Deputātu jautājumi

Dokuments nr. 715

Ministru prezidentam A. Šķēles kungam

Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāda naudas summa tika iztērēta, lai nodrošinātu Jūsu runas tiešo televīzijas translāciju šī gada 18.04. no Saeimas plenārsēžu zāles?

2. No kādiem līdzekļiem tā tika finansēta?

Deputāti: A.Saulītis, J.Strods, M.Lujāns, J.Mauliņš, O.Kostanda, G.Gannusa, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis, A.Rubins, I.Liepa, K.Čerāns

1996. gada 18. aprīlī

Dokuments nr. 717

Ministru prezidentam Andrim Šķēlem
Veselības valsts ministram Jurim Viņķelim

Kā zināms, Ministru kabinets izstrādā Veselības apdrošināšanas koncepciju un tiek sagatavots likums “Par iedzīvotāju obligāto veselības apdrošināšanu”. Dokumenti, kas nonākuši mūsu rīcībā, ir visai nepilnīgi un pretrunīgi, taču tie ir vērsti, lai 1997. gada 1. janvārī ieviestu obligāto veselības apdrošināšanu.

Pašreiz izstrādātajos dokumentos un pat svaigākajos dokumentu projektos (melnrakstos, kas datēti ar 1996. gada 15.—17. aprīli) ir milzīgas pretrunas ar gandrīz visiem nodokļu likumiem, pašvaldību likumu, apdrošināšanas likumu, visu sociālās likumdošanas paketi.

Lūdzam Jūs informēt Saeimu par Veselības apdrošināšanas koncepcijas izstrādes gaitu. Tā kā šis jautājums saistīts ar izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī, sociālajā nodoklī, pašvaldību finansējumā un citos visai valstij svarīgos un politiskos jautājumos, izsakām priekšlikumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā apspriest šo jautājumu konceptuāli. Tas dotu iespēju samazināt neizpratni un bezgala garu diskusiju likumdošanas izstrādes laikā.

Ar cieņu, — V.Kalnbērzs, P.Apinis, A.Prēdele,
1996. gada 18. aprīlī A.Naglis, A.Rubins, J.Urbanovičs

Dokuments nr. 720

Ministru prezidentam Andrim Šķēlem
Veselības valsts ministram Jurim Viņķelim
Rīgas Domes priekšsēdētājam Mārim Purgailim

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas Rīgas pilsētas Veselības pārvaldes priekšnieks Andris Glāzītis kārto finansu dokumentāciju, lai saņemtu garantijas kredītam kodolmagnētiskās rezonanses iekārtas iegādei. Aparatūra Latvijai ir ļoti nozīmīga, jo dod iespēju precīzi diagnosticēt galvas un muguras patoloģijas, ieskaitot ļaundabīgus audzējus un asinsrites malformācijas. Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, viens šāds aparāts ir nepieciešams uz 1200 000 iedzīvotājiem. Šobrīd analoga iekārta strādā jau Jūrmalā, Bulduru slimnīcā, to uzstādījusi zviedru firma APP. Jau pagājušā gadā finansu ministre Indra Sāmīte (šogad to ar parakstu apliecinājis Aivars Kreituss) atbilstoši MK lēmumam parakstīja kredītlīgumu ar firmu “Minotaur Enterpraisis”, kas paredz jauna kodolmagnētiskās rezonanses aparāta uzstādīšanu LMA P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā. Jau šogad šis aparāts slimnīcā tiks uzstādīts.

Viena izmeklējuma cena ir aptuveni Ls 65—85, līdz ar to Latvijā tik daudz izmeklējumu kā Pasaules veselības organizācijas ekspertvalstīs Zviedrijā, Anglijā un Vācijā izdarīts netiks un divi kodolmagnētiskās rezonanses aparāti Latvijā ir pilnīgi pietiekami. Vēlos piebilst, ka viena kodolmagnētiskās rezonanses aparāta uzturēšana ir ļoti dārga.

Vai Jūs nevarētu sniegt savu viedokli par Andra Glāzīša aktivitātēm, iegādājoties vēl vienu ļoti dārgu aparātu, kura iegāde nav pamatota?

Ar cieņu, — P.Apinis, A.Prēdele, A.Naglis, A.Pētersons, J.Urbanovičs

1996. gada 18. aprīlī

Dokuments nr. 721

Ministru prezidentam Andrim Šķēlem
Veselības valsts ministram Jurim Viņķelim

Joprojām spēkā ir Labklājības ministrijas Veselības departamenta 1994. un 1995. gadā izdotie rīkojumi, kas paredz, ka valsts medicīnas iestādēs (LMA Bērnu klīniskajā slimnīcā, Bērnu klīniskajā slimnīcā “Gaiļezers”, LMA P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā, LMA klīnikā “Linezers”, Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, Valsts infektoloģijas centrā u.c.) drīkst pieņemt pacientus tikai ar rajona ārstniecības iestādes nosūtījumu. Rajona pašvaldības šos rīkojumus traktē, ka nosūtījumus drīkst apstiprināt tikai rajonu slimokases. Šogad ir radikāli mainījusies finansēšanas kārtība par bāzes programmas apjomā ārstēto slimnieku apmaksu valsts pakļautības medicīnas iestādēs.

Kad tiks izmainīta kārtība par slimnieku iestāšanās iespēju valsts pakļautības ārstniecības iestādēs, jo pašreizējie Labklājības ministrijas Veselības departamenta normatīvie dokumenti ir pretrunā ar Satversmes 81. panta kārtībā noteiktajiem “Ārstniecības noteikumiem” (pacientam ir brīva ārsta un ārstniecības iestādes izvēle) un 1996. gada budžeta likumu?

Ar cieņu, — A.Požarnovs, P.Apinis, V.Kalnbērzs,
1996. gada 18. aprīlī A.Prēdele, A.Naglis, J.Urbanovičs