"Mūs vieno vēlēšanās iestāties Eiropas Savienībā"

Atvadu preses konferencē

Par visnotaļ sekmīgu savu un savas valsts delegācijas vizīti Latvijā atzina Slovēnijas ārlietu ministrs Zorans Tālers vakar, 23.aprīlī, notikušajā preses konferencē. Zorans Tālers ļoti atzinīgi novērtēja savas vizītes laikā parakstīto Latvijas un Slovēnijas brīvās tirdzniecības līgumu. Viņš teica, ka Slovēnijas tirdzniecības apjoms ar citām valstīm pēc šāda līguma noslēgšanas pieaudzis par 40—50%. Ministrs izteica cerību, ka līdzīgs progress būs arī Slovēnijas tirdzniecībā ar Latviju.

Zorans Tālers pauda gandarījumu arī par savām sarunām ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Saeimas priekšsēdētāju Ilgu Kreitusi un Ministru prezidentu Andri Šķēli. Sarunu centrā bijusi abu valstu ciešāka sadarbība, kā arī Slovēnijas un Latvijas kopīga vēlme iestāties Eiropas Savienībā. “Mēs esam ieinteresēti uzturēt regulāru dialogu ar Latvijas valdību,” teica Zorans Tālers un piebilda, ka viņš ar Andri Šķēli esot pārrunājis iespēju organizēt kopīgu konferenci par ekonomiskās sadarbības iespējām, jo Slovēnijā pagaidām vēl slikti pazīst Latvijas firmas.

Savas uzrunas beigās Slovēnijas ārlietu ministrs apsveica latviešu tautu ar lielajām pārvērtībām, kas īstenotas Latvijā piecos gados. “Latvijai mūsu valstī ir ļoti pozitīvs imidžs,” uzsvēra Z.Tālers. “Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas 1994.gadā atzina Slovēnijas neatkarību. Jūsu neatkarības cīņa 1991.gadā iespaidoja arī mūsu atbrīvošanās procesu. Mēs no jums daudz mācījāmies,” sacīja Slovēnijas ārlietu ministrs.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs Zorana Tālera vizīti nosauca par vēsturisku — pēc savstarpējas valstiskās atzīšanas abas valstis tagad sāk reālu sadarbību. Nākamais sadarbības solis pēc Zorana Tālera vizītes būs Latvijas vēstnieka iecelšana Slovēnijas Republikā. V.Birkavs uzsvēra, ka ir likts juridiskais pamats abu valstu sadarbībai. Tiek izstrādāts līgums par starptautiskajiem autokravu pārvadājumiem, tiek gatavots parakstīšanai līgums par investīciju sekmēšanu un aizsardzību.

Atzīmējot faktu, ka Latvija jau ir ES asociēta valsts, bet Slovēnija vēl nav, Latvijas ārlietu ministrs teica: “Mēs gribam iespējami ātrāk redzēt Slovēniju kā asociēto locekli un pēc tam arī kā pilntiesīgu ES locekli. Mēs neesam konkurenti, mēs esam partneri.” Valdis Birkavs izteica pārliecību, ka abu valstu biznesa kontakti ir ļoti perspektīvi un ir aizsākta aktīva sadarbība.

Pēc tam “Latvijas Vēstneša” pārstāvis Slovēnijas ārlietu ministram uzdeva jautājumu: “Kad, pēc jūsu domām, Slovēnija varētu tikt uzņemta Eiropas Savienībā? Un kāds ir jūsu iespaids par Latvijas izredzēm šajā jomā?” Zorans Tālers, atbildot uz to, nosauca 2001.gadu. Šo gadu par savu galamērķi iestājai ES noteikusi Slovēnijas valdība, to deklarējis arī Slovēnijas parlaments.

Viesis visnotaļ optimistiski izteicās arī par Latvijas izredzēm iestāties Eiropas Savienībā. “Jums ir labi “advokāti” Eiropas Savienībā, īpaši no Ziemeļvalstīm,” teica Z.Tālers, piebilstot, ka viņa valstij šajā ziņā ir sliktāka situācija. “Ne visas ES valstis aizstāv Slovēnijas intereses, īpaši tas attiecas uz mūsu kaimiņvalsti Itāliju,” atzīmēja Zorans Tālers, tomēr paužot cerību uz pozitīvu rezultātu. Viņš arī izteica viedokli, ka lielākā daļa Slovēnijas iedzīvotāju varētu atbalstīt vēlmi iestāties NATO. Taču Slovēnijai nepieciešams NATO uzaicinājums iestāties, un tā esot sarežģīta procedūra. Vairākas Slovēnijas kaimiņvalstis ir NATO dalībnieces, un Slovēnija savukārt nekad nav bijusi NATO dalībvalsts — tie, pēc Z.Tālera domām, ir divi ļoti būtiski faktori, lai Slovēnija varētu cerīgi raudzīties uz izredzēm iestāties NATO.

Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, atbildot uz otru “LV” jautājumu, vai pēdējo nedēļu intensīvā vizīšu sērija no Viduseiropas valstīm (Čehija, Slovēnija, Slovakija) ir sagadīšanās vai arī liecina par noteiktu tendenci, teica: “Tas liecina par mērķtiecīgu Ārlietu ministrijas politiku Viduseiropas un Austrumeiropas virzienā.”

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors