"Eiropā nevar būt drošības bez sadarbības ar kaimiņvalstīm” —
Norvēģijas augstā viešņa — pie Valsts prezidenta

Vakar, 22. aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Norvēģijas Karalistes premjerministri Grū Hārlemu Bruntlandi.

Sākot sarunu, G. H. Bruntlande uzsvēra, ka Norvēģija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā, kā arī piebilda, ka Norvēģijai un Latvijai jau tagad ir uzkrāts pietiekami liels potenciāls gan politiskajai, gan ekonomiskajai sadarbībai. G. Ulmanis sacīja: “Šis ir ļoti intensīvs sadarbības periods ne tikai tādēļ, ka ārpolitiskā sadarbība ir pietiekami aktīva, bet arī tādēļ, ka ir pagājis piecu gadu neatkarības periods, kurā Latvija reāli atskārtusi, kā būtu jāveido nākotnes stratēģija. Mēs arvien mazāk savā motivācijā atsaucamies uz pagātni, lai gan nekad to neaizmirsīsim, bet arvien vairāk runājam un domājam par savu nākotni.”

Prezidents uzsvēra, ka pašreizējā Latvijas aktualitāšu procesā nozīmīga vieta ir Eiropas Savienībai, NATO un Rietumeiropas Savienībai, kā arī piebilda, ka ir gandarīts par Norvēģijas sniegto atbalstu Latvijai izglītības jomā. “Es neatbalstu sportiskas sacensības garu attiecībā uz to vai citu valstu uzņemšanu starptautiskajās organizācijās, jo uzskatu, ka pirmkārt ir jāstrādā pie kopīgas drošības koncepcijas visā Eiropā,” sacīja G. Ulmanis.

G. H. Bruntlande atbildēja, ka Eiropā nevar būt drošības bez sadarbības ar kaimiņvalstīm, un norādīja, ka joprojām esot daudz militāru draudu, kas neļauj justies pilnīgi droši. Otrs pamatnosacījums esot saistīts ar to, ka drošība jāmēģina radīt caur ekonomisko un politisko sadarbību, nevis par prioritāti izvirzot militāro sadarbību. Tieši programmu “Partnerattiecības mieram” varot uzskatīt par vienu no šīs domāšanas sastāvdaļām. Attiecībā uz NATO paplašināšanu premjerministre uzsvēra, ka process ir sācies, jo NATO ir atvērta organizācija, un nevis kāds cits, bet tieši NATO dalībvalstis lems par jaunu valstu uzņemšanu tajā.

G. H. Bruntlande, atsaucoties uz neseno tikšanos ar Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu, teica, ka viena no sarunas tēzēm par NATO paplašināšanu balstījusies uz Norvēģijas premjerministres viedokli, ka lēmumu sadarboties ir pieņēmušas demokrātiskas valstis un tieši tādēļ šis lēmums ir jāņem vērā. Programmā “Partnerattiecības mieram” viens no pamatprincipiem esot tāds, ka arī Krievija tajā var aktīvi piedalīties. “Es to redzu kā iespaidīgu attīstības gaitu, jo ir atrasti risinājumi atvērtam sadarbības garam ar Krieviju,” piebilda G. H. Bruntlande.

Sarunā ar G. H. Bruntlandi Krievijas prezidents netieši ietvēris jautājumu par to, kāpēc nepieciešams paplašināt militārās alianses robežas līdz pat Krievijai. Norvēģijas premjerministre atbildējusi, ka NATO ir atvērta organizācija tām demokrātiskajām valstīm, kas izteikušas vēlēšanos iestāties NATO, un savā darbībā balstās uz demokrātijas principiem.

Valsts prezidenta preses dienests

pie Ministru prezidenta

Vakar, 22.aprīlī, Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar Norvēģijas premjerministri Grū Hārlemu Bruntlandi, kas ieradusies vizītē Latvijā.

Sarunās izskatīto jautājumu loks skāra Eiropas Savienības un NATO paplašināšanas problēmas, programmas “Partnerattiecības mieram” attīstību un abu valstu ekonomisko sakaru paplašināšanu. Tika pārrunāta arī iespēja ieviest bezvīzu režīmu starp abām valstīm.

A.Šķēle iepazīstināja viešņu ar Latvijā notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem. Kā potenciāli interesantas nozares Norvēģijas investīcijām Ministru prezidents minēja Latvijas ostas un privatizējamos enerģētikas nozares uzņēmumus. Tika pārspriests jautājums par alternatīva gāzes vada izbūvi no Norvēģijas caur Zviedriju un Somiju uz Baltijas valstīm. Latvijas puse atzinīgi novērtēja jau darbojošos Norvēģijas uzņēmumus Latvijā.

Apspriežot Baltijas jūras reģiona problēmas, tika norādīts, ka 3. un 4.maijā Visbijā paredzēta Baltijas jūras valstu padomes sanāksme, kurā piedalīsies Baltijas jūras reģiona valstu premjerministri.

Valdību vadītāji runāja arī par valstu attiecībām ar Krieviju un to attīstības iespējām.

Sarunas noslēgumā puses pieskārās jautājumam par nāvessodiem Latvijā, un Latvijas puse informēja viesus par savu nostāju attiecībā uz nāvessoda atcelšanu.

Attēlos: Norvēģijas Karalistes premjerministres Grū Hārlemas Bruntlandes vakardienas gaitas Latvijas zemē —tiekoties ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani un Ministru prezidentu Andri Šķēli, Ministru prezidentam sagaidot augsto viešņu pie Valdības nama.

Valdības preses dienests

Norvēģijas premjerministre Grū Hārlema Bruntlande

Papildus 1.lpp. informācijai. Vakar, Norvēģijas Karalistes premjerministres Grū Hārlemas Bruntlandes oficiālās vizītes pirmajā dienā, viņa Rīgas pilī apmeklēja Valsts prezidentu Gunti Ulmani (augšējos attēlos). Valdības nama Zaļajā zālē notika savstarpējo līgumu parakstīšanas ceremonija, kurā Norvēģijas un Latvijas sadarbības apņemšanos ar saviem parakstiem apstiprināja Norvēģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Knuts Torasens un Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs; šajā laikā Latvijas ārlietu ministrs un Norvēģijas premjerministre bija arī Latvijas Ministru prezidenta Andra Šķēles sabiedrībā (apakšējos attēlos). Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"