"Norvēģijai ir svarīgas visas valstis ap Baltijas jūru"

Abu premjeru preses konferencē

Vakar, 23.aprīlī, Norvēģijas Karalistes premjerministres oficiālās vizītes noslēgumā notika Grū Hārlemas Bruntlandes un Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Šķēles preses konference.

Uzrunājot žurnālistus, augstā viešņa izteica gandarījumu par savas vizītes norisi. Čpaši lielu iespaidu uz viņu esot atstājušas daudzās reformas, kas Latvijā īstenotas piecos gados kopš neatkarības atjaunošanas. Grū Hārlema Bruntlande uzsvēra, ka līdz ar sekmīgiem politiskajiem procesiem Latvijā viņu īpaši iepriecinot abu valstu ekonomisko kontaktu un tirdzniecības apjoma palielināšanās. “Norvēģijai ir svarīgas visas valstis ap Baltijas jūru,” sacīja premjerministre, izsakot nožēlu, ka veselu pusgadsimtu mūsu valstu kontakti bija pārtraukti.

Savukārt Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle atzīmēja, ka šī ir pirmā oficiālā ārvalsts valdības vadītāja vizīte viņa valdības laikā. A.Šķēle pauda gandarījumu, ka tā ir tieši Norvēģijas valdības vadītājas vizīte, jo šis fakts apliecina Latvijas ciešās saites ar Skandināviju. Ministru prezidents pateicās Norvēģijas valdībai par 1990. un 1991.gadā Latvijai sniegto palīdzību. “Latvijas politiskā atzīšana šodien jau vainagojusies daudzos sekmīgos ekonomiskās sadarbības projektos,” teica A.Šķēle, izsakot cerību, ka turpmāk abu valstu sadarbība attīstīsies vēl straujāk.

Žurnālistu jautājumiem atvēlētajā preses konferences daļā “Latvijas Vēstneša” pārstāvis Norvēģijas Karalistes premjerministrei vaicāja: “Kā jūs redzat savas valsts nākotni — Eiropas Savienībā vai ārpus tās?”

Šo jautājumu es pārrunāju arī ar Latvijas Valsts prezidentu un Ministru prezidentu,” teica Grū Hārlema Bruntlande. “Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai tagad, kad norvēģu tauta referendumā pateica “nē” Eiropas Savienībai, mēs apzinātos savu ekonomisko situāciju mūsdienu Eiropā. Mēs jau tagad daļu savas eksportprodukcijas sūtām uz ES valstīm, līdz ar to ekonomiski piedalāmies Eiropas Savienībā. Norvēģu tauta ir pieņēmusi savu negatīvo lēmumu, taču mums jāturpina darboties Eiropas ekonomiskajās struktūrās, lai Norvēģija ar laiku varētu kļūt pilntiesīga ES locekle.”

Otrs “Latvijas Vēstneša” jautājums bija par Norvēģijas attiecībām ar Krieviju. “Jūsu valstij ir robeža arī ar Krieviju. Agrāk tā bija robeža ar Padomju Savienību. Kad jūsu tauta jutās vai jūtas drošāk — pirms vai pēc PSRS sabrukuma?”

“Es dodu priekšroku pašreizējai situācijai,” atbildēja Grū Hārlema Bruntlande. “Un ne vien tāpēc, ka Baltijas valstis tagad ir brīvas. Arī tāpēc, ka Padomju Savienības vietā tagad ir Krievija. Mēs jau kopš 1990.gada sadarbojamies ar šo valsti. Un mūsu attieksme pret to ir izmainījusies tāpat kā jebkurā Eiropas valstī.”

Atbildot uz citiem žurnālistu jautājumiem, Norvēģijas premjerministre teica, ka svarīgākie priekšnoteikumi bezvīzu režīma ieviešanai starp mūsu valstīm ir stingra Latvijas robežu kontrole un pievienošanās starptautiskajai konvencijai par bēgļiem.

Premjerministrei tika vaicāts, cik reāla Latvijai būtu Norvēģijas dabasgāzes saņemšana pa cauruļvadu caur Zviedriju un Somiju. Viņa atbildēja, ka Norvēģija šo gāzes vadu varētu sākt būvēt tad, kad Zviedrija būs pieņēmusi lēmumu par Norvēģijas dabasgāzes izmantošanu. Tad Norvēģija savu dabasgāzi verētu piegādāt arī visam Baltijas reģionam. “Mēs šo lēmumu gaidām jau 15 gadus,” sacīja Grū Hārlema Bruntlande. “Iespējams, ka beidzot tas būs.”

Žurnālisti augstajai viešņai vēl vaicāja, vai Krievijas Federācijas prezidenta Jeļcina nesenās vizītes laikā Norvēģijā ticis runāts par NATO. “Jā,” atbildēja Grū Hārlema Bruntlade. “Viņš runāja par to un atkārtoja tos pašus vārdus, ko bija teicis savos publiskajos paziņojumos. Es viņam savukārt paskaidroju, ka NATO ir demokrātiska aizsardzības organizācija, kas nevienu neapdraud. Un lēmumus par šīs organizācijas attīstību pieņem NATO dalībvalstis. Un neviens cits.”

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Izstādē "Deviņi norvēģi Rīgā"

Oficiālās vizītes laikā Latvijā Norvēģijas Karalistes premjerministre Grū Hārlema Bruntlande un viņas pavadoņi pirmdienas pēcpusdienā ieradās arī Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā. Atklājot izstādi “Deviņi norvēģi Rīgā”, premjerministre atzīmēja, ka kultūrai arvien bijusi ievērojama loma saiknes stiprināšanā starp norvēģiem un latviešiem. Jura baznīcas plašajām velvēm pieskaņojas norvēģu mākslinieku gobelēni, gleznas, grafika, zīmējumi, arī modes dizains. Tā ir mūsdienīga māksla, bet tajā var apjaust Norvēģijas kultūras, vēstures un tautas mākslas tradīciju ietekmi. Izstāde tapusi, pateicoties Norvēģijas Starptautiskajai kultūras apmaiņas asociācijai, Hordalandas Starptautiskajai mākslas galerijai, kā arī Norvēģijas Karalistes vēstniecībai Latvijā. Izstāde būs atvērta līdz 12. maijam.

Aina Adermane
Foto: Harijs Burmeistars