša kunga priekšlikumu un akceptēja Ārlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 9. punkta ir arī Sjanīša kunga priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt vārdus “un ratificētajiem”, vienlaikus daļēji pieņemot šo priekšlikumu. Redakciju jūs redzat pēdējā labajā ailītē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Un ir vēl deputāta Čevera priekšlikums papildināt šo pantu ar 10. punktu, proti, ka valsts institūciju un valsts amatpersonu rīcību, kas ir pretrunā ar Latvijas pilsoņu konstitucionālajām tiesībām, arī izskata Satversmes tiesa. Ja mēs akceptējam šādu priekšlikumu, tad acīmredzot mums ir jādomā par ievērojamu Satversmes tiesas tiesnešu skaita palielināšanu, kā arī ir jānorobežo tādā gadījumā parastās tiesas kompetence, kas izskata pārkāpumus, jo jebkurā gadījumā tas būs vai nu administratīvi tiesisks pārkāpums vai krimināltiesisks pārkāpums. Un tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 17. panta ir deputātes Lībanes priekšlikums izslēgt 4. punktu. Viens. Ir arī otrs — izslēgt 6. punktu. Juridiskā komisija piedāvā aizstāt vārdus “ratificēto starpvalstu, starpvaldību vai starpresoru” ar vārdiem “noslēgto starptautisko”, kā arī neatbalstīt Kristiānas Lībanes pirmo priekšlikumu, aizstāt 4. punktā vārdu “senātam” ar vārdu “plēnumam” un izslēgt 5. punktu, līdz ar to pieņemot arī Lībanes kundzes otro priekšlikumu par 6. punkta izslēgšanu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas 17. panta redakciju nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie šīs daļas...

Sēdes vadītāja. Par 17. panta pirmo daļu...

 

A. Endziņš. Pie otrās daļas ir Juridiskās komisijas priekšlikums 4. punktā vārdu “senātam” aizstāt ar vārdu “plēnumam” un izslēgt 5. punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie trešās daļas priekšlikumu nav. Ceturtajā daļā Juridiskā komisija ierosina analoģiski, kā mēs jau iepriekš to darījām, aizstāt 3. punktā vārdu “senātam” ar vārdu “plēnumam” un izslēgt 4. punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie piektās daļas ir analoģisks priekšlikums — aizstāt vārdu “senātam” ar vārdu “plēnumam” un izslēgt 3. punktu, attiecīgi mainot numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie sestās daļas nav priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie septītās daļas ir priekšlikums izslēgt vārdus “un ratificētajiem”, kā arī aizstāt 4. punktā analoģiski atkal vārdu “senātam” ar vārdu “plēnumam” un izslēgt 5. punktu, attiecīgi mainot līdzšinējā 6. punkta numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Un ir vēl deputāta Čevera priekšlikums papildināt šo pantu ar astoto daļu, kas ir saistīta ar jau iepriekš neatbalstīto priekšlikumu, proti, kuru mēs neatbalstījām, ka valsts institūciju un valsts amatpersonu rīcību, kas ir pretrunā ar Latvijas pilsoņu konstitucionālajām tiesībām... Un šeit ir piedāvājums tātad, kas varētu to ierosināt. Ja iepriekšējais priekšlikums netika atbalstīts, tad arī šis priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 18. pants. Pie 18. panta ir tikai 4. punktā redakcionāls precizējums pēc valodnieku, latviešu valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 18. panta redakciju nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Otrajā daļā arī ir tikai redakcionāls precizējums pēc valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Trešajā daļā Juridiskā komisija ierosina izslēgt no pirmā lasījuma redakcijas trešo teikumu, proti, ja pieteikumu iesniedz tiesa uz izskatāmās lietas pamata, to paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Ceturtajā daļā Juridiskā komisija ierosina izslēgt pirmajā punktā vārdus “vai tiesas un vai tiesa” un izdarīt tehniska rakstura grozījumu trešajā punktā, proti, atsauce mainās šeit no 24. panta uz 23. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk Juridiskā komisija piedāvā izslēgt 19. pantu “Tiesas pieteikumu pieņemšanas sevišķie noteikumi”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 19. panta izslēgšanu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 20. pants. Šeit ir tikai tehniska rakstura grozījumi atsaucēs.

Sēdes vadītāja. Pirmajā....

 

A.Endziņš. Ņemot vērā tās izmaiņas, punktu izslēgšanu, ko mēs jau akceptējām.

Sēdes vadītāja. Jā, bet tas ir par pirmo daļu, ja? 19. panta pirmā daļa.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Otrajā daļā grozījumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 21. pants. Juridiskā komisija piedāvā redakcionāli precizēt šo pantu un izslēgt trešajā punktā skaitli “20”. Tātad atsauci uz 20. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Otrā daļa ir redakcionāli precizēta pēc valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Ceturtajā daļā arī ir redakcionāls precizējums pēc valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms trešā daļa, kur nekas nemainās, ir pieņemta. Un ceturtajā daļā deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Piektajā daļā arī pēc valodas speciālistu priekšlikuma ir redakcionāls precizējums 3. punktā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Sestā daļa — bez izmaiņām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 22. pants. Juridiskā komisija ierosina precizēt jeb redakcionāli precizēt panta nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Trešajā daļā... Otrajā daļā nav priekšlikumu. Trešajā daļā ir valodas speciālistu ierosināts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Piektajā daļā arī pēc valodas speciālistu priekšlikumiem ir precizējums tikai.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 22. pants. Pie pirmās daļas priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Otrajā daļā ir priekšlikums papildināt pirmo punktu aiz vārda “valsts” ar vārdiem “vai pašvaldības”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Trešajā daļā ir pēc valodas speciālistu priekšlikuma izdarīts redakcionāls labojums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Ceturtajā, piektajā un sestajā daļā labojumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 23. pantā un 24. pantā...

Sēdes vadītāja. Pa vienam, Endziņa kungs!

 

A.Endziņš. Labojumu nav.

Sēdes vadītāja. 24. pantā labojumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 25. pantā, kurš tagad ir kļuvis par 24. pantu, labojumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 26. pants. Šeit ir deputāta Čevera priekšlikums vēlmes veidā izteikts — precizēt šā panta 5. punkta redakciju, pēc vārdiem “un Ministru prezidenta” tekstu papildinot ar vārdiem “izdoto normatīvo”. Juridiskā komisija ierosina 2. punktā vārdu “ratificēto” aizstāt ar vārdiem “parakstīto vai noslēgto” un neatbalstīt priekšlikumu par 5. punktu, jo Valsts prezidents, Saeimas prieksēdētāja un Ministru prezidents nevar izdot normatīva rakstura aktus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Juridiskās komisijas redakciju 25. panta pirmajai daļai iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Otrajā daļā izmaiņu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Trešajā daļā pēc valodas speciālistu ieteikuma izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Ceturtajā daļā arī ir valodas speciālistu ierosināts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 26. pants. Šeit priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Tātad vecais 27. pants, tagad jaunais 26., ja?

 

A.Endziņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Vecais 28., jaunais 27.pants. Šeit ir redakcionāls precizējums pēc valodas speciālistu...

Sēdes vadītāja. Pirmajā daļā, ja?

 

A.Endziņš. Visās trijās daļās ir tikai valodas speciālistu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret jaunā 27. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 28. panta ir tikai priekšlikums redakcionāli precizēt 29. jeb tagad 28. panta septīto daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 30. pants pirmā lasījuma redakcijā, 29. pants otrajam lasījumam sagatavotajā. Šeit ir deputāta Čevera priekšlikums, ka rūpīgi nepieciešams apsvērt šā panta 3. punkta lietderību, un tālāk viņš dod šo argumentāciju. Juridiskā komisija uzskata, ka šis priekšlikums nav balsojams, jo tas ir izteikts vēlmes veidā, un tajā pašā laikā Juridiskā komisija ierosina šo 29. pantu redakcionāli precizēt, kā arī izdarīt tehniska rakstura grozījumu atsaucē, kas skar šo 3. punktu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 29.panta Juridiskās komisijas redakciju nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 31.pants pirmā lasījuma redakcijā, 30.pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit ir tikai redakcionāla rakstura priekšlikums pie sestās daļas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 32.pants. Šeit ir tikai redakcionāls precizējums šā panta 6.punktā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 33.pants. Pirmā un otrā daļa ir bez izmaiņām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Šeit ir deputātes Lībanes priekšlikums pie trešās daļas — noteikt, ka tiesību normu akts, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāms par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas dienas. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un vienlaicīgi ierosina aizstāt trešās daļas pēdējo palīgteikumu ar vārdu “citādi”. Proti, ja Satversmes tiesa atzinusi tiesību normu aktu par neatbilstošu augstākā juridiskā spēka tiesību normai, tas uzskatāms par spēkā neesošu no tā pieņemšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret jaunā 32.panta pēc mūsu numerācijas trešās daļas Juridiskās komisijas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk šeit, kā jūs redzat, otrajā ailītē ir Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Sjanīša kunga viedoklis par 33.pantu, ka tas ir nerealizējams attiecībā uz starptautiskajiem līgumiem. Šis priekšlikums nav balsojams. Tajā pašā laikā Juridiskā komisija ierosina papildināt šo 32.pantu ar jaunu ceturto daļu, proti, ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, Ministru kabinetam ir pienākums nekavējoties gādāt par grozījumiem šajā līgumā, šā līguma denonsēšanu, tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu. Tas ir, šī daļa saskaņota ar spēkā esošo likumu par starptautiskajiem līgumiem, es precīzi tagad nenosaukšu jums nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret šīs jaunās apakšsadaļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 34.pants pēc pirmā lasījuma, 33.pants otrajam lasījumam. Pie pirmās daļas izmaiņu nekādu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Otrajā daļā ir tikai redakcionāls precizējums pēc valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 35.pants pirmajā lasījumā, 34.pants otrajā lasījumā. Labojumu nekādu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 36.pants pirmajā lasījumā, 35.pants otrā lasījumā. Trešajā daļā ir tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 37.pants. Pirmajā daļā ir tehniska rakstura grozījums. Atsauce šā likuma 35.panta vietā uz šā likuma 34.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie otrās daļas priekšlikumu nav, bet tajā pašā laikā ir priekšlikums papildināt šo pantu ar papildu daļu, kas sekotu aiz šī panta otrās daļas. To ierosina deputāts Čevers. Juridiskā komisija ierosina papildināt šo pantu ar jaunu trešo daļu, vienlaikus tajā iestrādājot Čevera kunga priekšlikumu. Un līdz ar to mainās arī šo daļu tālākā numerācija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie šī panta pirmā lasījuma trešās daļas ir jaunā ceturtā daļa. Ir tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Un tālāk šeit jau vienkārši piektā, sestā, septītā, astotā, šeit mainās daļu numerācija atbilstoši tam, ka tika iekļauta jauna papildu daļa.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 38.pants pirmajā lasījumā, 37.pants otrajā lasījumā. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 39. jeb tagad 38.panta priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie pirmā lasījuma 40.panta un otra lasījuma 39.panta priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pārejas noteikumi. Juridiskā komisija ierosināja papildināt pārejas noteikumus ar jaunu otro pārejas noteikumu, proti, ka jaunizveidotās Satversmes tiesas pirmo priekšsēdētāju no Satversmes tiesas tiesnešu vidus ievēlē Saeima.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu tomēr šinīs pārejas noteikumos to tomēr nobalsot, jo mēs nevaram aizmirst, ka, ja mēs ar Saeimas lēmumu ievēlēsim Satversmes tiesas priekšsēdētāju, līdz ar to, ja es nekļūdos, desmit vai astoņus gadus viņš būs tās Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Drīzāk būtu jāsaglabā tas pirmā lasījuma demokrātiskais mehānisms, ka šinī gadījumā paši Satversmes tiesas tiesneši šo jautājumu arī izlemj. Jo citādi diemžēl patiešām, kā Lagzdiņa kungs teica, ka Radio komiteja, arī pārējās padomes parāda politizāciju, tad arī šinī gadījumā kāds valdošais vairākums uz kādu noteiktu laika periodu varēs izvirzīt kādu sev tīkamu Satversmes tiesas priekšsēdētāju, kas tomēr savā veidā spēs manipulēt vai ietekmēt arī pārējos Satversmes tiesas tiesnešus. Un tādēļ es tomēr lūgtu šinī gadījumā izdarīt balsojumu, un pārējais būs mūsu pašu rokās.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, lūdzu precizējiet, par ko jūs aicināt balsot!

 

M.Lujāns. Es lūdzu par 2.punktu, kas ir, izdarīts kā papildinājums.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs esat pret 2.punkta iekļaušanu pārejas noteikumos?

 

M.Lujāns. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad mēs balsojam par iesniegtajiem priekšlikumiem. Tātad deputātiem jābalso par priekšlikumu papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu papildināt ar 2.punktu pārejas noteikumus! Teksts — tabulā. Lūdzu balsošanas rezultātus! Par — 46, pret — 13, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

 

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un es aicinātu cienījamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta “Satversmes tiesas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu. Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

 

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 1.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Cienījamie deputāti! Saeimā visi priekšlikumi tiek izteikti no tribīnes. Lūdzu, Lujāna kungs! Lujāna kungs, Saeimā žestu valoda pagaidām vēl nav pieņemta par saprašanās valodu. Noņemat savu priekšlikumu? Tātad 1.maijs. Citu priekšlikumu nav. Vienīgais, kas būtu jāatgādina, ka tas laikam būtu 30.aprīlis pulksten 18.00.

 

A.Endziņš. Tad 30.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kungi! 30.aprīlis nav piektdiena, kad Saeima strādā līdz pulksten 16.45.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis... Uz viena dokumenta ir seši paraksti, uz otra dokumenta — pieci paraksti. Tātad kopā 11 deputāti ierosina turpināt darbu bez pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot, ka turpinām sēdes darbu bez pārtraukuma! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 12, atturas — 4. Turpinām darbu.

 

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””. Kristiāna Lībane, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāte, — Juridiskās komisijas vārdā!

 

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr. ir 605. Ir saņemts deputāta Bišera priekšlikums pie likuma 2.panta.

Sēdes vadītāja. Lībanes kundze, otrais lasījums iet pa pantiem. Sākam no sākuma, ar 1.pantu. Ā, nē, jums ir par grozījumiem. Es atvainojos!

 

K.Lībane. Tā ka tas ir, manuprāt, pirmais priekšlikums. Priekšlikums ir sekojošs — papildināt 2.panta pirmo daļu pēc vārda “īpašniekiem” ar vārdiem “fiziskām un juridiskām personām”, kas tātad dotu iespējas atjaunot īpašuma tiesības uz namīpašumiem ne tikai fiziskajām personām kā līdz šim, bet arī juridiskajām personām. Juridiskā komisija nolēma neatbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu aiz sekojošiem galvenajiem iemesliem. Pirmkārt, mūsu valstī juridiskās personas var atgūt īpašuma tiesības uz sev piederējušiem namīpašumiem ar īpašiem likumiem. Mums pašlaik valstī ir viens šāds likums par to, kādā veidā tos atgūst reliģiskas organizācijas. Saeimā ir iesniegts likumprojekts, kas ir līdzīgu procedūru paredzējis akadēmiskām mūža organizācijām. Tas bija viens galvenais iemesls. Šis likums par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem ir spēkā jau labu laiku. Visi pieteikšanās temiņi ir beigušies. Un līdz ar to Juridiskā komisija uzskatīja šos divus galvenos iemeslus par pietiekamiem, lai noraidītu deputāta Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Godātā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Mums ir liela problēma, kas ilgu laiku netiek risināta, vēl no Augstākās padomes laikiem, — par īpašuma atgūšanu juridiskām personām, kurš tām kādreiz pretlikumīgi ir atņemts. Un šeit savā laikā tika izveidota komisija, kad tika risināts jautājums par sabiedriskām organizācijām. Pēc tam šeit šis jautājums nekad nav risināts. Bijušās Augstākās padomes Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tika dots uzdevums izstrādāt tādu speciālu likumu. Augstākā padome aizgāja nebūtībā, šis likums netika izstrādāts. Aizgājusi ir 5.Saeima, atkal tas nav izstrādāts, un šis jautājums ir palicis gaisā karājoties. Vienīgais ir likums par reliģiskajām organizācijām, kurš darbojas un diemžēl citos gadījumos kaut kādi citi ceļi tiek atrasti, kur šīs īpašuma tiesības atjauno “pēc deguniem”.

Piemēram, savā laikā, kad es pats piedalījos Tautas frontes pirmās programmas rakstīšanā, mēs ierakstījām, ka visām tām nacionālajām organizācijām, kas mums pastāvēja, ir tiesības saņemt atpakaļ savus īpašumus, kas uzcelti par to biedru naudu un viņu spēkiem. Un saskaņā ar to ir atguvusi savu vēsturisko īpašumu Rīgas Latviešu biedrība, ir atguvusi savu vēsturisko īpašumu Rīgas Ebreju biedrība. Bet vēl ir viena trešā biedrība, kurai arī ir īpašums, bet kura nekādi to neatgūst. Tā Latvijas Igauņu biedrība, kurai arī piederēja liels nams, kur atrodas šodien tā biedrība, kur atrodas igauņu skola, bet īpašuma tiesības viņai tomēr neviens negrib atjaunot. Vai tas uzlabo mūsu attiecības ar Igauniju vai ne, to es negribu apsvērt, to lai Ārlietu komisija apsver, bet es gribu tikai teikt, ka jautājums ir par to, ka šeit šī problēma netiek risināta. Un mēs redzam — arī citām, tām pašām akadēmiskajām mūža organizācijām 5.Saeima sāka risināt šo jautājumu. Tad tas kaut kur iestrēga, un līdz mums tas nav vairs atnācis, šis likumprojekts.

Tajā pašā laikā ir zināma pretruna, ka attiecībā uz zemi ir pateikts, ka zemes īpašuma tiesību atjaunošana attiecas kā uz juridiskajām, tā uz fiziskajām personām. Šajā likumā nav nekas pateikts, ka tas neattiektos tikai uz juridiskajām personām. Tur vienkārši klusē. Kaut gan formulējums ir tāds pats kā likumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Tad nu katrs tulko, kā grib. Viens saka — attiecas, otrs saka — neattiecas. Un jautājums atkal nerisinās. Es domāju, ka šajā jautājumā būtu vēlams tomēr ieviest skaidrību. Protams, vienmēr būs nepieciešams noskaidrot, vai attiecīgajai juridiskajai personai ir pēctecības tiesības vai nav pēctecības tiesību. Bet šinī gadījumā saskaņā ar šo likumu lemj tiesa, un es domāju, ka neviens cits labāk kā tiesa nespēs to noskaidrot, šo pēctecības momentu. Katrā ziņā es nedomāju, ka mēs šeit, šinī zālē, balsojot, pieņemot likumu, šo pēctecības momentu labāk noskaidrosim nekā tiesa, izskatot rūpīgi visus dokumentus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā, lūdzu, lūdzu! Vienkārši laicīgi zvanu vajag, ja kāds kavējas, lai atnāk.

 

K.Lībane. Komisijas vārdā es gribētu tikai vēlreiz atgādināt to, ka šis likums ir spēkā jau vairākus gadus. Pēc Augstākās padomes kā likumdevēja gribas tas tika attiecināts uz fiziskām personām. Termiņi, kuros fiziskās personas pieteicās, ir beigušies. Ja mēs, neparedzot mehānismu, kādā juridiskas personas varēs atgūt savus namīpašumus pēc tam, kad šie termiņi ir reāli beigušies, šeit vienkārši ieliekam šādu normu, tad, bez šaubām, var tikt skartas citu personu intereses. Varbūt šajos namos jau ir sākusies dzīvokļu privatizācija. Šajos namos varbūt ir veiktas kādas pārbūves, kapitālremonti, ieguldīti līdzekļi un tā tālāk. Es tikai gribētu, cienījamie kolēģi, vērst jūsu uzmanību uz to, ka līdz šim tas patiešām ir regulēts ar atsevišķiem likumiem, kā likums par reliģiskajām organizācijām, un šobrīd izdarīt šo grozījumu nozīmētu uzņemties tādu ļoti lielu atbildību tad, kad likums jau ir darbojies vairākus gadus. Un, kā jau es teicu, Juridiskās komisijas galvenais arguments, noraidot šo priekšlikumu, bija tas, ka šis priekšlikums neparedz īstu mehānismu, kā to izdarīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai deputāti balsotu par priekšlikumu papildināt 2.panta pirmo daļu pēc vārda “īpašniekiem” ar vārdiem “fiziskām un juridiskām personām”. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 21, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

 

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir ienācis no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”. Tā būtība ir tāda, ka mēs dodam iespēju atgūt namīpašumus vēl arī tām personām, kurām ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi zem strīdus namīpašuma vai kuras nav tātad iesniegušas pieteikumu par namīpašumu atdošanu noteiktajā termiņā, bet ir iesniegušas pieteikumu par zemi. Izņemot tos gadījumus, ja tas neskar trešo personu likumīgās intereses, tātad manis jau minēto gadījumu, kad nams jau ir pakļauts dzīvokļu privatizācijai, vai gadījumus, ko jūs te redzat labējā ailītē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju nav? Pieņemts.

 

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir pie 6.panta. Te frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ierosina papildināt 6.panta trešo daļu ar vārdiem “neatkarīgi no iepriekš minētā”. Juridiskā komisija lēma, ka šie trīs vārdi neko konceptuālu pantā nemaina un neuzlabo esošo panta redakciju, un līdz ar to neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

 

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir pie 8.panta. Tas ir deputāta Bišera priekšlikums. Ņoti nopietns, ļoti konceptuāls priekšlikums, kurš tātad paredz atjaunot īpašuma tiesības, pamatojoties uz Latvijas... nevis atjaunot īpašuma tiesības, pamatojoties uz to, bet piemērot šo īpašuma tiesību atjaunošanu arī gadījumos, kad īpašums ir zaudēts, pamatojoties uz Latvijas PSR Civilkodeksa 107. līdz 111.pantu. Jūsu informācijai, kolēģi! Šī Civilkodeksa 107. līdz 111. pantā bija runa — pašlaik šis kodekss ir zaudējis spēku — par gadījumiem, kad īpašuma tiesības tika zaudētas, ja padomju gados cilvēkam piederēja vairāk par vienu dzīvojamo māju, ja bija notikusi patvaļīga individuālā celtniecība, ja šis nams bija iegādāts par bezstrādes ienākumiem vai arī tas tika izmantots bezstrādes ienākumu gūšanai.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Ja mēs runājam par šo pantu, tad man jāatgādina, ka šā likuma 1.pantā, runājot par īpašuma tiesību atjaunošanu, ir principiāla norma, ka atjaunojamas īpašuma tiesības uz īpašumiem, kas ir atņemti no 1940. līdz 1980.gadam padomju varas administratīvas patvaļas rezultātā. Diemžēl visas tās konkrētās normas, kas dotu kaut kādu iespēju kaut vai pamēģināt atjaunot, attiecas tikai uz četrdesmitajos gados un varbūt piecdesmito gadu sākumā atņemtajiem, bet tas viss, kas tieši astoņdesmitajos gados tika atņemts, kad Civilkodeksā tika ieviesti šie jaunie panti, kur tika paredzēti šie bezstrādes ienākumi un tā tālāk, kur arī puķu audzēšana un daudz kas cits tika uzskatīts par bezstrādes ienākumu, un izņemti šie namīpašumi... Viņu nav pārāk daudz, bet viņi tomēr reāli ir, un es domāju, ka kaut vai vēlu, diemžēl vēlu, es ierosinu to, bet man tādas iespējas arī vairs nebija, es domāju, lai tomēr tiesas varētu izskatīt šos gadījumus un izlemt, vai tur ir bijis patvaļas moments vai nav bijis patvaļas moments pie šo īpašumu izņemšanas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu komisijas pārstāvi!

 

K.Lībane. Jā, kolēģi! Es vēl mazliet gribēju pamotivēt to Juridiskās komisijas attieksmi, kas liedza mums atbalstīt šo priekšlikumu. Tātad es jau minēju šos četrus iemeslus atsavināšanai, pamatojoties uz Civilkodeksa 107. līdz 111.pantu. Juridiskā komisija uzskatīja, ka daži no šiem iemesliem, specifiski atrunāti, varētu būt par pamatu īpašuma atgūšanai. Tā, piemēram, varētu būt patvaļīga individuālā celtniecība, ja šī celtniecība ir notikusi uz nelikumīgi atsavinātas zemes, uz kuru faktiski īpašuma tiesības pašlaik ir atjaunotas šai personai. Tomēr mūsu viedoklis nesaskanēja ar Bišera kunga viedokli, piemēram, ja to varētu attiecināt uz gadījumiem par bezstrādes ieņēmumiem. Protams, tā bija puķu audzēšana, kā mēs visi zinām, bet tie bija arī gadījumi, kad tika uzcelti par valsts līdzekļiem. Un tad, ja individuāla māja tiek celta par valsts līdzekļiem, tad tas ir, mūsuprāt, nosodāms visos laikos, ne tikai padomju laikos. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka, ja šis priekšlikums būtu sīkāk strukturēts, ja būtu specifiski atrunāti atsevišķi panti, ja būtu iestrādāts izvērtēšanas mehānisms, pēc kādiem principiem tiek vērtēti šie konkrētie gadījumi, tad, ja nebūtu atkal jau nokavēti pieteikšanās termiņi, kas savukārt var izraisīt citu personu tiesību aizskaršanu, tad varbūt to varētu arī atbalstīt. Pašlaik šie manis minētie apstākļi ir pietiekami nopietni, lai to neatbalstītu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu papildināt 8.panta pirmo daļu ar vārdiem... Tālāk kā tekstā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 19, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

 

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir saņemts par 9.pantu no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” — papildināt 9.pantu ar jaunu otro un trešo daļu. Es šos priekšlikumus jums priekšā nelasīšu, varu tikai pateikt to, ka tie ir izstrādāti pēc analoģijas ar namīpašumu denacionālizācijas likumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

 

K.Lībane. 14.pants. Pie 14.panta ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, kuru Juridiskā komisija šoreiz nav atbalstījusi. Tajā tiek likts priekšā šīs pašreiz esošās pašvaldības tiesības piešķirt namīpašniekam subsīdijas nama kapitālā remonta un ekspluatācijas izdevumu kompensācijai, kā arī aizdevumus vai cita veida palīdzību, ja pašvaldībai ir tādas iespējas, uzlikt pašvaldībai kā pienākumu. Juridiskā komisija, pārrunājot šo lietu, uzskatīja, ka pašvaldību budžetos šobrīd acīm redzami nav tādu līdzekļu, lai uzliktu to pašvaldībai kā pienākumu. Tās pašvaldības, kas spēj un var ko darīt, to arī šobrīd dara. Tāds bija mūsu viedoklis.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Es lūgtu cienījamos deputātus balsot par šo mūsu priekšlikumu un arī par mūsu priekšlikumu pie nākamā panta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot. “Papildināt 14.panta otro teikumu...” Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 25, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

 

K.Lībane. Nākamais priekšlikums, par ko mēs balsosim pēc īsa brīža, ir pie 15.panta. Tas ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums papildināt 15.panta trešo daļu ar politiski represēto personu pirmās šķiras mantiniekiem. Pašlaik spēkā esošajā tekstā, kā jūs redzat, tas aprobežojas tikai ar politiski represētajām personām. Kāds bija Juridiskās komisijas motīvs neatbalstīt šo priekšlikumu? Citos speciālajos mūsu valsts likumos ir iestrādātas normas, kuros šāda veida tiesības tiek dotas pirmās šķiras mantiniekiem tikai tad, ja viņi paši ir bijuši represēti. Šeit to nav nepieciešams atrunāt, jo no panta teksta izriet, ka politiski represētas personas ir politiski represētas personas arī tad, ja viņas ir pirmās šķiras mantinieki. Mēs uzskatījām, ka no likumu sistēmas vienotības viedokļa šeit būtu jāpaliek pie tām politiski represētajām personām, un tas tika darīts arī zināmā mērā aiz tāda motīva, lai neskartu citu personu tiesības.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 15.panta pirmo daļu aiz vārdiem ... Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 24, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

 

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir pie 16.panta pirmās daļas, kurā deputāte Lībane ierosina mainīt pirmās daļas redakciju un liek priekšā pašvaldībai gada laikā nodrošināt nevis vienkārši viena dzīvokļa atbrīvošanu īpašnieka vajadzībām, bet īpašnieka vajadzībām atbilstoša dzīvokļa atbrīvošanu. Ņemot vērā, ka tas ir reālās prakses gadījums, ka mājās parasti atbrīvojas sliktākie dzīvokļi, vienistabas dzīvokļi pirmajos stāvos, kas nebūtu tas svarīgākais, galvenais kritērijs šeit bija tas telpas lielums, kurā varbūt nomirst kāds vecs cilvēks, un tad pašvaldība saka šim īpašniekam, kuram varbūt ir liela ģimene, nepilngadīgi bērni, — nu, ejiet un dzīvojiet! Jums tur viens brīvs dzīvoklis ir. Šeit mēs uzskatījām, ka, lai nodrošinātu to, ka īpašnieks patiešām dzīvo šajā mājā, apsaimnieko to, ir ieinteresēts šīs mājas uzturēšanā, šim dzīvoklim vajadzētu būt atbilstošam īpašnieka vajadzībām. Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

K.Lībane. Otrs priekšlikums ienācis no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”.Tas arī atvieglo namīpašnieka situāciju un atrunā to, ka nav jāatbrīvo iepriekš īrētais dzīvoklis tajos gadījumos, kad dzīvoklis un atgūstamais namīpašums atrodas vienas pilsētas un pagasta robežās. Arī tas ir saprotamu iemeslu dēļ, un arī to Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

K.Lībane. 17.pantā pieņemts “Tēvzemes un Brīvības” priekšlikums attiecībā uz likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos dzīvojošām vientuļajām darba nespējīgām personām, vientuļiem pensionāriem un politiski represētiem un atrunāti gadījumi, ja īpašnieks nodrošina iepriekš minētās personas ar līdzvērtīgu dzīvojamo platību. Bez tam šis priekšlikums ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

K.Lībane. Un visbeidzot ir pēdējais “Tēvzemes un Brīvībasī priekšlikums pie šī likumprojekta — papildināt pārejas noteikumus ar samērā garu punktu, ko jūs redzat tabulas 6.lappusē. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, pirmkārt, uzskatot, ka šāda rakstura norma nedrīkstētu tikt iestrādāta pārejas noteikumos. Otrkārt, šeit tiek uzskaitīti jauni pamati, uz kādiem namīpašums atgūstams. Jauni tādā ziņā, ka to nebija līdz šim spēkā esošajā likumā, kas ir konceptuāls likums. Un šādu jaunu pamatu iestrādāšana tad, kad ir beidzies pieteikšanās termiņš, arī ir samērā problemātiska šī paša mehānisma, neatrunātā mehānisma dēļ. Bez tam mēs uzskatījām, ka jebkuri uzskaitījumi, izsmeļoši uzskaitījumi likumā ir bīstami, jo vienmēr var kaut ko atstāt ārpusē un tad tādējādi ierobežot citu personu tiesības.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Es lūgtu cienījamos kolēģus balsot arī par šo mūsu frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu papildināt pārejas noteikumus ar šādu punktu — tālāk atbilstoši kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 27, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

 

K.Lībane. Vairāk priekšlikumi saņemti nav, un tāpēc es aicinātu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 8. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

 

K.Lībane. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 18.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu, bet pirms tam, es atvainojos, vārds Ivaram Ķezberam, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātam, paziņojumam.

 

I.Ķezbers (DPS). Kolēģi, Baltijas asamblejas delegācijas pārstāvji, uz brīdi pulcēsimies Prezidija zālē! Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Juris Celmiņš, Oļģerts Dunkers, Anatolijs Gorbunovs, Jānis Jurkāns, Ernests Jurkāns, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Valdis Nagobads, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paziņoju 1996.gada 11.aprīļa ārkārtas sesijas sēdi par slēgtu.