18. aprīļa sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 68., 69.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es sākšu ar citātu: “Deputāti nav izpildījuši līguma noteikumus”. Cienījamo premjerministr! Kā biznesmenim es jums piedēvēju biznesa plāna noteikumu neievērošanu. Šodien bija valdības atskaite. Valdības atskaiti, neņemiet ļaunā, es ļoti pragmatiski protu strādāt, ne sliktāk, kā jūs, Šķēles kungs, sadalu trijās daļās. Pirmā daļa. Kaut ko līdzīgu atmodas laikā es dzirdēju Doma baznīcā no kanceles Liepiņa kunga izpildījumā: sapņu vīzijas. Otrā daļa — nākošais prezidents. Es jūs iemācīšu strādāt, Saeima... Jā, sākums bija ļoti agresīvs. Nu, tāds nu ir mans raksturs. Manu acu priekšā nav pagājusi ne Godmaņa valdības izlaupīšanas taktika, ne pašreizējās valdības mazspējīgā darbība... Mazspējīga? Vajadzētu iebilst man — nav mazspējīga darbība, kas ir orientēta uzurpēt Saeimas funkcijas, 81.panta kārtībā ar reālu darbību pierādot, ka Saeima ir jau pilnīgi rudimentārs orgāns Latvijas ķermenī, varētu izdarīt tā, lai vīzijas būtu realitāte jau šajā pirmdienā pulksten 9.05 no rīta. Es domāju, ka Šķēles kungs, kuru es pazīstu ka lielisku uzņēmēju, kā lielisku privatizācijas procesa apguvēju un praktisku realizētāju, ir sajaucis runas, ko acīmredzot kancelejas darbinieki kārtējā ierēdņu nevīžībā viņam pasnieguši. Šai runai, manuprāt, bija jāskan maijā, jūnijā, tad, kad notiks prezidentu sacensības, prezidentu kandidātu sacensības, jā, tik tiešām. Latvijas tautai tā vietā, lai četru mēnešu laikā būtu reāli izpildīts privatizācijas procesa paātrinājums. Pilnīgi piekrītu tēzei, ka tikai tas izvedīs ekonomiku no šīs stagnācijas, un šķiet, ka Šķēles kungs to vislabāk zina, ka, novedot objektu līdz maksātnespējai vai reālam bankrotam, valsts no šīs privatizācijas iegūst vismazāk. To zina jebkurš uzņēmējs, kas tiek klāt pie šī procesa. Pilnīgi pareizi, tad, kad valstij nevajag domāt, tad viņu vajag sākt nodzirdīt, žvadzināt ieročus un pievērst ticībai. Aptuveni tika citēts Vladimirs Uļjanovs ar “kļičku” Ņeņins, es atvainojos, latviskais tulkojums — pseidonīms. Man gribētos pateikt, ka mums Latvijā notiek tas pats. Lai varētu radikāli pacelt cenas, ir jāpalielina akcīzes nodoklis, jo ir taču slinkums vai varbūt arī nedrīkst aiztikt tos, kas nenomaksā vairāk kā 50 procentus no pašreizējās akcīzes. Lai maksā paklausīgie nodokļu maksātāji! Tie, kas nemaksā, tie taču... Nu, labi. Es neteikšu, kas viņi ir, nedod Dievs, sauks vēl pie tiesas. Es gribu pateikt, ka labāk arī, lai intelektuāļu nebūtu tik daudz, tāpēc prom uz armiju! Studenti, kas bieguši mācības, savas zināšanas, kuras viņi ieguvuši lielā vairumā, grūti pa naktīm strādājot un klausoties, ņenemiet ļaunā, ne pārāk kvalificētas lekcijas, lai atdod, izglītojot tos varmākas, kas viņus dauzīs mūsu lieliskajā Latvijas armijā, kur viss ir kārtībā. Iekšlietu ministrija… kas ir izdarīts četru mēnešu laikā? Paaugstināts noziedzības līmenis. Toties bija mēģinājums dūšīgāk sodīt autovadītājus. Atvainojiet! Mēs šodien gatavojamies, un man būs jāatsakaitās saviem desmitiem tūkstošu vēlētāju, kas par mani ir vēlējuši, ko tad mēs šodien…

Sēdes vadītājs. Godātais Krisberga kungs, jūsu laiks ir beidzies! Ja jūs vēlaties vairāk, lūdziet Saeimai atļauju! Paldies!

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim, “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam!

 

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamos Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļus es lūdzu uz sēdi strapbrīdī komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Edgaram Bānam, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputātam!

 

E.Bāns (LVP). Godātos Tautsaimniecības komisijas deputātus lūdzu uz piecu minūšu apspriedi Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre) Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Imants Daudišs, Aivars Endziņš, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Aristids Jēkabs Lambergs, Atis Sausnītis, Māris Vītols, Juris Zaķis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ieņemit, lūdzu, vietas! Turpinām izskatīt mūsu darba kārtības 1. jautājumu. Vārds Ivaram Ķezberam, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātam!

 

I.Ķezbers (DPS). Godājamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Gan Demokrātiskā partija “Saimnieks”, gan arī es kā viens no šīs frakcijas locekļiem, principā uzskatām Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtos noteikumus par neatbilstošiem Eiropas standartiem. Mēs ar jums to ļoti labi zinām, un, protams, tuvojoties šiem standartiem, mums ir skaidri un konkrēti jāapzinās, ka arī 81. panta kārtībā pieļaujamās darbības ir laicīgas. Tām ir savs laiks, un katrā gadījumā tās arī beigs eksistēt. Un tomēr šobrīd es uzskatu, ka šajā tranzītsituācijā, tranzītpārejas periodā šīm 81. panta kārtībā esošajām iespējām būs būt. Bet man tikai ļoti gribētos, uzrunājot jūs, cienījamie kolēģi, vēlreiz pasvītrot, ka šie pāri par piecdesmit 81. panta kārtībā iesniegtie noteikumi ir jāskata caur trīs lielu, ja tā var teikt, pamatnoteikumu prizmu. Un tas ir zemes tirgus, privatizācija un nodokļi netiešo nodokļu veidā. Ja mēs nelasīsim šos principiālos dokumentus, kurus, es domāju, labā tempā ir pieņēmusi valdība, tad mēs arī neizpratīsim viņu jēgu. Jo katrs atsevišķi izrauts var izsaukt diskusijas, pārdomas. Tajā pašā laikā es ļoti gribētu savlaicīgi brīdināt valdību, ka jautājums par Rīgas tirdzniecības ostas brīvā statusa apspriešanu var paklupināt. Tāpat kā paklupināja jautājums par zemes tirgu, tāpat kā paklupināja jautājums par akcīzes nodokli, par valsts dienestu. Es domāju, ka mēs neesam vēl uzklausījuši Latvijas uzņēmēju, to cilvēku, kas strādā šajā ostas teritorijā, intereses, ieklausījušies tajās. Man liekas, ka tās nav pietiekami izskaidrotas un nav pietiekami ņemtas vērā. Iedomājieties uz mirkli — ja izstrādātu šādu “jumta likumu” vienai konkrētai teritorijai, kā attiektos uz Ventspili. Es gribētu redzēt Lemberga reakciju, ja sakārtotajā ostā jūs atnāktu no Rīgas un pastāstītu, kāda izskatīsies šī brīvostas teritorija. Es uzskatu, ka šis jautājums ir ļoti nopietns, tuvākajās dienās apspriežams un par to ir informējama arī Saeima.

Domāju, ka jautājumā par zemi, ja mēs, kolēģi, nesapratīsim šī jautājuma, es gribētu tekt, kritiski svarīgo nozīmi tālāko reformu gaitā, mēs nekur nepavirzīsimies uz priekšu un nekāda Eiropa, lai arī cik mēs smaidītu un komplimentāri par to runātu, mūs negaida un arī neuzņems. Mums ir vajadzīgas investīcijas, mums ir vajadzīgs šis brīvais zemes tirgus. Un es ļoti gribētu, lai tie skarbie vārdi, kas šodien izskanēja no šīs tribīnes, arī atrastu dzirdīgas ausis to kolēģu vidū, kuri nevarēja šo jautājumu pirmajā piegājienā pārvarēt. Es domāju, ka šeit nav patriotisma, šeit ir zināmā mērā neizpratne par tām reformām, kuras mums jāvirza tālāk.

Nule Viļņā notika Baltijas asamblejas Baltijas Ministru padomes kārtējā sesija. Un es gribētu vēlreiz pasvītrot, kolēģi, ka man bija šoreiz patiešām lepnums, ka Latvijas premjerministrs izskatījās eiropietis un galvu pārāks par mūsu kaimiņiem. Tas atstāja ļoti kolosālu iespaidu, jo tā bija lietišķība, konkrētība un kompromiss — māka sasniegt to, kas bija jāizdara dažās stundās. Un šeit es gribētu ļoti kritiski izteikties par mūsu Ārlietu ministrijas darbu. Es uzskatu, ka šī komplimentārā eiropeizācija un šie smaidiņi par Eiropas Savienību un NATO... Jā, mēs noteikti gribam būt un mēs būsim nākošā gadsimta sākumā Eiropas Savienībā, noteikti, un es ceru, arī NATO, bet ko mēs darīsim šajā starplaikā, šajos piecos, sešos gados? Kā mēs nodrošināsim Latvijas drošību? Un, pirmām kārtām, sakārtojot savas attiecības ar kaimiņiem? Es domāju, to, ko izdarīja Šķēles kungs jautājumā par Rīgas jūras līci un robežu problemātiku, varēja izdarīt Ārlietu ministrija, ja viņa nebūtu gulējusi pusotru gadu un reaģējusi tad, kad igauņi vienpusēji pieņēma savu likumu. Vajadzēja reaģēt jau šī likuma pieņemšanas un apspriešanas gaitā. Es domāju, ka nevajadzēja tik viegli nodot pozīcijas, kas tika panāktas Maišagalā. Iet runa par Lietuvas un Latvijas ekonomisko robežu jautājumu. Mēs ļoti viegli atteicāmies no tā, jo Maišagala vienošanās bija tas reālais manā uzskatā fundaments un pamats, kas varēja pavirzīt šo jautājumu tālāk.

Gribu nobeigumā pateikt — es redzu, ka mūsu Ministru kabinets ir strādāt gribošs, es ticu, ka arī varošs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!.

 

A.Saulītis (TKL). Es ceru, ka arī opozīcijas deputāti varēs runāt vēl divas minūtes ilgāk, nekā izdarīja to pozīcija. Pirms 100 dienām tika sastādīta šī Šķēles valdība. Ak, Dievs, cik lielīgi tā toreiz pieteica, ka Latvijā tagad viss mainīšoties. Viss, un visiem būšot labāk. Gan lauksaimniekiem, gan pensionāriem, gan skolotājiem, jaunatnei, strādniekiem. Valsts prezidents Ulmanis runāja par plašu vairākuma valdību, kurai tauta varot dāvāt pilnīgu uzticību.

Šķēles valdības pirmās 100 dienas. Papētīsim rūpīgāk, kādi tad ir brīnumi, kādi tad ir rezultāti. Ne tikai nav radītas jaunas darba vietas, bet bezdarbnieku skaits Latvijā ir sasniedzis neredzētu rekordu. Ne tikai nav veicināta jaunu uzņēmumu dibināšana, bet ārzemju uzņēmēji lielā skaitā pamet Latviju. Viņiem ir apnicis diendienā cīnīties pret birokrātiju un korupciju. Vairums dodas uz Igauniju. Oficiāli Latvijā bezdarbs esot 6,8 procenti. Balti meli! Atsevišķās vietās bezdarbnieku skaits sasniedz pat 40 procentus. Kaut vai kā piemēru varu minēt Līvānus. Valsts parādi sasnieguši astronomiskus apmērus. Šķēles valdības sataisītos parādus, bez šaubām, nāksies nomaksāt mums pašiem, tautai. Dotajā brīdī katram Latvijas iedzīvotājam kaut kur būtu jāsadabū 130 lati, lai mēs visi kopā spētu nomaksāt Šķēles valdības gigantiskos parādus. 130 latu! Tik liela ir katra atsevišķa cilvēka personiskā valsts parāda daļa. Tie ir tiešām grandiozi parādi, un šīs maksas gulstas uz katru mūsu valsts iedzīvotāju. Valsts ieņēmumu stāvoklis turpretī kā radījis, tā turpina radīt visdrūmāko ainu. Un tagad pēc Valsts ieņēmumu dienesta izziņām nodokļu nemaksātāju gigantiem šķiet pievienojusies arī prese. Vai tad vairs jābrīnās, ka valsti slāpē nost arvien mežonīgāka korupcija un pats galvenais demokrātijas uzraugs — prese — savu pienākumu vairs nespēj pildīt tīrām rokām.

Galvenās aizdomas šajā sakarībā pašlaik ir tieši uz valdības ruporu “Diena”. Mēs gan visi netaisāmies rīkoties “Dienas” manierē, kas ne vienu reizi vien ņēmusi un spriedusi tiesu savā laikrakstā, pareģojusi vienam un otram politiķim cietumsodu, mēs to darīsim, kā pienākas. Mēs vienkārši atstāsim to prokuratūras ziņā un izpētīsim, kā tad viss ir noticis. Un tieši avīžniecības jomā šie jautājumi nereti skar gan pašu laikrakstu, gan valdību. Mēs gribētu uzdot vairākus jautājumus arī sabiedrībai. Vai Zviedrija zināja par nelegālo papīra importu? To nāksies noskaidrot arī Zviedrijas vēstniecībā.

Tas pats par sevi ir absurds, ka tādai zemei kā Latvija vispār būtu jāimportē avīžu papīrs. Piemēram, Līgatnes papīrfabrikas darbu kavē, nesaprotami iemesli kavē šīs fabrikas darba attīstību. Jo Latvija, kā mēs zinām, no Austrumeiropas valstīm ir tā valsts, kur 40 procentus no visas teritorijas klāj meži. Ikvienā demokrātiskā pasaules valstī mahinācijās iejaukta laikraksta vai uzņēmuma vadībai uzliktu tā saucamo arestu, lai novērstu faktu nobēdzināšanu. Citiem vārdiem, to dara, lai eventuāli varētu pasargāt no tās, lai tiesa varētu izteikt, kā viss ir noticis. Bet temats “Diena” ir viens no galvenajiem tematiem, kas atsaucas uz visu demokrātisko valsti. Ja pat prese vairs nav tīra, un, kā zināms, vairākas zīmes uz to norāda, tad tā vairs nav spējīga pildīt savus demokrātijas sarga pienākumus, tā nokļūst politisku spēku atkarībā, kuri to varētu aizsegt. Varētu izrādīties, ka “Dienas” klaigāšana par preses brīvības ierobežošanu bija brēkas sacelšana, lai īstenībā aizklātu kriminālas mahinācijas. Ja pret akciju sabiedrību “Diena” izvirzītās apsūdzības par nodokļu nemaksāšanu Latvijas Republikā izrādīsies pamatotas, šo jautājumu un vēl citus jautājumus nāksies izmeklēt gan attiecībā uz “Dienu”, gan uz valdību. Ja “Dienai” patiešām pierādīs nelikumīgu rīcību, kaut arī masu mediju galvenais uzdevums ir tieši šādu darījumu aizkavēšana, frakcija “Latvijai”, tāpat kā bankas “Baltija” lietā, pieprasīs izveidot īpašu komisiju Saeimā, lai izmeklētu šo skandalozo gadījumu ar Latvijas presi.

Es gribētu teikt, ka kopā ar godprātīgiem Saeimas deputātiem arī no citu politisko partiju rindām martā mēs griezāmies Vācijā pēc palīdzības, lai palīdzētu Latvijas trūkumcietējiem. Atsaucība bijusi tiešām aizkustinoša un iespaidīga. Sekmīgās akcijas rezultātā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku tuvākajā laikā no mums varēs saņemt reālu palīdzību, lai gan divu nedēļu laikā mēs esam varējuši apmierināt jau 1000 cilvēku lūgumus. Galvenokārt mēs viņiem izsniedzam Latvijā ražotu un iepirktu pārtikas produktu saiņus, medikamentus, vitamīnus. Kā valdība un valdības rupori zākājās par šo palīdzības akciju! Ņirdzīgi saukāja to par necienīgu ubagošanu, kaunināja, sludināja parakstīties! Kāds cinisms, kāda zemiska rīcība, kuru, ticiet man, vēlētāji atcerēsies, kad nākošajā reizē mēģināsit to iemūžināt ar saviem tumšajiem solījumiem! Šķēles valdība izdarījusi pašu lielāko darbu, par ko viņu varētu kritizēt visvairāk. Viņa ir izdzēsusi tautas pēdējo optimisma dzirksteli. Valdība tikai daudz un gari runā, bet konkrētus darbus vai panākumus tā uzrādīt nevar. Tie ir nulle. Tā ir Latvijas iekšējā traģēdija. Bet ir arī ārēja traģēdija, kuras tālejošās sekas tikai nupat varam sākt apjaust. Proti, Latvijas reputācija ārzemēs... Es lūdzu trīs minūtes, kā tas bija opozīcijas pārstāvim. Pozīcijas... Ķezbera kungs runāja...

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Vai opozīcijai atļausim trīs minūtes runāt? Vai ir vajadzība balsot? (No zāles: “Nē!”) Paldies! Lūdzu, viena minūte!

 

A.Saulītis. Es gribētu jums darīt zināmu tādu faktu. Vācijas izlūkošanas dienesta ziņojumā par Latviju ir teikts: “Pēc Vācijas izlūkošanas dienesta ziņām Latvijai ir pilnīgi centrāla loma starptautiskajā narkotiku tirdzniecībā caur Baltijas jūras ostām Ventspili un Liepāju. Bez tam kontrabandas veidā ceļo nafta, krāsainie metāli, ieroči, radioaktīvās vielas. Iemesls — Latvijas robežsargu un muitas ierēdņu korumpētība. Kriminālnoziedznieku sakari sniedzas līdz pat augstākajām saimniecības un politikas aprindām. Vācijas izlūkošanas dienests zina, ka bosi visaugstāk vērtējot BMW markas automašīnas. Šie dati tiek ziņoti avīzes “Hamburger Handels” 13.aprīļa numurā. Tā, lūk, ir Šķēles valdības pirmo 100 dienu bilance, kuras smago nastu katrs godīgs pilsonis izjūt tieši uz saviem pleciem. Viss, ko Šķēle piesolīja vairāk, — nauda, pensijas, iztika, darba vietas, drošība, — šodien reāli ir mazāk, bet viss tas, ko viņš apņēmās samazināt, — nabadzība, noziedzība, korupcija, inflācija, — šodien ir manāmi pieaudzis.

Sēdes vadītājs. Saulīša kungs, viena minūte ir pagājusi. Paldies jums!

 

A.Saulītis. Es gribētu izteikt arī lūgumu, lai Prezidijs būtu tikpat godprātīgs, ievērojot laiku, kad runā pozīcijas deputāti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Prezidijs ņems vērā jūsu lūgumu. Modris Lujāns — par Kārtības ruļļa 74.panta pārkāpumiem!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ja mēs paskatāmies Kārtības ruļļa 74.pantu, tur ir rakstīts: “Ja runātājs vai kāds sēdes dalībnieks neklausa sēdes vadītāja aizrādījumiem vai atļaujas lietot apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus...” Šeit es gribētu apstāties. Šinī gadījumā es personīgi saskatu, ka cienījamais Šķēles kungs šādus izteicienus ir atļāvies. Kreituses kundze tajā skaitā viņam to arī aizrādīja, jo no Saeimas tribīnes Ministru prezidenta kungam to, ka sasauks Saeimas ārkārtas sēdi, laikam nav vajadzīgs teikt. Neesam ne skolā, ne arī kur citur. Diemžēl Latvijas vēsture parāda, ka atsevišķi Ministru prezidentu kungi, tādā veidā radot Latvijas sabiedrībā nepareizu viedokli par Saeimu un Saeimas darbību, pēc tam veiks pēkšņas darbības, uzurpējot varu. Tādēļ personīgi, protams, es neņemos spriest, vai Saeimas vadītājs šodien ir labi sapratis šīs vēsturiskās nianses, ko diemžēl Šķēles kungs varbūt ir aizmirsis vai nav ņēmis vērā. Tajā skaitā es tomēr gribu lūgt, lai šajā gadījumā, izmantojot 74.panta kārtību, Šķēles kungu par tādu darbību uz vienu sēdi izslēgtu no atrašanās Saeimā, jo tam būtu varbūt, iespējams, pat audzināšanas nolūks, lai nevienam Ministru prezidenta kungam nebūtu tieksmes draudēt Saeimai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk pieteikušos nav. Jautājumā par Lujāna kunga izteikto kritiku atļaušos atgādināt Lujāna kungam un citiem deputātiem, ka Kārtības ruļļa 74.pantā paredzēts, ka šo jautājumu izlemj tikai un vienīgi sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam.

 

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs un deputāti ir saņēmuši deputāta Ernesta Jurkāna iesniegumu, kurā viņš, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 5.panta pirmo daļu, paziņo par deputāta pilnvaru nolikšanu uz ministra amata pildīšanas laiku. Ir attiecīga informācija no Centrālās vēlēšanu komisijas. Ir arī dokuments no Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas, kurš ir izdalīts visiem deputātiem, un ir Saeimas lēmuma projekts apstiprināt deputāta Olafa Brūvera mandātu uz laiku, kamēr deputāts Ernests Jurkāns pilda ministra amatu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu “Par Olafa Brūvera deputāta mandāta apstiprināšanu”. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 3. Deputāta Olafa Brūvera mandāts ir apstiprināts. Apsveicam! (Aplausi.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Sākam izskatīt Saeimas Prezidijā saņemtos likumprojektus. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Krimi-nālkodeksā (satiksmes līdzekļu zādzība, laupīšana)”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mauliņa, Kostandas, Dunkera, Kazāka, Gannusas un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Jānis Ādamsons, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts! (No zāles: “Nevelc laiku!”)

 

J.Ādamsons (LC). Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka mēnesi atpakaļ mēs jau izskatījām un pieņēmām pirmajā lasījumā analoģisku likumprojektu, kura jēga bija tāda, ka mēs nolēmām svītrot 197.pantu kā atsevišķu pantu, kurš ir vērsts tieši pret auto zādzībām, Aizsardzības un iekšlietu komisija jau ir izdiskutējusi un principā arī pieņēmusi lēmumu, ka, ja mēs runājam par zādzībām, tad ir jābūt zādzību kopumam. Nevar būt atsevišķas zādzības par automašīnām, par saules brillēm, mežiem un tamlīdzīgi. Zādzība ir zādzība. Tāpēc es aicinu cienījamos deputātus no kustības “Latvijai” iesniegt tos kā patstāvīgus deputātu priekšlikumus Aizsardzības un iekšlietu komisijai, lai mēs tos varētu iestrādāt uz otro lasījumu, ja tas būs nepieciešams, un nenodot šo likumprojektu komisijai, lai netērētu mūsu laiku. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Ādamsona kungs acīmredzot kaut ko ir pārpratis. Vispirms jau šā likumprojekta daļa tika noraidīta. Tātad atliek tikai dot kaut ko jaunu pirmajā lasījumā.

Otrs ir tas, ka nav taisnība, ka Kriminālkodekss neparedz par atsevišķu noteiktu lietu zādzību atsevišķus pantus vai pantu daļas. Šajā gadījumā var teikt tā, ka Saeima 7.marta sēdē piekrita izslēgt no Latvijas Kriminālkodeksa 197.pantu “Mehānisko transporta līdzekļu vai buru kuģu nelikumīga aizdzīšana”, bet noraidīja mūsu iesniegtā likumprojekta daļu, kas paredzēja sankciju pastiprināšanu par automašīnu zādzību. Radās stāvoklis, ka sods par automašīnas zādzību palicis gandrīz tāds pats kā pirms 97.panta izslēgšanas, jo 139.panta pirmajā daļā sods naudas soda veidā ir pat vēl mazāks. Tāpēc mums bija nepieciešams iesniegt šādu likumprojektu. Uzskatot, ka pretargumenti pret 39.panta pirmās daļas kā 39.1.panta veidošanu atsevišķam zādzības veidam ir daļēji pamatoti, šoreiz soda pastiprinājumu par mehānisko satiksmes līdzekļu zādzību vai laupīšanu ietilpinām jau esošajos pantos kā daļu papildinājumus, kuros ir paredzēta atšķirīga atbildība par atsevišķu priekšmetu zādzību, tajā skaitā arī par gāzes pistoļu un to patronu zādzību, kas, manuprāt, ir daudz sīkākas lietas nekā automašīna. Atkārtoju to, ko teicu pagājušajā reizē par pamatojumu, — ka automašīna ir dārga manta, kas parasti stāv brīvi pieejamās vietās, un ka ar tās palīdzību var izdarīt noziegumus.

Pagājušo reizi izšķīra jūsu domas Endziņa apgalvojums, ka dārga manta esot arī kažoks. Bet, kā mēs zinām, ar to nevar izdarīt noziegumus, ne arī tas stāv brīvi pieejamās vietās. Tātad lūdzu atbalstīt šo likumprojektu kā atsevišķu likumprojektu, jo par šī panta maiņu nekādu priekšlikumu nav. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Frakcija “Latvijai” turpina savas likumdošanas iniciatīvas no pagājušās sesijas, kad tika iesniegti 30 likumprojekti un dažādi grozījumi likumos. Liela daļa no tiem diemžēl tika noraidīti pat bez novirzīšanas uz komisijām, to skaitā tādi likumprojekti kā likums “Par valsts mantu”, kas dažādiem šeftmaņiem un šīs mantas izsaimniekotājiem varēja izrādīties diezgan nepatīkams. Bet tā arī ir valdošās koalīcijas darba imitācijas neatņemama sastāvdaļa — kritizēt, noraidīt un noslāpēt jebkuru iniciatīvu, kas nāk no opozīcijas. Es ceru, ka vismaz šobrīd valdošās koalīcijas pārstāvji varēs atrast sevī politisko spēku un drosmi un tomēr novirzīt uz komisijām šos neapšaubāmi nepieciešamos grozījumus, kas Kriminālkodeksā paredzētu augstāku sodu par autotransporta zādzībām. Es aicinu nodot šo likumprojektu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 7, atturas — 16. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Dozorceva, Staša, Amerika, Kalnbērza un Kuprijanovas iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Vispirms ievadā es gribu ierosināt Prezidijam pārskatīt sēžu plānošanas kārtību. Jūs saprotat, ja ir pie šāda darba apjoma tikai vienu reizi nedēļā sēde, plus vēl kaut kādas atsevišķas ārkārtas sēdes, tas manī neko citu vairāk kā smaidu nevar izraisīt. Jo arī tas, ka premjers šeit runāja par to, ka ir jāstrādā un jāsastrādājas... Ja mēs būtu šodien atļāvuši turpināt šo vāvuļošanu, ko te daži gribēja iesākt, tad mēs visu dienu būtu pavadījuši tikai tukšās runās, un līdz ar to es nezinu — divas reizes, trīs reizes. Kādreiz Augstākā padome strādāja pat sešas reizes nedēļā sēdēs. Tā ka nav nekādas problēmas tādu darbu izplānot, lai būtu rezultāts tam, jo kāda jēga ir šeit plātīties, tukši plātīties — mēs esam iesnieguši 30 tādas un tādas iniciatīvas! Ja paši bremzē darbu šeit un ja mēs nevaram neko tālāk izdarīt.

Šķēles kungs runāja par nākotnes Latvijas vīziju, bet tagad es to saistīšu ar šo likumprojektu. Man būtu ļoti interesanta tā Latvijas vīzija, ja mēs pieņemtu šādu likumprojektu, kādu mūs patlaban lūdz izskatīt. Kam tad tā labklājība būtu, ja mēs visiem nepilsoņiem dotu šīs vēlēšanu tiesības tādā kārtībā, kāda te ir paredzēta? Tāpēc es kategoriski esmu pret šā projekta vispār jebkuru izskatīšanu, jo tas ir pret jebkuru loģiku. Kaut vai divas interesantas lietas. Vēlēšanu tiesības nepilsoņiem un iespējas praktiski jebkuram uzstādīt kandidātu sarakstus. Apskatieties, lūdzu, šo dokumentu! Tur taču ir pilnīgi skaidri pateikts, ka jebkuri vēlētāji var apvienoties un iesniegt kandidātu sarakstu. Protams, šī projekta autori diez vai cer uz labvēlīgu balsošanas iznākumu. Diez vai. Drīzāk viņi cer uz sev labvēlīgi noskaņoto vēlētāju atbalstu, tēlodami cīņu par viņu tiesībām, jo, es gribu atgādināt, ka aptuveni trešā daļa viņu vēlētāju tomēr nav latviešu tautības un ārkārtīgi daudzi no viņiem neprot latviešu valodu. Un tie arī būs tie vēlētāji, lūk, un ievēlēs tieši tādus pašus, arī pilsoņus, kas neprot latviešu valodu. Un tāpēc, lūdzu, padomājiet, ja mēs tos 700 tūkstošus vai cik nu viņu tur ir, aplaimosim ar vēlēšanu tiesībām — kāda būs vietējā vara, pašvaldība, Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī un daudz kur citur Latvijā? Kādā valodā šie tā saucamie domnieki runās ar apmeklētājiem? Lūdzu, tātad par to būtu ļoti vēlams padomāt.

Tālāk — otrs. Sarakstus var iesniegt nereģistrētas apvienības, kā teikts dokumentā, un vēlētāju apvienības. Tad ir, piemēram, Latvijā un ļoti jauki darbojās Latvijas komunistu savienība, kurai tikka atteikta reģistrācija pavisam nesen un kurā darbojās, ļoti aktīvi darbojās cilvēki, kas tajā pašā laikā skaitās kustībā “Līdztiesība” vai Latvijas Sociālistiskajā partijā. Ir arī komjauniešu apvienība, kas arī darbojas Latvijā. Lūdzu, tagad mēs laipni piedāvājam viņiem visiem tādiem sastādīt savus kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām. Jebkuram. Un diezgan smieklīgi izskatās, lūk, ka paaugstināsim šo drošības iemaksu un tamlīdzīgas lietas, jo jaunu naudu gan tie dabūs, tiem naudu dabūt nebūs nekādu problēmu. Neminēsim visas militāristu apvienības un daudz ko citu. Un tāpēc, ja tiešām šeit ir nopietna attieksme pret darbu, pret dokumentu virzīšanu vai nevirzīšanu, tad šāda dokumenta virzīšana, kurš galu galā, vienalga, Saeimā negūs atbalstu, nedod nekādu jēgu noraut komisijas darbu un, lūk, šie mēģinājumi šādā veidā traucēt Saeimai strādāt ir uzreiz kategoriski noraidāmi. Aicinu balsot pret šādu dokumentu virzīšanu uz komisijām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, vienīgais piebildums pie jūsu teiktā — lūdzu, pēc rakstiskiem priekšlikumiem par turpmāko Saeimas darbu izspriedīsim frakciju padomē un lemsim. Prezidijam nav tiesību šodien izmainīt tādu kārtību, kāda ir noteikta, kā mēs strādājam sēdēs. Uz mutisku izteikumu pamata arī mums nav iespēju to mainīt. Lūdzu rakstiski griezties, un mēs risināsim šo jautājumu atbilstoši deputātu vēlmēm.

 

J.Dobelis. Es ierosināju tikai pārdomāt patlaban...

Sēdes vadītāja. Manām pārdomām nav juridisku tiesību. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Godātā Saeima! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” kategoriski iebilst pret šī likumprojekta nodošanu komisijām un aicina to noraidīt, uzskatot, ka vēlēšanu tiesību piešķiršana pašvaldību vēlēšanās tām personām, kuras nav Latvijas pilsoņi, ir bīstama un ka tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņi var zaudēt kontroli pār stratēģiski svarīgākajām, lielākajām Latvijas pilsētām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

 

J.Urbanovičs (TSP). Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Esmu ļoti pateicīgs Dobeļa kungam par to, ka viņš atšķirībā no Jirgena kunga daudzmaz argumentēti mēģināja izteikt savu viedokli. Es šeit neliekuļoju, tiešām tas ir patīkami, un, ja frakcijas, kas ir nolēmušas balsot citādi nekā piedāvā Prezidijs, es aicinātu tās arī nākt šeit. Tā kā esat nolēmuši šo jautājumu “norakt”, tad vismaz izsakiet, lūdzu, savu politisko un pilsonisko, un deputāta nostāju, kāpēc jūs rīkojaties tādā veidā, ka neļausit vismaz kaut vai vienam deputātam vai arī tiem iesniedzējiem ar argumentu spēku cīnīties par savas politiskās gribas, teiksim, panākšanu. Bet nedemonstrējiet, lūdzu, īkšķa spēka argumentus. Tas būtu viens. Es tiešām domāju tāpat kā Dobeļa kungs, ka pašreiz svaru kausi sen izlemti — vakar un aizvakar frakciju sēdēs. Te aritmētiskā rēķināšana ir tāda, ka acīmredzot šodien šis likumprojekts neizies pat nulles lasījumu. Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi, nākt un runāt par būtību, ne par to, cik tas ir briesmīgi, un atkal, teiksim, runāt retoriskas lietas — tās briesmas, tur izies no kontroles... Tomēr runāsim par likumprojektu. Ja jūs gribat jau nulles lasījumā viņu... esat tiktāl viņu izanalizējuši un izsvēruši. Darīšu tāpat arī es.

Pirmais. Ja jūs, kolēģi, Jirgena kungs un Dobeļa kungs, izsvītrosit vārdu “nepilsoņi” no šī likumprojekta, tad šis likumprojekts būs nacionālāks par nacionālu. Un tas būs tik nacionāls, ka varēs visu darīt tā, kā gribat, un jebkurš būs apmierināts absolūti no pilsoņiem vai partijām, kas ir šeit Saeimā vai ne. Tas būtu viens.

Proti, ko es ar to domāju, teiksim. Tas varētu jau komisijās vai pirmajā lasījumā pēc būtības tikt izdebatēts, argumentēti novirzīts kā šodienas dienai... Pieņemsim, es uzskatu, ka ir jau pienācis šis brīdis, kad nepilsoņiem ir jādod šīs tiesības, jo nodokļus mēs no viņiem prasām un viņiem ir jābūt iespējām izvēlēties tos pilsoņus, kuriem viņi uzticas, lai viņi pareizi un saprātīgi tajā vidē, kur viņi dzīvo, saimnieko ar šiem nodokļiem, ko no viņiem prasa. Pretējā gadījumā ir ļoti neloģiski no viņiem prasīt, lai viņi maksā nodokļus, un celt aizvien vairāk un vairāk nodokļu lielumu. Paldies, es sapratu!

Tagad tomēr es pieļauju un es cenšos būt demokrātisks, un es labprāt piekāpšos, ja es dzirdēšu nevis retoriskus saucienus par to, ka nāk krievi, ka nāk tas, ka nāk piektā kolona un vēl kaut kas, ja es redzēšu ka, jā, tiešām, šodien Latvija vēl nav savu valstiskumu tik tālu nodrošinājusi, ka Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā, Liepājā, Zilupē, Rīgā cilvēkiem nevar dot tiesības... Un mēs esam tie gudrie. Es pieļauju ka tā var būt, kāpēc ne, bet es gribu dzirdēt šos argumentus, un es gribu iet uz to komisiju un runāt, un strīdēties pretī, un tad šo normu mēs argumentēti varētu svītrot.

Tālāk. Par vēlētāju apvienībām. Cienītie kungi un dāmas, partijas vēl tikai veidojas. Arī tās, kas šeit ir zālē, arī tās, es paredzu un prognozēju, vēl dažādi veidosies, un jūs paši par to kuluāros un arī preses slejās runājat. Tāpēc, runājot par to, ka tas, kas nu ir paspējis reģistrēties un kam ir tās prioritātes atšķirībā no tiem, kas vēl tikai tagad politiski briest, piedalīties valsts pārvaldē, sāksim, kaut vai zemākajos līmeņos, ja, tas nav arguments.

Nākamais. Mēs esam piedāvājuši arī lielāku drošības naudu. Tiešām tā ir, Dobeļa kungs! Mēs esam piedāvājuši ilgāku laiku — četrus gadus, mēs to sasaistām ar deputātu, pašvaldību līmeņa deputātu, atsaucamību. Tā ir, tur vēl ļoti daudz, tiešām ļoti daudz manā skatījumā interesantu un debatējamu lietu, karsti debatējamu lietu, bet tas ir jāizdara. Nevaram mēs tēlot šodien strausus, ielīst smiltīs un pateikt, ka šīs problēmas nav. Šī problēma eksistē, un mēs varbūt, es pieļauju, ka mēs varbūt par agru to darām, bet šīs kaislības sabiedrībā pašreiz ir, tās virmo, un mēs esam tīši ļoti asi un precīzi nosaukuši šo jautājumu, kurš augstākajam likumdevējam ir jāizšķir.

Un vēl. Varētu teikt, ka nu mēs te tagad mēģinām bremzēt pašvaldības komisijas, citu komisiju — Juridiskās komisijas, Cilvēktiesību komisijas — darbu ar saviem kaut kādiem muļķīgiem priekšlikumiem. Šis arguments neiztur nekādu kritiku. Redziet, mēs uzskatām un visi tie, kas gāja uz vēlēšanām, pirms vēlēšanām runāja, ka vēlēšanu noteikumiem pašvaldību līmenī vai Saeimas līmenī ir jābūt skaidri zināmiem, nu, manā izpratnē gadu pirms vēlēšanām. Lai kādi tie būtu, bet tiem jābūt zināmiem, lai cilvēki, pilsoņi, tie, kam ir tiesības vēlēt, tie, kam ir tiesības organizēties un apelēt pie cilvēku prātiem, pie vēlētāju prātiem, var to darīt, lai viņiem ir laiks. Nav godīgi, cienītie Saeimas deputāti, organizēt savu vēlēšanu likumu, kā tas bija uz 6.Saeimu, mēnesi vai divus pirms vēlēšanām. Nu, nav godīgi tā! Tāpēc tagad pieņemt pašvaldību vēlēšanu likumu ir pēdējais laiks. Tagad mēs jau nepaspēsim, jau gads ir... jau vairs nepaliek gads pirms pašvaldību vēlēšanām. Tāpēc tagad būtu pēdējais laiks sākt to skatīt. Kāpēc es saku, ka tas ir jādara? Pagājušais, līdz šim spēkā esošais pašvaldību vēlēšanu likums, pēc kura tika ievēlētas šīs pašvaldības, jau ir novecojis. Es varu minēt tikai vienu normu, kāpēc tas jau ir nedemokrātisks un vairs nevar strādāt. Piemēram, Rēzeknes rajona, Stoļarovas pagasts ievēlēja deputātu pēc tā vēlēšanu likuma rajona padomē. Viņš pārbrauca dzīvot uz pilsētu un tur dzīvo un strādā. Pēc esošā likuma viņš vairs nevar pretendēt pat, viņš nevar kandidēt vairs, jo viņš šo pēdējo gadu pirms vēlēšanām būs nodzīvojis pilsētā, Rēzeknē, nevis Stoļarovas pagastā. Tādā gadījumā, ja viņš tiešām grib kandidēt un kāds grib viņu vēl virzīt, viņam jābrauc atpakaļ uz savu Stoļarovu vai fiktīvi tur jāpierakstās un tādā veidā jākrāpjas, un mēs visi, kas šeit sēž, un visi kas balsos pret izspriešanu un šī likuma grozīšanu, būsim lielākie krāpnieki. Izsveriet to!

Un vēl. Es griežos arī īpaši pie kustības “Latvijai”. Es zinu, ka jūs esat pret šiem asumiem, ko mēs esam ielikuši, pret nepilsoņu tiesībām un jūsu argumenti man ir saprotami. Bet atcerieties, Voltēra principus! Nu ļaujiet man tiešām ar jums strīdēties, kāpēc ne, nekāpiet ar abām kājām uz manas rīkles! Tas nekad nav palicis, kā saka, bez atgriezeniskās saites, un es lūdzu tiešām nobalsot par nodošanu komisijām, izsvērsim tos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka starptautiskas institūcijas un cilvēktiesību komisārs, braucot projām, kā svarīgāko tēzi ir izteicis, ka būtu labi, ja mēs sekotu igauņu piemēram, un igauņi, kā jūs zināt, ir tuvāk Eiropas Savienības durvīm. Tas nu tā. Es aicinu nobalsot par nodošanu komisijām, tātad nulles lasījumu beigt un pirmajā lasījumā runāt pēc būtības. Ja ne, ja tomēr ne, tad, lūdzu, nāciet šeit un sakiet, kāpēc jūs esat pret! Tā būs godīgi. Nedzeniet ārā, kā Dobeļa kungs te teica, nedzeniet mūs, mazu frakciju, vai tos, kas tagad domā citādi, ārā no parlamenta sienām! Vai tad jūs šaubāties, kā jūs sakāt, ka trešā daļa vēlētāju, ka mēs tagad nesavāksim 10 tūkstošus parakstu un pēc tam no valsts kases prasīsim 130 tūkstošus. Negribam mēs to darīt. Mēs esam 5.Saeimā un arī tagad bijuši pietiekami demokrātiski, mēs spējam piekāpties, bet, lūdzu, izmantojiet argumentu spēku, bet ne spēka argumentus. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

P.Tabūns (LNNK, LZP). Es esmu kategoriski pret šā dokumenta virzīšanu tālāk, arī uz komisijām, un, Urbanoviča kungs, es tūlīt jums pateikšu, kāpēc. Argumenti būs, un argumenti ir visu mūsu pēdējo 50 gadu dzīve. Ja jūs to neredzat, tad man ir vienkārši kauns. Un būs argumenti, cik jums uziet. Jautājums ir pārāk nopietns, un es varbūt šodien drusciņ ilgāk runāšu nekā parasti, jo pārāk nopietns ir jautājums, kā es teicu. Un Saeima, mēs, diemžēl šajā virzienā, kas attiecas uz to, esam ievirzīti tikai dažādu ekonomisko problēmu risināšanā, bet esam aizmirsuši kaut ko citu, ļoti svarīgu — nacionālo valsti, Latvijas latviskumu. Kāpēc šie vārdi neskan, tikpat kā neskan vairs no šīs tribīnes? Lūk, kas mani ļoti satrauc. Es saprotu, ka mēs dzīvojam ļoti nabadzīgi un mums jāizrāpjas no šīs nabadzības bedres, bet ne par katru cenu. Šķēles kungs teica tādus vārdus — kādā Latvijā es gribu dzīvot? Viņš teica — es gribu dzīvot bagātā Latvijā. Bagātā Latvijā arī es gribu dzīvot, bet arī latviskā, nacionālā, nevis internacionālā Latvijā. Un tas nav viens un tas pats. Un padomāsim, lūk, par to, apspriežot šo priekšlikumu virzīt tālāk uz komisijām šo likumprojektu kā piedāvā Urbanoviča kungs un daži citi deputāti. Vai patiešām mēs esam aizmirsuši šos 50 gadus un viss jau šeit ir kārtībā? Ja nerunāsim par okupāciju, vai tad okupācijas seku vairs nav? Patiešām, it kā viss nostājies savās vietās, it kā miljons sveštautiešu ir aizbraukuši vai kļuvuši pavisam lojāli, runā latviešu valodā, viss ir kārtībā, vai ne? Un tagad tikai risināsim labklājības jautājumus, un viss būs kārtībā, un Latvija būs tāda, kādu mēs gribējām atmodas laikā. Ir tā vai nav, cienījamie kolēģi? Kad mēs sāksim domāt par šo lietu? Šķēles kungs teica, viņš piedodot tiem, kuri nezinot, ko dara. Tas ir ļoti pareizi, un es arī piedodu tiem, kuri nezina, ko dara, bet es nepiedodu tiem, kuri zina, ko dara. Un Urbanoviča kungs un vēl daudzi citi, kas liek priekšā, lūk, šādu likumprojektu, zina, ko dara. Un, Urbanoviča kungs, es tūlīt nolasīšu no Latgales puses atnākušo vēstuli. Nupat mēs saņēmām Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā vēstuli, ko parakstījuši deputāti no Demenes pagasta... no Demenes. Un tikai divas rindkopas, lai neaizkavētu laiku. Ir runa par Zemgales koledžu šajā pagastā. Un te ir šādas rindkopas: “Mūsu direktors pats nepārvalda latviešu valodu, tāpat arī skolotāji un apmācību meistari, izņemot latviešu valodas skolotājus, tāpēc laikam arī negrib pāriet uz apmācību latviešu valodā, domā par sevi un saviem skolotājiem, kā saglabāt darbu.” Un vēl viena rindkopa: “Mums pagastā ir vajadzīgi cilvēki, kas pilnīgi pārvalda latviešu valodu. Visā mūsu pagastā vairāk par diviem desmitiem cilvēku neatradīsim, kas prot latviešu valodu, pensionārus ieskaitot.” Latvijā divi desmiti, kas prot latviešu valodu! Vai nav pārāk nopietni? Un, ja tagad pašvaldību vēlēšanās balsstiesības būs nepilsoņiem, tad kādi astoņās Latvijas pilsētās, galvenajās, lielākajās Latvijas pilsētās, kur nepilsoņu skaits ir nospiedošs, būs vēlēšanu rezultāti un kāda būs pēc tam mūsu dzīve? Vai par to beidzot mums nevajadzētu sākt domāt un tribīnē runāt par šīm lietām beidzot, dažādus likumprojektus izstrādājot. Un nerunāt tikai par bagātu Latviju. Bagātai Latvijai jābūt, bet ne par katru cenu. Ne iznīcinot latviskumu, ne ejot uz internacionālismu, bet ejot uz neatkarīgu, nacionālu, latvisku Latviju. Lūk, ko es gribētu pateikt. Un aicinu kolēģus beidzot arī 6. Saeimā sākt domāt par šo Latvijai ļoti svarīgo lietu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man šodien gribas atcerēties vienu tādu dabas ekoloģiskā līdzsvara pamatprincipu. Ja mežā grib savairot tikai stirnas un briežus, parasti nekas labs neiznāk. Ja izšauj pilnīgi vilkus, tādā gadījumā izjūk ekoloģiskais līdzsvars. Šķiet, ka to vislabāk zaļo pārstāvji varētu apliecināt. Lai piedod man pilsoņi un nepilsoņi, ja es kādu salīdzinu ar stirnām un vilkiem. Tik tiešām vajadzētu cienīt vienam otru un dot iespēju būt demokrātijai. Iziesim no pretējā. Es atvainojos, es atkal iztikšu bez emocijām, tikai ar pragmatismu. Pilsoņi ir sliktie, nepilsoņi ir labie. Nu, tad steidzīgi nepilsoņiem ir jādod vēlēšanu tiesības! Ejam no pretējā. Pilsoņi ir labie, nepilsoņi ir sliktie. Nu, tātad mums šobrīd ir ideāla kārtība, Latvija ir tieši tāda, kāda šodien premjerministram murgainajās vīzijās parādījās Latvija. Visi ir bagāti, darbs nodrošināts, korupcijas nav. Nekur neslepkavo un nešauj, viss ir ideālā kārtībā. Bet nav! Nu, bet nav tomēr! Un tagad paskatīsimies, ko nozīmē dot tiesības tikai pilsoņiem kaut vai vēlēt. Neviens šeit nerunā par ievēlēšanas tiesībām. Ievēlē tikai pilsoņus. Lai gan, būsim atklāti, paskatoties Satversmi, mūsu Valsts prezidents varētu būt arī Zimbabves pēdējais nabags. Jo Prezidents nav obligāti pilsonis pēc Satversmes. Nu, protams, tas ir juridisks kazuss. Bet pilsonis... pilsonis. Pieņemsim, nu, ļoti mazskaitlīga partija, tiešām kas ir ļoti solīda un korekta, — zaļo partija. Pilsonis Zāgants, bijušās Centra rajona izpildkomitejas vai, kā viņu tur tagad sauc nacionālā valdība Rīgas domē, Centra rajona valdes priekšsēdētājs, lai par tādu kļūtu, divas dienas pirms savas apstiprināšanas no Latgales priekšpilsētas pierakstās Centra rajonā, pametot savu lielo ģimeni lielā dzīvoklī. Līdz ar to mierīgi kļūst par valdes priekšsēdētāju. Prokuratūrā, daudzos laikrakstos un avīzēs ir atmaskota viņa kukuļņemšana, uzņēmējdarbības traucēšana, ārvalstu investīciju atgrūšana. Pilsonis Zāgants, par kuru ir balsojuši tikai pilsoņi, no samērā noplukuša vīrelīša, bijušā atskurbtuves priekšnieka, OBHS darbinieka kļuvis par cienījama Rīgas rajona valdes priekšsēdētāju. Labi apvēlies, labi apģērbies, mutīte taukos spīd, brauc ar kārtīgu vāģi. Viņu vēlēja tikai pilsoņi. Tad, atvainojiet, dāmas un kungi! Vai cilvēka prāta spējas nosaka tas, ka viņam pasē ir atzīmēta pilsonība vai pastāvīgā iedzīvotāja lieta. Mēs baidāmies. O, jā , mēs esam tik drausmīgi... tik drausmīgi vārgi, Dobeļa kungs un Tabūna kungs, ka viens vai divi nepilsoņu izvirzītie vai pat trīs vai četri Rīgas domē nepilsoņu izvirzītie pilsoņi sagraus šo nestabilo sistēmu. Kauns pilsoņiem, kuri var ievēlēt tikai tādus pilsoņus, ka dažu nepilsoņu ievēlētie kandidāti sagrauj šo sistēmu! Vai tad Latvija ir tik vārga? Jeb varbūt Rīgas domē nav pilsoņu ievēlēts pilsonis deputāts, kuram šobrīd ir krimināllieta sakarā ar viņa graujošo darbību pret valsti pavisam nesenā pagātnē? Bet viņu vēlēja pilsoņi. Neiet krastā šitāda vāvuļošana tik tiešām pirmās vietas ieguvējam, kurš ir daudz runājis no tribīnes, ka latviešu tauta, latviešu pilsoņi būs tik vārgi, ka varbūt daži pretlatviski noskaņotu iedzīvotāju ievēlēti deputāti vēlētos sagraut Latvijas suverenitāti un ārkārtīgi spēcīgo ekonomiku. Ne visai tam ticu. Izskatās gan drīzāk pēc blusu ķeršanas, lai vienkārši tiešām atkal savu politisko imidžu paceltu, jo švaki jau nu tajā Rīgā iet vienam politiskajam spēkam, kurš ir proponējis savu milzīgo uzvaru tīri uz šādiem nacionālistiskiem saukļiem. Cita lieta, ka likumprojekts ir vēl mazlietiņ pavārgs. Atklāti sakot, es arī biju noskaņots noraidīt tā nodošanu komisijām. Bet, lūk, tas mani aizskāra, ka mani, latvieti, mani, deputātu, mani, pilsoni, tur aizdomās, ka kaut kāda neliela slikti pret Latviju noskaņota iedzīvotāju grupa dabūs cauri tik daudz deputātu pašvaldībās, kurām vēl piedevām nav likumdevēju tiesības, ka visa Latvija nu tikai “družno šagajet na Vostok”, tulkojumā — “droši soļos uz Austrumiem”. Nacionālā Rīgas dome! Kas tad notiek ar Valodas likumu Rīgā? Varbūt jūsu kompetencē tomēr būtu darīt to, ko no jums prasa pilsoņi, kuri ievēlēja pilsoņus deputātus? Bēdīgi, ka par to ir sašutuši jau paši nepilsoņi. Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Kāpēc ir pieļauta angliskošana un vispār bezgramatiskošana? Varbūt tas ir nacionālā deputāta lielais gods un slava?

Es gribētu, lai šo likumu tomēr nodotu komisijām. Jā, pilnīgi piekrītu, ir ļoti daudz neprecizitāšu, tas ir komisiju darbs, var strīdēties par vēlētāju grupu reģistrēšanu vai nereģistrēšanu. Man nav saprotams, kāpēc deputāti nāk no guļamvagoniem, jo viņiem ir jābūt pierakstītiem... Bet kārtīgam cilvēkam dzīve paiet darbā. Kāpēc nevis no darba vietām, bet no pieraksta vietām? Nebūt tas tā nesakrīt. Un bieži vien cilvēks strādā citur, nevis tur kur viņš pārguļ pēc pieraksta. Daudz šo momentu varam atrast. Bet, atvainojiet, tad, kad nacionālo pilsoņu ievēlētā nacionālā dome ir radījusi nacionālo municipālo policiju, kas trenkā iedzīvotājus galvenokārt, jo bagātos jau trenkāt ir bīstami un negribas jau arī ķerties tiem pilsoņiem klāt, bet, ja nu iznāk, ka tie pilsoņi galvenokārt ir nabadzīgi, tad nav brīnums, ka Rīgas pašvaldības policija vairāk nodarbojas ar pašapgādi, aiztiekot maziņos uzņēmējus, kas galvenokārt ir latvieši, jo pie lielajiem jau ķerties ir bīstami, var dabūt pa galvu, var dabūt kaut ko sliktu.

Es aicinu šo likumprojektu kā jebkuru, kas nav kaitīgs Latvijas suverenitātei un nav huligānisks un cilvēka cieņu aizskarošs, nodot komisijām, komisijās strādāt dūšīgi, izmest sēnalas un atstāt racionālos graudus. Paldies!

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Labdien, kolēģi! Es arī, protams, daudziem punktiem, kas šinī likumprojektā ir, varu nepiekrist, jo, iepazīstoties ar to, ka paaugstina drošības iemaksas, diemžēl pagaidām es nevaru uzzināt, kurā vietā saņem to naudu, ko Dobeļa kungs jau zina, kā saņemt. Bet tādēļ būtu ļoti lielas problēmas mazajām partijām un partijām, kas rastos un arī varētu reāli pretendēt pašvaldībās. It sevišķi es iedomājos, kā būs nomaksāt tur 100 vai 200 latus kaut kādā pagasta padomē un cik tai partijai vajadzēs kopsummā naudas, ja viņa nolems piedalīties visā Latvijas teritorijā, daudzās vietās. Un tas būtu grūti, es domāju, pat tādām bagātām partijām, ar ko varēja iepazīties arī pēc vēlēšanu komisijas ziņotajiem materiāliem, kā “Ceļš”, kā “Saimnieks”, gan arī kā, protams, “Tēvzemei un Brīvībai”, kam ir bagāti sponsori pašvaldībās. Un šeit varbūt arī būtu problēmas grūtāk piedalīties. Bet šodien ir jāskatās vēl cita nianse. Mēs tā soļojam uz Eiropas Savienību. Iespējams, arī Kiršteina kungs, cienījamais Eiropas lietu ministrs, paklausījies jūs iepazīstinās ar praksi pasaules valstīs — kā ir ar municipālajām vēlēšanām pasaules valstīs. Un es domāju, viņš varbūt izskaidros saviem frakcijas kolēģiem, kā tad īsti ir citās valstīs. Jo, ja mēs šodien sākām pēc vairākuma prasības šeit diskusiju tā vietā, lai patiešām risinātu šo jautājumu, teiksim, par nodošanu komisijām, tad komisijās šīs diskusijas norit daudz mierīgāk un tur tas būtu risināms, nevis nobloķējama uzreiz nosūtīšana uz komisijām. Tad varbūt vajadzētu arī Kiršteina kungam izvest audzinošu darbu ar savu frakciju. Jo, protams, pārējo darbu ar otru grupu, kā Šķēles kungs teica, ar tādu sarkanīgu domu mēs centīsimies uzņemties uz sevi paši.

Protams, es varētu arī, ja kolēģiem tik dikti gribas, protams... Ja šis projekts aizies uz komisiju, tad atsevišķi kolēģi varētu piedāvāt, teiksim, kandidātiem izmērīt galvaskausa apmērus — vai atbilst visiem standartiem, protams. Nu, un te būtu daudzas nianses, kas būtu jāanalizē komisijās. Un patiešām, ja jau mēs tā dikti runājam par to, ka, lūk, valdībai gandrīz vai ir jāsauc ārkārtas sēdes. Varbūt labāk kolēģi būtu vienkārši normāli šo jautājumu novirzījuši uz komisiju un tur šīs diskusijas izietu. Tam bija arī piemērs Dobeļa kunga, oriģinālais priekšlikums par ielu gājieniem, mītiņiem. Es arī nepiekritu savā laikā, bet komisijā tika veikts darbs. Patiešām, šis jautājums arī ir aktuāls, un jebkurš jautājums, man liekas, ir aktuāls, ja to izvirza deputāti. Un vienīgais tālāk ir darbs. Pirmajā lasījumā, ja jums tik ļoti nepatiks, attiecīgi pierādiet Saeimas deputātiem — šo jautājumu nenobalsosim, un viss. Vairs nav problēmas. Un es nedomāju, ka šinī gadījumā vajadzētu to pārvērst par tik drausmīgu politiku, ka rīt gandrīz patiešām brauks kaut kādi krievu tanki iekšā vai nepilsoņu, nodokļu maksātāju straumes lauzīsies Rīgas domē iekšā, lai pasēdētu blakām Dobeļa kungam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

A.Saulītis (TKL). No Tautas kustības “Latvijai” gribēju dot dažus argumentus Urbanoviča kungam, jo viņš ļoti lūdza. Es domāju, ka šeit mēs esam liecinieki tam, ka notiek politiska spēle, politiska šūpošanās no abām pusēm. Labējie un kreisie šūpo, un kas līdz ar to cieš? Cieš tieši sociāli ekonomiskā darbība konkrētajos pagastos. Varbūt nolaidīsimies, kungi, uz zemi un paskatīsimies, kādas reālas problēmas šodien ir pašvaldībās.

Konkrēti piemēri. Tiek atcelti invalīdiem, pirmās un otrās grupas invalīdiem, medikamenti par brīvu. Man pienāca klāt Ludzā burtiski piektdien viena sieviete. Viņa teica, ka viņai ir nepieciešams medikamentus lietot — 28 lati. Tā ir Parkinsona slimība. Jūs visi zināt, ka cilvēks raustās mežonīgos krampjos. Un otrs. Viņai pensija arī ir tikai 28 lati. Un viņai ir izvēle. Nevis par pilsoņiem vai nepilsoņiem, vai kaut kādām reformām, bet viņai ir izvēle. Vai nu visu mēnesi kratīties, vai visu mēnesi dzīvot badā. Tādas, lūk, ir tās problēmas, kas ir pašvaldībās. Un es domāju, jo vairāk mēs politizēsim pašvaldības ar kaut kādām reformām, ar kaut ko citu, mēs nepaskatīsimies, ko tad vajag šiem cilvēkiem, gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem. Ko viņiem vajag? Viņiem vajag pārtiku, nabadzīgajiem cilvēkiem drēbju vajag. Jau ir tik tālu aizgājis, ka divas trešdaļas cilvēku vienkārši ir izsisti no jebkādas dzīves. Viņi pat nespēj veikt tā saucamo elementāro dzīves ciklu. Lūk, kur ir tās problēmas! Un es arī esmu pateicīgs Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājam Jurkāna kungam, ka viņš to saprata un piedalījās kopīgā akcijā Vācijā, lai savāktu vismaz kaut kādā veidā šos ziedojumus. Lūk, šis kopīgais darbs, lai mēs varētu risināt šīs sociāli ekonomiskās problēmas! Apkure galu galā. Ko mēs veram ciet acis? Cik cilvēku šogad sala savos dzīvokļos? Tās ir tās problēmas. Un es nedomāju, ja mēs šodien sāksim politizēt šos jautājumus, ka mēs varēsim kaut kādā veidā risināt ar politiskām metodēm šos jautājumus, neizanalizējot kopīgi, kāpēc ir radusies šī situācija. Es domāju, ka mēs nevaram nostādīt jautājumu, ka ir baltie un melnie. Mēs zinām, ka bija procesi, kad Vācijā pie visām problēmām bija vainīgi ebreji. Mēs negribam to. Un mēs arī nevaram pieņemt šodien, ka pie visām problēmām ir vainīgi pilsoņi un, ja tagad iedos nepilsoņiem tās vēlēšanu tiesības, rīt mēs visi pamodīsimies un viss būs kārtībā. Es domāju, stāvoklis tikai saasināsies. Un es arī Urbanoviča kungam tīri cilvēcīgi gribu teikt — jūs ar tādiem likumiem tikai neļaujat pragmatiski strādāt, sašaurināt pēc iespējas mazāku centru un pēc iespējas mazāk atstājat telpu pragmatiskai rīcībai. Un, kā jūs redzat, pēc jūsu ierosinājumiem visaugstākos punktus iegūst tieši kara un pieminekļu spridzinātāju partijas. Un tās gūst aizvien jaunus un jaunus atbalstītājus. Tie ir tie argumenti. Varbūt tie šodien skan absurdi, bet mēs pat šeit, plenārsēdē, to jūtam, kā tas viss izvēršas. Un pēc šādām mūsu debatēm un pēc šādām mūsu politiskām kolīzijām Saeimā kļūst aizvien grūtāk un grūtāk. Tiekoties ar vēlētājiem, runājot — kaut vai svaigākais piemērs — tajā pašā Ludzā, aizvien grūtāk un grūtāk ir ievirzīt dialogu pragmatiskā gultnē. Lūk, kur ir tā dilemma! Es arī gribēju tīri cilvēcīgi lūgt. Mums ir nepieciešams pamiers. Pamiers vismaz līdz 2000.gadam. Šis sociālais pamiers, lai mēs varētu atrisināt sociāli ekonomiskos jautājumus. Es domāju, ka šī vēlēšanu sistēma, kas šodien ir, daudzmaz apmierina. Un es domāju, ka mums ir jāmeklē tie kritēriji, kāpēc nenotiek tas uzlabojums, nevis jāmeklē vainīgie — pilsoņu dēļ vai nepilsoņu dēļ. Un es domāju, ja mēs atradīsim vairāk tieši kopīgu punktu, kur mēs varam sadarboties, kaut vai tādas akcijas kā Rīgas sakopšana, kuru varētu sākt vismaz ar kopīgu darbu gan pilsoņi, gan nepilsoņi, parādīt... Un šāda politiska jautājuma nostādīšana, ka tikai valdība visu izdarīs un ka tikai nepilsoņi izdarīs, arī, piedodiet, ir maldīga lieta. Un līdz ar to mēs pārāk pārvērtējam valsts lomu valstī. Un, kā arī Šķēles kungs minēja, cilvēka paša iniciatīva samazinās.

Un es tomēr gribētu beigt ar izcilā amerikāņu prezidenta Kenedija vārdiem. Es domāju, ka mums visiem ir jāuzdod šis jautājums, ko viņš uzdeva Amerikas nācijai. Neprasi, ko Amerika iedos tev, prasi, ko tu vari dot Amerikai! Paldies!

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs! Jūs 20 minūtes izmantosiet? Aleksandrs Kiršteins, īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās!

 

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es varētu atbildēt uz Lujāna kunga aicinājumu atbildēt. Es pateikšu tādu statistiku, kas man ir zināma. Pašreiz no 39 Eiropas Padomes valstīm es zinu septiņas, kurās drīkst vēlēt nepilsoņi. Eiropas Savienībā šos jautājumus regulē katras valsts nacionālā likumdošana. Es varu minēt, teiksim, tādu piemēru, ka Luksemburgā, kurā portugāļi dzīvo jau otrajā paaudzē un ir iebraukuši likumīgi ar Luksemburgas valsts iestāžu atļaujām, joprojām viņiem nav iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanas.

Ir arī pretēji piemēri. Teiksim, mēs zinām, ka Zviedrijā pēc zināma laika ir šīs tiesības. Es domāju, ka Lujāna kungs arī labi zina, ka viņa tik mīļajā Krievijā arī šīs tiesības nevienam netiek dotas. Tur var vēlēt tikai pilsoņi. Bet es tikai gribētu pateikt, ka Urbanoviča kvēlais aicinājums faktiski arī nav īstajā vietā, jo Latvijā ir pieņemts Pilsonības likums. Mēs ļoti labi zinām, ka daudzi cilvēki tieši negrib, pat ļoti labi zinādami latviešu valodu, negrib šo pilsonību pašreiz iegūt viena iemesla dēļ — lai viņiem nebūtu jāiet dienestā. Tas būtu ārkārtīgi komiski, ja šajā situācijā, kad cilvēki paši neizmanto šīs dotās iespējas kļūt par pilsoņiem, gribētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās, tajā pašā laikā nepildot šo pilsoņu pienākumu. Mans personīgais viedoklis ir šāds. Tā kā Latvijā pašlaik šis jautājums ir atrisināts un Eiropas Padome ir atzinusi, ka Pilsonības likums Latvijā ir pieņemams, nav nekādu šķēršļu tiem, kas grib šajās vēlēšanās piedalīties, nokārtot arī savas saistības ar valsti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi par to, par ko te diskutēja visvairāk, kaut gan es pamatā negribu runāt par šo problēmu, bet gan par kaut ko citu. Skaidrs, ka, runājot par šo problēmu — pilsoņu un nepilsoņu piedalīšanos vēlēšanās, ir vairāk nekā skaidrs, ka mūsu valstī vismaz tuvākajos 10 gados ir vajadzīga pietiekama stabilitāte. Un, runājot par šo problēmu, es vienmēr paturu prātā Latvijas ārkārtīgi unikālo situāciju. Kaut vai to, ka nav Eiropā nevienas galvaspilsētas un, es domāju, pat pasaulē nav nevienas galvaspilsētas, kur būtu tik izteikts tāds nacionālais sastāvs, proti, kur pamatnācija būtu mazākumā. Nu nav! Mums ir unikāla situācija. Es tikai gribētu pateikt vienu piemēru, kur mums šī stabilitāte tuvākajā nākotnē ir vajadzīga. Elementāra lieta — skolu tīkla reorganizācija. Rīgā pēdējā laikā, pēdējo piecu gadu laikā, ir ļoti strauji samazinājies to skolēnu skaits, kuri mācās krievu plūsmā, un ļoti stipri pieaudzis latviešu plūsmas skolēnu skaits. Un elementāri balstoties uz statistiku, nepakļaujoties nekādām emocijām, elementāri ir vajadzīga skolu tīkla reorganizācija. Un es ļoti uzmanīgi sekoju līdzi krieviski rakstošajai presei. Diemžēl man ir jāsaka atklāti, ka tieši Tautas saskaņas partijas aktīvisti ir tie aktīvākie, kas visu laiku pret šo reorganizāciju uzstājas, kas uzskata to par diskrimināciju, kaut gan statistika runā pati par sevi. Līdz ar to neapšaubāmi es saprotu, ka šī partija pretendē uz to vēlētāju loku — citādi tā tik aktīvi neuzstātos, — kas ir nepilsoņi. Bet šoreiz es negribēju runāt tik daudz par to kā par ko citu. Diemžēl kārtējo reizi šodienas ārkārtīgi garās diskusijas par likumprojektu, kurš tiek nodots tikai izskatīšanai komisijās, ārkārtīgi garās neauglīgās diskusijas, kurās deputāti aiziet tik tālu no šī likumprojekta satura, ka tālāk gandrīz vairs nevar aiziet, pierāda tikai to, ka, strādājot pie Kārtības ruļļa, ir jānovērš šī mūsu pārāk liberālā procedūra. Ja runa ir par dokumenta nodošanu komisijām, ja tas tiks nopietni izskatīts, kur komisijai ir tiesības to nedot tālāk izskatīšanai pirmajā lasījumā, tad acīmredzot ir vajadzīgas Kārtības rullī izmaiņas. Un, nododot likumprojektu komisijām, manuprāt, pilnīgi pietiktu, ja runātu viens dokumenta iesniedzējs “par”, viens “pret” un deputāti nobalsotu. Un tādējādi mēs ietaupītu laiku, lai izskatītu likumprojektus pēc būtības, jo mums, vēlreiz es atgādinu to, ko te teica mani iepriekšējie kolēģi, šodien ir dienas kārtībā 101 jautājums un šādi te mēs nekur tālu netiksim. Tā ir šī jautājuma galvenā būtība. Mums ir jāmaina procedūras kārtība.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

A.Požarnovs (TB). Ņoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es gribētu vērsties pie tiem cilvēkiem, kas ir iesnieguši likumprojektu, un divos vārdos izteikties par šo situāciju. Respektīvi, opozīcija var būt gan konstruktīva, gan destruktīva. Un, ja gadījumā valdību veidojošās frakcijas un valdība ir aizrāvusies ar likumdošanu un kādreiz pārkāpj vispārpieņemtās cilvēcības normas, jūs esat iedevuši diezgan labus priekšlikumus, kas tā kā tāda ūdens šalts ir atvēsinājusi dažus deputātus. Un pieņemsim, es cienu tos priekšlikumus, ko jūs iedevāt par izmaiņām Satversmē par cilvēktiesībām. Un, ja mēs pieņemam, ka jūs aizstāvat visu Latvijas iedzīvotāju intereses, tad šie iedzīvotāji dalās pilsoņos un nepilsoņos. Un tas, ka jūs aizstāvat viedokli, ka cilvēktiesības pienākas visiem, tas ir saprotams. Un pilsoņiem pienākas pilsoņu tiesības. Un to ir ļoti maz. Tās ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētam. Un šinī gadījumā, es domāju, jūs esat mazliet pāršāvuši pār strīpu. Jūs esat pārcentušies. Un šādā situācijā, ja jūs dodat šādus priekšlikumus, tad nākošreiz, kad jūs iedosit konstruktīvu priekšlikumu, Saeima atkal pieies ar aizdomīgumu pret jums un skatīsies, vai tikai atkal tur nav apakšā paslēpts kāds zemūdens akmens. Es domāju, ka jūs visvairāk iegūsit, ja divi no šiem deputātiem atsauks savu parakstu un izbeigs šo strīdu. Bet gadījumā ja ne, tad es aicinātu tomēr noraidīt.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deptuāts! Otro reizi.

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribētu atgādināt. Ja jau bija runa par to, ka ir jāuzlabo likums, ka tur ir vēlamas konstruktīvas izmaiņas, tad kāpēc vajadzēja apzināti tur ielikt... Tur nevar runāt par neapzinātu rīcību. Ielikt tādus punktus, kurus paši jau priekšlaicīgi uzskatīja par tādiem, kas varētu būt nepieņemami. Kāpēc nevarēja uzreiz tikai šo konstruktīvo variantu piedāvāt? Tad nebūtu šādu diskusiju šeit vispārīgi. Jo, redziet, tikko šāds dokuments tiks novirzīts uz komisijām, mums tik “mīļā” krievu prese to pasniegs kā lielu uzvaru un, tas man ir labi zināms, sāksies atkal tālākā ažiotāža. Kamēr tas atradīsies komisijās, visu laiku par to tiks runāts un vēlreiz runāts, un tas ietekmēs tos cilvēkus, no kuriem šodien viens otrs ir pieklusis.

Es gribu atgādināt, ka sestdien, 20. aprīlī, notiek Militāro pensionāru biedrības pirmais saiets. Tur tieši patlaban ir šie divi grupējumi, tur vieni aicina uz atklātāku, naidīgāku darbību un otri runā tikai par sociāliem jautājumiem. Tieši šāda dokumenta novirzīšana var tieši ietekmēt šo vienu grupējumu.

Tāpat arī pirmdien, un, man liekas, tā nav pavisam tāda nepārdomāta rīcība, šeit šīs uzstāšanās. Pirmdien, 22.aprīlī, atkal ir paredzēti vairāki saieti, un atkal tur skanēs šīs absolūti nevajadzīgās runas par kaut kādiem panākumiem. Tas kungs, kas te runāja par tām kvēlajām dažāda veida bailēm un kaut kādu tur latviešu un nelatviešu iespēju ietekmēt varu... Man gribētos zināt, kā tad ir ar tām lietām “Auseklītī” bijis, cik tur ir pilsoņu un cik tur ir nepilsoņu, un cik no tiem šodien ir un jūtas apkrāpti, un cik no tiem nejūtas apkrāpti. Tad mēs varētu pie šā jautājuma atgriezties vēlreiz, jo šeit, runājot par šo likumu un runājot par kaut kādiem angļu uzrakstiem, man liekas, ka acīmredzot tas paredzējums ir tāds: ja tie nepilsoņi savēlēs Rīgas domi, tad novāks tos angļu uzrakstus. Es piekrītu. Un to vietā ieliks krievu uzrakstus. Acīmredzot to arī kungs vēlas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts! Otro reizi.

 

J.Urbanovičs (TSP). Tagad es vairs neesmu pārliecināts par to, ka šis likumprojekts neaizies uz komisiju. Tāpēc es gribu tiem, kas vēl tagad svārstās, pateikt, ka ir runa nevis par pasīvām tiesībām, proti, tikt ievēlētam nepilsonim kādā domē vai padomē, bet gan vēlēt. Tās ir aktīvās tiesības, un tas ir pavisam kas cits. Respektīvi, ja gadījumā šī diskusija kādreiz nonāks pie tā, ka nepilsoņi varētu vēlēt sev tīkamus pilsoņus, tas nenozīmē, ka viņi paši sevi varētu ievēlēt. Un te varētu atcerēties to par tiem vienlīdzīgajiem un vienlīdzīgākajiem. Redziet, ja mēs izejam no tādas aksiomas, ka vieni pilsoņi, tie, kam uzticas pilsoņi, ir labāki nekā tie pilsoņi, kam uzticas nepilsoņi, jūs varat ļoti tālu aiziet. Un tad par to sarkano krāsu vairs nerunāsim, runāsim par to, cik mēs esam kļuvuši brūni.

Tagad es gribu teikt Požarnova kungam. Redziet, aizdomīgi, neaizdomīgi — tās ir katra personīgās lietas, es uzskatu. Un es arī nekad neesmu skatījies uz virsrakstu, kas ir iesniedzēji — “Tēvzeme” vai “Ceļš”, vai “Saimnieks”, vai kāds cits. Es neskatos, kas tur rakstīts.

Kas attiecas uz to, kāpēc mēs provocējam šo lietu. Nē, mēs tādi vienmēr esam bijuši. Sitiet mūs nost! Mēs vienmēr esam runājuši par to, ka jābūt maksimālam līdzsvaram un saskaņai sabiedrībā. Par to mēs runājam un runāsim. Pieņemiet mūs tādus, kādi esam. Vai nepieņemiet. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vladilens Dozorcevs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Jūs izmantosit desmit minūtes?

 

V.Dozorcevs (TSP). Es mēģināšu iekļauties trijās minūtēs. Cienījamie deputāti! Es negribēju uzstāties, bet es tikai gribu atbildēt Požarnova kungam, kurš šeit teica, ka starp pilsoņiem un nepilsoņiem ir tāda niecīga starpība — tikai pilsoņi vēlēs un tiks ievēlēti, bet nepilsoņi ne. Požarnova kungs, jūs esat ne tikai deputāts, parasts deputāts, bet arī komisijas priekšsēdētājs. Jums ir savs aparāts. Ja jūs gribat uzzināt, kāda ir atšķirība starp pilsoņiem un nepilsoņiem, nāciet pie mums! Mēs jums iedosim visus materiālus, un tad tur jūs sapratīsit, ka starpība starp pilsoņiem un nepilsoņiem sen jau pāraugusi 70 punktus.Un tur vēlēšanu problēmas ir tikai viens tāds variants, ne vairāk. Tur ir sociālās tiesības, tur ir darba tiesības un tā tālāk. Tur ir ļoti daudz. Es gribu tikai to jums pateikt, paskaidrot.Tas ir viens.

Otrs. Šeit Tabūna kungs mūs baidīja, kas būs, kāda dzīve būs, ja nepilsoņiem piederēs šīs aktīvās vēlēšanu tiesības. Tabūna kungs, bet varbūt būs tāda dzīve kā Igaunijā, kurā šis modelis jau pastāv daudzus gadus. Tātad kā Igaunijā, kuru Šķēles kungs mums šodien stādīja par paraugu, par ekonomisko paraugu. Varbūt tur ir citāda nepilsoņu aktivitāte, varbūt tur ir cita stabilitāte un tāpēc tāds dzīves līmenis ir? Cita nodokļu bāze un tā tālāk. Būs varbūt tā. Runāt par to, ka mūsu iniciatīva ir absurds, ir ņirgāšanās, un tā tālāk. Tas nozīmē runāt par esošo Igaunijas pieredzi. Es domāju, kā igauņi klausītos mūsu šodienas diskusiju, ja viņiem šis modelis pastāv un strādā jau daudzus gadus. Vairāk nekā piecus gadus mēs dzīvojam neatkarīgā valstī. Vai nav pienācis laiks mainīt stereotipus attiecībā uz nepilsoņiem? Varbūt ir pienācis šis laiks? Kāpēc nemainīt neuzticības politiku pret uzticības politiku, varbūt cita dzīve būtu? Varbūt viņi citādi strādātu mūsu labā — valsts labā. Nevajag smieklīgi baidīt šodien cilvēkus — ja mēs realizēsim šo modeli, tad nezin kas būs. Būs tā kā Igaunijā, ne vairāk. Tur nekas nav noticis. Tikai ir uzlabojusies situācija.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts! Otro reizi.

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti patīkami, ka mūsu diskusija ir ievirzījusies konstruktīvā gultnē. Un tie, kuri ir nolēmuši uz komisijām nenovirzīt šo likumprojektu, nekādus argumentus nespēj minēt. Man ir ļoti patīkami, ka tas apliecina tikai veco labo teicienu: “Neskaties manus darbus, bet klausies manus vārdus!” Kādi argumenti tad ir? Argumenti ir ļoti interesanti. Izrādās, ka, neko nezinot, grib vāvuļošanas čempionāta nākošajā posmā mēģināt uzvarēt. Ir cienījami kolēģi, kuri aizmirsuši, kā, cīnoties par savām interesēm Ķekavas pusē, tika mesta ārā Ķekavas bibliotēka no vietas, lai tikai varētu savus vecīšus atjaunot savā dzīves vietā. Ka mīl gramstīties gar zaļām meitenēm un bučoties, un ka mīl dažreiz ar homoseksuālistiem kopā iedzert aliņu, tas jau viss ir aizmirsies. Kaut ko ļoti interesantu pastāstīt no tribīnes par to, par ko neko nezina, protams, var.

Sēdes vadītāja. Krisberga kungs, es ļoti atvainojos! Mēs apspriežam likumprojektu...

 

V.Krisbergs. Vissvarīgākais ir šajā mirklī izvērtēt, ievērot procedūru — nodot komisijām vai nenodot komisijām. Pat ja šis likumprojekts ir ļoti kaitīgs un ļoti slikts, arī tad ir vērts to nodot komisijām, jo, komisijās strādājot, varēs saprast, kas ir labojams un kas nav labojams. Mēs šodien netaisāmies izsludināt šo likumu. Mēs to pieņemam darbā. Ja Saeima uzskata, ka strādāt nevajag, bet deputāti galvenokārt strādā tieši komisijās, tad šķiet, ka Šķēles kungam tomēr būs taisnība, ka mēs strādāt negribam. Pierādīsim pretējo — nododam komisijām un strādājam, kaut vai arī pēc tam noraidām kā konceptuāli, kategoriski nederīgu. Protams, ja mēs baidāmies no konkurences, kas tā ir pietrūcis mūsu Ministru kabineta skatījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Golubova kungs, jūs trīs minūtes izmantosit? Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Labdien, cienījamie deputāti! Par ko tad mēs šodien runājam? Par to, vai dot vai nedot nepilsoņiem tiesības vēlēt vietējās pašvaldības. Vai jūs padomājāt — vai vietējām pašvaldībām ir likumdošanas tiesības? Tām nav tādu tiesību. Tādas tiesības ir tikai Saeimai. Un Saeimu pēc šīs likumdošanas vēlē tikai pilsoņi. Vietējās pašvaldības izpilda Saeimas pieņemtos likumus. Vietējās pašvaldības rīkojas tikai ar tiem jautājumiem, kuri ir saistīti tieši ar šīs pašvaldības darbību. Kāpēc mēs tā baidāmies dot tās tiesības nepilsoņiem? Vai jūs padomājāt par to, ka arī nepilsoņi maksā nodokļus un kas tieši tajās pašvaldībās ne viņu izvēlētie pārstāvji rīkosies ar tām naudām. Es lūdzu Saeimu vēlreiz padomāt un nodot šo likumprojektu komisijai.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 36, atturas — 19. Lēmums nav pieņemts.

Pirms nākamā jautājuma izskatīšanas pēc būtības vārdu lūdz Alfreds Čepānis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

 

A.Čepānis (DPS). Godājamie kolēģi! Es atsaucu savu parakstu iesniegtajiem likuma labojumiem, kuri izklāstīti dokumentā nr. 598. Daru to tāpēc, ka šo jautājumu var atrisināt vienkāršāk, ātrāk, bez izmaiņām likumos. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to jautājums pēc būtības nav izskatāms. Pirms pārtraukuma vārds Paulim Kļaviņam, LZS, KDS un LDP frakcijas deputātam!

 

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Godātie deputāti! Es lūdzu, pusdienas pārtraukumam sākoties, Latvijas—Vācijas parlamentāriešu sadarbības grupas dalībniekus sanākt uz vienas minūtes apspriedi šeit pat blakustelpā.

Sēdes vadītāja. Tātad Prezidija zālē jūs aicināt? Prezidija zālē? Tātad Prezidija zālē tika aicināti deputāti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Deputāti, lūdzu reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Imants Daudišs, Aivars Endziņš, Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Aristids Jēkabs Lambergs, Aleksandrs Pētersons, Atis Sausnītis, Juris Sinka, Māris Vītols, Juris Zaķis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

 

(P ā r t r a u k u m s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt šīsdienas Saeimas sēdē iekļautos darba kārtības jautājumus. Ir Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1996.gada valsts budžetu””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vidiņa, Priedkalna, Tuča, Apalupa, Nagļa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1996.gada valsts budžetu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vārds deputātam Vidiņam, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”! (No zāles: “Nav kvoruma! Ir, ir!”)

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamais priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Tā kā Ministru prezidents Šķēles kungs šodien pateica, ka ar savu vēstuli esot apturējis ar reformismu un niezi slimojošā ministra ministrijas remontu, respektīvi, kur 350 tūkstoši latu ir paredzēti, tad mēs, pieci “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti, atsaucam šo parakstu, bet ar tādu noteikumu, ka pie budžeta likuma grozījumiem, ko valdība izskatīs maijā, šis mūsu priekšlikums, uz kurieni šo naudu novirzīt, tomēr taptu ņemts vērā. Un tādēļ, tā kā mēs tur esam parakstījušies deviņi deputāti, bet pieci atsauc parakstus, tad varbūt to tiešām atliksim uz maiju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs! Vai citiem deputātiem, kuri parakstījuši minētos grozījumus likumprojektā, nav iebildumu pret deputāta Vidiņa priekšlikumu? Nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgumu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes privati-zāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj un godātie deputāti! Es tomēr lūgtu balsojumu par šā likumprojekta nodošanu komisijām, jo mani ļoti interesē, kā balsos, piemēram, Ādamsona kungs, kurš pavisam nesen, šodien pat, vēl aicināja frakcijas “Latvijai” iesniegto likumprojektu nenodot komisijām tāpēc, ka tāds pats likumprojekts ar tādu pašu nosaukumu šobrīd jau komisijās izskatīšanā atrodas. Šobrīd mums arī ir tieši tāda pati situācija, ka šis likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atrodas Saeimas izskatīšanā, un, ja Ministru kabinets gribētu, lai šo likumu pieņem... šīs normas, ko tas piedāvā, panākt to ātrāku spēkā stāšanos, tad tās vienkārši iesniegtu otrajā lasījumā vai, teiksim, šobrīd jau trešā lasījumā kā grozījumus. Tad es aicinu balsot, veikt balsošanu par nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds ir pieteicies debatēs par šo jautājumu? Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Ja kāds no deputātiem pieprasa balsojumu, bez šaubām, balsojums būs, bet es jūs aicinu balsot par šī likumprojekta nodošanu komisijām, jo iespēja šādos gadījumos ir tāda, ka abus likumprojektus — gan to, kuru jau izskata Tautsaimniecības komisija... ir izskatījusi Tautsaimniecības komisija pirmajā lasījumā, gan šo, var apvienot, ja Ministru kabinetam nav iebildumu. Abi tiek nodoti Tautsaimniecības komisijai, un tas ir visvieglākais ceļš, ja mēs šodien viņu nosūtām izskatīšanai komisijām.

Un par šī likumprojekta būtību. Šis ir ārkārtīgi svarīgs grozījums likumā, ar kuru nevajadzētu kavēties, jo tas paredz valstij un pašvaldībām piederošās zemes pārdošanu par naudu, lai par šo naudu, kuru iegūtu, tiktu izmaksātas kompensācijas tiem cilvēkiem, kuriem likums paredz šo kompensāciju izmaksāšanu. Tātad aicinu balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl ir pieteikušies? Mauliņa kungs par procedūru vēlas runāt? Lūdzu!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Seiles kundzes aicinājums bija pretējs viņas vēlmēm, proti, ja mēs to nodosim komisijai kā likumprojektu, tad tas būs obligāti jāizskata pirmajā lasījumā. Ja to nodos kā priekšlikumu, tad tas arī jāformulē, tad mēs to varam nodot kā priekšlikumu. Bet to mēs nevaram nodot kā priekšlikumu tāpēc, ka tas ir iesniegts kā likumprojekts. (No zāles deputāte A.Seile: “Nē!”) Tātad atliek lūgt Ministru kabinetu to iesniegt kā priekšlikumu, bet šoreiz kā likumprojektu noraidīt, tas ir vistaisnākais ceļš. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu, kas izklāstīts dokumentā nr.615a! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 4, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību””. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai... Anatolijs Gorbunovs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, lūdzu!

 

A.Gorbunovs (LC). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu šo likumprojektu nodot arī Eiropas lietu komisijai, jo šī likumprojekta saturs, es domāju, ir ļoti aktuāls sakarā ar tām lietām, ko mums vajadzētu arī jau tagad skatīt saistībā ar attiecīgajiem Eiropas Savienības dokumentiem un Eiropas Savienības prasībām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret Gorbunova kunga priekšlikumu? Tātad pieņemam lēmumu, ka šis likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Eiropas lietu komisijai, un nosakam, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Ministru kabineta izdotie noteikumi nr.85 “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.85 “Grozījums likumā “Par izlozēm un azarspēlēm”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.86 “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēr-šanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikums nr.87 “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.89 “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.90 “Grozījums Augstākās padomes 1991.gada 4.jūnija lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par policiju” spēkā stāšanās kārtību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.91 “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.92 “Noteikumi par Latvijas Republikas pilsoņu un Črijas Republikas pilsoņu savstarpēju bezvīzu ceļošanas kārtību” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 93 “Noteikumi par atbilstī-bas novērtēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Gorbunovs, frakcija “Latvijas ceļš”, lūdzu!

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Par šiem Ministru kabineta noteikumiem argumenti. kāpēc tos vajadzētu izskatīt arī Eiropas lietu komisijai, ir tie paši kā par iepriekšējo likumprojektu, par kuru es runāju šeit, un es lūdzu arī šo likumprojektu nodot Eiropas lietu komisijai izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret Gorbunova kunga priekšlikumu? Nav. Tad pieņemam lēmumu, ka šis likumprojekts... Ministru kabineta noteikumi nr.93 tiek nodoti Ārlietu komisijai, Tautsaim-niecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Eiropas lietu komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.94 “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 “Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar elektroapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.95 “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.96 “Grozījums likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 97 “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 98 “Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumos nr. 214 “Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdro-šināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.99 “Grozījumi likumā “Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.100 “Grozījumi likumā par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.101 “Farmācijas noteikumi” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.102 “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.103 “Grozījumi likumā “Par 1923. gada 2. augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjau-nošanu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Jānis Bunkšs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, lūdzu!

 

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Presē jau ir izskanējusi tāda doma, ka tad, kad grozījumi likumā par Valsts kontroli tiks piedāvāti, noteikti tiem ļoti nikni pretosies pašvaldību lobiji Saeimā. Un vienkārši būtu ļoti žēl, ja, teiksim, šis paredzējums nepiepildītos un ja saistībā ar šiem piedāvātajiem grozījumiem Valsts kontroles likumā kāds no tiem, kurus tiešām patiesi interesē tas, kas notiek arī pašvaldību sektorā, nebūtu uzstājies un nebūtu izteicis savas bažas par to, kādā veidā šie labojumi tiek piedāvāti.

Es ļoti labi saprotu šobrīd šo situāciju un piekrītu tam viedoklim, ka kontrole pašvaldību sektorā vai pašvaldībās šobrīd ir nepietiekoša, tā netiek veikta pienācīgā un profesionālā līmenī. Taču es tiešām šobrīd gribu šeit no šīs tribīnes, pirms mēs nododam izskatīšanai komisijām šo likumprojektu, tomēr tās dažas bažas izteikt. Man ļoti patika mūsu kolēģa Jāņa Rubuļa izteikums Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kad mēs izskatījām šos priekšlikumus. Un viņš ieteica visai Saeimai atcerēties tos novēlējumus, ko viņa vēlētāji viņam ir devuši, pirms viņš ir devies strādāt šajā darbā, Saeimas darbā. Un viens no galvenajiem šādiem norādījumiem ir bijis tas, ka kontrole ir vajadzīga vairāk, taču ierēdņu ir vajadzīgs mazāk.

Šīs divas it kā šķiet tādas savstarpēji nesavienojamas lietas, un jāsaka, ka likumprojekta autori, tie, kas piedāvāja arī grozījumus likumā “Par valsts kontroli”, manuprāt, ir nedaudz pārcentušies. Un īpaši, teiksim, manu tādu negatīvu attieksmi pret šo likumprojektu, šiem grozījumiem izraisa piedāvātā redakcija 2. pantā. Respektīvi, tātad kas te tiek piedāvāts? Ka Valsts kontroles uzdevums ir uzraudzīt, lai rīcība ar pašvaldību mantu būtu likumīga, lietderīga un pareiza. Es varbūt daudz neiebilstu pret šo priekšlikumu pastiprināt likumības kontroli, kā es jau teicu sākumā, taču man šķiet, ka šo divu terminu ieviešana, ka arī lietderības un pareizības kontrole būtu Valsts kontroles uzdevums attiecībā pret pašvaldībām, tiešām ir pārspīlējums un, kā saka, šeit šie labie nodomi ir varbūt nedaudz ne tajā virzienā aizgājuši. Un, ja man atļauts, tad es varbūt kā piemēru varētu minēt, ka šo noteikumu normu, tātad likumību, lietderību un pareizību, arī zināmā mērā varētu attiecināt, ja vēlētos pamatot, kāpēc piedāvātais likumprojekts par izmaiņām Valsts kontroles likumā būtu noraidāms. Un es varbūt varētu pat teikt tā, ka šis piedāvātais likumprojekts ir noraidāms tāpēc, ka tas ir nelikumīgs, pirmkārt. Otrkārt, tas ir nelietderīgs, un, treškārt, tas ir nepareizs. Kāpēc nelikumīgs? Nelikumīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka tas ir pretrunā ar Satversmes 88. pantu, kurā ir teikts... Pēdējais teikums 88. pantā: “Valsts kontroles iekārtu un kompetenci nosaka sevišķs likums.” Manuprāt, un šādam viedoklim piekrīt arī viena daļa mūsu valsts vadošo juristu, nevar tikt izdoti kabineta noteikumi par jautājumiem, kurus, kā Satversme paredz, regulē tikai likums, kaut arī šiem kabineta noteikumiem ir likuma spēks.

Žēl, ka mēs vēl neesam izveidojuši Satversmes tiesu. Es domāju, ka tas būtu viens no tādiem likumprojektiem, kur Satversmes tiesai būtu jāizsaka sava attieksme un varbūt arī šie dažādie skaidrojumi un strīdi juristu starpā būtu jānovērš. Bet šobrīd, teiksim, es arī varu pievienoties tam, ka tomēr Satversme mums būtu jāievēro.

Šī paša iemesla dēļ, manuprāt, ir pārkāpts arī Satversmes 81. pants. To mēs ļoti labi zinām. Bet tātad bez visiem tiem noteikumiem, kas ir 81. pantā, kur noteikti ierobežojumi, kādus noteikumus valdība var pieņemt, cita starpā teikts, ka Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti 81. panta kārtībā, nevar grozīt likumus, kuri skar budžetu un, es uzsveru, budžeta tiesības. Tātad ne tikai pašu budžetu, bet arī budžeta tiesības.

Likuma par budžeta un finansu vadību 6. panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldību budžeta tiesības detalizēti regulē īpašs likums. Šī īpašā likuma, likuma par pašvaldību budžetiem, 36. pants arī paredz to kontroles kārtību un revīzijas komisiju uzdevumus attiecībā uz pašvaldību finansu kontroli. Tāpēc arī šajā gadījumā es uzskatu, ka šis jautājums ir pietiekoši nopietns, tas ir jādiskutē Saeimā un Saeimā jāpieņem ar likumu, nevis ar kabineta noteikumiem. Es varbūt šo daļu tālāk arī nekomentēšu, jo ir jāatzīst, ka, protams, šā Satversmes punkta prasību, kā es jau teicu, dažādi juristi traktē dažādi, un bez Satversmes tiesas varētu būt tiešām grūtības atrisināt šo strīdu.

Otrs jautājums — par lietderību. Es jau minēju to, kas ir viena no tādām ļoti aktuālām prasībām, ka ierēdņu skaits mūsu valstī ir par lielu un ka šis ierēdņu skaits būtu vajadzīgs mazāks. Raitis Černajs, Valsts kontroles vadītājs, uzstājoties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, atklāti atzina, ka, lai kontrolētu pilnīgi visas pašvaldības un lai šī kontrole aptvertu, teiksim, visu šo sektoru, tas noteikti prasīs Valsts kontrolē strādājošo skaita palielināšanu. Viņš nosauca skaitli — simt cilvēku — un nosauca vēl papildus nepieciešamo budžetu — viens miljons, apmēram viens miljons latu. Zinot to, ka mums jau tā ir sarežģītas, teiksim, šīs sarunas par to, cik lieliem līdzekļiem jābūt valsts budžetā, cik lieliem — pašvaldību budžetā, noteikti šāds papildu miljons nāktu, teiksim, uz pašvaldību rēķina klāt. Šajā ziņā es uzskatu, ka daudz lietderīgāk šo papildu miljonu būtu ieguldīt izglītības sistēmā un daudz lietderīgāk būtu bijis, ja mēs šo papildu miljonu ieguldītu nevis šajā revīzijas darbā, Valsts kontrolē, izveidojot šādu centralizētu sistēmu, bet ieguldītu, piemēram, pašvaldību ierēdņu sistēmas attīstībai vai pilnveidošanai.

Tālāk. Mēs, protams, varam atrast arī, teiksim, varbūt citus iemeslus vai piemērus, kur šis lietderības jēdziens var tikt iztulkots ļoti dažādi dažādi. Un es gribētu teikt, ka viens no galvenajiem iemesliem un principiem, kādēļ vispār ir izveidotas pašvaldības, ir tas, lai šo lietderību novērtētu tieši pēc to iedzīvotāju interesēm, kuri ir vistuvāk, teiksim, šiem risināmajiem jautājumiem un kuri ir vistuvāk pašvaldībai, lai pašvaldības politiķi izlemtu, vai tas vai cits risinājums ir lietderīgs vai nelietderīgs.

Tālāk par to, ka nepareizs. Es ļoti uzmanīgi izpētīju Raita Černaja kunga ieteiktas Eiropas Savienības un OECD rekomendācijas kontroles jautājumos un tiešām neatradu dokumentā ar šiem ieteikumiem nevienu norādi, ka centrālai valsts institūcijai būtu jākontrolē citas vēlētas institūcijas darbs. Tāpēc arī es iebilstu pret to, kas šeit tiek piedāvāts. Bet es vēl vienu reizi uzsveru, ka ir jāveic labojumi tajos likumos, kuri ir acīm redzami nepareizi. Un viens no šādiem trūkumiem būtu likumā par pašvaldībām tajā daļā, kas skar pašvaldību revīzijas komisijas. Protams, ja vairākums no iedzīvotājiem ievēlē revīzijas komisiju no tiem pašiem vairākuma cilvēkiem, tad, kā pieredze rāda, tikai tajos gadījumos, ja izveidojas personiski konflikti starp domes priekšsēdētāju un revīzijas komisijas priekšsēdētāju, kā piemēru es varu nosaukt to, kā Ogrē ir bijis, tikai tad faktiski šī reālā kontrole sākas. Un diemžēl tad, kad mēs apspriedām iepriekšējā Saeimā likumu par pašvaldībām un tika piedāvāts pašvaldībām par obligātu pienākumu uzlikt ikgadēju neatkarīgu kontroli vai auditu, tad, aizbildinoties ar to, ka mēs varbūt tam vēl neesam gatavi, ka nav šo profesionālo auditoru, ka pašvaldībām pietrūkst naudas, šis priekšlikums tika noraidīts. Un diemžēl tika izveidota darboties nespējīga struktūra. Šis trūkums ir jāatzīst. Šis likums ir jāmaina. Jo citādāk šo piedāvāto likumprojektu es varu uzskatīt tā. Var, protams, varbūt izārstēt gripu arī ar šņabi, ja savlaicīgi to dara. Taču lielās porcijās un regulāri tas nebūtu darāms. Es neloloju ilūzijas varbūt par balsojuma rezultātu, bet katrā gadījumā es aicinu Saeimu ļoti nopietni par šiem jautājumiem padomāt un ļoti nopietni, ja gadījumā šo likumu nodos komisijām, strādāt pie tā gan pirmajā lasījumā, gan pārējos lasījumos. Un varbūt tie rezultāti, ko šajā starpposmā varētu dot šā likuma, teiksim, izmaiņas, mums papildus arī vēl dažus citus secinājumus ļaus izdarīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Manas vainas dēļ netika fiksēts deputāta Bunkša uzstāšanās laiks, taču es vienmēr esmu paļāvies uz deputātu godaprātu. Runās Juris Vidiņš, deputāts no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”.

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamā Saeima! Iepriekšējais kolēģis ļoti gari un ļoti gudri runāja. Un tas secinājums ir tāds, ka par katru varu jāpanāk, lai pašpārvaldi neviens nevarētu kontrolēt. Tas nozīmē, ka, ja viens pašpārvaldes priekšnieks vai valdes priekšsēdētājs, vai pilsētas mērs ir izdarījis netīrus darījumus, ja pilsētas mērs garantējis savai firmai aizņēmumu “Parex” bankā, tagad viņam par to nekas nebūs. Man liekas, ka šeit ir tieši tas, ka Bunkša kungs mēģina to atbildību noņemt no šiem pašpārvaldes darboņiem.

Un otrais. Mēs nesen bijām divās pašpārvaldēs ar veselības valsts ministru, tas ir, Rēzeknes un Ludzas. Rēzeknes dome atvēlējusi medicīnai par 1995.gadu ap 17 latiem. Bet toties tur ir ādas klubkrēsli, kolosāls korķa grīdas pārsegums, kas sāk bojāties, bet kas ļoti dārgi maksā un ko domes priekšsēdētāja firma ir piegādājusi šai domei. Visi darbi tiek veikti bez jebkāda konkursa. Atklāti runājot, domes priekšsēdētājs ir Dievs šinī pilsētā. Tanī pašā reizē Ludzas rajona domē mēs iegājām. Priekšsēža kabinetā ir apdriskāti krēsli, remonts tur nav taisīts trīs vai četrus gadus. Bet toties medicīna top finansēta ar 24 latiem. Kā jūs jūtat šo starpību? Un viņš ir atbildīgs tikai savai sirdsapziņai. Tas ir ļoti labi, bet ja tam iepriekš minētajam bijušajam mēram nav šīs sirdsapziņas, kas viņu izkontrolēs? Paldies Dievam, ka beigās Rēzeknes domnieki sasparojās un neapstiprināja Rēzeknes pilsētas budžetu, kad atkal medicīnai bija paredzēti tikai 16 lati. Tas ir pretrunā ar likumu par pašvaldībām — kā tām vajag finansēt medicīnu. Tā ka es domāju, ka šeit ir skaidri redzama tendence paglābt pašvaldību no jebkādas atbildības pret jebkādām institūcijām. Un tādēļ es aicinu Saeimas deputātus tiešām pieiet šai lietai ļoti nopietni, visu to ļoti pārdomāt, kā Bunkša kungs aicina, un tomēr nostādīt pašvaldības zem kaut kādas kontroles, lai tās nebūtu cari un dievi savā pašvaldības teritorijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deptuāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man par šo likuma būtību ir ļoti viegli runāt šobrīd Saeimā, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā savā laikā tika radīta darba grupa, kura tieši bija aicināta izveidot šo likumprojektu. Darba grupā ietilpu es, Černaja kungs un vēl daudzi citi kungi un dāmas. Diemžēl mēs ļoti labi jutām bremzēšanu šī likuma veidošanā. Es negribētu pāriet uz personālijām, Vidiņa kungs, es pilnīgi piekrītu jūsu domām. Bet diemžēl, ja būtu nekārtības tikai kādā vienā pašvaldībā, diez vai būtu vērts veidot jaunu likumprojektu. Lieta ir daudz būtiskāka. Man šķiet, ka priekšvēlēšanu programmās, gandrīz vai visu partiju programmās bija punkts par kontroles pastiprināšanu. Šobrīd Latvijā ir pieņemti pietiekoši daudz likumdošanas aktu, kodeksu, noteikumu. Daudz bēdīgāk ir tas, ka šobrīd valda tiesisks nihilisms. Šie likumi netiek pildīti. Ir policija, Zemessardze, ir prokuratūra, un diemžēl mēs varam tikai pateikt to, ka 17 kārtību sargājošo institūciju darbībā pa īstam kustība sāk notikt tikai tad, kad tur pievērš uzmanību Valsts kontrole. Jūs teiksiet — piemēru! Lūdzu! Māris Gailis paraksta Ministru kabineta atļauju Valsts īpašuma fondam iztirgot Brīvības ielas 38. ēku. Ir ziņojumi prokuratūrai, ir darba kolektīvu iesniegumi. “Multibanka” par sviestmaizi savāc šo māju. Pietika Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nosūtīt vēstuli ģenerālprokuroram un iejaukties vēlreiz Valsts kontrolei, un Finansu ministrija atrada naudu, lai samaksātu šo parādu, lai varētu Gaiļa kungs stāvēt uz Operas tribīnes, pareizāk sakot, balkona, pirms laika pie neatklātas tāmes un pie milzīgiem parādiem, ko ieguva Latvijas nodokļu maksātāji, un Brīvības ielas 38. ēka, var teikt, vienīgā latviskā grāmatnīca “Daina” Rīgā tika saglābta. Man ir liels prieks, ka tas arī ir mans ieguldījums Latvijas mentalitātes saglabāšanā. Bez Valsts kontroles palīdzības šī darbība nebūtu notikusi.

Man šķiet, ka ne tikai Latgales pilsētu, bet arī Ogres, Liepājas, Saulkrastu un daudzu citu pašvaldību darbība ar līdzekļiem, jo ne tikai valsts subsidējums, bet arī pašvaldību nodevas, pašvaldību iekasētās “pakalpojumu” apmaksas — tas viss ir mūsu pilsoņu un iedzīvotāju maciņa patukšošanas rezultāts. Kā tiek izmantoti šie līdzekļi? Es neesmu dzirdējis, ka kaut viens pašvaldību vadītājs vai aparāta darbinieks būtu aizpildījis sociāli nenodrošināta cilvēka deklarāciju. Šķiet, ka šādā līmenī neviens tur nav nonācis. Bet cik tūkstošu deklarāciju ar ņirgāšanos un cilvēku cieņu pazemojošu darbību šajās telpās aizpilda nepašvaldību cilvēki, vienkārši iedzīvotāji? Ņoti interesanti, protams, ir tas, ka pašvaldībām bieži vien trūkst līdzekļu, lai izpildītu sociālās nodrošināšanas programmas. Tajā pašā laikā mēs zinām, kā Vidzemes priekšpilsētā tika tērēti šie līdzekļi. Tas ir Rīgā. Tas ir mūsu acu priekšā. Bet dziļākos nostūros — kas notiek? Valsts kontrole mums šķiet šobrīd vienīgā institūcija, kura fanātiski vēlas saglabāt mūsu nodokļu maksātāju naudu. Manu, jūsu, visas tautas naudu, neskatoties ne uz pilsonību, ne uz nacionalitāti, visi tie, kas to naudu pelna un kaut cik godīgi maksā nodokļus.

Nez kāpēc ļoti satraukušies ir tieši mūsu pašvaldību lobiji, tikko Valsts kontrole sāk tēmēt uz pašvaldību līdzekļu tēriņiem. Bet es gribu atgādināt, ka arī valsts iestādēs šī nauda tiek tērēta bezjēdzīgi. Arī valsts audits ir paredzēts šajā Valsts kontroles kompetences paplašināšanā. Bet šķiet, ka šeit mūsu valdības cilvēki pietiekoši labi to saprot, ka valdībai tērēt saviem mērķiem naudu ir vismaz amorāli.

Un, runājot par desmitiem tūkstošu, simtiem tūkstošu latu ministriju remontu izdarīšanai vai kā mūsu cienījamajam Gaiļa kungam bija pat ideja pārvietot ministrijas no vienas vietas uz otru un tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus šim nolūkam, acīmredzot šeit Valsts kontrole ir pieņemama. Daudz traģiskāk, ja pašvaldība ir nolēmusi, ka neatkarīgi no vēlētāju vēlmes, bet tikai pēc pašas iniciatīvas ievērots lietderības princips. Jā, es saprotu, ka padomes priekšsēdētājam nav lietderīgi iet kājām, braukt ar velosipēdu vai vienkāršu mašīnu. “Džips” — tā ir mūsu nacionālā mašīna, tāpat kā šašliks esot latviešu nacionālais ēdiens un džins ar toniku — dzēriens. Paskatieties, lūdzu, cik labi dzīvo vidējais cilvēks pašvaldībā un cik labi dzīvo vidējais pašvaldības klerks, skaitot no apkopējas šajā pašvaldībā un beidzot ar pašvaldības vadītāju. Tad jau šis lietderības princips būs ļoti labi atšifrēts tīri skaitliski.

Otrkārt. Valsts kontrole nav viduslaiku inkvizīcija. Tāds ir mūsu Valsts ieņēmumu dienests, kurš pats atrod, pats konstatē soda mēru, pats šo mēru uzliek, iekasē un vēl piedevām sadala procentos. Valsts kontrolei šādu tiesību nekad nav bijis un netiks dots. Priekš tam mums ir tiesvedība. Mani ļoti interesē tie kungi, kas uzstājās pret. Es taču jūs ļoti labi pazīstu personīgi. Jūs esat godprātīgi cilvēki un ļoti labi zināt, ka vajag kontrolēt, kontrolēt un kontrolēt visus šos naudas tēriņus. Un tomēr šī neloģiskā lobēšana jūsos ņem virsroku pār normālu cilvēcisko sirdsapziņu un prāta spējām. Kāds ļaunums ir, ja kāds kaut ko kontrolē un norāda uz kļūdām? Nav lietderīgs šāds traktējums? Apstrīdēsim tiesā vai kādā citā institūcijā, ka Valsts kontroles vērtējums par nelietderīgumu nav pareizs, runājot pragmatiski. Un es atkal gribu atgriezties pie Šķēles kunga toņa. Uzņēmējdarbībā bieži vien izsauc auditoru tāpēc, lai konstatētu pats savas kļūdas. Tātad šī ir ļoti populāra pakalpojumu forma, ko sniedz daudzas auditoru firmas. Tās izsauc uz pārbaudi, un tās secina, ka kaut kas kaut kur vai nu ir kārtībā vai nav kārtībā. Valsts kontrole ir tieši tāda pati institūcija. Un šeit es kategoriski tiešām piekrītu, ka pašvaldības varēs lūgt Valsts kontroli izdarīt pārbaudes. Loģiski, arī izvēles kārtībā Valsts kontrole izdarīs šīs pārbaudes. Ņoti skaisti un dogmatiski tika runāts par ierēdņiem. Pirmkārt, es gribētu pateikt, ka, ja Valsts autoinspekcijas vai, pareizāk sakot, Ceļu policijas pārstāvis, ļoti neražīgi strādājot un ļoti dūšīgi bāžot sev kabatā, vidēji spēj nodot līdz 1000 latiem mēnesī un viņam alga ir tikai mazliet pāri par 100 latiem, vai ir lietderīgi palielināt šo štatu vai nav lietderīgi? Ja rentabilitāte ir desmitkārtīga. Es saprotu, ka ir lietderīgi. Vai ir lietderīgi kontrolēt muitu un robežu? Šeit paldies Šķēles kungam. Protams, ir lietderīgi, jo tas palielina valsts budžetu. Vai ir lietderīgi palielināt kontrolieru skaitu? Es domāju, ka Valsts kontrole jau ir pierādījusi pēdējā pusgada laikā, cik daudz nelikumību un cik valsts līdzekļu izšķērdēšanas būtu novērsts, ja Valsts kontrole strādātu vēl intensīvāk. Es aicinu uz pozitīvu balsojumu, jo šis jautājums nav jāstiepj garumā. Katru dienu, kamēr netiek izdarīta revīzija un kontrole, redzam mūsu valstij kā materiālos zaudējumus, tā vēl vairāk morālos zaudējumus. Jo cilvēki pierod pie bezkontrolētības. Kāpēc mums ir tik daudz autoavāriju? Tāpēc, ka autoinspekcija nekontrolē profilaktiski. Kāpēc mēs bijām spiesti pacelt cenzu par dzeršanu pie stūres līdz tiesību atņemšanai uz trim gadiem? Nekādas kontroles praktiski nav. Kāpēc var putināt valsts līdzekļus, izputināt G—24 kredītus, izputināt pašvaldību līdzekļus un nenodrošināt viņu funkcijas? Nav kontroles. Jo tad, kad, piemēram, Liepājas domi spēcīgi kontrolēja Liepājas domes revīzijas komisija, cienījamajam Eniņa kungam pat radās doma — es domāju Liepājas domes priekšsēdētāju — atlaist revīzijas komisiju un samazināt viņu līdz trim cilvēkiem. Paldies Dievam, tā bija tikai doma. Bet rīt varbūt tā būs darbība. Varbūt nevis vienā pašvaldībā, bet daudzās. Tikai neatkarīga institūcija, tikai centralizēta institūcija var būt objektīva savā novērtējumā. Soda mēru noteiks tiesa, ja kāda pašvaldība būs vainīga. Un šeit es, Vidiņa kungs, atļaujos jums nepiekrist. Mēs nedrīkstam apvainot nevienu pašvaldības vadītāju, ka viņš ir noziedznieks vai slikts cilvēks. To var pateikt tikai tiesa.Es ceru, ka jūs man piekrītat un šeit mums diskusiju nebūs. Cita lieta, ka kontrolēt un it sevišķi profilaktiski kontrolēt ir nepieciešams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Man ļoti patīk salīdzinājums par tām iesnām. Par to vienreizējo šnabja lietošanu un regulāro. Taču es gribu teikt, ka ne vienmēr šī iesnu ārstēšana ar vienreizēju šnabja lietošanu notikusi līdz šim. Es nevaru komentēt tās pārējās lietas, bet jautājumu par Ogri. Ogrē ir bijušas kārtīgas naudas izšķērdēšanas. Automašīnas ir pirktas un pārdotas bez konkursa izsludināšanas. Dažādi celtniecības darbi ir izdarīti it kā trīskārt lielākā apmērā, nekā ir nobalsojuši deputāti, un tā tālāk, un tā joprojām. Es negribu pārstāstīt to dokumentu paketi, kurus es esmu lasījis Ogres lietā. Taču iepriekšējās valdības laikā Bunkša kungs bija pašvaldību ministrs. Ogres rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks atnesa viņam šo visu dokumentu paketi, un kas notika? Vai notika šī iesnu ārstēšana ar vienreizēju... Nenotika nekas. Bogdans vēl pašreiz sēž un turpina visu to pašu. Pērk un pārdod mašīnas, un notiek naudas izšķērdēšana. Šī lieta tika nodota vēl vairākās vietās, tika aicināts neatkarīgs auditors, un visur bija atbilde vienkārša. Tas viss ir rajona ziņā. Rajons kā grib, tā izlemj, tā dara. Un tur nav bijuši nekādi konkursi, absolūti nekas, un nauda ir plūdusi. Un atbilde bija pilnīga nulle. Tagad, kad lieta iesniegta Valsts kontrolei, izrādās, ka viņai rokas ir par īsām. Viņa netiek klāt. Un, ja savā laikā pašvaldību ministrs, kam bija tiesības rīkoties... Pašvaldību likumā ir teikts, ka viņš varēja atcelt rajona mēru. Ja viņš būtu rīkojies, es domāju, tad šodien šī pati mapīte ar dokumentiem nenonāktu ne Saeimas Pašvaldības komisijā, ne Ministru prezidentam, ne Valsts kontrolei, ne arī citās institūcijās. Tagad viss tiek pacelts no jauna. Un tagad, ja mēs skatāmies...

Nākošais. Ja mēs noraidām un Valsts kontrole nebūs tiesīga iejaukties šajā lietā, tādā gadījumā mēs gaidīsim, lai to izlemj nākošais pašvaldību ministrs Jurkāna kungs. Bet es gan šaubos, vai aiz tīri morāli ētiskiem apsvērumiem, viņš būs tik ļoti aktīvs šajā lietā, vai viņš varēs izlabot to, ko iepriekšējais ministrs nav izdarījis. Es domāju, jebkurā gadījumā mēs nedrīkstam noraidīt, mums ir jānodod komisijām un Valsts kontrolei ir jāstrādā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man kā izbijušajam veselības valsts ministram bija dažas problēmas ar pašvaldībām, un tās nosaukt par dažām problēmām būtu ļoti maigi sacīts. Jo diemžēl pašvaldības vismaz pagājušajā gadā rīkojās ar naudas līdzekļiem stipri dīvaini, lai neteiktu vairāk. Kā piemēru es, bez šaubām, varētu minēt Jelgavu, kura nopirka ļoti apšaubāmu kompjūtera tomogrāfu, kaut gan 30 kilometru attālumā atrodas Rīgas pilsēta un šis Jelgavas kompjūtera tomografs var apkalpot vienu, divus cilvēkus dienā, bet tā uzturēšana prasa ir praktiski pusi no slimnīcas budžeta.

Tieši tādā pašā veidā Jūrmalas pilsētas pašvaldība ņēma un iepirka amerikāņu sistēmai atbilstošu diagnostikas aparatūru, kas ir paredzēta analīzēm, taču šīs analīzes vienkārši nespēj interpretēt. Un šeit tika iztērēti ļoti lieli līdzekļi, lai gan šīs pašas slimnīcas iegrima dziļos parādos. Nekādi brīdinājumi no valsts puses, ka šie pirkumi nav lietderīgi un būtu mērķtiecīgi izdarīt iepriekš tenderi un piesaistīt valsts vadošos speciālistus šādu pirkumu veikšanai, netika ņemti vērā. Kā zināms, ja valsts iestādes kaut ko iegādājas, tām ir iepriekš jārēķinās ar tenderi katrai precei, kas ir vairāk par 2000 latiem. Jebkura pašvaldība to interpretē tā, ka tā ir pašvaldības iekšējā darīšana. Es ļoti lūdzu šo likumprojektu ne tikai akceptēt. Manā uztverē šā likumprojekta izmaiņas ir daudz par mīkstām. Es tās, piemēram, gribētu redzēt daudz striktākas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības un Zaļo partijas frakcijas deputāts!

 

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Brīžiem ir skumīgi klausīties par lietām, kuras tu it kā ļoti labi zini, bet kuras tiek interpretētas pilnīgi dažādi. Ja kāds no kolēģiem uzskata, ka es esmu pašvaldību aizstāvis, tad es ar to tikai lepojos. Kas attiecas uz manu sirdsapziņu, es domāju, ka ar to ir viss kārtībā. Ja es strādātu kaut kur un kļūdītos, tas nozīmētu, ka es strādāju. Tas nozīmētu, ka es dzīvoju. Un, ja ir kaut kādi likumu pārkāpumi no pašvaldību puses, šeit galīgi nav problēmu. Es nenoliecu galvu to deputātu priekšā, kuri var kāpt tribīnē un runāt par visiem jautājumiem dziļi, izsmeļoši un argumentēti. Man diemžēl tādas īpašības nav, un es šeit nāku jūsu priekšā runāt tikai par tām lietām, kuras, kā es uzskatu, pietiekami labi pārzinu.

Nedaudz, dažus soļus atpakaļ vēsturē. Ja kolēģi tik ļoti labi šīs lietas pārzina attiecībā uz budžetu, atcerēsimies pagājušo gadu, kad vesela mēneša nauda no dotācijas pašvaldībām tika noņemta. Un principā šeit ir tikai viens secinājums — ļoti daudzos gadījumos valdības neizdarības vienkārši piesedz pašvaldības, jo viņas ir spiestas to darīt. Atcerēsimies mūsu lielos strīdus par 21 latu, kas sākās ar medicīnu! Un arī Apiņa kunga man adresēto teicienu. Cik tad pagājušajā gadā bija Kuldīgas rajonā uz šo vienu iedzīvotāju? Šeit bija stipri zem 21 lata. Dotā situācija, pašreizējā situācija pēc vakardienas tikšanās, kad rajonu vadītāji tikās ar Šķēles kungu, ir tāda, ka ne tuvu šim 21 latam pašvaldības nav spējušas finansēt. Jo pie šī ļoti ļoti minimālā izlīdzināšanas fonda vienkārši pašvaldības nesaņem naudu. Par 70 procentiem nauda nav saņemta. Jūs varat pārbaudīt, šeit nekādu problēmu nav. Un, ja mēs gribam dot uz katru, kā saka, uz galviņu 23 vai 24 latus, es esmu par to, bet tādā gadījumā ir jābūt finansēšanas avotam. Un jādod pašvaldībām ir tiesības administrēt nodokļus, lai nebūtu šīs drausmīgās dotācijas — 90 procentu apmērā no valsts. Tādā gadījumā varēs ļoti viegli izvērtēt, kā kura pašvaldība ir strādājusi. Es esmu par kontroli, par ļoti stingru kontroli. Šeit nav nekādu problēmu. Bet tādā gadījumā kontrolēsim visus. Un man ir lūgums kolēģiem. Pēc šādām vai tādām neizdarībām, pat likumu pārkāpumiem no pašvaldību vadītāju puses nevajag spriest par visām pašvaldībām. Un bieži vien, protams, jūs labāk pārzināt Rīgas rajonus, šeit ir lielākas manevrēšanas iespējas ar finansu līdzekļiem. Es pilnīgi piekrītu. Bet tajā pašā laikā ir arī daudzi lauku rajoni. Un, ja lauku rajonu vadītāja kabinetā ir apdriskāts krēsls, tas neliecina par saimnieciskumu. Gluži otrādi, šeit ir jāpadomā, kā viņš ar līdzekļiem rīkojas.

Ņoti bieži duras acīs arī tas, ka pašvaldību vadītāji brauc lepnās mašīnās, “džipos”. Es nezinu, kuram pašvaldību vadītājam “džips” ir, bet šajā gadījumā tas nav galvenais. Šodien tika pieminēta Igaunija. Ņemsim par piemēru, Šķēles kungs vienkārši ierosināja. Igaunija ņēma un uzrīkoja konkursu par attiecīgām automašīnām un nopirka tās visiem pašvaldību vadītājiem. Rajonu vadītājiem. Šajā gadījumā tas bija lēti, labi un izdevīgi. Jo piekritīsit, ka pašlaik ar “Volgu” var braukt tikai bagāti cilvēki. Es šeit nedomāju kādu šiku mašīnu. Protams, kas ir pircis un pārdevis mašīnu nelikumīgi, tad viņš par to ir jāsoda, — jo viņš ir pārkāpis likumu kā šajā gadījumā, kā teica Požarnova kungs, ka Ogrē ir bijis gadījums. Bet to nevar attiecināt uz visām pašvaldībām, Požarnova kungs! Tātad šajā gadījumā mašīna kā tāda vienkārši ir vajadzīga kā operatīvs darba līdzeklis, tāpat kā telefons un viss pārējais, ar ko arī jūs tāpat, cienījamie deputāti, strādājat.

Tālāk. Man ir vēl viens lūgums jums visiem — vienkārši biežāk tikties ar pašvaldību vadītājiem. Dažādiem. Vai tie būtu pagastu, pilsētu vai rajonu vadītāji, arī, protams, Rīgas pilsētas attiecīgo pašvaldību vadītāji. Līdz ar to radīsies iespēja izdarīt precīzākus secinājumus par viņu rīcību, par viņu problēmām, par visu pārējo. Jo mēs esam drusku piemirsuši, ka budžeta deficīts par 30 miljoniem, ļoti vienkāršs rēķins, faktiski tika sēts uz pašvaldību rēķina. Šajā gadījumā ar šīm funkcijām, ko pašvaldībām ir noteicis likums, tās vienkārši nav spējīgas to pildīt. Es vēlreiz uzsveru to, ko teicu sākumā, — es esmu par kontroli, bet tad visiem par ļoti stingru kontroli. Šoreiz pretstatā Bunkša kungam, kurš ieteica nogaidīt, es tomēr ierosinu likumprojektu laist uz komisijām, un vienai no komisijām noteikti jābūt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Un aicinu ļoti rūpīgi šos jautājumus izskatīt.

Tikai viens gadījums par kontroli. Pagājušajā gadā bija tāda situācija. Kuldīgas rajonā ir tā saucamās ceļu naudas, kuras tiek sadalītas uz pagastiem vai netiek sadalītas uz pagastiem — kā vienojas uz vietas. Un ienāca, lūk, šī nauda, un mēs šo naudu sadalījām tā, kā līdz šim vai tagad tiek dalīts, pēc konsultācijas ar pagastu vadītājiem. Bet bija situācija, kad bērni sala un vajadzēja ātri nopirkt Tukumā katlu, kurš maksāja 5000 latu. Mēs ar pagastu vadītājiem vienojāmies, viņi tam piekrita, — nopērkam šo katlu no šīs ceļu naudas, lai bērni nesalst. Pēc tam šo naudu mēs atlikām atpakaļ. Likuma pārkāpums? Tas ir likuma pārkāpums. Šajā gadījumā izsveriet tīri cilvēcisko pusi — ko mēs darām, vai šo naudu pa 200 latiem sadalām uz katru pagastu, vai tur kaut ko dara vai nedara ar ceļu, vai nopērkam katlu, lai bērniem ir siltums. Tieši tāpēc arī šis mans aicinājums ir vairāk tik tiešām pašvaldību vadītājiem. Rītdien ir lielā Vislatvijas pašvaldību vadītāju sanāksme, un tur jūs arī varētu paklausīties un izteikt savus viedokļus. Jo, manuprāt, ir laba šī prakse, ko mēs pašlaik realizējam ar Šķēles kunga palīdzību. Es negribu atbildēt Šķēles kunga vietā, bet man liekas, ka es vakar izdarīju priekš sevis tādu secinājumu, ka arī viņa viedoklis ir mainījies gluži vienkārši tāpēc, ka pienāk vairāk informācijas. Un sanāksmēm nav jābūt garām. Tās ir īsas, lietišķas, informācija un priekšlikumi no pašvaldību vadītāju puses un informācija un priekšlikumi no valdības puses. Tātad es aicinu nodot šo jautājumu komisijām un aicinu jūs, cienījamie kolēģi, ļoti ļoti uzmanīgi šīs lietas izvērtēt un dot savus priekšlikumus. Paldies! (No zāles deputāts P.Apinis: “Kļaviņa kungs, kad jūs nomaksāsiet?”)

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, lūdzu, piesakieties debatēs rakstiski un nāciet tribīnē runāt, ja vēlaties to darīt! Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu ar sekojošu tekstu: “Par visiem Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem lūdzam ierobežot debašu laiku līdz trim minūtēm pirmo reizi un atkārtoti līdz vienai minūtei.” Deputātu paraksti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! (Aplausi.) Par — 67, pret — 1, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Runās Jānis Bunkšs — otru reizi. Vienu minūti.

 

J.Bunkšs (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es tas viens neesmu. Un vēl otra lieta, ko es gribu pateikt, — kādas tiesības man nav bijušas, lai to zinātu Požarnova kungs un citi deputāti. Man kā valsts ministram nekad nav bijušas tiesības kādu atcelt vai, teiksim, kādu lēmumu ierosināt. Diemžēl. Toties gan Ogres gadījumā, gan arī, teiksim, Rīgas gadījumā par tirdzniecību visi šie priekšlikumi ir bijuši par iemeslu tam, lai mēs sakārtotu likumdošanu. Un, ja Ogrē šis neatkarīgais audits likumu pārkāpumus nesaskatīja, tad, protams, atbildīgajam ministram arī šeit nebija nekādu tiesību, teiksim, kaut kādus pasākumus veikt. Bet tas, ka šobrīd visi Ogres iedzīvotāji zina, cik bieži un kā tās mašīnas maina, es domāju, jau ir pilnīgi pietiekoši, jo šī reālā kontrole un reālā revīzija savu darbu ir padarījusi. Tā ka šeit jautājums nav par to, ka nevajag kontroli. Mana uzstāšanās bija vairāk par to, kādā veidā kontrolēt.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Debates beidzam. Balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu nodot Ministru kabineta noteikumus nr.103 “Grozījumi likumā “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu” nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.104 “Grozījumi likumā “Valsts kontroles revīzijas reglaments”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.105 “Grozījums likumā “Par pašvaldību budžetiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.106 “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.107 “Grozījumi likumā “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Anatolijs Gorbunovs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, lūdzu!

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Arī šo likumprojektu — grozījumus likumā “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību” jeb labojumus, kas iesniegti 81.panta kārtībā, es lūdzu nodot Eiropas lietu komisijai. Un ļoti īss komentārs. Kā jūs zināt, Eiropas Savienības likumdošanā patērētāju intereses ir visai plaši reglamentētas likumos un noteikumos. Es nedomāju, ka tagad nu Eiropas lietu komisija burtiski visu mūsu likumdošanu spēs, varbūt nododot labojumus šai komisijai, pārveidot atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai. Bet, ja jautājumi vai problēmas, kuras tiek skatītas mūsu likumdošanā, ir tiešām jau paredzētas Eiropas līgumā, kuru ir akceptējusi Saeima, tad, protams, mums ir jāizskata šī atbilstība. Ja tas tā nav, tad mums ir jātuvina mūsu likumdošana jeb, Eiropas Savienības valodā vai tās likumdevēju valodā runājot, jāharmonizē mūsu likumdošana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Pagaidām mēs komisijā vairāk nodarbojamies ar tādu pārraudzības darbu, ja tā to varētu nosaukt. Un šis pārraudzības darbs saistīts ar to, ka mūsu valdība, it sevišķi ministrs Kiršteins, ir uzsācis ļoti aktīvu integrācijas darbu un daudz tiek braukts uz Eiropas Savienību, uz Briseli, uz citām komisijām, un daudz kas tiek skaidrots, diskutēts, uzzināts, un Latvijas pozīcija tiek parādīta, mūsu situācija un tā tālāk. Komisijā ir 20 deputāti, un mēs šo tādu, varētu teikt, pārraudzības darbu veicam. Bet, protams, tagad nāk likumprojekti un mūsu komisija darba laika ziņā nav galvenā komisija. Un mums, protams, būs problēmas, jo deputāti ir aizņemti citās komisijās. Mēs varam sanākt tikai pirmdien pēcpusdienā, bet neatkarīgi no tā pie likumprojektiem, kuriem ir tiešām jābūt Eiropas lietu komisijas kompetencē, mums ir jāsāk aktīvi strādāt. Un tāpēc es arī lūdzu nodot šo likumprojektu Eiropas lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Gorbunova kunga priekšlikumu? Tātad nododam likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Eiropas lietu komisijai un nosakām, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu? Paldies! Nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ostām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Bāna, Tuča, Kalviņa un Dilbas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par...” Atsaukts, piedodiet, lūdzu! Anna Seile LNNK un LZP frakcijas deputāte! (No zāles: “Fiksēt laiku!”)

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamais sēdes vadītāj! Ministru prezident un godātie deputāti! Mēs atsaucam šo likumprojektu, jo šodienas darba kārtībā jau ir likums “Par akcīzes nodokli” un ir iespēja iestrādāt šos iesniegtos priekšlikumus kā labojumus likumam uz otro lasījumu. Un tomēr es gribu paskaidrot, ka mēs atsaucam šo likumprojektu nevis tāpēc, ka mēs Šķēles kunga terminoloģijā baidītos kā zilonis no potēm, bet tāpēc, lai vienkārši paātrinātu šā likumprojekta konkrēto priekšlikumu iestrādāšanas gaitu. Un būtība šiem iesniegtajiem priekšlikumiem bija tāda, ka ierosināts pārlabot akcīzes nodokļa sadalījumu, samazinot tā daļu valsts budžetā un palielinot tieši Satiksmes ministrijas institūciju daļu, kā arī pašvaldību daļu nedaudz palielinot, un ieviest nedaudz pakāpeniskāk, lai to spētu izturēt arī mūsu it sevišķi lauku iedzīvotāji. Paldies par uzmanību! Tātad noņemam šo ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.114 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums, Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.115 “Grozījumi likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.116 “Par grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Es neaicināšu balsot pret šo Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu nodošanu komisijām, bet es tikai gribu vērst jūsu uzmanību uz šiem noteikumiem, tātad noteikumiem nr.116, un uz noteikumiem nr.130, kas mums darba kārtībā ir iekļauti kā 52. punkts. Tie būtībā ir grozījumi... divi atsevišķi grozījumi, kas abi tiek pieņemti, tātad tiek izdoti Ministru kabineta noteikumu veidā, un abi tie ir grozījumi vienā un tajā pašā likumā. Manuprāt, tas neapšaubāmi liecina par zināmu Ministru kabineta darba nekoordinētību, ja, un būtu lūgums tālākajā darbā, teiksim, tomēr mazliet labāk organizēties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs, jūs ierosināt balsot? (No zāles deputāts K.Čerāns: “Nē!”) Nē. Vai vēl kāds vēlas izteikties par apspriežamo jautājumu? Nav. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.117 “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 118 “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 119 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 120 “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 121 “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies jums! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 122 “Noteikumi par valsts īpašuma fondu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 123 “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 124 “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 125 “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 126 “Grozījums likumā “Par valsts civildienestu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 129 “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.