Frakciju viedokļi
Pēc 18. aprīļa plenārsēdes

Latvijas Radio tiešraidē

A. Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs):

Šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā bija vairāk nekā 100 jautājumu. Un vai labāk vai sliktāk mēs šodien esam strādājuši, bet tomēr lielākā daļa no tiem ir izskatīti, ap 70 jautājumiem izskatīti, un lielākā daļa no tiem — 40 jautājumu — bija pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kuri ir izstrādāti un pieņemti Ministru kabinetā Satversmes 81. panta kārtībā. Tie galvenokārt skar valsts ekonomiskās attīstības jautājumus un citus, manuprāt, ļoti nozīmīgus, būtiskus likumprojektus, kuros šīs izmaiņas, kuras šodien tika iesniegtas no Ministru kabineta, faktiski diktē pati dzīve. Es ceru, ka deputātu komisijas tagad, neskatoties uz lielo slodzi, pietiekami ātri un operatīvi varēs viņus pēc būtības izskatīt un dot savus priekšlikumus, lai Saeimā viņi gūtu tālāku virzību. Šodien Saeima izskatīja arī “Grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, te mums bija iesniegti veseli četri līdzīgi likumprojekti. Vienu bija iesnieguši LNNK un Zaļās partijas deputāti, otru — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti, trešo — Kristīgo demokrātu savienības deputāti, bet ceturto līdzīgu bija iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Deputātu vairākums tomēr par pieņemamāko atzina LNNK iesniegto likumprojektu, un tas arī tika pieņemts pirmajā lasījumā. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātu skaits šodien palielinājās ar Olafu Brūveru, kurš sāk pildīt deputāta pienākumus uz ministra pienākumu pildīšanas laiku deputāta pilnvaras nolikušā Ernesta Jurkāna vietā. Tas apmēram tāds īss ieskats un pārskats par to, kas šodien Saeimā, manuprāt, notika.

A. Saulītis (frakcija “Latvijai”):

Pirmām kārtām es sākšu, protams, ar Ministru prezidenta ziņojumu un pateikšu pilnīgi atklāti, šim cilvēkam ir jāmaina sava komanda, kas raksta tās runas, tās pirmās runas, vēl uz Ziemassvētkiem, uz Jauno gadu, kas bija — apsveikumi... Mēs domājam, ka tā ir neizpratne, bet šodien tas bija vispār kalngals ar tiem celofānu maisiņiem un žurku ekskrementiem, un visu pārējo, kas tajā runā bija. Es domāju, ka te ir kaut kas jādara. Tie cilvēki, kas tās runas gatavo, viņi vienkārši... Jāmaina tā komanda. Bet, ja runā nopietni, tad es gribētu teikt, ka Šķēles valdība ir noslāpējusi un izdzēsusi tautas pēdējo optimisma dzirksteli. Valdība tikai daudz un gari runā, bet konkrētus darbus un panākumus tā uzrādīt tā arī nevar, tā ir nulle. Gluži otrādāk, kā mēs redzam, teiksim, laikrakstā “Hamburgen Adenblat” raksta, ka Latvija ir izveidojusies par citadeli noziedzīgām struktūrām, kas nodarbojas ar kontrabandas ceļā vesto naftu, krāsainajiem metāliem, ieročiem, radioaktīvām vielām. Un kāds ir iemesls? Latvijas robežsargu un muitas ierēdņu korumpētība, kriminālnoziedznieku sakari sniedzas līdz pat pašām augstākajām saimniecības un politikas aprindām. Es domāju, ka tā ir mūsu valsts ārējā prestiža graušana. Ja mēs vēl skatāmies tālāk, kā tas viss attīstās, plus vēl šodien runājām par akcīzes nodokli, tad mēs varam droši teikt, ka būs arī inflācija. Diemžēl četru gadu laikā pat elementāru pensiju, pabalstu, teiksim, citas sociālās lietas... Tā saucamais kompleksais sociālās patronāžas komplekss vispār ir aizmirsts. Makarova kungs sola kaut ko, bet nekas netiek ne palielināts, ne darīts. Ja būs vēl akcīzes izsauktā inflācija, kas vēl pilnīgi neveiksmīgi sakrīt ar pasaules energoresursu cenu kāpumu, es domāju, ka tas galīgi ievedīs tādā izmisumā mūsu tautu, ka es nezinu, ko darīt. Mana viena vēlētāja tikšanās reizē Ludzā teica, ka tā esot bijusi grūtākā ziema pēckara periodā. Kaut kur pāri simts cilvēku ir pilnīgi nosaluši un kāds tūkstotis ir izdarījis pesimismā pašnāvību, es domāju — tie ir fakti. Un vēl tādi kliedzoši fakti, ka ir atcelta zāļu iegāde invalīdiem, 1. grupas invalīdiem. Man atnāca viens slimnieks ar Parkinsona slimību un teica, ka ir nepieciešami 28 lati, lai iegādātos zāles, bet tā ir viņa pensija. Un tagad ir izvēle, vai nu visu mēnesi kratīties un badoties, vai nu arī darīt citu lietu. Es domāju, ka mēs nesadzirdējām šajā runā pašu galveno, mēs nesadzirdējām jautājumus, ko uzdod cilvēki, un kā tos risināt. Mēs nesagaidījām arī tādu uzaicinājumu, ko un kādā veidā mums darīt. Es gribēju teikt, ka tas bija apmēram sapņojums ap 100 dienām kā tādām. Un es arī gribēju teikt, ja tādā garā šī haosa valdība strādās, kas visu laiku savā starpā strīdas, kā piemērs bija šie 81. panta kārtībā pieņemtie likumi, opozīcija bija spiesta nākt ar priekšlikumu, lai samazinātu debašu laiku līdz 3 minūtēm, jo valdības deputāti savā starpā lamājās un demonstrēja savas spīdošās zināšanas. Nu, mīļie draugi, ir taču kaut kādas citas vietas — savstarpējā saskaņošanas padome un visas pārējās lietas. Ja jau valdība sāk nodarboties ar obstrukciju Saeimā, valdības deputāti, tad par ko mēs runājam! Es domāju, ka ir tomēr vārga cerība nākotnē. Es domāju, ka mēs visi tagad nopietni gatavojamies prezidenta vēlēšanām mūsu valstī, un es tikai gribu teikt, ka katram deputātam, katram, kas atbild par šo valsti, ir skaidrs, ka ar tādu valdību, kāda viņa ir šodien, ieiet nākamajā ziemā mēs vienkārši morāli un kā savas valsts patrioti to nedrīkstam darīt.

A. Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija):

Protams, cik cilvēku — tik viedokļu. Droši vien deputāti arī neatšķiras šajā cilvēciskajā vājībā, tādēļ man varbūt būs pavisam citāds priekšstats par šodienas darba dienu un par to motivāciju, ar kuru mēs varētu šodien raksturot Ministru prezidenta Šķēles kunga jau par tradīciju kļuvušo 100 dienu atskaiti. Tas ir konkrētas personas konkrēts viedoklis, varbūt emocionāls, vairāk vai mazāk, varbūt konkrēts, vairāk vai mazāk. Taču nav nekur reglamentēts, kādam tam ir jābūt, un nav līdz šim bijis arī nekādu priekšrakstu, vai vispār tas ir vajadzīgs. Taču, ja tas tā notiek, tad acīmredzot es pieturēšos pie Saulīša kunga ieteiktā, strādāšu šīs dažas minūtes ar diviem citātiem. Viens no tiem ir, kas raksturo arī Saeimas darbu, un būsim paškritiski. Tādēļ Krisberga kunga teiktais, ka uz komisijām lietas netiek nolaistas, ir pilnīgs raksturojums tam, ko varēja un ko nevarēja ziemas sesijā izdarīt Saeima. Un diemžēl daudz ko nevarēja arī tādēļ, ka ir pārāk daudz aprunu par niekiem, taisnošanās, dubultas un trīskāršas uzrunas tikai tāpēc, lai nu manis teiktais galu galā izrādītos par vislielāko taisnību. Varbūt arī es neesmu bijusi gluži bez grēka, no tā ir jāizdara kāds secinājums. Un tādēļ Ministru kabineta 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi ir ļoti pamatota Ministru kabineta rosība, jo patiešām jāteic, ka šī valdība cenšas strādāt pietiekami daudz darba stundu, tās īpaši neskaitot. Par to liecina kaut vai veids, kādā tika pieņemti 81. panta kārtībā noteikumi Saeimā ar daudzajiem frakciju un partiju koalīcijas partneriem parlamentā.

Es domāju, ka tādu darba stilu mēs piedzīvojām pirmo reizi, taču tas bija visiem ārkārtīgi vērtīgs gan mācībai, gan rezultātam. Rezultāts ir atklātība, rezultāts ir korekti saskaņoti noteikumi, par kuriem patiesībā nekādu ķīviņu parlamentā nav, un, ja ir domstarpības, tad vēlreiz saku, cik cilvēku — tik viedokļu. Taču ir jāatrod risinājums un jāiet uz priekšu. Un galu galā es vēl gribu teikt kādu niansi, kura varbūt paliek bieži vien nepamanīta, bet tā ir pozitīva. Ne tāpēc, ka man simpatizētu Ministru prezidents kā persona, taču es redzu viņu sēdošu šajās Saeimas plenārsēdēs no tā brīža, kad viņš ir ar Saeimas tiesībām apstiprināts šajā amatā, katru ceturtdienu no Saeimas sēdes pirmās minūtes, no pulksten 9, līdz vakaram, kad mēs šīs sēdes beidzam. To es nevarētu teikt, protams, par pārējiem kabineta locekļiem, taču tas neattiecas uz Šķēles kungu tiešā veidā.

Par pieņemtajiem likumiem. Grozījumi pilsētu domes, rajonu padomes un pagastu padomes vēlēšanu likumā, kurus ierosināja vairāki deputāti, patiesībā ir nedaudz pāragri. Tas nebija izskatāms pēc būtības, jo apsteidz valstī pagaidām nenoformēto, nepamatoto un nenotikušo pašvaldību un administratīvi teritoriālo reformu. Tas noteikti sarežģītu visu procesu arī vēlēšanās, ja būtu izmaiņas vēlēšanu likumā. Viens. Un otrs — par teritoriālo reformu es gribētu citēt atkal Šķēles kungu, kurš teica, ka teritoriālā reforma nedrīkst kļūt par dažu politiķu pašapmierināšanos. Tā ir pietiekami liela paškritika attiecībā uz Ministru kabineta darbu. Un tas dod mums zināmas cerības, ka pašvaldību teritoriālā reforma tiks izdarīta pēc būtības. Kad būs, tad būs pēc būtības arī iedzīvotāju labā!

A. Jirgens (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Mūsu frakcija pirmām kārtām ir gandarīta par to, ka Saeima noraidīja Tautas saskaņas partijas frakcijas likumprojektu par grozījumiem pašvaldību vēlēšanu likumā, jo mūsu apvienība nepiekrīt un nekad nepiekritīs tam, ka pašvaldību vēlēšanās varētu piedalīties nepilsoņi. Atsaukšanās uz Eiropu šeit ir pavisam nevietā, jo tikai dažās no 39 Eiropas Padomes dalībvalstīm ir dotas šīs tiesības personām, kas nav attiecīgo valstu pilsoņi. Turklāt šīs personas, protams, attiecīgajās valstīs ir ieceļojušas legāli, atšķirībā no tām vairāk nekā 700 000 personām, kas Latvijā ir ieceļojušas okupācijas laikā. Dodot viņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, protams, ir nopietns pamats uztraukumam par to, ka Latvijas pilsoņi varētu zaudēt kontroli pār stratēģiski svarīgākajām Latvijas pilsētām, pār galvaspilsētu, citām lielākajām pilsētām. Tāpēc vēlreiz saku, ka mēs esam gandarīti par to, ka šis likumprojekts netika nodots tālākai izskatīšanai. Žēl, protams, ka Saeima noraidīja Ministru kabineta izvirzīto kandidātu Valsts cilvēktiesību biroja amatam — Aivaru Fogeli, par kuru bija panākta vienošanās Sadarbības padomē. Diemžēl Saeimas balsojums parādīja, ka ne vienmēr šīs vienošanās tiek arī pildītas. Attiecībā uz tiem noteikumiem, kas pieņemti 81. panta kārtībā, man tomēr šķiet, ka tas skaits ir nedaudz par lielu, ja mēs strikti ievērojam formulu, kas ir rakstīta Satversmē, proti, ja neatliekama vajadzība to prasa. Vairāk par piecdesmit neatliekamu vajadzību divās nedēļās ir tomēr mazliet par daudz. Es domāju, ka šajā pavasara sesijā Saeimai būs jāpieliek punkts diskusijām par šī Satversmes 81. panta piemērošanu tādā veidā. Tomēr visi šādā veidā pieņemtie noteikumi ir izskatāmi un apstiprināmi likumdošanas kārtībā noteiktā laikā. Tāda situācija, kad valstī vienlaikus funkcionē divi likumdevēji — Ministru kabinets un Saeima,— mūsu frakcijai nav pieņemama.

E. Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Šodien degpunktā, bez šaubām, bija premjerministra Šķēles kunga ziņojums par aizvadītām simts un vairāk dienām, kas ir nostrādātas valdībā. Mums patika Šķēles ziņojums, viņa ziņojuma spirgtums. Tas, ka dižrunātāji rāvās tribīnē ar nomelnojošām runām, liecina, ka trāpīts naglai uz galvas. Ir pazudusi miegainība, varbūt tas tomēr ir šīs valdības nopelns. Bez šaubām, Šķēles kungam ar šādu valdības sastāvu un ar šādu politisko partiju, frakciju atbalstu, kāds pašreiz ir, teiksim, ar dažādām taktiskām interesēm, ir neapšaubāmi sarežģīti strādāt. Tomēr mums patīk viņa tiešums, viņa konstruktīvā pieeja jautājumu risināšanā, vēlēšanās saskaņoties un dabūt risinājuma rezultātu. 81. panta kārtībā aizgāja tik daudz likumu projektu, kur nebija nekādas iebildes. Tas liecina, ka iepriekš ir bijis konstruktīvs darbs. Lai nu Dievs viņam dod labu veselību un izturību turpmāk strādāt!

Par lietas būtību. Teiksim, man arī daudz kas nepatika viņa runā. Etiķešu piekāršana, to jau mēs esam bērnībā dzirdējuši. Iezīmējot konstruktīvos jautājumus, pie kā valdība strādās, pārāk maz bija pamatojuma. Lietišķums, bez šaubām, runā varēja būt lielāks, kaut vai virzīšanās uz Eiropu. Tāpat par nodokļu politiku. Bet tie jau ir darba gaitā risināmi jautājumi, kas jārisina, lai šīs sasāpējušās lietas, kas ir no iepriekšējām valdībām mantojumā, tiktu atrisinātas. Bez šaubām, lauksaimniekiem ir jāsaņem kaut kāda piekāpšanās gan nodokļu politikā, gan citur, lai viņus neiznīcinātu līdz pēdējai kripatai. Tas, ka ienākumi samazinās ar katru dienu, pat pieaugot cenām, vairs nevar nosegt gandrīz pašizmaksas līmeni, jau liecina par to, ka kaut kas nav mums kārtībā. Un pie tā ir vēl nopietni jāpastrādā.

J. Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Mēs ļoti uzmanīgi klausījāmies un pēc tam arī frakcijā apspriedām Šķēles kunga ziņojumu par simt dienu darbu valdības vadīšanā. Konstatējām, ka valdību joprojām... un veidojot šās frakcijas... koalīciju veidojošās frakcijas plosa lielas nesaskaņas, par ko es izsaku rūgtumu. Man liekas, nu būtu pēdējais laiks pārstāt meklēt vainīgos un tagad koalīcijai jāsāk strādāt. Tas, ka ir 81. panta kārtībā vairāki likumi rakstīti, tas nav valdības nopelns, tas ir valdības trūkums. Rīt sanāks Latvijas pašvaldības, bet šodien tika noraidīts pašvaldību vēlēšanu likuma projekts nulles lasījumā. Acīmredzot to, kādā veidā tiks vēlētas pašvaldības, mēs Saeimā noteiksim kādas pāris nedēļas pirms pašām vēlēšanām. Par to es alternatīvi Grīnblata kungam gribētu teikt, ka es par to neesmu gandarīts. Bet rūgtums man ir par to.

Tad, bez šaubām, šodien pieņemtie 81. panta kārtībā likumi ir viens solis reformu virzienā, to mēs atbalstām lielāko tiesu. Daži jautājumi, mūsuprāt, ir diskutabli. Mēs esam jau iepazinušies ar tiem. Mēs, protams, sniegsim savus grozījumus uz pirmo, otro lasījumu.

Es tikai gribu teikt nedaudz par to, par ko šodien bija veselu pusotru stundu neauglīgas diskusijas. Mums Saeimā darbs ir ļoti neproduktīvs, mēs te velti tērējam laiku. It sevišķi situācijā, kāda bija šodien ar mūsu partijas izvirzīto likumprojektu par pašvaldību vēlēšanu likumu. Tur bija ne tikai nepilsoņu lietas, tur bija ļoti daudzas, interesantas un ļoti vajadzīgas lietas, kas ir vismaz divu gadu ilgumā aprobētas ar daudzām pašvaldībām, jo šis pašvaldību vēlēšanu likums ir novecojis. Viņš ir pretrunā ar ļoti daudziem citiem likumiem, un viņš nevarēs strādāt. Katrā ziņā būs jāmaina likums, un mēs gribējām uzsākt šo diskusiju, varbūt kļūdaini no mūsu puses bija viņu saasināt, liekot šo te nepilsoņu aktīvo tiesību normas, bet tā ir mūsu principiālā nostāja. Ņoti žēl, ka mēs runājam ne par lietu! Manā skatījumā daudz produktīvāk būtu, ja visas Saeimā iekļuvušās un pārstāvētās partijas būtu vairāk demokrātijas skolā gājušas. Proti, nulles lasījumā tomēr atbalstītu visu likumprojektu nodošanu komisijām. Un tad par tiem debatēt. Šodien bija situācija, ka tie, kas runāja, nāca man klāt pēc tam, kad jau bija tribīnē pabijuši, un teica: “Klausies, parādi man to likumu, ko jūs esat iesnieguši!” Likumprojekts tika pavairots vēl pirms pagājušās plenārsēdes. Šodien viņiem vienkārši nebija tas paņemts līdzi, tāpēc debates bija ļoti neproduktīvas.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”):

Šodien, protams, centrālais notikums bija Ministru prezidenta atskaite par simt dienām. Gribēta vai negribēta tā varbūt vairāk sanāca ne tik daudz atskaite, cik tāda runa par nodomiem. Es gribētu teikt, kas ir ļoti būtisks, kas ir jauns, bet noteikti apsveicams, ka šajā runā iezīmējās arī zināmi ideoloģiskie aspekti. Līdz ar to Ministru prezidents it kā pats pašlaik atceļ to savu iepriekšējo tēzi, ka viņš ir ārpus politikas, “Latvijas ceļš” vienmēr ir uzskatījis, ka principā nav iespējams valdības vadītājs, kas ir ārpus politikas. Šodienas runa tiešām, ņemot vērā tās ideoloģiskos aspektus, nekādā veidā nevarētu raksturot Ministru prezidentu kā apolitisku vai ārpus politikas stāvošu cilvēku. Tā bija politiska runa, un tas pierāda, ka Ministru prezidents faktiski pārņem to, ko Saeima viņam bija uzticējusi — valdības politisko vadību. Nevis tikai organizatorisko un nevis atsevišķu jautājumu vadīšanu valdībā.

Es domāju, ka... es pat gribētu teikt, ka noziedzīga ir tendence šobrīd atrast ieganstus, lai destabilizētu šo valdību. Vienalga, vai tās būtu tuvojošās prezidenta vēlēšanas vai kaut kas cits, jo es neticu, ka tās partijas vai tās politiskās grupas, kas vēlas šo valdību destabilizēt, nesaprot, ka pie šī Saeimas sastāva faktiski izveidot normālu funkcionējošu vairākuma valdību, konstruktīvu vairākuma valdību, ir samērā sarežģīti. Līdz ar to, ja kāds vēlas šobrīd destabilizēt šo valdību, tad viņam ir tikai viena savtīga interese. Proti, līdz nākošajām vēlēšanām, vai nu tās būtu ārkārtas vēlēšanas vai kārtējās vēlēšanas, ļaut pēc iespējas mazāk izdarīt. Un, ja tas ir saprotams no partijas interesēm, vienmēr gribas, lai valdība, kurā tu neesi, pēc iespējas mazāk izdara. Tad vēlēšanās tev ir vairāk argumentu, lai nāktu un pēc tam uzvarētu. Tad tas nav saprotams no cilvēciskā viedokļa. Tie paši Ludzas piemēri, kas te tika minēti, jau parāda, ka mums nav laika gaidīt, nav laika partiju interešu dēļ atlikt konkrēto jautājumu risinājumu uz rītdienu vai uz parītdienu un apstādināt reformas vienkārši dažreiz tīri savu politisko ambīciju dēļ. Es domāju, ka tas nekļūs arī par pamatmotīvu, tuvojoties prezidenta vēlēšanām. Es ceru, ka visas partijas, atkārtoju, ko jau es teicu, visas partijas sapratīs, ka Saeimai kopumā ir atbildība par šodienu un par stabilitāti šodien, par pēctecību. Tādu vai citu, bet vismaz pēctecību un kaut kādu konsekventu virzību kaut kādā virzienā. Nāks nākošās vēlēšanas, kurās vēlētāji varēs novērtēt, vai tā ir bijusi pozitīva vai neapmierinoša virzība, un tad izteikt savu viedokli balsojot. Vienkārša destabilizācija destabilizācijas dēļ, es domāju, nebūtu piedodama. Tāpēc es arī domāju, ka ļoti patīkami, ka opozīcijas pārstāvji, šinī gadījumā Urbanoviča kungs, uztraucās par to, ka ir kaut kādas problēmas valdošās koalīcijas vidū. Es domāju, arī valdošās koalīcijas tiešām liels morāls uzdevums ir stiprināt savu politisko saistību. Es domāju, ka šodien pietiekami labi, izņemot vienu likumprojektu par Valsts kontroli, faktiski visi pārējie 81.panta kārtībā pieņemtie likumprojekti tika akceptēti pietiekami ātri un bez iekšējām pretrunām. Tas nozīmē, ka valdošā koalīcija var atrast kopīgu valodu. Es ceru, ka viņa to varēs atrast arī turpmāk. Un tam optimismam, kas ieskanējās šodienas Šķēles uzrunā, ir arī zināmas pamats.

I.Ķezbers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Es domāju, ka šodien mēs ar jums noteikti gribējām gūt atbildi, vai valdībai ir sava seja, savs profils. Un, ja mēs mēģinām atbildēt uz šo jautājumu, tad es gribētu teikt, ka mēs skaidri redzējām, ka tie likumdošanas akti, konkrēti iet runa par pieņemtajiem noteikumiem, ir skaidri ar vienu konkrētu mērķi — saglabāt tempu, lai mēs varētu patiešām izmainīt savu, ja tā varētu teikt, raksturu ekonomiskajā sfērā. Iet runa par zemes tirgu, kas joprojām ir neatrisināts jautājums, te ir runa par nodokļiem un pamatā par netiešiem nodokļiem, šajā skaitā arī par akcīzes nodokli un par privatizāciju. Tātad šie trīs noteikumi ir noteikti mūsu Ministru kabineta uzmanības centrā. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija uzskata, ka tie piecdesmit 81.panta kārtībā Saeimā iesniegtie un pieņemtie noteikumi ir tieši šajā te virzībā. Tātad mēs atbalstām šo procesu. Protams, es piekrītu, ka varbūt runa nebija pietiekami korekta dažbrīd un līdz galam izsvērta, jo es negribētu piekrist, ka zemes tirgus jautājumā tie, kas noraidīja šo zemes tirgus īrēšanu, ir ar komunistisku nostalģiju vai arī nezina, ko dara, kā tas tika izteikts runā. Es domāju, ka tas tā nav. Vienkārši noteikti šis jautājums nav izsvērts un kārtīgi izdiskutēts no perspektīvas viedokļa.

Līdz ar to es gribu pateikt, ka Demokrātiskā partija “Saimnieks” atbalstīja šādu praksi, jo cita nekā labāka dotajā brīdī nav. Mēs zinām, ka mēs esam pagājušajā sesijā pieņēmuši 30 likumus. Ministru kabinets ir paspējis šajā Lieldienu pārtraukumā jau izstrādāt pāri par 50 noteikumiem. Tātad par labu šim uzņemtajam tempam. Ja viņš ir pareizs, kā mēs uzskatām, mums ir jāiet arī tālāk uz priekšu.

Attiecībā uz atsevišķiem likumprojektiem. Tātad akcīzes nodokļa likumprojekts virzās uz priekšu. Vēlreiz atkārtoju — cita ceļa nav, jo mēs esam konceptuāli šo jautājumu jau apstiprinājuši. Līdz ar to arī šis jautājums ir jāatrisina.

Un par vēlēšanu likumu. Es domāju, ka ļoti pareizi teica Urbanoviča kungs, ka nevaram mēs pieņemt tā, kā to pieņēma pēdējā Saeima, gatavojoties 6.Saeimai. Tas ir jāiestrādā ātrāk, bet nekad nevajag iestrādāt pirmajā variantā, kad iet runa par koncepciju. Ņoti nepopulārs un nepieņemams arī Demokrātiskajā partijā “Saimnieks” ir priekšlikums, noteikti ir jāizdiskutē iepriekš starpfrakciju tikšanās reizē, lai varētu normāli virzīt šo jautājumu uz priekšu.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija):

Es arī gribu akcentēt dažas lietas. Protams, pirmais ir Šķēles kunga ziņojums. Dabīgi, ka katrs šajā ziņojumā saskata to, ko grib saskatīt. Kopumā ņemot, es vērtēju atzinīgi Šķēles kunga ziņojumu. Protams, arī būtu vēlējies vairāk argumentācijas, bet es pietiekami labi esmu paspējis iepazīt Šķēles kunga lietišķumu. Kaut vai konkrēti vakardien no tikšanās, kad viņš tikās ar visiem lauku rajonu vadītājiem, saruna bija pietiekami īsa, ļoti lakoniska un lietišķa. Tā bija mūsu otrā šāda rakstura tikšanās. Tas liecina par to, ka jautājumi tiek risināti maksimāli konstruktīvi.

Un arī es domāju, ka es un mūsu frakcija darīsim visu un darām visu, lai šai valdībai palīdzētu, jo nav jau cita varianta. Vienkārši ir jāiet uz priekšu. Un, ja reiz 81.panta kārtībā ir tik daudz šie pieņemtie labojumi, tas nozīmē to, ka situācija to prasa. Šodien diemžēl nācās lieku reizi secināt, ka runāja daudz lieka un 15 minūtes ir stipri par daudz. Pietiek ar piecām, septiņām minūtēm. Čsi, lakoniski pateikt savus priekšlikumus, ja viņi ir. Nav jēgas kāpt tribīnē, runāt par lietām, par kurām nav nekādas, es atvainojos, par kurām ir maz saprašanas. Bet ir, protams, arī unikāli deputāti, kuri pārzina visas lietas.

Otrs akcents no manas puses būtu par pašvaldību lietām. Zīmīgi tas, ka Latvijas pašvaldību sapulces priekšvakarā, kas notiks rītdien Latviešu biedrības namā, izraisījās diskusija par Valsts kontroli. Un lieku reizi nācās izdarīt secinājumu, ka rodas iespaids, ka visās vainās ir vainojamas pašvaldības. Un bieži vien no tribīnes skan, izejot no kāda pašvaldības vadītāja neizdarībām, kas, protams, ir, pat likuma pārkāpumi, protams, arī tādi ir, ja tiesa tos ir noteikusi. Tiek, kā saka, akcentēts uz visām pašvaldībām. Diemžēl tas tā nav. Paldies Dievam, tas tā nav. Bieži vien ir tā, ka Rīgas pašvaldības tiek jauktas kopā ar visiem lauku rajoniem. Un es šeit izdarīju secinājumu un arī šodien kolēģiem teicu, ka vairāk vajadzētu tikties ar pašvaldību vadītājiem, redzēt reālo situāciju un vienkārši ar viņiem padalīties iespaidos, lai būtu informācijas apmaiņa.

Tālāk, manuprāt, noteikti ir aizmirsta, var būt arī nezina, reālā situācijā dotajā brīdī. Diez vai visi zina, ka uz doto momentu 70% no tās naudas, kas jāpārskaita pašvaldībām izlīdzināšanas fondā, vienkārši nav. Līdz ar to pašvaldības ir spiestas nerealizēt likumā noteiktās funkcijas. Es arī esmu par pašvaldību stingru kontroli, stingrām prasībām, bet tajā pašā laikā pašvaldībām vajag uzticēties, vajag ļaut viņām strādāt. Ja kāds no runātājiem tribīnē teica, ka ir pašvaldības vadītājs, kurš sēž apdriskātā krēslā, nu tad tas nu gan nav saimnieciskas darbības rādītājs.

Un vēl vienu akcentu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Šeit lieku reizi parādījās 6. Saeimas neproduktīvais darbs. Jo šis jautājums jau ir iesniegts sen. Taču tika atlikts. Beigās viņš tika skatīts. Un šeit es izdarīju tādu secinājumu. Proti, kad tika noraidīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteiktais variants, kuru es kā priekšsēdētājs parakstīju, taču tajā pašā laikā tika par pamatu paņemts LNNK un LZP variants, kurā es arī esmu viens no iesniedzējiem. Kāpēc es to saku? Es to saku tāpēc, ka nekāda traģēdija nenotiek. Šeit parādījās pirmās pazīmes, ka var sastrādāties, arī noraidot kādu konceptuālu priekšlikumu. Un šis jautājums iet uz priekšu. Un, paldies Dievam, ka tas tā ir. Manā skatījumā tā bija pozitīva iezīme.

S.Benfelde (Latvijas Radio):

Man ir frakciju pārstāvjiem šāds jautājums. Nevis tieši par to, kas notika šodien, bet par to, kas, manuprāt, šonedēļ iekšpolitikā ir visai būtisks notikums. Proti, par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” lēmumu prezidenta amatam prezidenta vēlēšanās virzīt Ilgu Kreitusi. Un es vēlētos no pārstāvjiem dzirdēt to, kā viņi vērtē Ilgas Kreituses kandidatūru un vai... pareizāk sakot, kas, viņuprāt, ja Ilga Kreituse tiks ievēlēta, ko, protams, neviens šodien nevar droši pateikt, kas varētu aizņemt Ilgas Kreituses vietu Saeimas Prezidijā kā Prezidija priekšsēdētājs.

A.Saulītis (frakcija “Latvijai”):

Es domāju, ka mums pirmām kārtām ir jāsaprot, ka šī ir frakcijas “Saimnieks” izvirzīta kandidatūra. Tātad frakcija “Saimnieks” ir pilnīgi brīva savā izvēlē. Viņa drīkst izvēlēt, ko viņa grib. Un tā ir viņas brīva prerogatīva — izvirzīt tādu kandidatūru, kā viņa vēlas. Es gribu teikt, ka arī jebkuriem 10 deputātiem vai kādai citai frakcijai arī ir tiesības izvirzīt šos kandidātus. Tas ir apsveicami. Tā ir demokrātija. Ja būs vairāk kandidātu, būs labāka izvēle. Es gribēju teikt arī to, ka mēs arī zinām, ka šīs kandidatūras apspriešana notiks arī ļoti demokrātiskā ceļā, tātad, es saprotu, viņiem tas notiks partijas domē. Tātad plašāki sabiedrības loki par to spriedīs. Es domāju, ka šī procedūra būs beigusies, kad arī dome to apstiprinās. Kad galīgi tas tiks pasludināts, tad, es domāju, sāksies viens politisks process, kā tas bija ar valdības sastādīšanu, kura rezultātā, protams, tiks pieņemts kāds lēmums, kas noslieksies par viena vai otra kandidāta atbalstu. Es domāju, ka šodien vienkārši tā uzreiz no lielgabala krūtīs šaut — kas atbalstīs, kas būs, kā nebūs, es domāju, ka tas ir varbūt tāds pārāk vulgārs skatījums uz politiku, kas notiek Latvijā. Nu nav tik viennozīmīgi! Un nav tik vienkārši. Notiek delikāts sarunu process. Šajā procesā tiek līdzsvarota interese nākotnes skatījumā, metodes... Un es domāju tikai no Tautas kustības Latvijai puses, es gribu teikt, ka mēs ļoti aktīvi piedalīsimies šajā procesā! Es domāju, ka varbūt šis rezultāts jums personīgi var būt ne visai patīkams.

I.Ķezbers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Tā kā runa pamatā ir par mūsu partijas darbību, vispirms es gribētu teikt — jā, mēs esam lielākā frakcija Saeimā. Un mēs uzdrīkstējāmies pateikt, ka mums ir savs kandidāts, pirmkārt. Otrkārt, mēs nosaucām Ilgas Kreituses kundzes vārdu. Bet tas ir valdes un frakcijas līmenī. Pareizi jau te kolēģi teica, mums ir 24.aprīlī domes sēde un 17.maijā konference, kad šis jautājums tiks izdiskutēts. Tikai pēc 17.maija mēs varēsim teikt — jā, tā ir visas mūsu partijas kandidāte. Tātad mēs uzskatām, ir laiks izvirzīt spēcīgu, interesantu politiķi sievieti. Es vēlreiz gribu pasvītrot, arī tas ir ļoti labi. Un mēs ceram, ka tajā procesā, kad veidosies noskaņojums Saeimā, mēs gūsim atbalstu. Bes es vēlreiz atkārtoju, tas būs vēl process un vienošanās, plusu un mīnusu izsvēršana. Tas ir sācies. Mēs esam pateikuši tikai savu pirmo vārdu.

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP frakcija).

Cienītie žurnālisti! Tas jau ir tikai fakta pieteikums. Un šeit kaut kādu prognozi šobrīd es noteikti neņemtos pat izaicināt, ja es būtu jūsu vietā, tā kā es esmu šīs profesijas pārstāve. Bet es saprotu jūsu interesi. Iespējams, ka šī prognoze ir vajadzīga. Taču vai šī prognoze nav pāragra? Pēc fakta pieteikuma bieži vien notiek citu iemeslu un motīvu dēļ dažāda veida informācijas noslāņošanās. Tikai pēc tam veidojas pēdējais variants, kurš patiešām ir izvēlei. Bet nu tā var būt tāda neliela izvairīšanās no atbildes. Tiešā formā es to pilnībā pieņemu no jums. Taču es esmu slikta prognozētāja. Man nav palīgu, kas man varētu teikt kaut ko priekšā no manas frakcijas, kāda varētu būt mūsu prognoze. Taču vienu gan es varu teikt droši bez palīgiem. Proti, arī mūsu frakcijai un Zemnieku savienības frakcijai, kuras koalīcijā atrodas arī kristīgie demokrāti, ir savs kandidāts. Bet, ja tīri sievišķīgi, tad es teiktu tā — ir vīru vara, ir sievu vara. Tad jau matīs, kas sanāks.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Mēs arī neesam konkrētus kandidātus apsprieduši. Es domāju, ka tas nav frakcijas uzdevums. Tas ir vairāk partijas konferences vai kongresa un valdes uzdevums. Bet katrā ziņā es varētu pateikt, kādu cilvēku mēs gribētu redzēt. Mēs gribētu redzēt saimnieku. Tas tā robusti skan, bet mēs saprotam, ka jebkurš cilvēks, ko virzīs prezidenta amatā, būs labs un ļoti labs cilvēks. Tur, kā saka, šaubu nav. Bet ar to es gribu pasvītrot, ka mūsu intereses būtu, lai redzētu tautsaimnieku šajā amatā — darbīgu, enerģisku, kas nevar nestrādāt.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”):

Jā, nu arī jāprecizē, ka tas nav vēl “Saimnieka” viedoklis, bet frakcijas viedoklis. Varbūt ir divi aspekti, ko es gribētu pateikt. Tas mani nedaudz satrauc, kas notiek sabiedrībā.

Pirmais. Man nav saprotams, kāpēc tikko runā par Kreituses kundzi, tā uzreiz tiek uzsvērts, ka runa ir par sievieti vai vīrieti. Ja jūs varbūt pamanījāt uz jautājumu “Dienā”, vai Kreituses kundze varētu būt par prezidenti, pieci cilvēki atbild ar atbildi “jā”. Sieviete varētu būt, vai sieviete nevarētu būt. It kā Kreituses kundzes galvenā īpašība varētu būt būt sievietei. Vai Ulmaņa kunga īpašība būtu būt vīrietim. Es domāju, tas nedaudz ilustrē mūsu tādu arhaistisko domāšanu, ka mēs pieejam šim jautājumam tādējādi. Es ceru, ka tas jautājums nu gan par sievu un vīru varām vai kaut kā savādāk nebūs tas izšķirošais, vēlot prezidentu. Tomēr vismaz šajā līmenī mums šo principiālo vienlīdzību vajadzētu uzsvērt. Es ceru, ka arī žurnālisti ne tik daudz analizēs šo aspektu, bet tiešām pievērsīsies konkrētai personībai.

Otrs aspekts ir tas, kā Ķezbera kungs teica, ka “Saimnieks” tādu drosmīgu pieteikumu ir izdarījis, bet mani nedaudz pārsteidz cits. “Saimnieks” izdarīja tiešām drosmīgu, varbūt zināmā mērā tādu pieteikumu pāris mēnešus atpakaļ, izvirzot Kreituses kundzi uz spīkera amatu — Saeimas priekšsēdētāja amatu, kas savukārt ir ļoti svarīgs amats. Man nedaudz tas izskatās pēc nelielas necieņas pret šo amatu, uzskatot, ka pēc pāris mēnešiem ar tikpat vieglu roku var to pašu cilvēku virzīt uz citu amatu. Es nesaprotu, kas tad te ir bijis, vai te ir novērtēts, ka tas amats ir par mazu tam cilvēkam, vai ir novērtēts, ka tas ir kaut kas savādāks. Būtu labāk, ja “Saimniekam” varbūt atrastos cits spožs piedāvājums uz prezidenta amatu, nevis tas pats piedāvājums, kas bija iepriekš jau pietiekami interesants un varbūt daudziem pārsteidzošs — uz spīkera amatu. Man gribētos tomēr, lai mēs nenonicinātu spīkera amatu. Lai pret to attiecamies ar pietiekamu cieņu, un es domāju, ka aiz cieņas pret spīkera amatu, es morāli nevaru attaisnot ieiešanu šajā amatā uz īsu termiņu tikai kaut kādu tādu vai citu apsvērumu dēļ. Tas vienkārši man īss papildu komentārs no manis personīgi.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija):

Tā ir pirmā stabilā pazīme, ka sākusies politiskā spēle svaigā gaisā, par cik ir pavasaris, un visu cieņu sievietēm. Izlasīju avīzē, ka Kreituses kundze ir disciplinēts cilvēks, kā viņa pati ir teikusi, un ko viņai liks, to viņa darīs. Tas, protams, ir ļoti labi. Es arī atbalstu disciplīnu. Arī mūsu frakcijai... šo kandidatūru mēs frakcijā neesam apsprieduši, bet arī mums ir sava kandidatūra līdzīgi kā citiem kolēģiem, un es gribu atbalstīt arī Panteļējeva kunga teikto, vai šajā gadījumā mēs nenonivilējam nedaudz šo spīkera amatu, jo jūs uzdevāt jautājumu, kurš tad būs vietā, to es arī neatbildēju. Es nevaru pateikt, kurš tas būs, jo es domāju, ka pietiekami daudz gudru un sakarīgu cilvēku ir to 100 deputātu vidū, kurš būtu tiesīgs šo amatu ieņemt. Bet, ja tajā aiziet, tas ir ļoti augsts amats, un pēc tam aiziet vēl uz augšu. Ja tas tā notiks, ja Dievs tā būs lēmis, tad kurš tad būs tas, kurš ies tur sēdēt?

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Vispirms es neviltoti priecājos, ka pirmā partija ir atklāta, un tā ir Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Tā atklāti ir uzsākusi to, kas notiek pašreiz kuluāros, kad tiek runāts, apsvērts, tiek, kā saka, mērīta temperatūra, nenosaucot vienu vai otru kandidatūru. Man liekas ir daudz labāk, ja tiek kāds nosaukts. Tajā pašā laikā es gribētu izteikt līdzjūtību Kreituses kundzei, jo pašreiz, ja viņa dzird šodienas sarunu, viņai tas lielā mērā nav visai tīkami. Es gribētu viņu uzmundrināt, katrā ziņā viņa pašreiz ir vienīgā, kas ir nosaukta pašreiz. Es neesmu dzirdējis, ka būtu nosaukts kāds cits. Tāpēc runāt par to, kas būs vai nebūs, ja viņa paliks viena pati nosaukta, ir pāragri. Acīmredzot viņa arī tiks ievēlēta. Es tā domāju.

A.Jirgens (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Es arī gribētu šobrīd atturēties no komentāriem par konkrēto kandidatūru, jo es domāju, ka tas ir pāragri pirms apspriešanas frakcijā un arī mūsu organizācijā. Es domāju, ka mēs rūpīgi izvērtēsim visas kandidatūras, kuras tiks izvirzītas šim amatam. Izvērtēsim arī to, vai mēs virzīsim paši savu kandidatūru, un tad, kad mēs būsim pieņēmuši lēmumu, tad mēs arī to komentēsim.

E.Derums (“Nacionālā Neatkarība”):

Man ir tāds jautājums. Varbūt tas vairāk pat būtu valdībai, bet tomēr. Arī Saeimas Sociālo lietu komisijai vajadzētu ar to nodarboties. Pavasaris jau ir iestājies, un, kā zinām, Latvijā ir ērču encefalīta briesmas. Par to ir jāmaksā. Arī bērniem un visiem. Vai ar šo jautājumu nevajadzētu Saeimas Sociālo lietu komisijai nodarboties. Šeit starp frakciju pārstāvjiem ir dakteris Saulītis, varbūt jūs varētu šo jautājumu komentēt.

A.Saulītis (frakcija “Latvijai”):

Absolūti nekādā gadījumā. Es domāju, ka es negribu analizēt šā jautājuma jēgu, bet es domāju, ja Sociālā un darba lietu komisija sāks nodarboties ar tik svarīgām valdības problēmām tieši — visu šo serumu iegādi un visu pārējo, es gribu lūgt vienkārši jums griezties pie Makarova kunga. Viņš arī ir no Nacionālā bloka un tieši ar to pašu nodarbojas.

Es domāju, šī jūsu nacionāli noskaņotā avīze varētu viņam uzdot jautājumus, kāpēc latvieši netiek apgādāti ar zālēm, kāpēc latvieši visu laiku saņem aizvien mazākas un mazākas pensijas? Kāpēc latvieši negrib maksāt saviem bērniem bērnu pabalstus un kāpēc Latvijā zārkus būvē divreiz vairāk nekā kar šūpuļus? Es domāju, tie būtu tieši tie atbilstošie jautājumi. Bet uzdot un novelt visu uz Sociālo un darba lietu komisiju, kas nodarbojas ar likumdošanas paketi, kas vispār skatās, kā sabalansēt visus šos jautājumus. Kā jūs zināt, šī reforma sociālajos jautājumos rit ļoti sāpīgi, viņa ir ļoti nesabalansēta, ir ļoti daudz trūkumu, mēs jau tāpat strādājam ugunsdzēsības režīmā. Ņemot vērā, ka vēl nāk jauns pārbaudījums, jauns veselības apdrošināšanas likums un viss pārējais, es domāju, ka tas pilnīgi nav iespējams kā tāds. Tās ir divas dažādas lietas. Bet mēs neesam pret to. Uzņemties šo atbildību un tik tiešām, man pietrūka vienas balss, un es būtu labklājības ministrs. Tad jūsu jautājums, jā, tas būtu ļoti aktuāls. Un kā ministrs es censtos pēc iespējas kvalitatīvāk un labāk sniegt jums izsmeļošu atbildi, kā šajā grūtajā pavasarī notiks Latvijas Republikas pilsoņu, tai skaitā arī mazgadīgo un nepilsoņu, potēšana pret ērču encefalītu.

Pēc izdevuma
“Saeimas Vēstis”, nr.59