"Norvēģijai ir svarīgas visas valstis ap Baltijas jūru"

Norvēģijas Karalistes premjerministre Grū Hārlema Bruntlande, tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Ilgu Kreitusi; Norvēģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Knuts Torasens, Grū Hārlema Bruntlande, Ilga Kreituse, Saeimas sekretārs Imants Daudišs

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Norvēģijas premjerministre —
pie Latvijas Saeimas priekšsēdētājas

Vakar, 23.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse tikās ar Norvēģijas Karalistes premjerministri Grū Hārlemu Bruntlandi.

Sarunas sākumā tika apspriesti ar Eiropas Savienību saistītie jautājumi, kā arī Norvēģijas un Latvijas valdību stabilitātes aspekti.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar sabiedrības informētības līmeni par Eiropas Savienību, kā arī masu saziņas līdzekļu iespējas šajā jomā, izmantojot ne tikai citu valstu pieredzi, bet publicējot ārvalstu politiķu, kā arī speciālistu viedokļus.

Runājot par Norvēģijas un Eiropas Savienības attiecībām, premjerministre atzina, ka “mēs būsim tik tuvi ES, cik vien tas ir iespējams, un tikpat tuvi sadarbībā ar ziemeļu valstīm, cik vien tas ir iespējams”. Viņasprāt, nākotnē Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, tāpat arī Norvēģijai, ir jākļūst par Eiropas Savienības loceklēm.

Sarunas gaitā tika apspriesti jautājumi, kas skar Latvijas iekšpolitiku, īpaši akcentējot zemes reformu un Latvijas lauku problēmas.

Norvēģija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību, un kopš tā brīža veiksmīgi attīstās gan ekonomiskie, gan arī politiskie sakari. 1995.gadā notikušas vairākas vizītes, proti, Latviju apmeklējusi Norvēģijas Stortinga (parlamenta) prezidente Kirsti Kolle Grondāle, kā arī Norvēģijas parlamenta Ārlietu komisija. Pagājušajā gadā Latvijā oficiālā vizītē ieradās Norvēģijas aizsardzības ministrs Jorgens Kosmo.

I.Pomere,
Saeimas preses dienests

Norvēģijas premjerministrei —
Latvijas Ministru prezidents

Ministru prezidenta Andra Šķēles uzruna Norvēģijas biznesa dienu atklāšanā Norvēģijas premjerministres Grū Hārlemas Bruntlandes vizītes laikā otrdien, 23.aprīlī

Jūsu ekselence! Dārgie norvēģu viesi! Dāmas un kungi!

Norvēģijas premjerministres Grū Hārlemas Bruntlandes kundzes vizīte Latvijā man personīgi ir ļoti nozīmīgs notikums, jo tā ir pirmā ārvalstu vizīte, kad Latviju oficiāli apmeklē ārvalsts valdības vadītāja, kopš es esmu sācis pildīt Latvijas Ministru prezidenta pienākumus. Arī tas ir zīmīgi, ka tieši Norvēģijas premjerministre kā pirmā apmeklē mūsu valsti manas valdības darbības laikā. Tas lieku reizi apliecina, ka attiecības ar Ziemeļeiropas valstīm, konkrēti, ar Norvēģiju, ieņem nozīmīgu vietu mūsu ārpolitikā un to tālākai attīstībai tiks pievērsta īpaša uzmanība.

Tā kā viena no manas valdības prioritātēm ir valsts ekonomikas sakārtošana un pilnveidošana, kur nozīmīgu vietu ieņem ārvalstu investīciju piesaiste, tad man ir patiess prieks sveikt Norvēģijas uzņēmēju delegāciju, kas pavada premjerministri mūsu valstī. Norvēģija jau ir iekļāvusies Latvijas saimnieciskajā dzīvē. Par ierastu Latvijas ainavas iezīmi ir kļuvuši benzīntanki ar uzrakstiem “Statoil”, aizvien populārāki kļūst “Dressmen” tirgotie apģērbi. Tas viss, kā arī daudzi citi projekti liecina, ka Norvēģijas uzņēmēji prot atrast savu vietu Latvijā. Esmu pārliecināts, ka tas ir tikai sākums mūsu sadarbībai.

Vēl gribētu pieskarties valdības plāniem, kas varētu veicināt ārvalstu, tajā skaitā Norvēģijas, biznesa attīstības iespējas Latvijā.

Jūsu ekselence! Dāmas un kungi!

Man jāatzīst, ka, stājoties Latvijas valdības vadītāja amatā, es atrados neapskaužamā stāvoklī. Pēc neatkarības atjaunošanas veiksmīgi iesākto reformu gaitu, kuru bija iecerēts turpināt 1995.gadā, jūtami ietekmēja banku krīze. Tās sekas bija daļējs uzticības zudums Latvijas banku sistēmai. Nacionālais ienākums kritās aptuveni par 2%, strauji palielinājās budžeta deficīts, samazinājās valsts ieņēmumi. Pats par sevi saprotams, tā rezultātā potenciālo ārvalstu investoru interese par Latviju nevarēja strauji pieaugt. Arī vēlēšanu kampaņa, ar kuru pagājušajā gadā bija nodarbināti Latvijas politiskie spēki, neļāva pievērst pieteikamu uzmanību ekonomisko reformu realizācijai.

Tāpēc, stājoties savā amatā, es noformulēju galvenos Latvijas ekonomiskās politikas uzdevumus:

— panākt nacionālā ienākuma stabilu pieaugumu 5% apmērā gadā;

— 10 gadu laikā panākt Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā;

— kā jau minēju sākumā, padarīt Latviju pievilcīgu ārvalstu investoriem;

— nostiprināt finansu stabilitāti, nākamajā gadā sastādot bezdeficīta budžetu;

— veikt plaša mēroga privatizāciju.

Protams, ir vienkārši deklarēt šādus uzdevumus, bet daudzkārt grūtāk ir tos īstenot. Taču no savas puses varu apsolīt, ka valdība centīsies konsekventi īstenot šos uzdevumus. Kopā ar Latvijas Banku tiek plānots īstenot stingru fiskālo un monetāro politiku, kas palīdzētu veidot 1997.gada valsts budžetu kā bezdeficīta budžetu. Tiks konsekventi turpināta nacionālās valūtas brīvas konvertējamības un pilnīgi brīvas aprites principu lietošana. Šāda nostāja ir labvēlīga gan ārvalstu investoriem, gan brīvās tirdzniecības režīmam un, protams, veicina banku sistēmas attīstību.

Pēc 1995.gada banku krīzes valdība un centrālā banka ir būtiski pastiprinājusi komercbanku uzraudzību un prasības pret to darbību, ko nosaka jaunais Kredītiestāžu likums.

Mēs turpināsim īstenot tādu politiku, kas izveidotu Rīgu par Baltijas finansu centru, kurš apkalpo ne tikai vietējā reģiona finansu tirgu, bet arī darījumus starp Eiropas un NVS valstīm.

Viens no manas valdības ekonomiskās politikas stūrakmeņiem ir maksimāla valsts sektora uzņēmumu privatizācija. Privatizācijai nodoto uzņēmumu vidū ir tādi uzņēmumi kā “Latvenergo”, “Latvijas kuģniecība”, kura ir šāda veida uzņēmumu pirmajā desmitniekā pasaulē, Baltijas lielākais naftas termināls “Ventspils nafta” un daudzi citi. Līdz ar to pašlaik privatizācijas procesā atrodas vairāk nekā 300 valstij piederošu uzņēmumu, un tā ārvalstu ieguldītājiem, arī jums, dārgie norvēģu draugi, ir vienreizēja iespēja ienākt Latvijā, izmantojot esošo infrastruktūru un citus uzņēmuma aktīvus. Valsts “rokās” pašlaik iecerēts paturēt vienīgi dzelzceļu, pastu, lidostu un atsevišķus citus infrastruktūras objektus.

Jāatzīmē būtisks moments, ka šogad radām iespēju kopā ar uzņēmumu pirkt arī zemi, ja tā pieder valstij. Tas, manuprāt, sekmēs skaidru, juridiski reģistrētu īpašumtiesību nodrošināšanu. Ir iecerēts atcelt arī citus ierobežojumus, kas līdz šim pastāv zemes pirkšanā.

Ārvalstu investoru ienākšanu Latvijā atvieglos arī tādi mūsu plānotie labojumi likumdošanā, kas atcels praktiski visus ierobežojumus iegūt kontroli pār uzņēmumiem atsevišķās nozarēs, piemēram, darbībai ostās.

Sakarā ar to, ka Latvija ir salīdzinoši neliela valsts ar mazu iedzīvotāju skaitu, mūsu iekšējais tirgus ir neliels, tāpēc it īpaši svarīgi ir īstenot atklātu tirdzniecības un investīciju politiku.

Dāmas un kungi!

Man jāsaka, ka mums ir daudzi faktori, kas paaugstina Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspēju:

— tās ir mūsu dabas resursu iespējas — ģeogrāfiskais stāvoklis, meži, atsevišķi derīgie izrakteņi (māls, ģipsis, kūdra);

— tas ir mūsu kvalificētais un pagaidām vēl relatīvi lētais darbaspēks;

— tās ir zināšanas par NVS valstu tirgiem;

— tas ir liberālais finansu tirgus.

Sevišķu uzsvaru gribētu likt uz mūsu ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocībām. Pašlaik daudzas mūsu reģiona valstis cenšas reklamēt sevi kā “tiltu starp Rietumiem un Austrumiem”. Taču, domājams, nekļūdīšos, ja teikšu, ka mums ir pats izdevīgākais stāvoklis Baltijas jūras reģionā. Mums ir divas vistālāk ziemeļos esošas neaizsalstošās ostas — Ventspils un Liepāja, kā arī tranzīta konteineru termināls Rīgā. Šīs ostas ir saistītas ar attīstītu transporta infrastruktūru — cauruļvadiem, dzelzceļiem un autoceļiem.

Šis tranzīta koridors ir mūsu bagātība, un tā attīstībai tiks veltītas visas pūles gan politiskajā, gan ekonomiskajā jomā.

Lai veicinātu Latvijas ostu attīstību, ir paredzēts veidot brīvostas, izdarot labojumus likumdošanā.

Dāmas un kungi!

Kā jau minēju, viens no mūsu saimnieciskās attīstības un ārvalstu investīciju piesaistes faktoriem ir Latvijas darbaspēks, kurš ir pieteikoši kvalificēts un pašreiz salīdzinoši lēts. Ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība, pārtikas ražošana, mašīnbūve, elektrotehnika, elektronika, kokapstrāde un citas rūpniecības nozares, realizējoties mūsu iecerēm attiecībā uz veiksmīgu privatizāciju un ārvalstu investīcijām, varētu kļūt par konkurētspējīgām un peļņu nesošām nozarēm ne tikai mūsu reģionā, bet arī Eiropā. Protams, vēlreiz atkārtošos, vislielākās cerības mēs saistām ar stratēģiski virzītām ārvalstu investīcijām, kas sekmētu šo saimniecības nozaru attīstību un nestu peļņu pašiem investētājiem.

Dāmas un kungi!

Beidzot savu runu, gribētu novēlēt Norvēģijas biznesa dienu dalībniekiem veiksmīgu darbu, kas veicinātu mūsu sadarbību, un no savas puses apsolīt, ka, neskatoties uz mūsu iekšējām problēmām, mēs centīsimies darīt visu, lai ceļš, pa kuru Norvēģija ienāk Latvijā, būtu gluds, bez liekiem šķēršļiem un barjerām.

Pateicos par uzmanību!

Par Norvēģijas premjerministres un Latvijas Ministru prezidenta preses konferenci — 3.lpp.