DIPLOMĀTIJA

Islandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā —
Herdurs Bjarnasons (Hördur H.Bjarnasson)

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 23.aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis saņēma Islandes ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Herdura H.Bjarnasona akreditācijas vēstuli.

Svinīgajā ceremonijā vēstnieks teica runu, kurā cita starpā, uzsvēra:

“Islandes tauta cauri šī gadsimta gadu desmitiem ar patiesu līdzjutību un sapratni ir sekojusi Latvijas liktenim un sūtībai skarbajos apstākļos. Islande, tāpat kā Latvija, 1918.gadā kļuva neatkarīga valsts un atzina Latvijas neatkarību, toreiz ar Dānijas kroņa starpniecību. Šī atzīšana nekad nav atsaukta, neskatoties uz Latvijas okupāciju Otrā pasaules kara laikā un pēc tā. Nav brīnums, ka Islande, kas gadsimtiem ilgi ir cīnījusies par savu neatkarību, bija pirmā valsts, kura nodibināja oficiālas diplomātiskās attiecības ar Latviju un citām Baltijas valstīm.”

Atbildes uzrunā G.Ulmanis apsveica vēstnieku ar stāšanos amatā un uzsvēra, ka arī Latvija nekad neaizmirsīs Islandes drosmīgo soli, pirmajai atzīstot Latvijas neatkarību. “Esmu pārliecināts, ka mūsu valstu sadarbībai ir daudz kopīgu pamatu — Ziemeļvalstu padome, NATO, ekonomiskā joma,” norādīja G.Ulmanis.

Tālākā abu pušu sarunā H.H.Bjarnasons pastāstīja, ka Islande kā NATO dalībvalsts atbalsta NATO paplašināšanu, kā arī to, ka Baltijas valstīm jābūt pilntiesīgām partnerēm sarunās par iestāšanos šajā organizācijā. Vēstnieks piebilda, ka šajā jautājumā viens no galvenajiem faktoriem būs ASV nostāja. G.Ulmanis piekrita šim secinājumam.

Pārrunājot Islandes attieksmi pret Eiropas Savienību (Islande nav ES dalībvalsts), vēstnieks pastāstīja, ka Islandes politiķiem šobrīd nav pieņemama ES politika attiecībā uz zivsaimniecības nozari, kas arī ir galvenais šķērslis tam, kālab Islande nav ES dalībvalsts. Tā kā zivsaimniecība dod 70% no eksporta ienākumiem, Islandei nav pieņemama Briselē patlaban valdošā politika attiecībā uz šo nozari.

Prezidents un vēstnieks sarunā pieskārās arī Baltijas vienotībai, par ko H.H.Bjarnasons atzina:

“Tās ir lielas priekšrocības, ja Baltijas valstis var rīkoties kopīgi gan politikā, gan starptautiskajā arēnā. Pēc Otrā pasaules kara šo faktoru ir ņēmušas vērā arī Ziemeļvalstis, kuru atsevišķos viedokļus dažkārt nesadzird tik labi, cik visu valstu viedokli kopā. Pasaulē ir pierasts redzēt Baltijas valstis kā vienotas, un to arī no jums gaida nākotnē.”

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Vakar, 23. aprīli, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse tikās ar Islandes Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Herduru Bjarnasonu (Hördur Bjarnason), kurš iesniedza akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju, Herdurs Bjarnasons uzsvēra, ka Islande allaž ir sekojusi notikumu attīstībai Latvijā. Līdz šim Latvijas un Islandes sadarbība galvenokārt notikusi Ziemeļvalstu sadarbības ietvaros, taču, runājot par turpmāko, abas puses bija vienisprātis, ka īpaša vērība būtu jāvelta tieši parlamentārajiem sakariem, attīstot pieredzes apmaiņu starp parlamentu komisijām un deputātiem. Kā liecina pieredze, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka deputātu kontakti pēc tam dod labus rezultātus valdības sarunām.

Gan Islande, gan Latvija ar cerībām raugās uz tikšanos Visbijā, jo ar šī gada jūliju Latvija būs prezidējošā valsts Baltijas jūras valstu padomē. Latvija ļoti lielu nozīmi piešķir reģionālajai sadarbībai ekonomikā, tirdzniecībā, kā arī konkrētu projektu īstenošanā.

I.Pomere, Saeimas preses dienests

Herdurs Bjarnasons (Hördur H.Bjarnasson), Islandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1944.gada 20.februārī Reikjavikā. Studējis politoloģiju Makalestera koledžā (Minesotā), ieguvis bakalaura grādu politoloģijā un starptautisko attiecību maģistra grādu Minesotas universitātē.

No 1974.gada viņš strādāja Islandes Ārlietu ministrijā par pirmo sekretāru, bet 1977.gadā tika norīkots par pirmo sekretāru Islandes vēstniecībā Stokholmā. No 1980.gada H.Bjarnasons strādāja Briselē par pirmo sekretāru Islandes pārstāvniecībā NATO. Pēc gada uzņēmās padomnieka pienākumus. No 1984.gada līdz 1989.gadam viņš strādāja par padomnieku Islandes vēstniecībā ASV, bet 1989.gadā tika norīkots darbā Islandes Ārlietu ministrijas Aizsardzības departamentā. No 1990. līdz 1996.gadam H.Bjarnasons bija Islandes Ārlietu ministrijas protokola daļas vadītājs vēstnieka rangā. Šogad Herdurs Bjarnasons tika iecelts par Islandes vēstnieku Zviedrijā, arī turpmāk viņa rezidence atradīsies Sokholmā.

Herdurs Bjarnasons ir precējies, ģimenē ir divi bērni.

“LV” informācija. Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”