SVĒTKI UN GODADIENAS

Izraēlas valsts un tautas svētki

Šodien, 24.aprīlī, Izraēlas valsts un tauta svin savus nacionālos svētkus

Izraēlas valsts dibināta 1948.gadā. Tās teritorija (27 817 km2) ir 2,3 reizes mazāka nekā Latvija, taču Izraēlā dzīvo apmēram 5,5 miljoni cilvēku — ebreji, arābi, druzi u.c. tautību cilvēki.Kopš valsts dibināšanas Izraēla ir uzņēmusi gandrīz 2,5 miljonus imigrantu, kuru skaits trīskārt pārsniedz Izraēlas iedzīvotāju skaitu valsts neatkarības iegūšanas laikā.

Valsts izdevumi veselības aizsardzībai Izraēlā pieauguši no 5,4 procentiem nacionālā kopprodukta vērtības 1970.gadā līdz 8,2 procentiem tagad. Izraēlā vidējais mūža ilgums sievietēm ir 79,1 gads, vīriešiem — 75,3 gadi. Zīmīga ir Izraēlas izglītības sistēmas attīstība. Piemēram, 1980.gadā 18,7 procenti Izraēlas iedzīvotāju izglītībai bija veltījuši 13 un vairāk gadus, bet pērn šis skaitlis bija jau 29,9 procenti. Gandrīz visi trīs un četrus gadus veci bērni Izraēlā apgūst kādu pirmsskolas mācību programmu, un 53 procenti Izraēlas jauniešu 1995.gadā studēja augstskolās. Deviņdesmitajos gados Izraēla sasniedza vienu no proporcināli visaugstākajiem iekšzemes kopprodukta līmeņiem Rietumu pasaulē. 1980.gadā Izraēlas iekšzemes kopprodukts bija 5010 ASV dolāru uz katru iedzīvotāju, bet 1996.gadā tas ir sasniedzis 13 374 ASV dolārus. Par attīstības tendencēm Izraēlā liecina arī starptautiskais tūrisms, kas ir svarīgs ienākumu avots. Tūristu skaits valstī pieaudzis no 114 tūkstošiem 1960.gadā līdz 1 miljonam 839 tūkstošiem pērn.

Svētku priekšvakarā "Latvijas Vēstneša" pārstāvis tikās ar Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Tovu Herclu

— Tā jau mums ir tāda kā tradīcija — tikties šajā Izraēlas svētku reizē. Taču gribas ko dzirdēt arī par jaunākajiem notikumiem jūsu valstī, piemēram, ja par vērtējamo laika posmu pieņemam divpadsmit mēnešus jeb gadu kopš iepriekšējās Neatkarības dienas.

— Notikumu bijis patiešām daudz. Izraēlā nemitīgi notiek kas jauns, mūsu valsts ik mirkli ir attīstībā. Diemžēl notiek arī nepatīkamas lietas. Šīs iepriekšējās nedēļas bija visai nemierīgas: bijām iesaistīti pašaizsardzības akcijās Libānā. Protams, mums tas nav patīkami. Taču ko darīt, ja visi mūsu diplomātiskie centieni negūst atbalsi, ja teroristi turpina uzbrukt mums no Dienvidlibānas, ja mēs redzam, ka diplomātiskā ceļā nav iespējams apturēt teroristu uzbrukumus no Dienvidlibānas. Mēs veicām bruņotas akcijas, kuru mērķis bija novērst šos pastāvīgos draudus iedzīvotājiem Izraēlas ziemeļos. Protams, mēs izmantojam arī visas diplomātiskās metodes, lai apturētu teroristu uzbrukumus. Mēs bijām spiesti izšķirties par militārām akcijām pēc tam, kad Izraēla apmēram trīs mēnešus bija pacietīgi gaidījusi un cerējusi, ka situāciju izdosies normalizēt ar diplomātiskiem līdzekļiem.

Jāatzīmē, ka šajā aizvadītajā gadā, par ko jūs runājat, mēs panācām būtisku progresu miera procesa nostiprināšanā ar mūsu kaimiņiem arābiem. Ir noslēgti līgumi ar vairākām arābu valstīm par Izraēlas misiju atklāšanu, un tas ir ļoti svarīgi. Ammānā, Jordānijā, tagad darbojas Izraēlas vēstniecība. Protams, arī Izraēlā tagad darbojas Jordānijas vēstniecība. Vērojams progress mūsu sarunās ar palestīniešiem. Ceram, ka viņi drīzumā izpildīs savas saistības, lai izslēgtu tos palestīniešu nacionālās valdības grupējumus, kas joprojām aicina uz Izraēlas iznīcināšanu. Tas ir pats būtiskākais priekšnoteikums, lai varētu turpināt miera procesu ar palestīniešiem. Abas puses jau ir vienojušās par to. Mēs pildām savas saistības, taču ar nosacījumu, ka viņi izpildīs savējās.

Diemžēl aizvadītajā gadā mums bija jāsastopas ar ļoti spēcīgu terorisma eskalāciju pret Izraēlas civiliedzīvotājiem. Es domāju, visi vēl atceras, kā tika uzspridzināti divi autobusi ar civiliedzīvotājiem, tāpat sprādzienu tirdzniecības centrā. Pēc tam Izraēla veica vairākus piesardzības pasākumus, izlemjot, kuriem palestīniešiem atļaut brīvi iekļūt Izraēlā. Mēs saprotam, ka šāds lēmums saistīts ar zināmām ekonomiskām grūtībām. Ceram, ka Arafata kungs un citi palestīniešu līderi turpinās veikt konkrētus pasākumus teroristu savaldīšanai. Izraēla ir spērusi ļoti enerģiskus soļus terorisma pārtraukšanai. Pirms dažām nedēļām Izraēlas premjerministrs apmeklēja vairākas Persijas līča valstis. Tagad Izraēlai ir diplomātiskais pārstāvis Tunisijā.

Protams, nevar aizmirst traģisko notikumu — mūsu premjerministra Ichaka Rabina slepkavību. Amerikāņi vēl aizvien atceras vietu, kur tika nošauts Džons Kenedijs, tāpat ikviens izraēlietis atceras, kur tika nošauts Ichaks Rabins. Tas manai valstij bija tiešām liels zaudējums. Protams, Izraēlā, tāpat kā daudzās citās valstīs, bija politiskas domstarpības. Taču mēs nevarējām iedomāties, ka viens izraēlietis varētu ņemt rokās ieroci un šo domstarpību vārdā noslepkavot premjerministru! Mēs ceram, ka šis gadījums mums būs mācījis lielāku iecietību politisko domstarpību risināšanā.

Ņoti būtiski, ka ekonomikas jomā mūsu valsts turpinājusi sekmīgi augt un attīstīties. Mūsu ekonomikas efektivitātes pieaugums šajā laikā pārsniedzis visas cerības. Pateicoties miera sekmēšanas procesam un tam, ka uzlabojusies kopējā gaisotne, ar kopuzņēmumu un starptautisko sabiedrību starpniecību ārkārtīgi strauji palielinājies ārvalstu investīciju pieplūdums Izraēlas ekonomikā. Tagad viņi jūt, ka Izraēlā var investēt naudu, un arī nekavējas to darīt. Es domāju, tas ir pilnīgi saprotams. Jāpiebilst, ka pēdējā laikā teroristu uzbrukumi šo procesu cenšas pavērst atpakaļ. Šeit ir jāsaskata it kā divi Izraēlas attēli — mazais un lielais. Lielais attēls nepārprotami rāda Izraēlas augšupeju. Tas rāda, ka Izraēla ir ieņēmusi savu vietu vēsturē. Ir panākts miers ar Ēģipti, ar Jordāniju. Izraēla iesaistījusies miera procesā ar palestīniešiem. Tiesa, ar Sīriju šis process vēl joprojām ir gauss. Tāda ir situācija mūsu nacionālo svētku priekšvakarā.

— Kā jūsu tauta šogad svinēs savus svētkus?

— Visumā tāpat kā parasti. Jācer, ka tā būs mierīga diena. Izraēlieši šajā dienā mēdz doties piknikos. Šis ir burvīgs laiks, kad nav ne pārāk karsts, ne pārāk auksts, turklāt viss zied.

Taču iepriekšējā diena Izraēlā ir kritušo karavīru piemiņas diena. Arī aizvadītajā gadā mūsu karavīri ir zaudējuši dzīvību. Tāpēc šī piemiņas diena mums ir ļoti nozīmīga. Jā, tāds īpatnējs savienojums: nacionālie svētki tūlīt pēc kritušo karavīru piemiņas dienas. No lielām sērām uz lielu prieku. Bet tāda ir dzīve, tāda bijusi mūsu valsts vēsture. Arī vēstniecībā Rīgā mūsu nacionālo svētku priekšvakarā notiek kritušo Izraēlas karavīru piemiņas pasākums. Piemiņas pasākumi šajā dienā notiek Izraēlas pārstāvniecībās visā pasaulē. Ir ļoti svarīgi mums, kas esam tālu no dzimtenes, šajā sēru dienā būt kopā. Dzīvē ir gan priecīgi, gan skumji brīži. Un skumjos vai dramatiskos brīžos ir īpaši svarīgi būt kopā ar saviem tautiešiem, ar tuviniekiem.

— Kā jūs vērtējat mūsu valstu savstarpējās attiecības šajos divpadsmit mēnešos?

— Valstu attiecības nav kas tāds, ko varētu izvērtēt matemātiski. Taču jūtamas tendences, un šajā gadījumā tā ir attīstība un progress mūsu valstu attiecībās. Izraēlas eksports uz Latviju 1995. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 120 procentiem. Mēs Latvijā esam īstenojuši vairākas tehniskās palīdzības programmas.

Es nupat biju Izraēlā un redzēju tur izstādi “Pasaules bērni zīmē Jeruzālemi”. Šajā neklātienes izstādē bija tūkstošiem dalībnieku, vairāki simti labāko darbu tika atsūtīti uz Izraēlu. Divpadsmit labākie darbi tika apbalvoti. Un viens no šiem labākajiem darbiem piederēja astoņus gadus vecajam rīdziniekam Mārtiņam Muzikantam. Redzot viņa darbu, es biju ļoti lepna.

Tagad cilvēki Izraēlā labi zina, ko nozīmē valsts ar nosaukumu “Latvija”, un latvieši tagad jau visnotaļ labi pazīst Izraēlu. Rīgā koncertējuši Izraēlas mūziķi un bijuši vēl daudzi pasākumi. Šādas lietas nevar izmērīt konkrētās mērvienībās, taču tendence ir skaidri redzama. Un tā ir iepriecinoša. Tas viss sekmē aizvien labāku saprašanos starp mūsu tautām. Tā ka es esmu patiešām apmierināta ar mūsu valstu attiecībām un progresu šajā jomā.

— Bet ko jūs domājat par aizvadītajiem divpadsmit mēnešiem Latvijā? Tieši šajā laikā Latvijā diemžēl notika banku krīze.

— Es domāju, tas ir labi saprotams. Latvija pēc neatkarības atgūšanas būtībā ir jauna valsts, kurai viss ir jāpārkārto. Krīzes var būt jebkurā valstī. Jo vairāk — jaunā valstī, kam tik daudz kas jāpārkārto un jāatrod savs ceļš. Arī manā valstī ir bijušas šādas krīzes. 1983. gadā mūsu valstī bija milzīga banku krīze. Lietas būtība bija tāda, ka lielākā daļa banku nekoordinēja savu attīstību. Banku akcijas tajā laikā likās drošs ieguldījums. Un cilvēki, kas gribēja justies finansiālā ziņā droši, pirka akcijas. Bet vienā brīdī šis “gaisa balons” eksplodēja. Valdībai bija jācenšas labot situācija, bet banku vadītāji tika tiesāti. Šādas banku krīzes bijušas daudzās valstīs. Svarīgi, lai valsts vadītāji no šīm krīzēm izdarītu vajadzīgos secinājumus. Es, protams, nevaru runāt par Latviju, es to saku par savu valsti — valsts vadītājiem jādara viss, lai šī problēma vairs neatkārtotos krīzes veidā. Es nebūt nedomāju, ka pērnā gada banku krīze Latvijā bija kas unikāls, tāds, kas varēja notikt tikai Latvijā. Latvija ir jauna valsts, kam vienlaikus ir jāizdara tik daudz, jāatrisina tik daudzas problēmas — gan valsts iekšienē, gan ārpolitikā. Ir tiešām grūti ieviest kārtību vienlaicīgi visā mājā. Un, ja valsti salīdzinām ar māju, tad varētu teikt, ka Latvijai pašlaik ir vienlaicīgi jāpārkārto visas istabas un jānomaina visas mēbeles. Savā laikā Izraēla bija tādā pašā situācijā. Mums vienlaicīgi bija jāsakārto gan sava izglītības sistēma, gan jānostiprina armija, gan jāuzņem imigranti. Un vēl milzums citu problēmu. Turklāt tas viss bija jādara vienlaicīgi. Tas tiešām bija ļoti grūti. Taču es ceru, ka latvieši ir pietiekami pacietīgi, lai tiktu galā ar šīm grūtībām un gūtu panākumus. Latvijai ir labs potenciāls. Šis potenciāls jau agrāk tika sekmīgi realizēts. To var redzēt kaut vai ielās: kādas skaistas ielas, kādi skaisti nami. Jums tiešām nav iemesla būt neapmierinātiem vai sarūgtinātiem. Jums nav iemesla šaubīties, vai Latvija atkal būs plaukstoša valsts. Un es to arī no sirds novēlu jūsu valstij!

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors