18. aprīļa sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 68., 69., 70.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ostām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Bāna, Tuča, Kalviņa un Dilbas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par...” Atsaukts, piedodiet, lūdzu! Anna Seile LNNK un LZP frakcijas deputāte! (No zāles: “Fiksēt laiku!”)

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamais sēdes vadītāj! Ministru prezident un godātie deputāti! Mēs atsaucam šo likumprojektu, jo šodienas darba kārtībā jau ir likums “Par akcīzes nodokli” un ir iespēja iestrādāt šos iesniegtos priekšlikumus kā labojumus likumam uz otro lasījumu. Un tomēr es gribu paskaidrot, ka mēs atsaucam šo likumprojektu nevis tāpēc, ka mēs Šķēles kunga terminoloģijā baidītos kā zilonis no potēm, bet tāpēc, lai vienkārši paātrinātu šā likumprojekta konkrēto priekšlikumu iestrādāšanas gaitu. Un būtība šiem iesniegtajiem priekšlikumiem bija tāda, ka ierosināts pārlabot akcīzes nodokļa sadalījumu, samazinot tā daļu valsts budžetā un palielinot tieši Satiksmes ministrijas institūciju daļu, kā arī pašvaldību daļu nedaudz palielinot, un ieviest nedaudz pakāpeniskāk, lai to spētu izturēt arī mūsu it sevišķi lauku iedzīvotāji. Paldies par uzmanību! Tātad noņemam šo ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.114 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īapšuma privatizācijas fondiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums, Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.115 “Grozījumi likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.116 “Par grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Es neaicināšu balsot pret šo Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu nodošanu komisijām, bet es tikai gribu vērst jūsu uzmanību uz šiem noteikumiem, tātad noteikumiem nr.116, un uz noteikumiem nr.130, kas mums darba kārtībā ir iekļauti kā 52. punkts. Tie būtībā ir grozījumi... divi atsevišķi grozījumi, kas abi tiek pieņemti, tātad tiek izdoti Ministru kabineta noteikumu veidā, un abi tie ir grozījumi vienā un tajā pašā likumā. Manuprāt, tas neapšaubāmi liecina par zināmu Ministru kabineta darba nekoordinētību, ja, un būtu lūgums tālākajā darbā, teiksim, tomēr mazliet labāk organizēties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs, jūs ierosināt balsot? (No zāles deputāts K.Čerāns: “Nē!”) Nē. Vai vēl kāds vēlas izteikties par apspriežamo jautājumu? Nav. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.117 “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 118 “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 119 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 120 “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 121 “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies jums! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 122 “Noteikumi par valsts īpašuma fondu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 123 “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 124 “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 125 “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 126 “Grozījums likumā “Par valsts civildienestu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 129 “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 130 “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi deputātiem? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 131 “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 132 “Grozījums likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

 

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es lūdzu papildināt šo lēmuma projektu un noteikt, ka grozījums ir nododams arī Juridiskajai komisijai, un lūdzu noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā, jo likums par dzīvokļa īpašumu, kas tika izstrādāts un kur atbildīgā bija Juridiskā komisija, norāda, ka šeit ir runa nevis par pašvaldību jautājumiem vai tautsaimniecības jautājumiem, bet tīri no juridiskā viedokļa par īpašuma jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kādam ir iebildumi pret Kaksīša kunga priekšlikumu? Nav. Tad pieņemam lēmumu nodot minēto likumprojektu Taustaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 133 “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 88 “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu, kolēģi, mums tagad būtu jāizskata jautājumi par valsts un pašvaldību dzīvojamo namu privatizāciju saskaņā ar balsojumu, taču, tā kā līdz pārtraukumam ir tikai piecas minūtes, varbūt sāksim šo jautājumu izskatīt līdz... tas ir, piedodiet, pēc pārtraukuma. Ja nav iebildumu, tad vārds paziņojumam Jurim Celmiņam no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas.

 

J.Celmiņš (DPS). Cienītie deputāti, Latvijas—Izraēlas parlamentārās sadarbības grupas dalībnieki! Aicinu 23. aprīlī , tas ir, otrdien, pulksten 15.00 Sarkanajā zālē uz sanāksmi, kurā mēs varēsim paanalizēt pēdējos notikumus un arī iespaidus Izraēlā. Tātad otrdien pulksten 15.00 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 15.30.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu balsojumu, godājamie kolēģi, mēs tagad izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Kas mums ir ziņotājs šinī jautājumā? Deputāts Krisbergs? Krisberga kungs, jūs esat ziņotājs? Lūdzu tribīnē!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es jūs iepazīstinu ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

Pirmkārt, man gribētos atzīmēt to momentu, ka ir bijuši iesniegti daudzi grozījumi šim likumprojektam. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izanalizējot šos visus priekšlikumus, ir nonākusi pie secinājuma, ka LNNK frakcijas deputātu Lamberga, Seiles, Kalviņa, Emša un Krastiņa priekšlikums ir bijis iesniegts, ir iesnieguši priekšlikumus LZS, KDS un LDP frakcijas deputāti un “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti. Konceptuāli esam nolēmuši noraidīt šos likumprojektus galvenokārt aiz iemesla, ka tad, kad iet runa par privatizācijas cenu, paliek neskaidrs jautājums, kas šo cenu nosaka. Komisijā notika liela diskusija. Varētu ar dažādu metodiku palīdzību aprēķināt šo telpu, jo sevišķi nedzīvojamo telpu, vērtību, bet reāli mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka, ja mēs runājam par antikorupcijas normām, tad arī šajā likumā šīs normas vajadzētu psiholoģiski ievērot. Ņoti grūti būtu pamatot, kāpēc šī vai tā telpa maksā tik vai šitik. Tāpēc ir tikai viena metode lielā tirgus ekonomikas apstākļos — tā ir izsole, ja iet runa par nedzīvojamo fondu. Mēs ļoti labi apzināmies, ka mazais uzņēmējs ir jāaizstāv. Atskanēja ļoti daudz populistisku priekšlikumu — dosim prioritātes nomniekam. Diemžēl tālāk par populismu dažādu priekšlikumu autori nebija tikuši, jo šo priekšrocību mehānisms tā arī netika atklāts. Ko tas dotu mazajam uzņēmējam, ka viņam būtu pirmā roka privatizācijā, ja nebūtu noteikts, ka tikai nomniekam ir tiesības uz atlikto maksājumu? Bet, ja tas nav nomnieks, tad atliktais maksājums uz viņu neiedarbojas. Tas nozīmē, ka mazais uzņēmējs, kurš varētu zaudēt šīs telpas, ja viņš būtu līdzvērtīgos apstākļos ar ārējiem izsolītājiem, ir ar lielu priekšrocību. Viņš var uzkrāt līdzekļus, jo tomēr normālam uzņēmējam ne seifā, ne rēķinā lieka nauda nestāv.

Otrkārt ir iestrādāta norma, ka maksājums tiek veikts 50 procentu apmērā latos, 50 procentu — sertifikātos. Tas ir ļoti būtiski tieši maznodrošināto slānim. Pirmkārt, tiek saglabāta sertifikātu stratēģija un ideoloģija. Otrkārt, maznodrošinātiem, kuri tomēr vēl šodien cer uz sertifikātu reālo vērtību, palielinās cerība, ka, attīstoties nekustamā īpašuma tirgum, sertifikāts kļūs par vajadzīgu maksāšanas līdzekli. Pieaugot pieprasījumam, pēc tirgus cenu likuma cena, protams, kāpj. Tātad vinnē ne tikai nomnieks, bet vinnē visi tie, kuri tomēr ir palikuši uzticīgi sertifikācijas idejai un par santīmiem nav šos sertifikātus, nu, būsim atklāti, noēduši vai nodzēruši.

Priekšlikums ir atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts! (Starpsauciens no zāles: “Pulksteni vajag ieslēgt katram!”)

 

N.Pēterkops (TB). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinātu pievērst uzmanību deputātu frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegtajam likumprojektam, kurā ir divas būtiskas lietas. Pirmkārt, ja esošais likums paredz, ka neapdzīvojamās telpas — īpaši izceltas mākslinieku darbnīcas — tiek privatizētas atsevišķā kārtībā, tad frakcija piedāvā šādu pašu kārtību arī attiecināt uz ārstu prakses vietu. Ārsta prakses vietas izskaidrojums jums pielikumā visiem ir redzams, un pamatojums, man liekas, neprasa komentārus.

Tāpat mēs tomēr uzskatām, ka ir jāveic būtiskas izmaiņas esošā likuma 18.pantā, nosakot, ka tomēr neiznomātas neapdzīvojamās telpas ir privatizējamas, piedāvājot tās atklātā izsolē, bet iznomātas neapdzīvojamās telpas privatizējamas, vispirms piedāvājot šo telpu nomniekam. Kāpēc es mēģinu aizstāvēt šo ideju? Aiz viena būtisku iemesla, kam es pieskaršos šodien, un citus iemeslus varbūt minēšu citā reizē. Bet tas ir pats svarīgākais. 1991.gadā 5.novembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu “Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu mazo objektu privatizāciju”. Šā likuma 37.pantā tika noteikts, ka pašvaldībai jānodrošina jaunā īpašnieka tiesības uz privatizētā objekta telpām, noslēdzot ilgtermiņa īres līgumu uz ne mazāk kā pieciem gadiem, vai arī nodrošinot telpu izpirkšanas pirmtiesības. Tā kā rajonu pašvaldībām nebija deleģētas tiesības nodrošināt pirmpirkuma tiesības, tika slēgti ilgtermiņa nomas līgumi. Šī likuma papildinājums izsludināts 1994.gada 3.martā kā likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Šeit privatizācijas subjekta pirmpirkuma tiesības bija zemes īpašniekam un, ja zemes īpašnieks atsakās, tādā gadījumā nomniekam, ja viņš nomā telpas ilgāk par vienu gadu. Privatizējot objektus, 1992.—1994.gadā mazie un vidējie uzņēmēji nopirka telpu nomas tiesības, likvidēto nerentablo pašvaldību uzņēmumu preču atlikumus un inventāru, kā arī uzņēmās nokārtot šo uzņēmumu parādu saistības. Pārņēma arī darbiniekus. Vairākumā līgumu pašvaldība, ņemot vērā savas un uzņēmēja intereses, lielākam laika posmam uzņēmās Civillikumā noteiktajā kārtībā saistības, nodrošinot uzņēmējus ar pirmpirkuma tiesībām nākotnē iegūt īpašumā aizņemto ēkas daļu, bet arī ņemot vērā šajā ēkas daļā veiktos kapitālo celtniecības montāžas darbu izmaksas. Ar Ministru padomes 1992.gada 31.jūlija Ministru padomes lēmumu nr.301 ir apstiprināts saskaņā ar šo likumu pirkuma un pārdevuma tipveida līgums un neapdzīvojamo telpu nomas tipveida līgums, kur 8.punktā ir teikts: “Iznomātājs garantē nomniekam pirmpirkuma tiesības nopirkt likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā minētās ēkas, ieskaitot to uzlabojumus. “Valsts ekonomiskā likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas izsludināts 1995.gada 11.jūlijā, sadaļas realizācija par neapdzīvoto telpu realizāciju, rīkojot publiskas izsoles par īpašuma kompensācijas vai privatizācijas sertifikātiem, novedīs pie tā, ka daudzas starpniekfirmas, kuras ir uzpirkušas lielos daudzumos sertifikātus par smieklīgi zemu cenu, varēs pārsolīt jebkuru mazo vai vidējo uzņēmēju, nosolot nepamatoti augstu objekta cenu, kurai lielākā daļa nomnieku principā nav gatavi. Bez tam juridiski šis likums neatceļ nevienu manis iepriekš minēto likumu. Tātad šie likumi un līgumi ir spēkā, un šīs solītās pirmās rokas tiesības arī ir spēkā.

Un tajā pašā laikā, kā jau es minēju, ir šodienas likums, kas pasaka, ka viņš par to neko negrib zināt. Šāds samākslots mehānisms nedzīvojamo telpu tirgū vērtības noteikšanai ir motivēts ar nepieciešamību celt sertifikātu tirgus vērtību. Jā, bet vai uz citu nelaimes rēķina? Laiks ir pārtraukt šīs bezjēdzības ar sertifikātiem. Pēc neapdomātās atļaujas tirgoties ar sertifikātiem, pirms tiem stabilizējusies tirgus vērtība, seko trieciens pirmajiem uzņēmējdarbības iedīgļiem. Bez tam jau sen ir pazudis mērķis Latvijas pilsonim iegūt kaut ko vērtīgu par privatizācijas sertifikātiem. Ekonomisko žņaugu apstākļos tieši tie, uz kuriem bija orientēti šie sertifikāti, tos ir pārdevuši, lai nomaksātu īri, komunālos maksājumus un tā tālāk. Un tikai tie, kas spekulē ar privatizācijas sertifikātiem, ir starta gatavībā. Bez tam jāatzīmē, ka, ticot reformu laika likumu stabilitātei, vidējie un mazie uzņēmēji lielāko tiesu savus brīvos līdzekļus ir ieguldījuši savu uzņēmumu attīstīšanā. Pašreiz pieņemtais likuma 44.pants paredz, ka izsolē privatizētā objekta ieguvējs atlīdzina līdzšinējam nomniekam ar objekta uzturēšanu un uzlabošanu saistītos uzdevumus saskaņā ar Civillikuma 866.un 868.panta noteikumiem. Savukārt Civillikumā noteikts, ka obligāti jāatlīdzina nepieciešamie izdevumi. Daļēji derīgie, bet greznuma izdevumi nav jāatlīdzina. Kur tad lai bijušais nomnieks izmanto šos greznuma priekšmetus, ja telpas viņš vairs nevarēs lietot? Bez tam jāņem vērā, ka var atdalīt no galvenās lietas blakuslietas tikai tad, ja netiek bojāta pati galvenā lieta. Un bez iepriekš minētā ir ārkārtīgi sarežģīti novērtēt, kas tad ir šie greznuma izdevumi. Jo vienam Brocēnu flīzes tirdzniecības zāle būs greznuma izdevumi, bet citam itāļu flīzes būs tikai nepieciešamie izdevumi. Bez tam likumā nav nekas atrunāts par nomas tiesību kompensāciju, bet likuma 43.pants nosaka īres tiesību ieskaitīšanu pirkuma maksā. Šī likuma noteiktajā kārtībā privatizējot nedzīvojamās telpas, Rīgā vien līdz 5000 mazā un vidējā biznesa pārstāvju zaudētu savas darba vietas. Vēl vairāk — arī viņu ģimenes locekļi. Šāda pieeja mazā un vidējā biznesa pārstāvju interesēm nestabilizē Latvijas ekonomiku, bet gan grauj ticību ekonomiskajām reformām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Cienījamo plenārsēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Manuprāt, neviens no piedāvātajiem likumprojektiem tā īsti neaizstāv dzīvojamo māju nedzīvojamo telpu nomnieku intereses un nerada šai nomnieku kategorijai drošības sajūtu un vēlmi veicināt savu uzņēmējdarbību. Deputātu grupu iesniegtie projekti faktiski paredz tādu nedzīvojamo telpu privatizācijas kārtību, kas ir ļoti līdzīga dzīvojamo telpu privatizācijai. Bet, ja mēs iesim šo ceļu, tad tas radīs vēlmi atsevišķām pašvaldībām lauzt nomas līgumus ar nedzīvojamo telpu nomniekiem, lai pirms privatizācijas šajās nedzīvojamās telpās varētu ievietot sev, tā teikt, pazīstamus cilvēkus, iznomāt šīs telpas draugiem, radiem, lai tie savukārt varētu uz izdevīgiem noteikumiem, proti, par sertifikātiem, privatizēt šīs dzīvojamās telpas. Savukārt komisijas iesniegtais projekts, manuprāt, paredz pārāk maz sociālo garantiju nomniekiem, proti, tikai atlikto maksājumu. Manuprāt, šis jautājums būtu jārisina kompleksi un šādi. Pirmkārt, būtu jāparedz, kā to ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, nomniekam atliktais maksājums; otrkārt, būtu jādod tiesības nomniekam privatizēt viņa nomāto nedzīvojamo telpu tikai tad, ja ir samaksāta nomas maksa un visi pienākošies nodokļi, turklāt tiesības privatizēt iznomāto nedzīvojamo telpu būtu jādod tikai tādam nomniekam, kurš pats izmanto no pašvaldības vai valsts nomāto telpu, jo diezgan daudz ir tādu gadījumu, ka, izmantojot pazīšanos, dažādas firmas nomā nedzīvojamās telpas un savukārt šīs nedzīvojamās telpas iznomā kādai fiziskai vai juridiskai personai, kurai patiešām ir vajadzīga šī telpa, lai veiktu uzņēmējdarbību, un, iestājoties kā starpnieks, nomnieks pelna un gūst zināmus ienākumus. Manuprāt, nebūtu taisnīgi, ja starpniekam dotu tiesības izmantot pirmpirkuma tiesības un privatizēt nedzīvojamo telpu. Manuprāt, ja mēs dodam nomniekam tiesības privatizēt nedzīvojamās telpas par sākuma cenu, tad būtu jānosaka, ka visa maksa tiek segta tikai un vienīgi latos, it īpaši, ja mēs noteiktu atlikto maksājumu uz trijiem vai pieciem gadiem.

Lai nepieļautu korupciju un vēlmi atsevišķām pašvaldībām un valsts ierēdņiem lauzt līdzšinējos nomas līgumus pirms privatizācijas, būtu nepieciešams noteikt, ka šīs tiesības, par kurām es runāju, šādas priekšrocības bauda tikai tie nomnieki, kuri ir noslēguši nedzīvojamās telpas nomas līgumu uz šo grozījumu spēkā stāšanās dienu.

Ar šādiem priekšlikumiem, godātie kolēģi, es esmu iepazīstinājis vairākās lielās pašvaldībās nedzīvojamo telpu nomniekus, kā arī pašvaldības, un kopumā nomniekiem nav īpašu iebildumu pret šādu modeli. Tomēr es domāju, ka šodien deputātiem vajadzētu atbalstīt vienu vai otru piedāvāto likumprojektu un, sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, izvērtēt arī iesniegtos priekšlikumus. Arī no savas puses es iesniegšu priekšlikumus, par kuriem mēs nupat runājām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte!

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Varētu jau atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ja Pašvaldības komisija nebūtu pieņēmusi tik striktu atzinumu. Lasīsim to kreisajā pusītē. Tātad: konceptuāli noraidīt likumprojektus, ko ir iesnieguši LNNK frakcijas deputāti, LZS un KDS frakcijas deputāti un “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāti. Kas tagad notiks? Ja konceptuāli šie likumprojekti ir noraidīti, tas nozīmē, ka mēs atkārtoti ar šo priekšlikumu vairs nevarēsim griezties arī kā ar papildinājumu starp pirmo un otro lasījumu. Kāda tad bija šo faktiski visu triju frakciju iesniegto priekšlikumu būtība? Tā bija aizsargāt mazos un vidējos uzņēmējus, kuri jau ir noslēguši nomas līgumus un kuri jau darbojas šajās konkrētajās telpās, nedzīvojamās telpās, un viņiem bija iestrādātas mūsu iesniegtajos likumprojektos tiesības arī iegūt tās īpašumā, samaksājot ar sertifikātiem un izpērkot likumā paredzētajā kārtībā šīs telpas. Ja šo noteikumu nebūs, un to nav sagatavotajā likumprojektā pirmajā lasījumā, ko ir akceptējusi Pašvaldības komisija, ja šo noteikumu nebūs, ja šie noteikumi ir konceptuāli noraidīti, tad nevarēs arī balsot par šādu likumprojektu, jo tā jau bija tā likuma grozījumu būtība. Es runāju tādēļ, lai šeit stenogrammā tiktu apstiprināts mans izteiktais viedoklis un lai Pašvaldības komisija noņemtu savu strikto atzinumu konceptuāli noraidīt visus trīs iepriekš iesniegtos priekšlikumus. Tikai tādā gadījumā es varētu savu balsi pievienot arī šim likumprojekta atbalstam, tad mēs uz otro lasījumu savus priekšlikumus iesniegtu atkārtoti. Nevaram mēs padzīt šos mazos uzņēmējus un vidējos uzņēmējus no tām telpām, kurās viņi jau strādā varbūt vairākus gadus, kuras viņi ir saremontējuši, un likvidēt viņiem šīs tiesības iegādāties arī šīs telpas īpašumā, it sevišķi, samaksājot ar sertifikātiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds ir pieteicies debatēs? Vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu, Krisberga kungs!

 

V.Krisbergs. Paldies, cienījamo priekšsēdētāj, par doto iespēju turpināt runu. Man rada izbrīnu, kā intelektuāli cilvēki var radīt dezinformējošu situāciju. Tātad nav brīnums, ka tirgos notiek lieli streiki, lai gan nevienam zemniekam netiek pieprasīts kases aparāts. Un man nav nekāds brīnums, ka mēs tik ļoti aizsargājam mazo uzņēmēju, lai gan mums ir dēli, kuri ir mazi uzņēmēji, taisnība, diezgan veiksmīgi “prihvatizatori”, un nezinām, ko nozīmē mazā uzņēmēja intereses. Redziet, tad, kad divus gadus atpakaļ es beidzu savas gaitas biznesā, es atzīmēju, divus gadus atpakaļ, es tik tiešām biju, nu, kaut kur starp mazo un vidējo uzņēmēju. Nejauciet ar lielo akciju sabiedrību, kuru vada jau divus gadus šobrīd Dzelmes kungs, nejauciet, kungi! Informācijas trūkums nav rota virs galvas. Tātad es gribētu turpināt savu tēmu tālāk, atvainojos par diskusiju ar zāli! Mazais uzņēmējs nekad neko nespēj izpirkt šodien, rīt un parīt. Viņam elementāri seifā un rēķinā nav naudas. Zemes bankā vai, pareizāk sakot, zemes burkā, kas var būt gan dārzā norakta, ne Šveices bankas anonīmajā kontā nav mazā uzņēmēja naudas. Lūk, tie varētu nopirkt uzreiz! Vienīgā prioritāte uzņēmējam, pasvītroju, mazajam, un divreiz pasvītroju — nacionālajam, ir atliktais maksājums. Tā ir vienīgā prioritāte.

Par nomnieka prioritātēm. Es jau šodien vienreiz pieminēju Centra rajonu un Zāganta kungu. Nu, ko lai dara, ka Latvijas privātuzņēmēju savienībai, kuru es turpinu vadīt, pienāk tik daudz informācijas. Konkrēts piemērs. Kādreiz bija firma. Okei, viņa izputēja. Šodien nezināma firma “Nāra” pēkšņi kļūst par lieliska objekta apsaimniekotāju Merķeļa ielā 8. Pazīstams objekts, un viņai būs prioritāte izpirkšanā. Un šādi gadījumi vēl ir nosaucami vismaz pāris simtu pa visām Latvijas pašvaldībām. Ņoti veiksmīgi mainīts nomnieks, un, starp citu, pirms likuma pieņemšanas. Bet, ja jau bieži vien no partiju valžu slēgtām sēdēm noplūst informācija, tad es šaubos, vai Saeimā šī informācija būtu tik aizsargāta. Vienīgā prioritāte aizsargāt mazo uzņēmēju ir dot iespēju viņam godīgi piedalīties izsolē un atlikt viņa maksājumu. Cita mehānisma nav. Es viņu neredzu. Kā no pirmās brīvā tirgus, neatkarības pasludināšanas dienas uzņēmējdarbībā esošs cilvēks neredzu citu mehānismu.

Otrkārt. Man gribētos tikai pasvītrot to, ka visas deputātu grupas ir šādi vai tādi atbalstījušas mazo uzņēmēju. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir visus šos momentus ievērojusi un papildinājusi. Neviena deputātu grupa diemžēl nav runājusi ne par atlikto maksājumu, ne par 50 procentu nomaksu sertifikātos. Lūk, ko nozīmē populistiska , bet nevis pragmatiska attieksme.

Es vēlreiz aicinu — atmetīsim pašreiz savas partijas ambīcijas, atmetīsim to godu, ka tieši mūsu priekšlikums būs tas svarīgākais un atbalstu gūstošais, atbalstīsim mazo uzņēmēju. Atbalstīsim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas alternatīvo likumprojektu, pie kam tikai pirmajā lasījumā. Man ir liels paldies Lagzdiņa kungam, kurš faktiski atbalstīja šo mūsu ideju un visus šos papildinājumus. Protams, ka mēs gaidīsim priekšlikumus otrajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tā, cienījamie kolēģi! Mūsu rīcībā ir četri dažādi likumprojekti par šo apspriežamo jautājumu. Un saskaņā ar Kārtības rulli, tā kā neviens no autoriem nav oficiāli iesniedzis atsaukumu par sava likumprojekta tālāku virzību Saeimā, mums tie ir jābalso iesniegšanas secībā. Tātad atgādinu, kolēģi! Dokuments ar numuru 5 ir likumprojekts, kuru iesnieguši LNNK deputāti, dokuments ar numuru 25 — kuru ir iesniegušas Kristīgo demokrātu savienība, Zemnieku savienība un Latgales Demokrātiskā partija, dokuments ar numuru 86 ir “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputātu sagatavotais priekšlikums un dokuments ar numuru 511 ir Saeimas Valsts un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Tātad balsošanu veiksim iesniegšanas secībā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par izskatāmo dokumentu ar numuru 5! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 7, atturas — 15. Lēmums par likumprojektu pieņemts ar balsu vairākumu. Līdz ar to, kā es saprotu, tālākie citi likumprojekti vairs netiek balsoti. Paldies!

Vajadzētu, lūdzu, tad... priekšlikumus otrajam lasījumam līdz kuram datumam autori vēlas saņemt? Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par izskatīšanu otrajā lasījumā, pēc cik ilga laika mēs varētu saņemt priekšlikumus? Krisberga kungs, jūs esat referents, jums būtu tas jānosaka!

 

V.Krisbergs. Tā kā ir pieņemts 5. dokuments, protams, man ļoti grūti būs šobrīd komentēt, bet tas ir jāizdara. Tas prasīs lielu darbu — novest viņu līdz normai. Es lūdzu, ja varētu, otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumus līdz 10. maijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu — 10. maijs? Seiles kundze!

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Lai paātrinātu šī jautājuma apspriešanu, kas tiešām privatizācijas procesa ir būtiski svarīgs, es ierosinu par šo datumu noteikt 3.maiju. Tātad ātrāk. Un lūdzu par to balsot. Lai Pašvaldības komisija pacenšas un nedaudz ātrāk apkopo priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Varbūt vēl ir kādi citi priekšlikumi? Ir tātad divi priekšlikumi — 10.maijs un 3.maijs. Jums, Krisberga kungs, ir vēl kāds priekšlikums?

 

V.Krisbergs. Pašvaldības komisijas vārdā es varu noņemt mūsu priekšlikumu un piekrist Seiles kundzei — 3.maijs.

Sēdes vadītājs. Ir pieņemams kolēģiem datums? Tātad otrajam lasījumam lūdzu priekšlikumus par likumprojektu iesniegt līdz 3.maijam. Paldies!

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Ir Jurkāna kunga iesniegums, kurā viņš lūdz piešķirt atvaļinājumu no šā gada 11. līdz 18.aprīlim veselības stāvokļa dēļ. Prezidijs šo jautājumu ir izskatījis. Saeimai ir jāizlemj. Ir iebildumi? Nav. Paldies!

 

Otrās sadaļas pirmais jautājums — par Valsts cilvēktiesību biroja direktora iecelšanu. Dokumenti nr.599 un nr.599a. Pirms balsošanas vārdu lūdz deputāts Seiksts, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts. Lūdzu! (No zāles: “Lūdzam īsāk!”)

 

A.Seiksts (LC). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es jau pašā sākumā gribu atvainoties pretendentam par to, ka ne viss, ko es teikšu, būs simpātisks, pieņemams un mīļš. Taču visa vaina šajā gadījumā piekrīt Ministru kabinetam. Kāpēc? Es speciālā vēstulē Ministru prezidentam lūdzu jebkuru no nominētajām personām aprobēt frakcijās. Proti, lai visiem Saeimas deptuātiem, ne tikai sadarbības padomes četriem, pieciem cilvēkiem vai sešiem, visiem Saeimas deptuātiem būtu iespējams uzstādīt jautājumus, iepazīties ar kandidatūru un tādējādi balsojums būtu motivēts. Tā mēs parasti darām ar visām amatpersonām, kuras savā ampluā ir vienīgās valstī. Un šī prakse vienmēr ir attaisnojusies. Es nezinu, kāpēc Ministru kabinets uzskatīja par iespējamu aprobežoties tikai ar sadarbības padomes īslaicīgu konsultāciju, bez nopietnas jautājuma analīzes. Es ļoti gribu vērst kolēģu deputātu uzmanību uz to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nav nekādu citu argumentu un man personīgi, es šoreiz runāju savā vārdā, nav nekādu citu argumentu šīs institūcijas vadībai kā tikai trīs — bezpartijiskums, praktiska pieredze cilvēktiesību darba jomā un, protams, autoritāte sabiedrībā. Tajā stadijā, kādā šobrīd ir Valsts cilvēktiesību birojs, no biroja vadītāja personas ir atkarīgs, piedodiet, pat vairāk nekā no citiem faktoriem. Es nerunāšu ne par ko tādu, par ko es neesmu pārliecināts. Es runāšu tikai par diviem aspektiem. Pretendents vadīja, es nezinu, vai tagad vada, bet vadīja Starptautiskās cilvēktiesību biedrības Latvijas nacionālo nodaļu. Es esmu vairākkārt bijis šīs nodaļas darba sēdēs, un es atradīšu, mēģināšu atrast to vismaigāko formulējumu, ar kuru varētu konstatēt, ka šī institūcija darbojas varbūt ļoti labu un skaistu, un jauku motīvu vadīta un man personīgi ne pret vadītāju, ne pret cilvēkiem, nekādu iebildumu nav. Bet es esmu vairākkārt redzējis situācijas neizpratni un teoretizēšanu bez praktiska pielietojuma šajā tomēr svarīgajā sfērā.

Un otrs. Pretendents ir parakstījis dokumentu. Tas nav nekas krimināls, bet man rokās ir dokuments, kur pretendents starp citiem autoriem ir analizējis Latvijas konstitucionālo likumu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem. Šī analīze parāda tieši to, ko es teicu. Proti, tā parāda situācijas neizpratni. Ja Ministru kabinets būtu organizējis apspriešanu frakcijās, tad arī šis dokuments varētu tikt analizēts. Es negribu aizkavēt cilvēku uzmanību, deputātu uzmanību. Taču šo dokumentu var dabūt. Tur nekā krimināla nav. Tur ir tikai neizpratne par situāciju. Par cilvēktiesību praktisku piemērošanu, nevis teorētisku traktēšanu, bet praktisku piemērošanu reālajā Latvijas neatkārtojamajā situācijā. Es vēlreiz gribu teikt — es personīgi, es šoreiz, piedodiet, kā to lai saka, visu vainu uzlieku Ministru kabinetam, jo man ļoti negribas un negribējās teikt kaut ko tādu, ko cilvēks varētu uztvert kā personīgu nepatiku. Man nekādu citu argumentu nav, un es esmu, gluži otrādi, dzirdējis, ka tajā sfērā, kur pretendents darbojas, viņš darbojas sekmīgi un ar panākumiem. Cik es esmu informēts, tās ir jūras tiesības.

Es ļoti atvainojos pretendentam par to, ka man tas ir jāsaka. Bet šī institūcija, kas tikko veidojas Latvijai, gan Strasbūrā, gan Briselē, gan citās vietās ir atzinīgi novērtēta. Es esmu ticies ar deputātiem šajā gadījumā nav saistošas ne Jespersona kunga, ne kādu citu starptautisko cilvēktiesību institūciju vadītāju domas. Par to nav šaubu nekādu. Bet es klāt lieku arī to, ka, ja gribam šīs institūcijas attīstību, tās sakārtošanu normālā līmenī, lai tā var strādāt tiešām tā, kā to gaidam mēs, acīmredzot tad tomēr ir daudz rūpīgāk jāpieiet arī personālsastāva veidošanai, ņemot vērā to, ka likums, ko mēs liekam priekšā, mūsu komisija Saeimā, šīs institūcijas vadītājam piešķir ļoti plašas pilnvaras. Es nezinu, kā balsos Saeima, bet projektā vai, pareizāk, Valsts cilvēktiesību biroja projektā ir pat piešķirtas tiesības sodīt cilvēkus. Es gan personīgi to negribētu. Es tikai gribu teikt, ka tās ir ļoti plašas pilnvaras un tāpēc šīs institūcijas vadītāja izvēlei jābūt ļoti nopietnai. Es ļoti gribu, lai Kārtības rullī būtu noteikts, un es iesniegšu Juridiskajai komisijai specifisku priekšlikumu, proti, ka tām institūcijām, kā es teicu, kas savā ampluā ir vienīgās, tiem cilvēkiem valstī ir jāiziet analīze, piedodiet, arī sagatavošana caur frakcijām. Es ļoti ceru, ka pretendents neapvainosies, jo tiešām tajā sfērā, kurš viņš darbojas, es esmu dzirdējis ārkārtīgi daudz pozitīva, proti, par teorētisko darbu universitātē un tā tālāk. Man ir tikai viens, vēlreiz atkārtoju, un ar to arī gribu beigt. Ņoti uzmanīgi vajag pieiet šim te vēlēšanu momentam. Man ļoti žēl, ka Ministru kabinets ignorēja manu vēstuli ar lūgumu izskatīt frakcijās. Atcerieties, kolēģi, kā bija ar ģenerālprokuroru! Tā vai citādi izgāja frakcijās, atbildēja uz jautājumiem, deputāti iepazinās, balsojums bija gandrīz vienbalsīgs. Taisni tāpēc, ka bija pilnīga informācija. Es mēģināju pateikt maksimāli, kā es pratu, delikāti. Bet es ļoti gribētu, lai mēs šobrīd atrastu vēl atbilstošāku pie visiem Fogela kunga pozitīvajiem rādītājiem, lai mēs atrastu vēl atbilstošāku kandidatūru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs! Atgādinu, Rasnača kungs, ka jums kā ministram ir tiesības runāt vienu stundu.

 

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēģināšu runāt tikai vienu minūti, nevis stundu. Es lūdzu atbalstīt kabineta lēmumu un mēģināšu arī pamatot, kāpēc. Es uzskatu, ka viss iepriekš teiktais, kas te tikko skanēja, ir apgāžams ar vienu faktu. Un šis fakts ir tāds, ka konkrētā kandidatūra kopā ar mani marta mēneša sākumā ieradās pie Seiksta kunga Cilvēktiesību komisijā un toreiz Seiksta kungs teica — mana attieksme ir labvēlīgi neitrāla. Un tagad man tiešām ir radies liels izbrīns, kāpēc tik strauja viedokļu maiņa. Es domāju, ka katrs varētu secinājumus izdarīt pie sevis pats. Un es aicinu atbalstīt kabineta lēmumu un, protams, arī to, par ko mēs vienojāmies sadarbības padomē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas izteikties par apspriežamo jautājumu? Seiksta kungs otro reizi!

 

A.Seiksts (LC). Es ļoti atvainojos. Es runāšu tiešām pusminūti. Ministra kungs, kad jūs bijāt kopā ar pretendentu pie manis, man bija pietiekoši delikātuma, lai pateiktu tikai vienu frāzi. Es šo pretendentu lieku vienā plauktā ar visiem. Mums bija vairāki. Un neatļāvos izteikties nekā citādi. Jūs atļāvāties par citiem pretendentiem izteikties arī toreiz jau. Piedodiet, tā nav solīda rīcība!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Tad atļaujiet jūs iepazīstināt ar desmit deputātu parakstītu dokumentu, kas nupat ir ienācis Saeimas Prezidijā. Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 140.panta pirmo punktu, lūdzam slēgto balsojumu ar elektroniskās balsošanas sistēmas iekārtas palīdzību lēmuma projektam par Fogela apstiprināšanu Valsts cilvēktiesību biroja direktora amatā. Seko desmit deputātu paraksti. Lūdzu zvanu! Ja vēlaties, jā! Seiksts, Brūvers, Ķezbers, Leitena, Lībane, Ādamsons, Bērziņš, Inkēns, Apinis, viens nesalasāms, šķiet, ka Panteļējevs. Paldies! Mums ir jāizlemj iesniegums pēc būtības, tādēļ lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Tagad, kolēģi, mēs balsosim par to, kāda būs mūsu balsošana — atklāta vai slēgta — par Fogeļa kunga kandidatūru. Tādēļ lūdzu balsošanas režīmu un izsakiet savu attieksmi pret balsošanas režīmu! Pret iesniegumu. Paldies! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 13, atturas — 10. Lēmums pieņemts.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Saeimas lēmuma projektu — apstiprināt Aivaru Fogelu par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru. Balsojums tātad slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 30, atturas — 21. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, komisijas priekšsēdētājs.

 

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dažās republikas apgabaltiesās un rajonu tiesās ir vakantas gan apgabaltiesu tiesnešu vietas, gan rajonu tiesu tiesnešu vietas, gan arī administratīvo tiesnešu vietas, tādēļ tieslietu ministrs griezās Juridiskajā komisijā ar priekšlikumu izskatīt to tiesnešu kandidatūras, par kuriem dokumenti ir šobrīd jūsu rīcībā. Un vispirms es lūdzu paņemt dokumentu nr.602, un šajā dokmentā ir lēmuma projekts, kuru Juridiskā komisija saskaņā ar tiesu varas likuma 60.panta nosacījumiem atbalstīja. Tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi Ignatu Ķemzānu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, atturas — 21. Lēmums pieņemts. Ignats Ķemzāns apstiprināts par Vidzemes apgaltiesas tiesnesi. Lūdzu tālāk!

 

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu apstiprināt par Zemgales apgaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot no Jelgavas pilsētas tiesas tiesneša amata, Edvīnu Valbaku.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 9. Lēmums pieņemts. Edvīns Valbaks apstiprināts par Zemgales apgaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas tiesneša amata.

 

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu iecelt Kārli Rācenāju par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 10. Lēmums pieņemts. Kārlis Rācenājs iecelts par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

 

J.Kaksītis. Es lūdzu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi iecelt Ilonu Rūķi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas administratīvā tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 11. Ilona Rūķe iecelta par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi, vienlaiku atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas administratīvās tiesneses amata.

 

J.Kaksītis. Nākamais materiāls atrodas dokumentā nr.604, un Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu iecelt Zaigu Bitenieci par Liepājas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 13. Zaiga Biteniece iecelta par Liepājas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

 

J.Kaksītis. Es lūdzu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi iecelt Svenu Lorencu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 11. Svens Lorencs iecelts par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Saskaņā ar mūsu balsojumu mums jāizlemj jautājums par Jāņa Straumes ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 11. Jānis Straume ievēlēts Pilsonības likuma izpildes komisijā.

 

Saskaņā ar mūsu balsojumu, cienījamie kolēģi, mums jāizskata likum-projekts par grozījumiem akcīzes nodoklī. Komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

R.Zīle (TB). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentu nr.551 un nr.649, ar kuriem mēs strādāsim. Tātad likumprojekts par grozījumiem akcīzes nodoklī. Faktiski es negribētu gari runāt par to, jo šis jautājums jau ir diskutēts. Tātad likumprojekta mērķis bija netiešā veidā dzelzceļa stāvokļa uzlabošana, autoceļu stāvokļa uzlabošana. Protams, arī budžeta ienākumu pieaugums. Bet tajā pašā laikā tas rada arī budžeta izdevumu daļas palielinājumu. Un galu galā tas ir Eiropas Savienības likumdošanas harmonizēšanas virziens, tas arī minams pie pozitīvā efekta. Protams, šī likumprojekta saturs ir akcīzes nodokļa palielināšana ilgstošākā laika posmā, katru gadu palielinot akcīzes nodokli par zināmu summu, ko jūs varat redzēt dokumentos. Neapšaubāmi, kā jebkuram nodokļa grozījumam paaugstināšanas virzienā šim grozījumam ir arī negatīvas sekas, kas galu galā reducējas uz inflācijas pieaugumu. Kā komisijā ziņoja Finansu ministrijas pārstāvji, kuri savukārt balstījās uz Ekonomikas ministrijas prognozēm, šī nodokļa grozījumu radītā inflācija varētu būt 1 procents šajā gadā. Diskutējot komisijā un apskatot tos priekšlikumus, kas bija informācijas veidā iesniegti komisijai, mēs nonācām pie secinājuma, ka praktiski visi priekšlikumi nākošajiem lasījumiem varētu tikt sagrupēti četrās grupās šajos likumprojekta grozījumos. Tātad pirmā grupa. Domas dalās par to, cik lielā apmērā un kādos termiņos nodoklis pieaugs tātad laikā līdz 2001.gadam. Otrā grupa varētu būt jautājumi par to, cik daudz litriem uz vienu hektāru lauksaimnieki, lauksaimniecības produkcijas ražotāji, varētu saņemt akcīzes nodokļa atmaksu. Trešā grupa ir tā grupa, kur domas atkal dalās, tas ir, jautājumi par to, kā tiks sadalīti ieņemtie līdzekļi. Tātad kāda būs proporcija starp valsts pamatbudžetu un speciālo budžetu — autoceļu fondu un tālākā sadale starp pašvaldībām un centrālo, tātad autoceļu fondu. Un, visbeidzot, ceturtā grupa — priekšlikumi, kur acīmredzot domas dalīsies, — vai ir nepieciešams dažāds akcīzes nodokļa pieaugums svinu saturošam benzīnam un svinu nesaturošam benzīnam. Tātad, ņemot vērā arī to, ka likumprojektā, iesniegtajā likumprojektā, 551.dokumentā, ko jūs redzat, viena panta spēkā stāšanās termiņš ir šī gada 1.jūnijs, un ņemot arī vērā to, ka faktiski šie grozījumi, priekšlikumi nākamajiem lasījumiem principā ir sagrupējami četrās grupās un ar viņiem ir iespējams strādāt samērā īsā laikā komisijai, komisija nolēma ierosināt šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā. Un tāpēc es lūgtu sēdes vadītāju, pirms uzsākt debates, izskatīt šo komisijas ierosinājumu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs tālāk izskatām likumprojektu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu iesniegumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pieņēma lēmumu deputātu Čepāņa, Jirgena, Lībanes, Kaksīša un Kreituses iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” ierosināt izskatīt kā steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu, ka mēs šo likumprojektu izskatām kā steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret— 15, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts. Atklājam debates. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts.

 

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Jūsu nobalsojums par steidzamību man liek domāt, ka jūs galīgi neieklausāties, ko saka opozīcija, kura bija patiešām konstruktīva, kad lūdza šodien samazināt runas par 81.panta kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem, lai nebūtu veltīgs laika patēriņš. Šobrīd tiek balsots par steidzamību jautājumā, kur steidzamība nekādā gadījumā nebūtu pieļaujama. Tas būtu pretī jebkuram saprātīgam lēmumam par uzņēmējdarbību valstī. No akcīzes nodokļa paaugstināšanas cietīs godīgie mazie un vidējie uzņēmēji. Man jau ir zināmi benzīna staciju uzņēmumi, kuri taisās šī iemesla dēļ bankrotēt.

Mēs zinām, ka pasaulē ceļas degvielas cenas. Kopā ar akcīzes nodokļa pacēlumu šīs cenas taisīs milzīgu lēcienu, un nevis tā, kā finansu ministrs teica, ka 35–45 procentu apmērā būs benzīna un citas degvielas cenu pieaugums, bet būs lēciens par 60–70 procentiem, un tuvākā laikā. Kādu iespaidu tas atstās uz uzņēmējdarbību, uz cenām, to var aptuveni aprēķināt. Un mēs zinām, ka, lai dažs labs uzņēmējs varētu darboties, viņam apgrozāmajos līdzekļos vien būs jāiegulda 20–25 procenti vairāk naudas. Tas nozīmē, ka viņa darbība saruks taisni par šiem 20–25 procentiem. Vēl ļaunums ir tas, ka tauta tiks stimulēta uz negodīgumu, jo negodīgie biznesmeņi gūs papildu peļņu uz godīgo bankrotēšanas rēķina. Nodokļu pacelšanas vietā vajadzēja pastiprināt kontroli pār to ievākšanu. To mēs atkārtojam jau nez kuro reizi, un, godātie deputāti, ja paskatās jūsu programmas, tad tas bija gandrīz visu partiju programmās. Un šoreiz tas netiek izpildīts. Un jūs izliekaties, ka neko nesaprotat. Ja mēs žņaugsim godīgos, bet nesavaldīsim blēžus, mēs galīgi un neatgriezeniski pārvērtīsim mūsu tautu par krāpnieku tautu, ko jau ļoti centīgi centās darīt ar mums 50 gadus. Vai tiešām mēs šo lietu turpināsim? Godīgie deputāti no pozīcijas rindām, vai jūs tiešām vēlaties, lai šī valdība būtu ilgstoša valdība? Izskatās, ka tiešām jūs to nevēlaties. Jums vajadzētu fiksēt stāvokli, cik iegūst akcīzes nodoklī, kādu summu iegūst šobrīd valsts, un pēc gada fiksēt, cik būs ieguvusi valsts, akcīzes nodokli paaugstinot? Un ziniet, var izrādīties, ka akcīzes nodoklī jūs naudu būsit saņēmuši mazāk. Tātad valsts būs saņēmusi mazāk. Protams, rēķinot ar inflāciju, lai nebūtu tā, ka ieņēmumos budžets tika sastādīts tā, ka ieņēmumi tika paredzēti šogad mazāki par 8 procentiem nekā pagājušajā gadā, jo netika ņemts vērā inflācijas procents. Es to atgādinu tāpēc, ka tas ir tik elementāri, ka mani pārņem bažas. Vai arī jūs to neesat apsvēruši, un vai jūs neesat apsvēruši, ko īsti jūs darāt ar šiem balsojumiem? Principā mūsu frakcija “Latvijai” piekrīt, ka akcīzes nodokli varētu paaugstināt. Tikai ne lēcienveidīgi un ne sevišķi lēcienveidīgi tajos apstākļos, kad pasaulē degvielas cenas pieaug. Tā ir tīša savu uzņēmumu un visas rūpniecības taranēšana. Vai jūs tiešām, nopietni domājot, nesaprotat, ka tā ir Latvijas saimniecības graušana ļoti tiešā veidā? Kādas varētu būt sekas, padomājiet paši! Ja mūsu ārējās tirdzniecības bilance jau ir negatīva 230 miljonu latu apmērā. Tas nozīmē, ka no ārpuses mēs iepērkam par 230 miljoniem vairāk nekā pārdodam uz ārieni, tas nozīmē, ka visi šie 230 miljoni ir jāsedz ar valūtas rezervēm, kas ir bankā, lai noturētu lata kursu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka agri vai vēlu šīs rezerves izsīks un tas, kas visvairāk jūs šausmina, proti, ka mūsu valūta kļūs tāda pati kā Ukrainas vai Krievijas nauda, vai Baltkrievijas nauda, būs turpat durvju priekšā. Un cēlonis būs šis pats akcīzes nodokļa nesaprātīgs paaugstinājums. Es ļoti lūdzu cilvēkus, kas kaut cik orientējas biznesa aprēķinos, — piedalieties taču šajos aprēķinos un pierādiet, ka tā ir iešana uz Latvijas saimniecisku sagraušanu!

Piedevām visam šim vēl būs obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, vēl būs citi nodokļi. Rezultātā būs tāds trieciens Latvijas saimniecībai, ka negatīvā ārējās tirdzniecības bilance palēksies arī uz augšu. Es nesaprotu tos mūsu politiķus, kuri ļoti ļoti seko Starptautiskā valūtas fonda padomiem. Mums ir tas dīvainais psiholoģiskais komplekss, ka kaut kur ārpus Latvijas ir gudri cilvēki, tikai šeit nav neviena saprātīga, un tie ārzemnieki noteikti ir jāpaklausa. Vai jūs neatceraties, ka atbrauca kādreiz no Maskavas mūsu vadītāji — partijas un valdības vadītāji — un teica elementāras lietas, kuras visi tepat Latvijā zināja. Bet, ziniet, kad Maskava to pateica, tad mēs pavisam savādāk visu to uztvērām, mēs sapratām, ka tā ir nopietna doma. Šobrīd izskatās, ka, tikko kaut kas Eiropā ir iečivinājies, varbūt kāds ceturtās pakāpes ierēdnis ir pateicis, tā baismīgā cieņa pret šo ceturtās pakāpes ierēdni ir tāda, ka uzreiz šeit atnāk šis profesionālais politiķis un paziņo: “Ziniet, cik viņiem ir gudra prasība. Mēs jau līdz tam pat nespējam aizdomāties.” Un nemaz nepadomā, ka gan Maskavai toreiz, gan Starptautiskajam valūtas fondam un Eiropas Savienībai tagad ir savas intereses. Cienītie kolēģi, savas intereses! Tā tas ir bijis, un tā tas būs. Un mums arī ir savas intereses. Vai varbūt jūs gribat apgalvot, ka mums savu interešu nav? Es vēlreiz uzsveru — izlemjiet kungi, kamēr nav par vēlu! Kas ir saprātīgi un kas — nesaprātīgi. Tas, ka lielās mūsu komercbankas bankrotēs, normāliem cilvēkiem bija skaidrs tad, kad viņas deva milzīgos depozītu procentus — līdz 90 un 120 procentiem gadā. Tur jau nevarēja nebūt skaidrs, ka tām ir jābankrotē, jo tādus procentus maksāt nevar. Tikai Latvijas Banka un Godmaņa un Gaiļa, ne Godmaņa, piedodiet, Birkava un Gaiļa valdības neko nesaprata. Nesaprata, tāpat kā jūs, kolēģi, šodien nesaprotat, uz ko jūs ejat. Lūdzu, pārdomājiet, negremdējiet Latviju, viņa ir pietiekoši nogremdēta, un neklausiet padomniekiem no malas, kurus interesē pārvērst Latviju par ceturtās šķiras valsti, lai varētu dzīvot paši labāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs vēl ir pieteikušies uz šo brīdi divi cilvēki. Līdz ar to es jūs gribu iepazīstināt ar dokumentu, kuru saņēmis Prezidijs. Parakstījušies ir desmit deputāti. “Ierosinām turpināt bez pārtraukuma šā gada 18.aprīļa Saeimas sēdi līdz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” izskatīšanas pabeigšanai.” Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu — strādāt, līdz tiek izskatīts konkrētais likumprojekts par akcīzes nodokli. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 32, atturas — 7. Lēmums nav pieņemts. (Aplausi.) Turpinām debates. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

Es atvainojos, Kiršteina kungs, jūs, liekas, ārpus kārtas tagad? Es atvainojos, Krisberga kungs, man jums ir jāatvainojas par to, ka Kārtības rullis nosaka — ja vēlas runāt Ministru kabineta pārstāvis, viņam vārds ir dodams ārpus kārtas. Aleksandrs Kiršteins — Ministru kabineta vārdā!

 

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ņoti īsu informāciju es gribēju pateikt. Šeit uzstājās Mauliņa kungs un sniedza pilnīgi nepareizu informāciju, bet es domāju, ka Mauliņa kungam var piedot kā padomju augstskolas produktam. (No zāles deputāts J.Mauliņš: “Runā par lietu!”) Jūs zināt, Padomju Savienībā bija aizliegta statistika par ienākumiem, kuri nāk no pakalpojumu eksporta — no dzelzceļiem un no ostām. Šeit šajās traģiskajās notīs izteiktie skaitļi par milzīgo tirdzniecības deficītu bija ļoti pareizi padomju sistēmā, bet absolūti nepareizi Latvijas valstī, jo Mauliņa kungs aizmirsa dažas elementāras lietas. Un es jums šos skaitļus nosaukšu.

Tikai pirmajos trijos mēnešos šogad starptautiskie tranzīta pakalpojumi dzelzceļam pieauga par 48 procenti, bet kopējais pakalpojumu servisa ienākums pagājušajā gadā no ostām un tranzīta bija lielāks par pusmiljardu dolāru. Ar to tiek segti šie izdevumi sakarā ar tirdzniecības deficītu. Līdz ar to šie ienākumi ir lielāki un nekādas bankas problēmas šeit nerodas, Mauliņa kungs, tieši otrādi, palielinās ārzemju valūtas uzkrājumi. Tāpēc nebaidiet šeit deputātus ar to, ka rodas kaut kāds milzīgs budžeta deficīts un viss pārējais. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošus iesniegumus. Desmit deputātu paraksti. “Ierosinām Saeimai slēgt runātāju sarakstu!” Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 20, atturas — 3. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais. Desmit deputātu iesniegums. “Ierosinām saīsināt runāšanas laiku debatēs līdz piecām minūtēm pirmo reizi un vienu minūti otro reizi.” Lūdzu balsošanas režīmu! Ja kāds vēlas jautāt kaut ko Prezidijam, vai runāt, tad Saeimā to dara no tribīnes. Lūdzu! Es atvainojos, balsošanas laikā pa zāli staigāt ir aizliegts un arī vēlams deputātiem atrasties vietās, lai balsotu. Tagad lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 19, atturas — 6. Priekšlikums ir pieņemts. Debates ir piecas minūtes pirmo reizi, viena minūte otro reizi. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Paldies, jo runas ir garas, bet darbs ir īss. Ņoti pareizi pašreiz izturējās Kiršteina kungs, ja ne mazākā iebilduma nebija Mauliņa kungam sakarā ar akcīzes nodokli. Iebilst nebija ko.

Man gribas tikai pateikt vienu lietu. Tas, ka Eiropas Savienībā ir jāpalielina akcīzes nodoklis, tas ir viennozīmīgi. Cita lieta, ka Latvija nebūt vēl nav Eiropas Savienībā. Diemžēl Latvijas algas ne tuvu nav Eiropas Savienībai algām. Es ceru, ka maniem kolēģiem, savas tautas maciņš mazliet interesē. Tādā gadījumā man viņi nebūtu jāpārkliedz. Pretējā gadījumā acīmredzot tauta sapratīs, ka rūpes par tautas maciņu nebūs mūsu rūpes. Pilnīgi precīzi. Akcīzes nodoklis ir jāpalielina. Tieši tad, kad tauta būs spējīga apmaksāt šā palielinājuma sekas. Ir jau pietiekoši diskutēts, un dažu minūšu laikā nav vērts diskutēt vēlreiz. Mans uzskats ir — nevis termiņus pārbīdīt otrajam lasījumam, bet noraidīt jau pirmajā lasījumā sakarā ar to, ka Latvijas tautas maksātspēja šobrīd nav pietiekoši augsta, lai akcīzes nodokļa līmeni sakārtotu atbilstoši Eiropas Savienības pieprasītajam līmenim. Tad, kad Latvijas tauta saņems vismaz 50 procentus no ES tautu vidējās algas, atgriezties pie akcīzes nodokļa palielināšanas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tā kā mēs esam runātāju sarakstu slēguši, līdz tam brīdim neviens vairāk debatēs pieteicies nebija, debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 19, atturas — 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi?

 

R.Zīle. Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi....

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Piedodiet, lūdzu! Mēs nobalsojām par steidzamību, tātad lūdzu otrā lasījuma datumu.

 

R.Zīle. Vai es varētu, ņemot vērā, ka Kārtības ruļļa 90. panta trešais teikums, kas raksturo, ka šis noteikums neattiecas uz likumprojektiem, kurus Saeima atzinusi par steidzamiem... Vai tas neattiecas vienskaitlī tikai uz šī 90. panta otro teikumu, nevis arī pirmo? Tātad līdz ar to mums būtu priekšlikums arī steidzamības kārtībā noteikt divus datumus — vienu datumu, kad ir iesniedzami priekšlikumi, un otru datumu, kad ir izskatāms šis jautājums dienas kārtībā.

Sēdes vadītāja. Jums priekšlikumus steidzamības gadījumā drīkst iesniegt līdz tam brīdim, kamēr likumprojekts tiek nodots plenārsēdē izskatīšanai. Diemžēl tā tas ir, kad nobalso par steidzamību.

 

R.Zīle. Labi.

Sēdes vadītāja. Tāpēc lūgums ir noteikt tikai vienu datumu, un būs jāstrādā atbilstoši steidzamības režīmam.

 

R.Zīle. Komisijas priekšlikums ir 9. maijs.

Sēdes vadītāja. 9. maijs. Vai ir citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav. Tātad otrais lasījums 9. maijā Ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad 9. maijs.

 

Tā kā līdz darba dienas beigām ir palikušas 15 minūtes, tad Saeimas Prezidijs nodos atbilstošajiem ministriem un Ministru kabinetam jautājumus, kas ir ienākuši Prezidijā.

Deputātu Apiņa, Jurdža, Panteļējeva, Grīnberga un Leiškalna jautājums Latvijas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un īpašu uzdevumu ministram pašvaldību lietās Ernestam Jurkānam par budžeta likumā veselības aizsardzībai paredzētā 21 lata uz vienu pašvaldības teritorijā dzīvojošu iedzīvotāju izdalīšanu. Jautājumu nododam Ministru prezidentam un īpašu uzdevumu ministram pašvaldību lietās.

Desmit deputāti — Kostanda, Kazāks, Mauliņš, Čerāns, Strods, Saulītis, Zelgalvis, Liepa, Gannusa un Grīnbergs — uzdod jautājumu Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam par iekšējo parādu summu līdz 1940. gada 17. jūnijam. Nododam jautājumu finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Desmit deputāti — Čerāns, Saulītis, Kostanda, Mauliņš, Kazāks, Zelgalvis, Grīnbergs, Dunkers, Rudzītis un Grinbergs — uzdod jautājumu Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam par Finansu ministrijas pārziņā esošās iestādes “Valsts skaitļošanas centrs” struktūru, funkcijām un finansējumu. Nododam jautājumu finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Deputātu Čerāna, Mauliņa, Stroda, Saulīša, Zelgalvja, Liepas, Gannusas, Kostandas, Kazāka un Grīnberga jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un finansu ministram Aivaram Kreitusam par Ministru kabineta budžeta izdevumu tāmes programmatūras licencēšanai 374 024 latu apjomā izlietošanu. Jautājuma pamatošanai vārds Kārlim Čerānam, frakcijas “Latvijai” deputātam!

 

K.Čerāns (TKL). Cienīto sēdes vadītāj, godātie deputāti! Diemžēl nevienam nav noslēpums, ka liela daļa no šobrīd Latvijā izmantotās programmatūras ir iegūta nelikumīgā veidā, jo tās lietotāji nav iegādājušies šai lietošanai nepieciešamās licen-ces. Šī situācija ir mantota no padomju laikiem, kad tā bija ikdienas prakse — brīvi kopēt, tas ir, zagt, Rietumos izstrādātas programmas. Latvijai, iekļaujoties civilizētajā Eiropas un pasaules informācijas apritē, šī prakse ir pārtraucama, un vismaz likumdošanā zināms progress šajā jomā ir panākts, paredzot iespējas sodīt personas, kuras pārkāpj datorprogrammu autortiesības, šīs programmas nelikumīgi izmantojot.

Es biju arī ļoti priecīgs, kad ieraudzīju 1996. gada valsts budžeta projektā rindiņu par to, ka Ministru kabinets ir paredzējis zināmu līdzekļu daudzumu novirzīt programmatūras licenču iegūšanai. Pēc manā rīcībā esošajām ziņām firma “Microsoft”, kuras produkti būs pazīstami katram programmētājam un ir tikuši līdz šim bez licencēšanas, nelegālā kārtā lietoti arī Latvijas valdībā, ir piedāvājusi ļoti izdevīgus noteikumus, kā Latvijas valsts pārvaldes institūcijas varētu šīs licences iegūt. Bet diemžēl pēc ienākošajiem signāliem ar šo licenču praktisko iegūšanu valdībai neveicas tik labi, kā izskatās iecerēs, un pat ir ziņas, ka valdība netur savu firmai “Microsoft” iepriekšējās sarunās doto vārdu. Un, tā kā šo sarunu izjukšana situācijā, kad valdībai ir resursi to risināšanai, var Latvijai izvērsties par liela mēroga starptautisku skandālu un perspektīvā vēl lielākiem finansu izdevumiem, mēs lūdzam Ministru prezidentu Andri Šķēli un finansu ministru Aivaru Kreitusu noskaidrot šo pārpratumu un atbildēt uz mūsu jautājumiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam un finansu ministram.

Deputātu Apiņa, Požarnova, Ozoliņa, Priedkalna, Vidiņa, Jurdža, Kalnbērza, Nagobada, Rubina, Saulīša un Deņisova jautājums Latvijas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un finansu ministram Aivaram Kreitusam par ienākumiem no akcīzes nodokļa par alkohola tirdzniecību janvārī, februārī un martā. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam un finansu ministram.

Deputātu Saulīša, Stroda, Lujāna, Mauliņa, Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Zelgalvja, Rubina, Liepas un Čerāna jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Ministru prezidenta Andra Šķēles runas tiešo televīzijas translāciju un par tās apmaksas līdzekļiem. Te rakstīts — lūdzam vārdu motivācijai. Nav norādīts, kurš no parakstītājiem. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi, šorīt no rīta mums parādīja, kas ir vienlīdzīgs un vēl vairāk vienlīdzīgs. Izrādās, ka šodien Šķēles kunga raidījums pēc “Rīta buma”, laikam, iespējams, “Šķēles bums” saucās, tika parādīts, tajā skaitā par nezināmiem līdzekļiem. Vai tie ir nodokļu maksātāju līdzekļi vai nezināma sponsora līdzekļi? Ja tie ir sponsora līdzekļi, tad, protams, būtu interesanti uzzināt, teiksim, kas ir Ministru kabineta sponsors šodien. Bet iespējams, ka tā ir mūsu Latvijas nodokļu maksātāju nauda, un tad izrādās, ka ne tikai Gaiļa kungs vai pārējie kolēģi ministri var atļauties kabinetus krāsot vai remontēt, bet arī prezidenta kungs var atrast sev, teiksim, papildu līdzekļus savai pašreklāmai par nodokļu maksātāju naudu.

Tādēļ mēs gribētu iepazīties, kāda summa šorīt no rīta tika iztērēta šādai pašreklāmai un no kādiem avotiem šī summa tika atrasta. Jo var būt iespējams, ka tur varētu arī atrast vēl kādus papildu līdzekļus varbūt grūtdieņu problēmu risināšanai vai arī, teiksim, Prezidija reklāmai, lai arī Saeimas darbība tiktu labāk atspoguļota televīzijā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Deputātu Apiņa, Požarnova, Ozoliņa, Priedkalna, Vidiņa, Kalnbērza, Rubina, Saulīša, Deņisova un Jurdža jautājums Latvijas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, finansu ministram Aivaram Kreitusam un labklājības ministram Vladimiram Makarovam par līdzekļiem, kas jāpārskaita valsts slimo kasei un atbilstoši tālāk jānovada pašvaldībām. Pamatot neviens nevēlas? Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam, finansu ministram unn labklājības ministram.

Tā... Saeimas Prezidijs informē deputātus, ka Saeimas Prezidijā ir iesniegts triju... četru komisiju — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, Juridiskās komisijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides, un reģionālās politikas komisijas — priekšsēdētāju iesniegums par ārkārtas sēdes sasaukšanu nākamajā nedēļā, lai izskatītu 12 likumprojektus. Jautājums tiks risināts pirmdien Prezidija sēdē, un tāpēc lūgums ieinteresētajām personām, šinī gadījumā komisiju vadītājiem, ierasties uz Prezidija sēdi, lai vienotos par ārkārtas sēdes sasaukšanas datumu un laiku.

Tā kā līdz sēdes beigām ir palikušas piecas minūtes, jaunu jautājumu izskatīšanu nesāksim, lai nav jāpārnes uz nākamo sēdi. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Imants Daudišs, Aivars Endziņš, Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Aristids Jēkabs Lambergs, Atis Sausnītis, Antons Seiksts, Juris Sinka, Māris Vītols, Juris Zaķis. Paldies!

Sēdes vadītāja. 18. aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu. Kārtējā sēde 25. aprīlī pulksten 9.00. Lūdzu deputātus ņemt vērā to, ka uz šo brīdi arī jautājumu mums ir pāri par 12.