Austrumu–Rietumu studiju institūts un Latvija

Pie Valsts prezidenta

Svētdien, 21.aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Austrumu — Rietumu studiju (East West Studies) institūta prezidentu un dibinātāju Džonu Edvīnu Mrozu, kurš bija ieradies Rīgā divu dienu vizītē, lai sagatavotu 25.jūnijā Ņujorkā gaidāmo institūta Gada balvas pasniegšanu Baltijas valstu prezidentiem.

Sarunā ar prezidentu Dž.E.Mrozs informēja par balvas pasniegšanas ceremoniju, kurā piedalīsies 500 — 700 ASV investoru, kam ir interese par Baltiju. Paredzētas arī tikšanās ar ASV politisko aprindu pārstāvjiem.

Dž.E.Mrozs uzsvēra, ka tieši šogad, kad pamatvilcienos izšķirsies jautājums par ES un NATO paplašināšanās gaitu un Baltijas valstu vietu šajās organizācijās, balvas pasniegšanai ir īpaša loma, lai aktualizētu Baltijas jautājumu un demonstrētu Baltijas valstu vienotību ceļā uz integrāciju šajās struktūrās.

G.Ulmanis uzsvēra, ka institūta iniciatīva, darbība un Gada balvas pasniegšana Baltijas valstu prezidentiem ir ļoti pagodinoša ne tikai prezidentiem, bet arī Baltijas tautām. Dž.E.Mrozs pateicās par to, ka G.Ulmanis piekritis pieņemt šo balvu.

Dž.E.Mrozs informēja, ka Gada balvas pasniegšanas ietvaros tiks veidots Baltijas valstu iniciatīvas fonds. Būtiski, ka Baltijas valstu prezidenti varēs tikties arī ar ASV prezidentu Bilu Klintonu un viceprezidentu Albertu Goru.

Pārrunājot ģeopolitiskos jautājumus, G.Ulmanis uzsvēra: “Nedrīkst atstāt Baltijas valstis kā bīstamu “pelēko zonu”, kas var nokļūt dažādās politiskās kombinācijās. Mums ir jārunā par koncepciju, kā nodrošināt Eiropas drošību un stabilitāti. Tieši par šo jautājumu pašlaik ir vislielākās domstarpības. Pašlaik Baltijas valstis atrodas visnedrošākajā situācijā.”

Runājot par Baltijas vienotību, Dž.E.Mrozs uzsvēra, ka vienotības apliecinājumam Baltijas valstu prezidenti Ņujorkā varētu nākt klajā ar kopīgu paziņojumu. Tagad, kad ASV sabiedrības un politiķu aprindu interese par Baltiju, salīdzinot ar neseno pagātni, zināmā mērā ir mazinājusies, Dž.E. Mrozs balvas pasniegšanu iecerējis arī kā intereses iedzīvināšanu un Baltijas jautājuma aktualizēšanu ASV politiķu aprindās.

Kopā ar G.Ulmani uz ASV dosies arī vairāki Latvijas biznesmeņi, kuriem plānota atsevišķa programma. Tādēļ šīs vizītes ietvaros Dž.E.Mrozs tikās ar šiem biznesmeņiem un noskaidroja viņu vēlmes.

Austrumu — Rietumu studiju institūta balvu pagājušajā gadā saņēma bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs un Ukrainas prezidents Leonīds Kučma. Šī balva tiek piešķirta jau piecus gadus. Tā tiek pasniegta valstu vadītājiem par nopelniem valstu vadīšanā, īpaši par sadarbības veicināšanu. Kandidātus izvēlas starptautiska direktoru valde, kuras sastāvā ir 45 cilvēki, viņu vidū, piemēram, arī Bundestāga prezidents. Šī institūta balva tiek uzskatīta arī par Eiropas valstiskuma balvu.

Par Džonu Edvīnu Mrozu un institūtu

1981.gadā Džons Edvīns Mrozs dibināja pirmo Eiropas un Amerikas sabiedriskās politikas organizāciju, kura kļuva par strauji augošu institūtu, kas nodarbojas ar Austrumeiropas un bijušās Padomju Savienības jautājumiem. Šim Ņujorkā bāzētajam domu un rīcības rezervuāram bija svarīga loma astoņdesmito gadu beigās Eiropas sadalījuma likvidēšanā. Kopš 1989.gada institūts savus pūliņus velta civilizētas sabiedrības un tirgus ekonomikas izveidei Austrumeiropā, Krievijā un NVS. Institūta lielākās pārstāvniecības atrodas Prāgā, Varšavā, Budapeštā, Ņujorkā un Atlantā, mazākas pārstāvniecības atrodas arī Krievijā, Ukrainā un Slovakijā.

ARSI īsteno izglītības, mācību un izpētes programmu, kas orientēta uz attiecīgās jomas politiku. Institūtam ir būtiska loma kursa izvēlē nacionālas un reģionālas nozīmes jautājumos visā Austrumeiropā. Jau kopš pirmsākumiem ARSI apvieno vienkāršu cilvēku aktivitātes (piemēram, Karpatu projekts) ar augstākā līmeņa politiskajiem risinājumiem, tas ARSI ļauj iespaidot plaša jautājumu loka risināšanu, sākot no minoritāšu aizsardzības un jauniem drošības pasākumiem un beidzot ar ilglaicīgu nodarbinātību, pensijām, veselības aizsardzības reformu un masveida privatizāciju. Institūts ir īpaši spēcīgs makroekonomikas jautājumos, bet nodarbojas arī ar privātsektora attīstību Austrumeiropā, ar banku reformu, nesen privatizēto uzņēmumu pārvaldi, pensiju reformu un kapitāla tirgu izveidi.

Austrumu — Rietumu studiju institūtā strādā 70 darbinieku no 20 valstīm, kā arī 4 000 ārštata darbinieku no 40 valstīm. Institūts ir bezpeļņas organizācija; tas gadā savāc ap pieciem miljoniem dolāru, galvenokārt no privātsektora Eiropā, Ziemeļamerikā un Japānā. Ziedotāju vidū ir biznesa korporācijas, fondi un privātpersonas.

Džons Edvīns Mrozs ir strādājis kā padomnieks G7 (lielā septītnieka) galotņu sanāksmēs, kā arī Eiropas Savienībā Briselē, NATO, Eiropas Padomē un vairākās valdībās Austrumeiropā, Ukrainā un Krievijā. Viņš ir saņēmis vairākus starptautiskus apbalvojumus, tai skaitā augstāko Vācijas apbalvojumu ārvalstniekiem par viņa ieguldījumu Vācijas apvienošanā. Dž.E.Mrozs absolvējis Flečera Jurisprudences un diplomātijas skolu, uzrakstījis grāmatu par Arābijas un Izraēlas konfliktu, kura var kalpot kā uzziņas materiāls. Viņš ir autors arī daudziem rakstiem par Austrumeiropu, Krieviju un starptautiskajiem vidutājiem konfliktu risināšanā. Dž.E.Mrozs ir daudzu valžu loceklis un aktīvs Ārpolitikas attiecību padomes dalībnieks Ņujorkā. Viņš bieži piedalās BBC, CNN, ABC un citās ziņu programmās, kā arī publicējas ASV, Eiropas un Krievijas laikrakstos un žurnālos.

Dž.E.Mrozs kopā ar sievu Karīnu dzīvo Ņujorkā. Viņi ir adoptējuši trīs bērnus un daudz laika velta darbam ar attīstībā atpalikušiem bērniem. Dž.E.Mrozs ir bijis ANO Starptautiskās miera akadēmijas viceprezidenta vietas izpildītājs, kā arī pirms diviem gadiem vadījis organizāciju vadītāju forumu Berlīnē.

Institūta loma kopš tā dibināšanas 1981.gadā ir palikusi nemainīga: izveidot drošu, labklājīgu, demokrātisku un integrētu Eiropu, saglabājot transatlantiskās partnerattiecības kā jaunās Eiropas stūrakmeni.

Tas tiek veikts ar starptautiska sabiedriskās politikas tīkla starpniecību, palīdzot attiecīgo nozaru politikas veidotājiem Eiropā, Krievijā, NVS un ASV. ARSI mēģina pārvarēt XX gadsimta mantojumu, kurš rada iedalījumu, un radīt Eiropā jaunu kārtību, kurā valdības, privātais sektors un nevalstiskās organizācijas efektīvi strādātu kopā.

ARSI ir izveidojis programmas atbilstoši savai 15 gadu ilgajai misijai. Sākumā galvenais darbs saistījās ar drošības veicināšanu. Sākoties pārejai uz postkomunisma sabiedrību, ARSI izveidoja arī ekonomikas programmu, kas pastāv jau desmit gadu, kā arī sabiedrības attīstības un demokrātisko institūciju programmu, kas pastāv četrus gadus. ARSI direktoru valde un politiķi visā Eiropā paļaujas uz institūta spēju sekmēt stratēģisko dialogu, veikt objektīvu analīzi un sniegt tehnisko palīdzību, veicināt saskaņu starptautiskajā un reģionālajā līmenī.

Viens no nesenākajiem institūta veikumiem ir ARSI Baltijas iniciatīvas fonda dibināšana 1996.gada ARSI apbalvošanas ceremonijas sakarā. Šis fonds dos iespēju institūtam veikt pasākumus sadarbībā ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vadītājiem. Šo pasākumu uzdevums ir veicināt Baltijas valstu integrāciju Eiropas institūcijās un stiprināt civilizētu sabiedrību un tirgus ekonomiku. ARSI direktoru un vecākā personāla valdes pārziņā būs svarīgāko prioritāšu izvēlēšanās no Baltijas valstu vadītāju iesniegtā prioritāšu saraksta.

Vairāk nekā puse ARSI darbinieku ir Viduseiropas, Austrumeiropas un NVS pilsoņi. ARSI programmas balstās uz izvērstu transatlantisku akadēmiķu, valdības pārstāvju, biznesmeņu, uzņēmēju un sociālā sektora pārstāvju tīklu, kas izveidojies institūta pastāvēšanas laikā. ARSI izmanto savu filiāļu tīklu, ieskaitot aģentūras Varšavā, Prāgā, Budapeštā, Ņujorkā un Košicē. Gandrīz visi pasākumi programmu ietvaros notiek reģionā.

Direktoru valdē ir piecpadsmit Austrumvalstu un Rietumvalstu pārstāvji. Valdes locekļi ir akadēmiķi, politiķi, biznesmeņi, bezpeļņas aktīvisti, kam rūp un interesē Viduseiropas un Austrumeiropas valstu attīstība.

ARSI darbu finansē dažādi privāti avoti, ieskaitot fondus, privātpersonas un biznesa korporācijas. Institūtu atbalsta arī sabiedriskas organizācijas, piemēram, Eiropas Savienība, ASV Starptautiskās attīstības aģentūra un ANO Attīstības programma.

Institūta pašreizējas aktivitātes

Eiropas drošība: sadarbības stiprināšana Viduseiropā un Austrumeiropā; Krievija un Eiropas drošība; Barenca—Melnās jūras subreģionālā drošība un sadarbība; Ukraina un Krievijas militārā klātbūtne Krimā.

Reformas finansu sektorā: banku un finansu palīdzības centrs; privāto pensiju fondu izveide; investoru forums; valsts izstāšanās no banku sektora.

Integrācija Rietumeiropā: ekonomiskās politikas iniciatīva.

Sabiedrības attīstība un demokrātiskās institūcijas: Karpatu Eiropas reģiona attīstības fonds; sabiedrības un reģionālā attīstība; Karpatu Eiropas reģions un sadarbība Viduseiropā un Austrumeiropā; juridiskais dienests.

Dažādi: transformācijas postpadomju Krievijā; Ukrainas īpašo uzdevumu darba grupa; Baltijas iniciatīvas fonds.

Valsts prezidenta preses dienests