Likumprojektu
iesniegumi
Par obligāto valsts dienestu
Ministru kabineta 1996.gada
16.aprīļa sēdē akceptēts
un iesniegts Saeimas izskatīšanai
I.Vispārīgie noteikumi
1.pants. Šis likums nosaka Latvijas Republikas obligātā valsts dienesta tiesiskos, ekonomiskos un sociālos pamatnoteikumus. Tā mērķis nodrošināt Nacionālos bruņotos spēkus ar obligātā valsts dienesta karavīriem un iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzībā.
2.pants. Visiem Latvijas pilsoņiem — vīriešiem — jāpilda Latvijas Republikas obligātais valsts dienests.
3.pants. Obligātais valsts dienests ir aktīvais obligātais militārais dienests (turpmāk tekstā — “militārais dienests”), kurš tiek pildīts Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, kā arī minētā dienesta rezerve.
4. pants. Militārā dienesta pienākumus katrs pilsonis pilda personīgi.
5.pants. Pilsoņi, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas ir ārvalstīs nodienējuši militārajā dienestā, tiek ieskaitīti rezervē.
6.pants. Rezervē tiek ieskaitīti arī tie pilsoņi, kuriem ir dubultā pilsonība (pavalstniecība) un kuri militārajā dienestā ir nodienējuši ārvalstīs.
7.pants. Aizsardzības ministrija izveido tās pakļautībā esošas civiliestādes — valsts dienesta pārvaldes un Valsts dienesta iesaukšanas centru — un apstiprina to nolikumus, nosaka minēto civiliestāžu izvietojumu, kā arī organizē un kontrolē šo civiliestāžu darbu.
8.pants. Valsts dienesta pārvaldēs reģistrētos pilsoņus līdz iesaukšanai dienestā sauc par iesaucamajiem. Personas, kuras iesauktas militārajā dienestā, sauc par karavīriem. Karavīrus, kuri ieskaitīti rezervē, sauc par rezerves karavīriem, bet iesaucamos, kuri ieskaitīti rezervē, — par rezervistiem.
9.pants. Valsts aizsardzības jautājumu risināšanā valsts dienesta pārvaldes sadarbojas ar pašvaldībām, kuras nodrošina valsts dienesta pārvaldes un to struktūrvienības ar darbam nepieciešamajām telpām un piedalās iesaucamo rezerves karavīru un rezervistu reģistrācijā un apziņošanā. Līdzekļi šo uzdevumu veikšanai tiek paredzēti no valsts budžeta.
10.pants. Militārā dienesta ilgums ir 12 mēneši.
11.pants. Uzsākot militāro dienestu, karavīri dod zvērestu.
12.pants. Karavīriem tiek piešķirtas dienesta pakāpes.
II. Pilsoņu uzskaite un iesaukšana militārajā dienestā
13.pants. Valsts dienesta pārvaldes ir tiesīgas pieprasīt un saņemt bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskām personām informāciju par iesaucamo, rezerves karavīru un rezervistu reģistrācijas datiem, izglītību, nodarbošanos, sodāmību un veselības stāvokli.
14.pants. Latvijas pilsoņus — vīriešus — reģistrē valsts dienesta pārvaldēs pēc viņu pieraksta (reģistrācijas) vietas (turpmāk tekstā — “pieraksta vieta”) tajā gadā, kurā viņi sasniedz 18 gadu vecumu. Reģistrācijas kārtību nosaka Aizsardzības ministrija.
15.pants. Valsts dienesta pārvaldes uzskaita rezerves karavīrus un rezervistus, kā arī organizē viņu apmācības.
16.pants. Militārajā dienestā iesauc atbilstoši nepieciešamībai papildināt noteikto Nacionālo bruņoto spēku formējumu personālsastāvu. Pavēli par iesaukumu militārajā dienestā izdod aizsardzības ministrs.
17.pants. Militārajā dienestā tiek iesaukti Latvijas pilsoņi, sākot no tā gada, kurā viņi sasniedz 19 gadu vecumu.
18.pants. Militārais dienests jāizpilda līdz 27 gadu vecumam. Šis likums neattiecas uz karavīriem, kuriem militārais dienests sācies pirms un beidzies pēc 27 gadu vecuma sasniegšanas.
19.pants. Aizsardzības ministrs ar savu pavēli miera laikā var iesaukt rezerves karavīrus un rezervistus uz apmācībām, kuras nepārsniedz 60 dienas četros gados. Šajā laikā viņiem ir militārā dienesta karavīra statuss.
20.pants. Rezerves karavīrus un rezervistus uz apmācībām norīko valsts dienesta pārvaldes.
21.pants. Iesaucamo veselības stāvokļa novērtēšanu, profesionāli psiho-loģisko testēšanu un viņu iesaukšanu militārajā dienestā veic Valsts dienesta iesaukšanas centrs.
22.pants. Valsts dienesta iesaukšanas centra vadītājs pēc tam, kad izskatīti priekšlikumi par iesaucamā izmantošanu militārajā dienestā, par attiecīgo iesaucamo pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) iesaukt militārajā dienestā, norādot dienesta pildīšanas vietu un ierašanās laiku;
2) neiesaukt militārajā dienestā, norādot iemeslu saskaņā ar šā likuma 24.pantu un termiņu, uz kādu tiek atlikta iesaukšana militārajā dienestā.
23.pants. Šā likuma 22.pantā minēto lēmumu ieinteresētā persona desmit dienu laikā ir tiesīga pārsūdzēt šā likuma 29.pantā minētajai kontroles komisijai.
24.pants. Militārajā dienestā neiesauc:
1) pilsoņus, kuri veselības stāvokļa dēļ atzīti par militārajam dienestam nederīgiem;
2) apgādājamu ģimenes locekļu vienīgos apgādniekus;
3) valsts atzītu (licencētu, akreditētu) augstskolu sekmīgus pilna laika studējošos pirmās augstākās izglītības ieguvei, personas, kas mācās maģistratūrā, rezidentūrā un doktorantūrā, kā arī maģistra grādu vai augstāko profesionālo kvalifikāciju ieguvušos augstskolu absolventus;
4) pilsoņus, kuri mācās valsts atzītās (licencētās, akreditētās) vispārējās izglītības un profesionālās un arodizglītības vidējās mācību iestādēs līdz absolvēšanas gada 1.oktobrim (pirmās vidējās izglītības ieguvei);
5) ordinētus garīdziniekus, kuri pieder kādai no konfesijām, kas ir pārstāvētas militārkapelāna amatā, un pilsoņus, kuri mācās šo konfesiju garīgā personāla mācību iestādēs;
6) pilsoņus, pret kuriem notiek kriminālvajāšana vai kuru krimināllietas atrodas tiesas izskatīšanā;
7) pilsoņus, kuri par izdarītajiem noziegumiem izcieš sodu vai ir izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādēs.
25.pants. Pilsoņi, kuri ir izslēgti vai izstājušies no mācību iestādes (izņemot pārcelšanas gadījumus uz citu mācību iestādi), zaudē tiesības, kas paredzētas šā likuma 24.panta 3. un 4.punktā.
26.pants. Pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju šā likuma 24.panta 3. un 4.punktā minētās norādes attiecas arī uz pilsoņiem, kas izglītību iegūst ārvalstīs.
27.pants. Militārajā dienestā var neiesaukt:
1) pilsoņus, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt militāro dienestu citā laikā tuvāko trīs gadu laikposmā. Otrreizēja neiesaukšana šā iemesla dēļ nav pieļaujama;
2) sportistus, kuri iekļauti valsts izlasē vai ir tās kandidāti, — pēc Ministru kabineta noteiktās valsts sporta institūcijas ierosinājuma;
3) Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniekus, kā arī atskaņotāj-māksliniekus instrumentālistus — pēc Kultūras ministrijas ierosinājuma;
4) pedagogus — pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma.
28.pants. Valsts dienesta pārvalžu pienākums ir kontrolēt, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ iesaucamie netika iesaukti militārajā dienestā. Ja neiesaukšanas pamats zudis, personas iesaucamas militārajā dienestā.
29.pants. Ministru kabinets izveido militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisiju (turpmāk tekstā — “kontroles komisija”). Tā ir tiesīga kontrolēt un pārskatīt Valsts dienesta iesaukšanas centra pieņemtos lēmumus, kā arī izskatīti pilsoņu sūdzības par šiem lēmumiem.
30.pants. Kontroles komisiju vada aizsardzības ministra ieteikts priekš sēdētājs, un tās sastāvā iekļauj:
1) Ārlietu ministrijas pilnvarotu pārstāvi;
2) Iekšlietu ministrijas pilnvarotu pārstāvi;
3) Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarotu pārstāvi;
4) Kultūras ministrijas pilnvarotu pārstāvi;
5) Labklājības ministrijas pilnvarotu pārstāvi;
6) Tieslietu ministrijas pilnvarotu pārstāvi;
7) Zemkopības ministrijas pilnvarotu pārstāvi.
31.pants. Kontroles komisijas darbā var tikt pieaicināti eksperti un konsultanti.
32.pants. Kontroles komisija periodiski saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu darbojas Valsts dienesta iesaukšanas centrā.
III. Militārā dienesta pildīšana
33.pants. Militārā dienesta pildīšanas kārtību nosaka šis likums, citi likumi un tiesību akti, kā arī militārie reglamenti.
34.pants. Pamats norīkošanai militārajā dienestā ir aizsardzības ministra pavēle un Valsts dienesta iesaukšanas centra vadītāja lēmums, kas ir pamats iesaucamā darba līguma izbeigšanai vai atbrīvošanai no valsts civildienesta.
35.pants. Valsts dienesta pārvaldes nodrošina iesaukto personu savlaicīgu nosūtīšanu uz dienesta vietām, pret parakstu izsniedzot tām attiecīgu norīkojumu.
36.pants. Militārā dienesta izpilde, kā arī rezerves karavīru un rezervistu apmācības sākas ar dienu, kad pilsonis saskaņā ar norīkojumu ir ieradies dienesta vietā un iekļauts personālsastāva sarakstā. Dienestu vietas komandieris uzskaita militārā dienesta, rezerves karavīru un rezervistu apmācību laiku un atvaļina rezervē, kā arī 10 dienu laikā informē valsts dienesta pārvaldes par militārā dienesta, rezerves karavīru un rezervistu apmācību sākumu un beigām.
37.pants. Arestā pavadītais laiks, kā arī nelikumīgas prombūtnes laiks netiek ieskaitīts militārā dienesta un rezerves karavīru un rezervistu apmācību laikā.
38.pants. Karavīrs ir atvaļināms rezervē pirms dienesta termiņa izbeigšanās:
1) ja karavīrs militārā dienesta laikā veselības stāvokļa dēļ kļūst dienestam nederīgs;
2) ja viņa ģimenē apgādājamie ģimenes locekļi paliek bez apgādnieka;
3) ja karavīrs par noziegumu izdarīšanu tiek notiesāts ar brīvības atņemšanu.
39.pants. Karavīra atvaļināšanas kārtību nosaka Aizsardzības ministrija.
40.pants. Karavīri, kuri nodienējuši šajā likumā paredzēto militārā dienesta laiku, tiek atvaļināti no militārā dienesta un ieskaitīti rezervē. Rezerves karavīri un rezervisti pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas tiek noņemti no militārā dienesta uzskaites.
41.pants. Rezerves karavīri un rezervisti ir pakļauti apmācībām saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku apmācību plānu, bet ne biežāk kā reizi gadā. Rezerves karavīri un rezervisti, kuri dien valsts policijā un civilās aizsardzības sistēmā, kā arī strādā profesionālajās un brīvprātīgajās avārijas un glabšanas vienībās, netiek iesaukti apmācībām Nacionālo bruņoto spēku sastāvā.
IV. Iesaucamo, rezerves karavīru un rezervistu pienākumi un tiesības
42.pants. Iesaucamo, rezerves karavīru un rezervistu, kā arī šā likuma 14. pantā minēto pilsoņu pienākums ir ierasties valsts dienesta pārvalžu izaukumā norādītajā laikā un vietā.
43.pants. Ja pilsonis tajā gadā, kurā viņš sasniedzis 18 gadu vecumu, nav saņēmis izsaukumu uz reģistrāciju, viņam jāierodas valsts dienesta pārvaldē pēc pieraksta vietas līdz nākamā gada 31.janvārim.
44.pants.Darba devējam vai civiliestādes vadītājam jāatbrīvo pilsonis no darba pienākumu pildīšanas valsts dienesta pārvaldes izsaukumā norādītajās dienās, saglabājot amatu un mēneša vidējo izpelņu.
45.pants. Militārajā dienestā iesauktajiem karavīriem darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu mēneša vidējās izpeļņas apmērā.
46.pants. Personas, kuras neattaisnotu iemeslu dēļ neierodas valsts dienesta pārvaldē, var tikt atvestas piespiedu kārtā. Lēmumu par piespiedu atvešanu pieņem attiecīgās valsts dienesta pārvaldes, kā arī to struktūrvienību vadītāji. To izpilda valsts policijas iestādes.
47.pants. Par attaisnojošu neierašanās iemeslu tiek atzīta slimība, ja to rakstiski apliecinājusi ārstniecības iestāde, vai citi ārkārtēji iemesli, kuri rakstiski jāapliecina pašvaldībai vai valsts policijas iestādei.
48.pants. Sekmīgiem augstskolu studentiem, kuri brīvprātīgi izteikuši vēlēšanos pildīt militāro dienestu, pēc atvaļināšanas rezervē ir tiesības turpināt mācības tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas.
49.pants. Militārā dienesta un iesaukto rezerves karavīru un rezervistu apmācību laikā personas dzīvību un veselību apdrošina par valsts līdzekļiem. Ja šīs personas kļuvušas par invalīdiem pēc ievainojuma, kontūzijas, sakropļojuma vai saslimšanas, kas radusies, pildot militāro dienestu, tām ir tiesības uz valsts garantēto sociālo nodrošinājumu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.
50.pants. Militārā dienesta karavīram, izņemot uz apmācībām iesauktos rezerves karavīrus un rezervistus, dienesta laikā ir tiesības uz 10 dienu atvaļinājumu.
51.pants. Militārā dienesta karavīri, kā arī iesauktie rezerves karavīri un rezervisti par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.
52.pants. Iesaucamie pilsoņi no Latvijas drīkst izbraukt uz citu dzīvesvietu tikai ar valsts dienesta pārvaldes piekrišanu. Viņiem jāinformē par to attiecīgā valsts dienesta pārvalde, personīgi iesniedzot rakstisku paziņojumu. Valsts dienesta pārvalde izdara atzīmi iesaucamā uzskaites kartītē, kura uzrādāma Latvijas Republikas robežkontroles iestādēm, šķērsojot robežu. Militārajā dienestā iesauktajām personām līdz norādītajam ierašanās laikam dienesta vietā aizliegts bez valsts dienesta pārvaldes atļaujas izrakstīties un izbraukt uz citu dzīvesvietu.
53.pants. Iesaucamajiem, kuri atrodas vai dzīvo ārvalstīs, līdz 26 gadu vecumam jāatgriežas Latvijā militārā dienesta pienākumu pildīšanai un jāierodas Valsts dienesta iesaukšanas centrā ne vēlāk kā divas nedēļas pēc atgriešanās no ārvalstīm.
54.pants. Katrs iesaucamais, rezerves karavīrs un rezervists pats atbild par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana vai citi neparedzēti apstākļi neradītu šķēršļus šajā likumā paredzēto pienākumu izpildei.
55.pants. Ir aizliegts pierakstīt (reģistrēt) dzīvesvietā un no tās izrakstīt (noņemt no uzskaites) Latvijas pilsoņus (vīriešus vecumā no 18 līdz 40 gadiem), kuriem nav noformēti ar militārā dienesta uzskaiti saistītie dokumenti.
56.pants. Dzimtsarakstu iestādēm ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo attiecīgajai valsts dienesta pārvaldes struktūrvienībai par 18 līdz 40 gadu vecu vīriešu vārda vai uzvārda maiņu vai viņu nāvi.
57.pants. Prokuratūrai, tiesai un policijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo valsts dienesta pārvaldes struktūrvienībai par uzskaitē esošajiem iesaucamajiem, rezerves karavīriem un rezervistiem, pret kuriem ir ierosināta krimināllieta, bet tiesai — par notiesātajiem iesaucamajiem, rezerves karavīriem un rezervistiem, kuriem spriedums ir stājies likumīgā spēkā.
58.pants. Rezervē atvaļinātiem karavīriem jāstājas uzskaitē valsts dienesta pārvaldē septiņu dienu laikā no atvaļināšanas dienas, ierodoties personīgi un līdzi ņemot atvaļināšanas dokumentus.
59.pants. Rezerves karavīriem un rezervistiem pēc šā likuma 19.pantā paredzēto apmācību laika beigām, septiņu dienu laikā jāziņo par to valsts dienesta pārvaldei.
V. Atbildība un kontrole
60.pants. Militārā dienesta pienākumu izpildi un tiesību nodrošinājumu kontrolē Aizsardzības ministrija.
VI. Pārejas noteikumi
1. Likumā paredzēto reģistrācijas kārtību piemēro iesaucamajiem, kuri dzimuši 1978.gadā un vēlāk.
2. Iesaucamie, kuriem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iesaukums ir atlikts, līdz noteiktā termiņa beigām netiek iesaukti militārajā dienestā.
3. Līdz Iekšlietu ministrijas struktūrvienību reorganizācijas pabeigšanai militāro dienestu var pildīt arī Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajā Sardzes pulkā un Mobilajā policijas pulkā.
4. Likumā paredzētais militārā dienesta ilgums attiecas tikai uz tiem pilsoņiem, kuri iesaukti militārajā dienestā pēc šā likuma stāšanās spēkā.
5. Ar šā likuma stāšanos pēkā atzīt par spēku zaudējušiem šādus likumus:
1) “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18./19.nr.);
2) “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu”” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 23.nr.).
6. Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.
Par likumprojektu
Pēc pēdējās tautas skaitīšanas datiem, Latvijā ik gadu ir piedzimuši apmēram 12,3 tūkstoši Latvijas pilsoņi vīrieši, kuri arī tādā pat proporcijā sasniedz iesaukšanas vecumu — 19 gadus.
Uz 1996.gada 1.janvāri iesaucamo kontingentu sastādīja 29174 cilvēki, no kuriem tikai 2765 nav tiesību uz iesaukuma atlikšanu saskaņā ar 1993.gada 27.aprīļa likumu “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” 19. un 20.pantu, kur paredzēti 13 dažādi iemesli, kad pilsonis var netikt iesaukts obligātajā valsts dienestā. Un šādi pilsoņi, kas atbilst šiem 13 iemesliem, ir 87% no potenciālajiem iesaucamajiem. Ar atlikušajiem 13% Latvijas Republikas pilsoņu iesaukšanas vecumā no 19 līdz 25 gadiem pietika līdz 1995.gada vidum.
Pašreizējo situāciju Aizsardzības ministrija prognozēja jau 1993.gada beigās, izstrādāja jaunu obligātā valsts dienesta likumprojektu, kurš tika sagatavots līdz 1995.gada martam, 16.maijā akceptēts Ministru kabinetā un 19.maijā iesniegts izskatīšanai 5.Saeimai, taču tā likumprojektu pieņemt nepaspēja.
Spēkā esošais likums nenodrošina Nacionālos bruņotos spēkus ar nepieciešamo skaitu un vajadzīgās kvalitātes obligātā dienesta karavīriem.
1995.gadā NBS un IeM personālsastāvs tika papildināts tikai par 72% no kopējā pieprasījuma. Sakarā ar iesaucamo resursu trūkumu 1996.gada 1.pusgadā NBS un IeM pieprasījumu var izpildīt tikai par 52%.
Minētā iemesla dēļ Aizsardzības ministrija bija spiesta 1996.gada 28.februārī izdot pavēli “Par karavīru atvaļināšanas rezervē aizturēšanu” līdz 15.maijam un 1.jūnijam Robežapsardzības spēku un Mobilo strēlnieku brigādē, tādējādi iegūstot laiku jaunā likuma pieņemšanai un steidzīgai ieviešanai dzīvē.
Sagatavotais likumprojekts likvidē profesionālās barjeras iesaukumam, nostāda visus pilsoņus līdztiesīgā situācijā likuma priekšā.
Iesaucamais kontingents pamatā palielināsies uz augstskolu beidzēju un lauksaimniecībā nodarbināto, kā arī uz to iesaucamo rēķina, kam nav pilni 19 gadi. Šīs kategorijas patlaban no obligātā valsts dienesta tiek atbrīvotas. Dienesta laiks tiek saīsināts no 18 līdz 12 mēnešiem.
Likumprojekts paredz Valsts dienesta iesaukšanas sistēmas reformu. Tās mērķis ir iesaucamo veselības pārbaudes kvalitātes un iesaukto sadales būtiska uzlabošana, vienlaikus apturot tālāku izdevumu pieaugumu iesaucamo medicīniskajai apskatei un izmeklēšanai.
Likumprojekts paredz izveidot Valsts dienesta iesaukšanas centru (VDIC), kurā iesaukšanas metodikas pamatā būtu divu dienu laikā veikt nepieciešamo iesaucamo medicīnisko apskati šim nolūkam izveidotajā medicīniskajā komisijā un to izmeklēšanu, profesionāli — psiholoģisko testēšanu, kur tiks noteikts iesaucamā psiholoģiskais tips, intelekta attīstības līmenis, savienojamības īpatnības u.t.t. Tas būtiski uzlabos savstarpējās attiecības karavīru kolektīvos.
Šī likuma ieviešana budžeta papildus asignējumus neprasa.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs E.Vaivods