• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijā akreditējas jauni ārvalstu vēstnieki. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.04.2000., Nr. 121/122 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3999

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grīņu dabas rezervāta likums

Vēl šajā numurā

05.04.2000., Nr. 121/122

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijā akreditējas jauni ārvalstu vēstnieki

Vakar, 4. aprīlī, Rīgas pilī savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Vans Kaivens (Wang Kaiwen)

K3.JPG (17979 BYTES)

Vans Kaivens dzimis 1955. gada septembrī Pekinā. Pēc universitātes beigšanas 1976.gadā sācis strādāt Ārlietu ministrijā. Pirmos piecus gadus bijis atašejs Ķīnas vēstniecībā Padomju savienībā. No 1981. līdz 1987. gadam Ķīnas Ārlietu ministrijas PSRS un Austrumeiropas valstu departamenta atašejs un trešais sekretārs. No 1987. līdz 1990. gadam atkal strādājis Ķīnas Tautas Republikas vēstniecībā Maskavā, šoreiz par otro sekretāru. Pēc tam divus gadus bijis Ķīnas Ārlietu ministrijas administrācijas pirmā sektora otrais, pēc tam pirmais sekretārs. No 1992. līdz 1994. gadam strādājis ministrijas Austrumeiropas un Centrālās Āzijas departamentā, uzkalpojoties līdz nodaļas direktora amatam. 1994. gadā ieradies Latvijā kā Ķīnas Tautas Repulikas pagaidu pilnvarotais lietvedis un pildījis šos pienākumus divus gadus. Nākamos divus gadus bijis Ķīnas vēstniecības padomnieks Kazahstanā, bet kopš 1997. gada līdz jaunajam norīkojumam uz Latviju — Ķīnas Ārlietu ministrijas Austrumeiropas un Centrālās Āzijas departamenta direktora vietnieks. Precējies, ir viena meita.

K1.JPG (28671 BYTES) Uzrunājot Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Vans Kaivens uzsvēra ķīniešu un latviešu tautu tradicionālo draudzību un Ķīnas un Latvijas attiecību stabilo attīstību. Vēstnieks Vans Kaivens apliecināja, ka Ķīna arī turpmāk konsekventi atbalstīs Latvijas centienus nosargāt savu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī attīstīt savu ekonomiku.

Savā atbildes uzrunā Ķīnas Tautas Republikas vēstniekam Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

"Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir vēl viens apliecinājums pēctecības principam, kas valda mūsu valstu divpusējās attiecībās. Savstarpējo saišu veidošana starp valstīm un tautām prasa lielu pacietību un rūpīgu kopšanu. Mēs esam liela ceļa sākumā, un mūsu šodienas darba augļus pilnībā izbaudīs mūsu mazbērni.

Latvija ir jauna valsts ar senām kultūras tradīcijām, savukārt Ķīna ir austrumu civilizācijas dzimtene ar tūkstošgadīgu pieredzi. Mūsu atšķirības ir lielas, un tikpat liela ir mūsu savstarpējā interese. Mūsu līdzšinējā pieredze apliecina, ka saskarsmes punktu ir ļoti daudz un divpusējie kontakti starp Latviju un Ķīnu paplašinās ar katru gadu, attiecības ir kļuvušas dinamiskas un konstruktīvas. Tas uzskatāmi parāda, ka atšķirīgās vēsturiskās, kultūras un reliģiskās tradīcijas nav šķērslis labu starpvalstu attiecību veidošanai.

Latvija uzskata Ķīnas Tautas Republiku par nozīmīgu sadarbības partneri, un to apliecina fakts, ka pirmo vēstniecību Tālajos Austrumos Latvija atvēra tieši Ķīnas Tautas Republikā. Šogad Ķīnā darbu sāka Latvijas pirmais vēstnieks.

Latvijas ekonomikā pašlaik ir liels pārmaiņu laiks. Valdība intensīvi strādā, lai radītu pēc iespējas labvēlīgāku un drošāku vidi ekonomiskajai sadarbībai ar ārvalstīm un līdz ar to ārvalstu investīciju piesaistei.

Kardinālas pārmaiņas norisinās sabiedrības apziņā. Vienlaikus ar Latvijas valsti tiek veidota modernā, eiropeiskā identitāte. Latvijas ārpolitiskais mērķis — iestāties Eiropas Savienībā un NATO — apliecina mūsu tautas vēlmi ar pilnu atbildību iekļauties starptautiskajā sabiedrībā.

Abas mūsu valstis iet pretim nākotnei, mainoties un pieskaņojoties mūsdienu pasaules attīstībai. Šis ceļš nav viegls un prasa laiku, taču esmu pārliecināta, ka, tikai stiprinot demokrātiju un paaugstinot vispārējo labklājības līmeni, valsts var droši un pārliecināti atbildēt jaunā laikmeta izaicinājumiem.

Jūsu ekselence!

Vēlreiz sveicu jūs kā Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu sekmes jūsu darbā!"

 

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

K2.JPG (31141 BYTES) Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vanu Kaivenu (attēlā pa labi).

"Mēs apsveicam jūs, atgriežoties Latvijā. Divkārt patīkami, ka Ķīnas valdība nozīmējusi jaunu vēstnieku, kuram Latvija jau pazīstama. Latvija ir ieinteresēta turpināt un paplašināt dialogu ar Ķīnu kā ar vienu no pasaules politiski un ekonomiski ietekmīgākajām valstīm," sarunas sākumā teica Saeimas priekšsēdētāja biedrs.

Tikšanās laikā pārrunātas abu valstu parlamentu sadarbības iespējas. Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks uzaicināja Latvijas parlamentāriešus apmeklēt Ķīnu jau šā gada pirmajā pusē. R.Pīks pateicās par uzaicinājumu, piebilzdams, ka būtu jāpaplašina abu valstu sadarbība kultūras jomā, kas sagatavotu auglīgāku augsni politiķiem un biznesmeņiem.

Sarunas gaitā apspriesti jautājumi, kas skar abu valstu pašreizējās attiecības ar Krieviju. Abas puses bija vienisprātis, ka ar kaimiņvalstīm jāuztur labas attiecības, bet ne vienmēr tas ir viegli.

V.Kaivens pasniedza R.Pīkam piemiņas velti.

 

Pie ārlietu ministra

Aizvakar, 3. aprīlī, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš akreditācijas vizītē tikās ar jauno Ķīnas Tautas Republikas vēstnieku Vanu Kaivenu.

Abas puses atzina, ka pēdējos gados Latvijas un Ķīnas attiecībās ir noticis kvalitatīvs pavērsiens. Sadarbība attīstās dinamiski, ir izveidojies konstruktīvs dialogs un iezīmējušās jaunas perspektīvas divpusējās sadarbības padziļināšanai un paplašināšanai. Ķīnas vēstnieks augstu novērtēja to, ka Latvija ir atvērusi savu vēstniecību Ķīnā, kas veicinās abu valstu kontaktus. Vans Kaivens nodeva Latvijas ārlietu ministram Ķīnas ārlietu ministra sveicienus un uzaicinājumu šī gada pirmajā pusē apmeklēt Ķīnu.

I.Bērziņš atzina, ka vizīšu apmaiņai ir liela nozīme attiecību aktivizēšanā ar tādu politiski un ekonomiski ietekmīgu valsti kā Ķīna. Ministrs izteica cerību, ka jau drīzumā Ķīna pabeigs sarunu procesu un kļūs par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti. Tika uzsvērta nepieciešamība aktivizēt savstarpējos tirdznieciskos un ekonomiskos sakarus.

Sarunā skarta arī Latvijas virzība uz Eiropas Savienību (ES), iestāšanās sarunu norise, kā arī integrācija NATO. Ķīnas vēstnieks atzinīgi novērtēja Latvijas progresu ES iestāšanās sarunu sākšanas sakarā, kā arī pauda sapratni par Latvijas ārpolitiskajiem mērķiem.

Latvijas ārlietu ministrs pateicās par Ķīnas rasto iespēju Latvijas Universitātes studentiem, kuri apgūst ķīniešu valodu, stažēties Ķīnā.

Ķīnas vēstnieks pauda savas valsts pozīciju Taivānā notikušo vēlēšanu sakarā, vēlreiz uzsverot vienas Ķīnas pastāvēšanas principu. Ženēvā notiekošās ANO Cilvēktiesību komisijas 56. sesijas sakarā skarta arī cilvēktiesību situācija Ķīnā.

Jaunais Ķīnas vēstnieks izteica gandarījumu par iespēju pildīt Ķīnas Tautas Republikas vēstnieka pienākumus Latvijā, jo 1994. un 1995. gadā viņš jau ir strādājis Ķīnas vēstniecībā Rīgā.

 

"Latvijas Vēstnesim"

Vēstnieka kungs, pirmo reizi jūs Latvijā ieradāties kā Ķīnas Tautas Republikas pagaidu pilnvarotais lietvedis 1994. gadā un veicāt priekšdarbus Ķīnas vēstniecības izveidošanai. Kāda jums ir sajūta, sākot savu jau otro diplomātisko misiju mūsu valstī, tagad vēl augstākā kvalitātē?

— Sajūta ir brīnišķīga. Ziniet, es pat uztraucos. Esmu ļoti gandarīts, ka saņēmu norīkojumu būt vēstniekam tieši Latvijā. Tas bija mans sapnis. Protams, katrs diplomāts sapņo kļūt par vēstnieku. Taču man šis fakts saistās ar jo priecīgāku notikumu — vēstnieka rangu es ieguvu tieši darbam Latvijā. Lūk, tāpēc es esmu tik priecīgs. Latvija ir ļoti simpātiska valsts, un ar Rīgu saistīts mana patstāvīgā diplomātiskā darba sākums. Kā jau jūs teicāt, Rīgā es ierados 1994. gadā kā pagaidu pilnvarotais lietvedis. Esmu ļoti priecīgs, ka šajos gados mūsu valstu attiecībās notikušas ļoti lielas pozitīvas izmaiņas. Ir bijusi vizīšu apmaiņa dažādos līmeņos, sekmīgi attīstās mūsu valstu sadarbība dažādās nozarēs. Mūsu valstīm ir ļoti laba savstarpējā sapratne.

— Kāda ir Ķīnas ieinteresētība sadarbībā ar Latviju?

— Mūsu valsts ārpolitiskā nostādne ir — uzturēt labas attiecības ar visām valstīm. Kaut arī Latvija no Ķīnas atrodas tālu, tas nav šķērslis mūsu labajām attiecībām. Mūsu laikā ģeogrāfiskajiem attālumiem vairs nav tik lielas nozīmes, kā agrāk. Mēs patiešām esam ieinteresēti sadarboties ar neatkarīgo Latvijas valsti. Mums ir liels politiskās un ekonomiskās sadarbības potenciāls.

Es domāju, ka mūsu ekonomiskajai sadarbībai vēl ir lielas neizmantotas rezerves. Pašreizējais abpusējās tirdzniecības apjoms — 20 miljoni ASV dolāru pagājušajā gadā — mūsu valstīm, atklāti sakot, ir sīkums. Latvija atrodas Baltijas jūras krastā. Jums ir teicama ostu infrastruktūra. Preču tranzīts ir viena no ļoti perspektīvām mūsu sadarbības nozarēm.

— Kā jūsu valsts raugās uz Latvijas stratēģisko mērķi — iestāties Eiropas Savienībā un NATO?

— Mēs Ķīnā ar cieņu raugāmies uz Latvijas ārpolitiku. Mēs priecājamies, ka Latvija sekmīgi virzās uz ES. Kas attiecas uz NATO — kā zināms, mūsu valsts uzstājas pret bloku veidošanas politiku. Mēs uzskatām, ka NATO paplašināšanas procesam jābalstās uz principu neradīt liekus draudus drošībai un stabilitātei Eiropā. Atbildot uz jūsu jautājumu par Latvijas attiecībām ar NATO, es varu pateikt vienu: mēs nejauksimies jūsu valsts iekšējās lietās. Un tā ir jūsu valsts iekšējā lieta.

Valsts prezidenta preses dienests,

Saeimas preses dienests,

Ārlietu ministrijas preses centrs,

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Vakar, 4. aprīlī, Rīgas pilī savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Beļģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Luijs Engelens (Louis Engelen)

M3.JPG (17252 BYTES)

Luijs Leons Engelens dzimis 1947. gada 13. novembrī Lomelē, Beļģijā. No 1965.līdz 1969. gadam Lēvenes katoļu universitātē studējis politoloģiju un socioloģiju, pēc tam divus gadus Boloņas Džona Hopkinsa universitātē papildinājies starptautisko attiecību jomā. Ārlietu ministrijā sācis strādāt 1974. gadā. No 1976. līdz 1979. gadam bijis atašejs Beļģijas vēstniecībā Adisabebā. Pēc tam viņš četrus gadus strādājis par pirmo sekretāru Beļģijas misijā ANO Ženēvā. No 1983. līdz 1987. gadam bijis Beļģijas vēstniecības padomnieks Stokholmā, bet nākamos trīs gadus ministrs padomnieks savas valsts vēstniecībā Tokijā. No 1990. līdz 1994. gadam strādājis Beļģijas Ārlietu ministrijas centrālajā administrācijā, uzkalpojoties līdz ģenerālsekretāra vietnieka amatam. No 1994. līdz 1998. gadam bijis Beļģijas Karalistes ģenerālkonsuls Monreālā, bet pērn norīkots par vēstnieku tobrīd jaunajā Beļģijas vēstniecībā Viļņā. (Iepriekšējā Beļģijas vēstnieka rezidence bija Briselē.) Precējies. Ģimenē viena meita, kas studē Monreālas universitātē Kanādā.

M1.JPG (29180 BYTES) Uzrunājot Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, Beļģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Luijs Engelens teica:

"Kad es pirms trīspadsmit gadiem tiku norīkots diplomātiskā darbā Zviedrijā, Baltijas jūras pretējais krasts man šķita noslēpumains, kā ar biezu aizsegu pārklāts. Bija vienīgi neskaidras atmiņas par kādreiz pastāvējušām neatkarīgām valstīm. Neviens tolaik nevarēja iedomāties, ka paies tikai četri gadi un šīs valstis atdzims no jauna. Tas, kas notika šajā Baltijas jūras austrumu krastā, līdzinās brīnumam. Taču, runājot par brīnumu, mēs būtu netaisni pret tautām un to vadītājiem, kas šo brīnumu paveica."

Apliecinājis savu cieņu Latvijas neatkarības atjaunotājiem, Beļģijas vēstnieks atgādināja Rīgas senos sakarus, vēl kopš viduslaikiem, ar Brigi un Antverpeni Hanzas savienības ietvaros. Ne velti senās tautas dziesmas Beļģijā joprojām stāsta par kuģinieku braucieniem uz Kurzemi. Vēstnieks pakavējās pie seno vēsturisko saišu turpinājuma mūsdienās.

"Beļģiju un Latviju vieno ne vien kopīga demokrātiskā politiskā sistēma. Būdamas mazas valstis, tās līdzīgi raugās arī uz starptautiskajām norisēm," teica vēstnieks Engelens. Viņš pakavējās pie Beļģijas investīcijām Latvijā un mūsu valstu savstarpējās tirdzniecības apjoma pieauguma, kā arī atgādināja nule notikušo Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa vizīti Beļģijā.

"Es esmu ļoti laimīgs, ka varu aizsākt jaunu nodaļu mūsu valstu attiecībās," uzsvēra Beļģijas vēstnieks, izsakot nožēlu, ka viņa valsts budžeta grūtību dēļ nav varējusi atvērt vēstniecību Latvijā (Beļģijas vēstnieka rezidence ir Viļņā).

 

Savā atbildes uzrunā Beļģijas vēstniekam Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

"Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Beļģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Latvija ir jauna valsts ar senām kultūras tradīcijām un bagātu vēstures mantojumu. Gadsimtu gaitā Latvijas tauta neatlaidīgi kopusi un pilnveidojusi savu identitāti, iekļaujoties Eiropas saimnieciskajā un kultūras telpā.

Kopš senas vēstures Latvijas iedzīvotājiem piemīt dziļa iecietība un cilvēkmīlestība. Šīs īpašības ļauj mums runāt par īpašu Baltijas reģionam raksturīgo toleranci.

Pirms desmit gadiem Latvijas tauta, mierīgā ceļā atgūstot savu brīvību un neatkarību, apliecināja uzticību šiem augstajiem principiem. Mūsu tauta ir izvēlējusies dzīvot demokrātiskā, humānā un iedzīvotājiem drošā valstī.

Pēdējās desmitgades laikā Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus reformu un demokratizācijas laukā. Latvijā ir izveidota moderna, demokrātiska sabiedrība un radīta funkcionējoša tirgus ekonomika. Pieaug indivīda vēlme un iespējas līdzdarboties valsts pārmaiņu procesos. Sociāli integrētas un saliedētas sabiedrības veidošana ir kļuvusi par vienu no augstākajām Latvijas iekšpolitiskās dzīves prioritātēm.

Vispusīga iekļaušanās jaunās Eiropas dzīves ritmā, kā arī konsekventa integrācija Eiropas un transatlantiskajās starptautiskajās organizācijās ir ne tikai Latvijas ārpolitikas stratēģiskie mērķi. Šie jautājumi ir iekļauti visas valsts un sabiedrības dienas kārtībā.

Latvija augsti vērtē mūsu draugu un sabiedroto atbalstu eirointegrācijas procesā. Šeit saredzu plašas iespējas paplašināt un nostiprināt Latvijas un Beļģijas tradicionāli draudzīgās attiecības un mūsu tautu savstarpējās simpātijas. Šīs attiecības sniedzas vairākos gadu simteņos, kad abas tautas cieši vienoja Ziemeļjūras un Baltijas jūras tirdzniecības ceļi. Tās izturējušas pagājušā gadsimta politisko kolīziju pārbaudījumus un izaicinājumus. Latvijas tauta ar pateicību piemin Beļģijas atbalstu Latvijas neatkarībai, kā arī Beļģijas nelokāmo neatzīšanas politiku attiecībā uz Baltijas valstu okupāciju.

Varam būt gandarīti, ka arī tagad mūsu valstu starpā pastāv attīstīta un daudzveidīga sadarbība. Ir izvērsta abpusēji izdevīga tirdzniecība, kā arī reģionālie kontakti. Esmu pārliecināta, ka arī jūsu darbs ienesīs jaunu dinamismu Latvijas un Beļģijas attiecībās.

Jūsu ekselence, novēlu sekmes un panākumus, veicinot draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm!"

 

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

M2.JPG (26257 BYTES) Vakar, 4.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Beļģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Luiju Engelenu (attēlā pa labi) .

Tikšanās dalībnieki sprieda par plaši izvērsto abu valstu divpusējo sadarbību. R.Pīks uzsvēra, ka Latvijas un Beļģijas attiecību padziļināšanā īpaša nozīme ir tam, ka Beļģija ir viena no Eiropas Savienības (ES) dibinātājvalstīm. Beļģijas vēstnieks atgādināja faktu, ka Beniluksa valstu sadarbība bija tas modelis, pēc kura tika veidota arī ES. Pārrunājot Latvijas sadarbību ar atsevišķiem Beļģijas reģioniem, abas puses atzina, ka tā ir sevišķi veiksmīga ar Flandriju, ar ko 1999.gadā tika parakstīts jau otrais sadarbības līgums. R.Pīks pauda Latvijas ieinteresētību veicināt attiecību padziļināšanos arī ar Valoniju un Briseles reģionu.

Sarunas gaitā pārrunāta arī Latvijas un Beļģijas ekonomiskā sadarbība, īpaši ostu attīstības jomā. R.Pīks informēja par beļģu firmu piedalīšanos Liepājas brīvostas modernizēšanā, kā arī par kopuzņēmuma veidošanu Ventspils ostā.

Abas puses pārsprieda arī ES paplašināšanās jautājumus un Latvijas progresu, gatavojoties dalībai šajā institūcijā. L.Engelens pauda uzskatu, ka grūtākais uzdevums sagatavošanās procesā būs nevis likumdošanas saskaņošana ar ES normām, bet gan šo likumu ieviešana, tāpēc ļoti svarīga ir ierēdņu izglītošana. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka akūts jautājums ir vides aizsardzība un uzlabošana, jo ES šajā jomā ir ļoti stingri noteikumi.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs un Beļģijas vēstnieks pārrunāja arī Latvijas virzību uz NATO un iespējamo Krievijas nostāju NATO paplašināšanās jautājumā.

 

Pie ārlietu ministra

Vakar, 4. aprīlī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš akreditācijas vizītē tikās ar Beļģijas vēstnieku Luiju Engelenu, kurš rezidēs Viļņā.

Sarunas laikā atzīts, ka attiecības starp Latviju un Beļģiju ir labas un jāturpina tās attīstīt un padziļināt. Skarti arī ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO saistītie jautājumi. Pārrunāts ES paplašināšanās process, iestāšanās sarunu norise un jaunu sarunu sadaļu atvēršanas kārtība, jo Beļģija būs ES prezidējošā valsts 2001. gada otrajā pusē.

I. Bērziņš pauda Latvijas ieinteresētību bilaterālo politisko konsultāciju rīkošanā starp abu valstu ārlietu ministriju amatpersonām, kuru laikā varētu tikt pārrunāts plašs abas puses interesējošo jautājumu loks.

Sarunas laikā abas puses apmainījās domām par reģionālo sadarbību un attiecībām ar Krieviju.

 

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, ar ko jūs sāksit savu misiju Latvijā?

—Vispirms tā, protams, būs iepazīšanās ar Latviju. Pirmais gads Lietuvā man būtībā pagāja, iepazīstoties ar šo valsti, un tagad es sāku ķerties pie fundamentālām lietām. Vispirms es mūsu arhīvā Briselē izpētīšu visus dokumentus par Latviju — tur ir kādus pāris metrus bieza dokumentu ķīpa par mūsu attiecību vēsturi. Taču maijā es noteikti atkal būšu Rīgā, pieskaņojot savu vizīti Saeimas svinīgajai sēdei sakarā ar Latvijas Neatkarības deklarācijas desmito gadadienu. Vispār es plānoju Rīgā būt ik mēnesi, lai tiktos ar dažādu ministriju un iestāžu vadītājiem, kā arī ar maniem kolēģiem diplomātiem, kas Latvijā pārstāv Eiropas Savienību (ES). Es noteikti apmeklēšu arī Latvijas laukus, kā arī Ventspili. Mums ir liels projekts — attīstīt konteineru terminālu Ventspilī. Tirdzniecības sakaru attīstībai starp Latviju un Beļģiju būs liela nozīme manā darbībā. Vēl viena svarīga manas darbības joma būs aktivizēt Valonijas attiecības ar Latviju. Otram Beļģijas reģionam — Flandrijai — jau ir intensīva ekonomiskā sadarbība ar Latviju. Flandrijai ar Latviju ir noslēgts sadarbības līgums, un kontakti ir ļoti intensīvi. Pašlaik darbā ir kādi divdesmit trīsdesmit projekti. Valonijai pagaidām vēl nav tik ciešas sadarbības ar jūsu valsti.

— Kā jūs, raugoties no Briseles skatpunkta, vērtējat Latvijas virzību uz Eiropas Savienību?

— Es domāju, tā ir visnotaļ sekmīga. Latvija sākusi iestāšanās sarunas ar ES. Taču arī mums Eiropas Savienībā pašiem, gatavojoties organizācijas paplašināšanai, jāattīsta sava iekšējā vēlēšanu sistēma. Jo viena lieta ir piecpadsmit ES dalībvalstis, un pavisam kas cits, kad dalībvalstu skaits sasniegs kādas divdesmit vai divdesmit piecas. Tad ES dalībvalstu sadarbība būs pavisam citāda. ES paplašināšanas process ir ļoti sarežģīts. Taču, neraugoties uz to, mēs gribētu redzēt Latviju un citas jaunās dalībvalstis Eiropas Savienībā, cik ātri vien iespējams.

— Jūs, vēstnieka kungs, pārstāvat Beļģijas intereses Lietuvā un Latvijā, bet ne Igaunijā.

— Jā, tas tiesa. Igaunijā Beļģijas intereses pārstāv Helsinkos rezidējošais vēstnieks. Tas saistīts arī ar Igaunijas un Somijas ģeogrāfisko tuvumu un valodu līdzību.

— Kāpēc jūsu valdība savai jaunajai vēstniecībai pērn izvēlējās Viļņu, nevis Rīgu, kas atrodas Baltijas valstu centrā?

— Es gan nepiedalījos šī lēmuma pieņemšanā. Taču, cik man zināms, bija doma no Viļņas pārraudzīt arī mūsu diplomātiskos kontaktus ar Baltkrieviju. Pagaidām gan mums ar Baltkrieviju ir visai formālas attiecības bez ciešākas sadarbības. Protams, mēs gribētu atvērt savu vēstniecību arī Rīgā, taču diemžēl Beļģijas Ārlietu ministrijas budžets pēdējos desmit gados ir samazināts par 20 procentiem un vēl vienas vēstniecības atvēršana gluži vienkārši nav iespējama. Taču, kā jau teicu, es ik mēnesi būšu arī Rīgā.

Valsts prezidenta preses dienests,

Saeimas preses dienests,

Ārlietu ministrijas preses centrs,

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Vakar, 4. aprīlī, Rīgas pilī savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Maltas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ēriks Gerada–Akopardi (Eric Gerada–Azzopardi)

B3.JPG (20797 BYTES)

Ēriks Gerada–Akopardi dzimis 1939. gadā Valletā. Beidzis Maltas Karalisko universitāti un Karalisko militāro akadēmiju, kā arī Sociālo studiju institūtu Hāgā. 1960. gadā iesaukts Maltas Karaliskajā artilērijā un līdz 1966. gadam bijis karadienestā Apvienotajā Karalistē, Maltā, Vācijā un Ziemeļāfrikā. 1966. gadā sācis strādāt Maltas ārlietu dienestā, nākamo gadu pavadīja, stažējoties Hāgas sociālo studiju institūtā un Lielbritānijas vēstniecībā Oslo. No 1967. līdz 1971. gadam strādājis par pirmo sekretāru Maltas vēstniecībā Romā, no kurienes Maltas intereses pārstāvētas arī Grieķijā, Izraēlā un Šveicē. No 1971. līdz 1974. gadam bijis Maltas Augstās komisijas pirmais sekretārs Londonā, vienlaikus arī Maltas tūrisma pārstāvniecības direktors. No 1974. līdz pat 1999. gadam Londonā pārstāvējis Maltas aviosabiedrību "Air Malta Co.Ltd.", kā arī vadījis Maltas uzņēmumu "Medallion Holidays" Londonā, pēdējos divus gadus vadot arī "Air Malta" Ziemeļeiropas attīstības grupu. 1999. gadā atgriezies Maltas ārlietu dienestā un norīkots par vēstnieku Zviedrijā.

B1.JPG (28108 BYTES) Uzrunājot Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, Maltas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ēriks Gerada–Akopardi izteica gandarījumu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju Helsinku apspriedes lēmumu un abu valstu sekmīgo virzību uz Eiropas Savienību. Vēstnieks uzsvēra Maltas valdības dziļo ieinteresētību stiprināt arī Ziemeļu dimensiju Eiropā — par to liecina nesen Stokholmā atvērtā Maltas vēstniecība, no kuras šīs nelielās valsts intereses tiks pārstāvētas Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs (iepriekšējā Maltas vēstnieka rezidence bija Bonnā).

Vēstnieks atgādināja Maltas ārlietu ministra Dr. Džo Borga ( Joe Borg ) vizīti Latvijā pērnā gada oktobrī un līguma par sadarbību tūrisma jomā parakstīšanu. Šomēnes Maltu apmeklēs Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Sagaidāms, ka maijā abas valstis parakstīs līgumu par atteikšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, kā arī turpinās sarunas par citu līgumu noslēgšanu. "Vienlīdz uzticīgas demokrātijas pamatvērtībām, sargājot cilvēka tiesības un sekmējot savu zemju uzplaukumu, kas cieši balstās jaunās Eiropas projektā, Latvija un Malta kopīgi iet uz priekšu XXI gadsimtā, nodrošinot savām tautām labāku nākotni," teica Ēriks Gerada–Akopardi.

Savā atbildes uzrunā Maltas vēstniekam Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

"Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Maltas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Gadsimtu gaitā Latvija ir izveidojusies par valsti, kas augstu tur godā savas tradīcijas un kultūru. Vienlaikus Latvijas tauta ir vadījusies pēc atziņas, ka tās pilnvērtīga un harmoniska attīstība ir saistīta ar spēju izprast pasaules kultūras un gara mantojumu.

Tāpat kopš senas vēstures mūsu tautas apziņā ir dziļi iesakņojušās tādas fundamentālas vērtības kā savstarpēja iecietība, cilvēkmīlestība un tolerance pret svešo.

No šīm atziņām mēs vadījāmies pirms desmit gadiem dziesmotās revolūcijas laikā, kad pēc ilgstošas okupācijas mūsu valsts miermīlīgi atguva savu neatkarību. Tāpat arī šodien Latvija paliek uzticīga šiem principiem, aktīvi piedaloties jaunās Eiropas veidošanā.

Laiks pēc neatkarības atgūšanas ir pierādījis, ka Latvijas drošība un labklājība ir cieši saistīta ar tās spējām enerģiski iesaistīties Eiropas un pasaules procesos. Latvija ir moderna valsts, kas atvērta draugiem un sadarbībai ar ārpasauli.

Starptautiskajā politikā Latvija augstu vērtē mazo un nelielo valstu savstarpēju atbalstu un sadarbību. Mēs vadāmies pēc principa, ka tauta nav maza, ja tā dzīvo pie jūras.

Virzoties pa dažādiem attīstības ceļiem un uzkrājot atšķirīgu vēsturisko pieredzi, Latvija un Malta ir nonākušas pie līdzīga lēmuma, saistot savu nākotni ar iestāšanos Eiropas Savienībā.

Varam būt gandarīti, ka jaunā gadsimta slieksni esam pārkāpuši, uzsākot sarunas par pievienošanos Eiropas Savienības organizācijai. Iesaistoties šajā vēsturiskajā procesā, mūsu valstis stiprinās savstarpēju draudzību un sadarbību, kā arī sniegs paliekošu ieguldījumu vienotas Eiropas celtniecībā.

Jūsu ekselence!

Vēlreiz sveicu jūs kā Maltas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu sekmes jūsu darbā!"

 

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

B2.JPG (25568 BYTES) Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās arī ar Maltas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ēriku Geradu–Akopardi (attēlā pa labi).

Sarunas sākumā Maltas vēstnieks informēja par jaunās Maltas vēstniecības rezidences atklāšanu Stokholmā, kas dos iespēju veidot ciešākus kontaktus ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Abas puses bija vienisprātis — lai gan Latvijas un Maltas divpusējās attiecības pastāvīgi attīstās, tomēr vēl vairāk jāaktivizē politiskais dialogs starp abām valstīm, jo Latvijai un Maltai kā Eiropas Savienības kandidātvalstīm ir kopīgas intereses. "Mūsu valstīm ir kopīgs mērķis ES, un mēs neesam konkurenti, bet gan sadarbības partneri šajā procesā," sacīja Ē.Gerads–Akopardi. Vēstnieks akcentēja parlamentārās sadarbības un informācijas apmaiņas nozīmīgumu par jautājumiem, kas saistīti ar abu valstu sagatavošanās procesu dalībai ES. Savukārt R.Pīks informēja viesi par Saeimas Eiropas lietu komisijas darbu likumdošanas harmonizācijā ar ES normām.

Tikšanās gaitā pārrunāta arī abu valstu sadarbība kultūrā.

Ar Maltas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ēriku Geradu–Akopardi tikās arī Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāve Inese Birzniece.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbību, kā arī Latvijas un Maltas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā.

Maltas vēstnieks uzsvēra, ka Latvija un Malta ir mazas valstis, kurām nav kopīgu vēsturisku saikņu, tomēr tās vieno mērķis — iestāšanās Eiropas Savienībā. Viņš informēja, ka Malta, tāpat kā Latvija, sākusi sarunas par astoņām sadaļām un tiek darīts viss iespējamais, lai uzsāktais sarunu temps nepalēninātos. Viesis atzinīgi novērtēja Helsinku sanāksmes rezultātus un to, ka tā saucamajām otrās grupas valstīm ir cerības panākt un apsteigt valstis, kas sarunas sākušas iepriekš. Ē.Gerads–Akopardi pauda savu viedokli par ES strukturālo reformu, uzsverot, ka ir būtiski tās rezultātā nenodarīt pāri mazajām ES dalībvalstīm.

Runājot par Latvijas un Maltas divpusējām attiecībām, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka tās uzlabojas. Par to liecinot gan gaidāmā mūsu valsts ārlietu ministra vizīte Maltā, gan arī vairāki abu valstu divpusējie līgumi.

Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāve informēja viesi par Latvijas panākumiem ES sarunu procesā. Viņa minēja tās sadaļas, par kurām Latvija uzsākusi sarunas ar ES, īpaši akcentējot mūsu valsts panākumus konkurences likumdošanas izstrādāšanā. I.Birzniece pastāstīja, ka Latvijas parlamentā pārstāvētas sešas politiskās partijas un tās visas atbalsta mūsu valsts iestāšanos ES. Viņa uzsvēra, ka arī iedzīvotāju attieksme šajā jautājumā ir drīzāk pozitīva nekā negatīva, un pauda cerību, ka referenduma rezultāts būs labvēlīgs.

 

Pie ārlietu ministra

Aizvakar, 3. aprīlī, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš akreditācijas vizītē tikās ar jauno Maltas vēstnieku Ēriku Geradu–Akopardi, kurš rezidēs Stokholmā.

"Mums ir ļoti labas starpvalstu attiecības un aktīvs politiskais dialogs," sarunas sākumā atzina Latvijas ārlietu ministrs. Abas valstis ir uzsākušas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), un šai procesā notiek regulāras konsultācijas. Tika pārrunāta iestāšanās sarunu gaita, iespējamā sarunu sadaļu atvēršanas kārtība, Starpvaldību konference ES institucionālās reformas sakarā, jo kā Latvija, tā Malta ir izteikušas gatavību pabeigt sarunas līdz 2003. gada 1. janvārim. Pārrunāts arī jautājums par referendumu sakarā ar iestāju ES, tika skarts NATO paplašināšanās process.

Tā kā Latvijas ārlietu ministrs aprīļa beigās dosies vizītē uz Maltu, sarunas laikā pārrunāti arī divpusējo attiecību jautājumi. Lai nostiprinātu līgumtiesisko bāzi, tika runāts par tiem līgumiem, kas ir saskaņošanas stadijā un varētu tikt parakstīti tuvākajā laikā.

Maltas vēstnieks izteica vēlmi paplašināt informācijas apmaiņu starp abām valstīm, lai to iedzīvotāji vairāk uzzinātu viens par otru, un iecelt Latvijā Maltas goda konsulu.

 

"Latvijas Vēstnesim"

Vēstnieka kungs, kāds ir jūsu iespaids par sarunu ar Latvijas Republikas Valsts prezidenti?

— Šī saruna uz mani atstāja dziļu iespaidu. Mēs ne vien apmainījāmies ar patiesiem atzinības vārdiem, bet arī apspriedām mūsu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas. Es arī dalījos savos lieliskajos iespaidos par Latvijas galvaspilsētu. Kaut arī esmu Rīgā pavadījis tikai dienu, tā uz mani atstājusi ļoti dziļu iespaidu. Rīga ir brīnišķīga pilsēta. Vislielāko iespaidu uz mani atstāja restaurācijas darbu vēriens un augstā kvalitāte. Visur redzama jaunā laikmeta elpa. Prezidente pastāstīja par jūsu valsts attīstības galvenajiem virzieniem, īpaši demokrātijas nostiprināšanas aspektā. Viņa man pastāstīja arī par jūsu ekonomikas reformām, kas cieši saistītas ar Latvijas centieniem integrēties Eiropā un transatlantiskajās drošības struktūrās. Mēs abi bijām vienisprātis, ka daudz pūļu tagad jāveltī mūsu valstu attiecību padziļināšanai. Starp Maltu un Latviju agrāk vēsturē vēl nekad nav bijušas ciešas saites, un tagad ir īstais laiks tādas veidot. Mēs atrodamies dažādos Eiropas reģionos — ziemeļos un dienvidos, taču mūsu valstis kopīgi virzās uz Eiropas Savienību. Līdz ar to mēs kļūstam aizvien tuvāki. Jūsu prezidentei šajā procesā ir ļoti nozīmīga loma. Atļaujiet piebilst, ka jūsu prezidente ir ļoti pievilcīga un ļoti gudra sieviete. Viņa ir patiešām spilgta personība.

Valsts prezidenta preses dienests,

Saeimas preses dienests,

Ārlietu ministrijas preses centrs,

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs,  Arnis Blumbergs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!