Ministru kabineta 23.aprīļa sēdes starplaikā

Ekonomikas ministra Guntara Krasta
un finansu ministra Aivara Gunta Kreitusa
atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vakar, Ministru kabineta sēdei turpinoties, atsevišķi ministri atnāca uz sarunu ar preses pārstāvjiem. Vispirms visus iepriecināja rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ēriks Kaža, paziņojot, ka sakarā ar Latvijas valsts hokeja komandas iegūto pirmo vietu pasaules čempionāta “B” grupā, valdība nolēmusi piešķirt 80 tūkstošus latu Hokeja federācijai, lai prēmētu mūsu hokejistus un arī lai vismaz daļēji segtu izdevumus, kas bija saistīti ar nacionālās izlases līdzdalību šajā turnīrā Nīderlandē. Minētā summa, kā paskaidroja A.G.Kreituss, ņemta no Finansu ministrijas rezervēm, kas bijis iespējams, pateicoties samērā labai budžeta izpildes gaitai. Turklāt nav bijuši ar lielām bažām gaidītie pavasara plūdi, kas būtu prasījuši visai prāvus līdzekļus no valsts kases.

Pēc tam Aivars Guntis Kreituss runāja par valdības sēdē nolemto attiecībā uz finansu lietām:

— Ministru kabinets akceptēja noteikumus par apliekamā ienākuma noteikšanu no vērtspapīru pārdošanas un grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Valdība solīja, ka ieviesīs lielāku kārtību attiecībā uz nodokļiem un nodevām. Tāpēc tika sagatavoti labojumi 14 likuma pantos. Viens no būtiskākajiem labojumiem saistīts ar to, ka līdz šim banku bankrota un citos kļūmīgos gadījumos uzņēmēji izrādījās samaksājuši nodokļus vienreiz, bet pēc tam tos iekasēja otrreiz, turklāt vēl aprēķinātas visādas soda naudas. Tagad problēma ir lielā mērā atrisināta. Piemēram, 2.pantā paredzēts novērst nelikumīgu nodokļu un nodevu uzlikšanu un piemērošanu. 6.pantā ir tādi papildinājumi — tikai nodokļu administrācijas institūcijām ir tiesības administrēt nodokļus un veikt nesamaksāto nodokļu piedziņu. Tāpat nodokļu administrācija nevar atteikties no savām nodokļu prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī nodot savas tiesības jebkurai citai personai. Jaunā redakcijā paredzēts izteikt 25.pantu tā, lai kopumā sakārtotu nodokļu parādu dzēšanas jautājumu. 24. un 25.pants izstrādāti, neparedzot vispārējo nodokļu parādu, pamatparādu, pamatparādu palielinājumu, nokavējumu naudas dzēšanu. Pirmkārt, jārēķinās ar to, ka daudzi uzņēmumi, arī privatizētie un privatizējamie, savas saistības ir jau pilnībā vai daļēji izpildījuši. Te ir tas bīstamais moments, ka, vienai daļai atļaujot kaut ko nemaksāt, piemērojot kaut kādas atlaides un tā tālāk, tie, kas jau ir privatizēti vai privatizējušies, sāks prasīt atpakaļ savu nomaksāto naudu. Kur tad tādā gadījumā budžetā tā nauda radīsies?

Atkal radīsies strīdīgas situācijas. Tāpēc tiem neko nevajadzētu atpakaļ maksāt. Vajadzētu maksāt tikai patiešām smagos gadījumos. Tātad nav vēlama nepamatota parādu dzēšana, lai neradītu visādas grūtības.

29.pants ir saistīts ar bankām, proti, kā rīkoties uzņēmumu bankrota, likvidācijas un sanācijas gadījumos. Vienā no šī panta daļām ir risināta problēma, kas saistīta ar nodokļu maksātājiem, kuri kļuva par nodokļu maksājumu parādniekiem savu darījumu partneru — bankas — nekorektas rīcības dēļ. Tātad nodokļi tika pārskaitīti uz banku, un vienas dienas laikā tai vajadzēja tos iemaksāt budžetā, bet nekas tamlīdzīgs netika darīts. Tā nauda tika paturēta mēnešiem ilgi, līdz bankas paputēja. Un tagad Valsts ieņēmumu dienests aprēķina šo nodokļu parādu otrreiz. Par visiem šiem jautājumiem jau ir bijuši lieli strīdi, kas atspoguļojušies avīzēs. 30.pants paredz paplašināt to personu loku, uz kuriem attiecas skaidrās naudas pielietošanas ierobežojumi.

Galvenais secinājums — pieņemot likumprojektu, valsts budžeta ieņēmumi no šādas rīcības varētu palielināties par 1,5—2 miljoniem latu mēnesī. Tāda ir aptuvena kalkulācija. Un tas nepavisam nav tik maz.

Cits jautājums bija saistīts ar vērtspapīriem. Tuvākajā laikā par vērtspapīriem vispār būs diezgan lielas diskusijas, jo acīmredzot vajadzēs padarīt līdz galam to, ko Saeima bija iecerējusi. Drīz mums būs jāķeras pie Vērtspapīru komitejas izveidošanas. Tā lieta ir ieilgusi. Budžetā tam nauda ir atvēlēta — 150 tūkstoši latu. Tajā virzienā tiek strādāts.

Tāpēc tika pieņemti noteikumi par uzņēmumu apliekamā ieņēmuma noteikšanu no vērtspapīru pārdošanas. Noteikumu projektā ir teikts par rezidentu un patstāvīgo pārstāvniecību apliekamo ienākumu no vērtspapīru kā ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas. Nu, rezidenti un patstāvīgās pārstāvniecības maksā nodokļus par ienākumiem no vērtspapīru pārdošanas pēc 25 procentu likmes, bet nerezidenti — pēc 10 procentu likmes.

Tika izskatīts jautājums par konfiscētas mantas novērtēšanu, uzskaiti un realizāciju. Tur bija vesela virkne uzlabojumu. Tas ir dokuments, kur precīzāk noteikts, kā Valsts ieņēmumu dienestam jārīkojas attiecībā uz šīm glabāšanas vietām un visu pārējo — kādā veidā un kad tiek veikta konfiscētās mantas realizācija. Par mantas realizāciju, manuprāt, turpināsies strīdi. Es esmu par to, ka tā manta, tostarp tabakas izstrādājumi, ir jārealizē. Bet šis jautājums saistāms ar procentuālo atlīdzību.

Pēc tam žurnālistus par valdības sēdē pieņemtajiem lēmumiem informēja Guntars Krasts:

— Tika akceptēts likumprojekts par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un kopumā deviņi grozījumi ar to saistītos likumos. Pie šīs paketes Ekonomikas ministrija ir strādājusi trīs mēnešus. Jāsaka, ka likumprojekts ir smagi nācis, bet jādomā — labi nācis. Šī nupat valdībā akceptētā varianta izstrādē aktīvi piedalījās Pasaules bankas eksperti, tika izveidota īpaša darba grupa, kas noteiktajos termiņos sekmīgi tika galā ar uzdevumu. Jāsaka, ka šim likumam īpaši būtiska nozīme varētu būt Latvijas uzņēmējdarbības sakārtošanā. Manā uztverē tam ir tik liela nozīme, ka, savas ministra darba gaitas uzsākot, es to nodēvēju par vienu no stūrakmeņiem. Presē mani par to pavilka uz zoba, piebilstot, ka viena no jaunā ekonomikas ministra pamatinteresēm esot radīt bankrotu ekonomiku, iestājoties par bankrotu likumu. Bet tā tas tiešām ir, ka bankrots ir normālas saimnieciskās darbības sastāvdaļa. Jāpanāk, lai ne visai veiksmīgā biznesā ieguldītā nauda iespējami drīzāk atgrieztos uzņēmējdarbības apritē. Šī nostādne tad arī bija pamatā, Ekonomikas ministrijas izveidotajai darba grupai formulējot likumprojekta pamatidejas. Uzsverot naudas un citu līdzekļu ātru un efektīvu atgriešanos ekonomiski aktīvā apritē. Tas bija mūsu darba pamatprincips.

Šis likums regulē Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību (izņemot kredītiestādes, kurām ir savs likums) un daļēji arī apdrošināšanas sabiedrību darbību. Apdrošināšanas sabiedrībām patlaban tiek izstrādāts atsevišķs likums. Pamatmērķis ir celt un nodrošināt saimniecisko disciplīnu un uzņēmumu savstarpējo ekonomisko attiecību disciplīnu, kā arī panākt iesaldēto resursu maksimāli ātru atgriešanos saimnieciskajā apritē.

Atkal radīsies strīdīgas situācijas. Tāpēc tiem neko nevajadzētu atpakaļ maksāt. Vajadzētu maksāt tikai patiešām smagos gadījumos. Tātad nav vēlama nepamatota parādu dzēšana, lai neradītu visādas grūtības.

29.pants ir saistīts ar bankām, proti, kā rīkoties uzņēmumu bankrota, likvidācijas un sanācijas gadījumos. Vienā no šī panta daļām ir risināta problēma, kas saistīta ar nodokļu maksātājiem, kuri kļuva par nodokļu maksājumu parādniekiem savu darījumu partneru — bankas — nekorektas rīcības dēļ. Tātad nodokļi tika pārskaitīti uz banku, un vienas dienas laikā tai vajadzēja tos iemaksāt budžetā, bet nekas tamlīdzīgs netika darīts. Tā nauda tika paturēta mēnešiem ilgi, līdz bankas paputēja. Un tagad Valsts ieņēmumu dienests aprēķina šo nodokļu parādu otrreiz. Par visiem šiem jautājumiem jau ir bijuši lieli strīdi, kas atspoguļojušies avīzēs. 30.pants paredz paplašināt to personu loku, uz kuriem attiecas skaidrās naudas pielietošanas ierobežojumi.

Galvenais secinājums — pieņemot likumprojektu, valsts budžeta ieņēmumi no šādas rīcības varētu palielināties par 1,5—2 miljoniem latu mēnesī. Tāda ir aptuvena kalkulācija. Un tas nepavisam nav tik maz.

Cits jautājums bija saistīts ar vērtspapīriem. Tuvākajā laikā par vērtspapīriem vispār būs diezgan lielas diskusijas, jo acīmredzot vajadzēs padarīt līdz galam to, ko Saeima bija iecerējusi. Drīz mums būs jāķeras pie Vērtspapīru komitejas izveidošanas. Tā lieta ir ieilgusi. Budžetā tam nauda ir atvēlēta — 150 tūkstoši latu. Tajā virzienā tiek strādāts.

Tāpēc tika pieņemti noteikumi par uzņēmumu apliekamā ieņēmuma noteikšanu no vērtspapīru pārdošanas. Noteikumu projektā ir teikts par rezidentu un patstāvīgo pārstāvniecību apliekamo ienākumu no vērtspapīru kā ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas. Nu, rezidenti un patstāvīgās pārstāvniecības maksā nodokļus par ienākumiem no vērtspapīru pārdošanas pēc 25 procentu likmes, bet nerezidenti — pēc 10 procentu likmes.

Tika izskatīts jautājums par konfiscētas mantas novērtēšanu, uzskaiti un realizāciju. Tur bija vesela virkne uzlabojumu. Tas ir dokuments, kur precīzāk noteikts, kā Valsts ieņēmumu dienestam jārīkojas attiecībā uz šīm glabāšanas vietām un visu pārējo — kādā veidā un kad tiek veikta konfiscētās mantas realizācija. Par mantas realizāciju, manuprāt, turpināsies strīdi. Es esmu par to, ka tā manta, tostarp tabakas izstrādājumi, ir jārealizē. Bet šis jautājums saistāms ar procentuālo atlīdzību.

Pēc tam žurnālistus par valdības sēdē pieņemtajiem lēmumiem informēja Guntars Krasts:

— Tika akceptēts likumprojekts par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un kopumā deviņi grozījumi ar to saistītos likumos. Pie šīs paketes Ekonomikas ministrija ir strādājusi trīs mēnešus. Jāsaka, ka likumprojekts ir smagi nācis, bet jādomā — labi nācis. Šī nupat valdībā akceptētā varianta izstrādē aktīvi piedalījās Pasaules bankas eksperti, tika izveidota īpaša darba grupa, kas noteiktajos termiņos sekmīgi tika galā ar uzdevumu. Jāsaka, ka šim likumam īpaši būtiska nozīme varētu būt Latvijas uzņēmējdarbības sakārtošanā. Manā uztverē tam ir tik liela nozīme, ka, savas ministra darba gaitas uzsākot, es to nodēvēju par vienu no stūrakmeņiem. Presē mani par to pavilka uz zoba, piebilstot, ka viena no jaunā ekonomikas ministra pamatinteresēm esot radīt bankrotu ekonomiku, iestājoties par bankrotu likumu. Bet tā tas tiešām ir, ka bankrots ir normālas saimnieciskās darbības sastāvdaļa. Jāpanāk, lai ne visai veiksmīgā biznesā ieguldītā nauda iespējami drīzāk atgrieztos uzņēmējdarbības apritē. Šī nostādne tad arī bija pamatā, Ekonomikas ministrijas izveidotajai darba grupai formulējot likumprojekta pamatidejas. Uzsverot naudas un citu līdzekļu ātru un efektīvu atgriešanos ekonomiski aktīvā apritē. Tas bija mūsu darba pamatprincips.

Šis likums regulē Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību (izņemot kredītiestādes, kurām ir savs likums) un daļēji arī apdrošināšanas sabiedrību darbību. Apdrošināšanas sabiedrībām patlaban tiek izstrādāts atsevišķs likums. Pamatmērķis ir celt un nodrošināt saimniecisko disciplīnu un uzņēmumu savstarpējo ekonomisko attiecību disciplīnu, kā arī panākt iesaldēto resursu maksimāli ātru atgriešanos saimnieciskajā apritē.

Pēc tam Guntars Krasts atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai jūsu rīcībā, Krasta kungs, ir informācija, cik daudzi uzņēmumi ir likvidēti saskaņā ar iepriekšējo likumu? Cik ilgā laikā saskaņā ar jauno likumu uzņēmums varētu tikt atzīts par maksātnespējīgu?

Guntars Krasts: — Tas, protams, ir ļoti individuāli. Viss atkarīgs no tā, cik lieli resursi ir palikuši sadalīšanai, kā izlemj kreditoru sapulce, kas uzņemas galveno funkciju uzņēmuma likvidēšanas procesā, cik ilga būs prioritāšu saskaņošana, līdzekļu piedziņa un tā tālāk. Taču šis jaunais likums skaidri definē visus līdzekļu sadalīšanas virzienus un prioritātes. Būs pilnīga skaidrība, vai uzņēmums likvidējams vai ne, kā saukt vainīgos pie atbildības, ja tas ir nepieciešams. Process katrā ziņā būs paātrināts, un lietas tiks novestas līdz galam.

Iepriekšējā likuma efektivitāti raksturo tas, ka neviens līdz šim nav tiesāts par ļaunprātīgu bankrotu un negodīgu rīcību. Cik lietas jau ir novestas līdz galam, — nezinu. Varbūt kādas desmit, un arī tas būtu daudz. Lietas ir ierosinātas, tā saka juristi, bet neviena vēl nav novesta līdz atrisinājumam.

Jautājums: — Vai šis likumprojekts tiks virzīts Saeimā steidzamības kārtībā?

Guntars Krasts: — Jā, ir paredzēts šo likumu virzīt Saeimā steidzamības kārtībā. Mēs izmantosim visas Ministru kabineta iespējas, lai šis likums pēc iespējas ātrāk tiktu izskatīts Saeimā.

Valdību veidojošās frakcijas ar likumprojektu jau iepazinās. Tas ir ļoti sarežģīts likums, jo satur ļoti daudzas atsauces uz citiem likumiem un satur desmit labojumus citos likumos un normatīvajos aktos. Vai Saeimas frakcijas jau iepazinušās ar šo likumprojektu, to es nezinu. Tā kā Saeima paredzējusi šo likumprojektu izskatīt trīs mēnešos, tad tā stāšanās spēkā sagaidāma visai ātri.

Jautājums: — Sakiet, lūdzu, kuri punkti vēl spēkā esošajā likumā par uzņēmuma maksātnespēju un bankrotu jūs kā ekonomikas ministru visvairāk neapmierina?

Guntars Krasts: — Vecais, 1991. gada, likums ir pierādījis, ka tas nedarbojas. To jau apliecina fakts, ka tikai desmit uzņēmējsabiedrības ir atzītas par maksātnespējīgām. Iepriekšējā likumā bija 40 pantu, jaunajā — 132 panti. Jaunais likums būs daudz detalizētāk reglamentējošs. Šis likumprojekts atbilst Eiropas standartiem. Tā sagatavošanā piedalījās Rietumvalstu eksperti un tika ņemtas vērā tās kļūdas un pieredze, kas uzkrātas gan pie mums, gan Rietumos darbā ar šādiem likumiem. Mūsu jaunais likums pēc apjoma un regulējošo funkciju skaita vairāk atbilst Vācijas likuma regulējošo funkciju skaitam un apjomam.

Ja runā par galvenajiem trūkumiem vecajā likumā, tad teikšu, ka tas bija pārāk vispārīgs, daudzas institūcijas tur netika pienācīgi regulētas, nebija izstrādāts maksātnespējas procesa mehānisms, nebija skaidri formulēti noteikumi, lai vispār uzsāktu tiesas lietas pat maksātnespēju. Iepriekšējais likums nenovērsa iespējas manipulēt ar finansu dokumentiem. Ņoti lēns bija debitoru īpašuma atdošanas process, administratora atalgojums nebija atkarīgs no viņa darbības efektivitātes likvidējamajā uzņēmumā, arī tiesa nevarēja kontrolēt šī administratora darbību. Visi mūsu mēģinājumi jauno likumu radīt uz iepriekšējā likuma bāzes bija neveiksmīgi — tik ļoti nepilnvērtīgs bija iepriekšējais likums.

Jautājums: — Ņoti veiksmīgi šāds likums tika izstrādāts Igaunijā. Kā tika izmantota igauņu pieredze? Kā zināms, šim jaunajam likumam vajadzēja būt gatavam jau pagājušā gada 1. jūnijā, tā bijušais premjers Māris Gailis bija solījis Starptautiskajam valūtas fondam. Sakiet, lūdzu, kādi bija valūtas fonda ieteikumi šī likumprojekta veidošanas gaitā?

Guntars Krasts: — Igaunijas likumā ir 110 pantu. Šī likuma mīnusi, kas ir atklājušies tā praktiskajā darbībā, tika ņemti vērā, sagatavojot mūsu likumprojektu.

Starptautiskā valūtas fonda memorands, ko mēs nesen parakstījām, paredzēja šī jaunā likuma iesniegšanu Saeimā līdz 15. aprīlim. Tehnisku iemeslu dēļ šis dokuments aizkavējās, taču mēs viegli vienojāmies ar valūtas fondu par termiņa pārcelšanu uz 30. aprīli. Es uzskatu, ka mums nebūs problēmu to izdarīt.

Jautājums: — Sakiet, lūdzu, kas jaunajā likumā tiek uzskatīts par prioritātēm, lai atgūtu parādus no debitoriem?

Guntars Krasts: — Prioritātes pakārtojas idejai pēc iespējas ātrāk piedzīt no debitoriem naudu un ātrāk to laist aktīvā apritē. Ir ieviests jauns jēdziens — kreditora pirmās tiesības, tas nodrošina šī kreditora tiesības pirmajam saņemt savu daļu bez procentiem. Šie kreditori ir nodrošināti ar ķīlām. Tā ir pirmā prioritāte. Otrajā prioritāšu grupā ietilpst kreditori, kas var pretendēt uz savas daļas saņemšanu, ievērojot noteikumus, kas skar strādājošo sociālā nodokļa maksājumus, algas parādus un citus. Ar šīm prioritātēm vislabāk var iepazīties, izlasot 108. pantu par maksājumu secību.

Starptautiskais valūtas fonds mūs vispār kritizēja par šī panta sociālo ievirzi maksājumu secības izkārtošanā.

Jautājums: — Krasta kungs, jūs drīzumā dodaties uz Dienvidāfrikas Republiku. Kāds labums Latvijas ekonomikai būs no šī brauciena?

Guntars Krasts: — Šo braucienu pilnībā apmaksā Apvienotās Nācijas, un vispār — ne es, ne Ekonomikas ministrijas darbinieki līdz šim vēl nav tērējuši valsts naudu braucieniem uz ārzemēm.

Es došos uz konferenci, kas notiek reizi piecos gados. Tā būs par jaunattīstības valstu un to valstu, kuru ekonomika atrodas pārejas procesā, mijiedarbību un tās virzieniem līdz šā gadsimta beigām. Konferences laikā man plānotas darba tikšanās ar vairāku valstu ekonomikas ministriem.

Mintauts Ducmanis,
Vairis Ozols,
“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 23. aprīļa preses konferencē Valdības namā