Par dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirgu

Piektdien, 31. martā, Valsts proves uzraudzības inspekcijas priekšnieks Ivars Tiltiņš preses konferencē iepazīstināja ar situāciju dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirgū 1999. gadā.

— Likums "Par valsts proves uzraudzību", kas tika pieņemts 1995. gada 15. janvārī, ir pamats mūsu inspekcijas darbībai. Šā likuma mērķis ir aizsargāt valsts un patērētāju intereses dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu jomā. Likums nosaka, kādām provēm jābūt Latvijas Republikā izgatavotajiem un ievestajiem dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, nosaka šo izstrādājumu zīmogošanas noteikumus, regulē valsts proves uzraudzību un nosaka Valsts proves uzraudzības inspekcijas (VPUI) darbības principus. Proves uzraudzība ietver sevī arī dārgmetālu un to izstrādājumu proves noteikšanas sastāva analīzi, ekspertīzi, kontrolanalīžu veikšanu, proves zīmoga nospieduma ekspertīzi, dārgakmeņu un citu juvelierizstrādājumos izmantojamo vērtīgo akmeņu ekspertīzi un kvalitatīvo novērtēšanu, kā arī dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas noteikumu ievērošanas kontroli.

Būtībā VPUI darbinieki skata visus reālā tirdzniecībā esošos dārgakmeņus, dārgmetālus un to izstrādājumus, kā arī sniedz pakalpojumus gan juridiskām, gan fiziskām personām visu šo izstrādājumu provēšanā. Pirmā operācija, kas notiek ar katru dārgmetāla izstrādājumu, pirms tas nonāk legālā tirdzniecībā, ir laboratorijas apstākļos veikta dārgmetāla satura pārbaude un valsts raudzes zīmoga uzspiešana mehāniski vai ar lāzeru. Tādā gadījumā, ja izstrādājums ir ienācis no ārzemēm, tam jau ir raudzes zīmogs un mēs to apstiprinām, uzspiežam valsts garantijas zīmogu — zeltam vienu, sudrabam citu. Ja dārgmetāla izstrādājumam nav nekādas proves zīmoga, tad mēs uzspiežam apvienoto zīmogu — valsts garantiju kopā ar provi.

Par dārgakmeņiem. Vispirms nosakām to kvalitāti, nevis vērtību un izdodam kvalitātes apliecību vērtīgiem dārgakmeņiem ar visiem attiecīgā dārgakmens parametriem un fotogrāfiju.

Līdz 2000. gada 1. janvārim mēs pārbaudījām izstrādājumus tikai ar briljantiem. Sākot ar šā gada 1. janvāri, mēs pārbaudām izstrādājumus arī ar rubīniem, smaragdiem un safīriem. Katram izstrādājumam no rubīniem, smaragdiem un safīriem tiek izdota kvalitātes apliecība ar attiecīgu numuru, bet augstvērtīgiem izstrādājumiem ar briljantiem kvalitātes apliecībā pēc starptautiskajiem standartiem tiek norādītas visas kvalitātes īpašības un arī fotoattēls. Ar visiem šiem apliecinājumiem dārgakmeņu izstrādājumi nonāk tirdzniecībā. Briljantiem no 1998. gada otrās puses līdz 1999. gada 31. decembrim, pusotra gada garumā, ir izsniegts ap 20 000 kvalitātes apliecību.

I.Tiltiņš informēja par 1999. gadā zīmogotajiem izstrādājumu apjomiem. Runājot par zeltu un tā izstrādājumiem, 1999. gadā no visa apjoma imports ir bijis 82% jeb 474,8 kg zelta. Pārējie 18% jeb 61,3 kg izstrādājumu ir Latvijā ražotie, no tiem 11% Rīgas juvelieru rūpnīcā.

Sudrabs un tā izstrādājumi ir sasnieguši rekordlielus apjomus 1999. gadā. No visiem sudraba izstrādājumiem pagājušajā gadā imports bijis 80% jeb 151,5 tonnas, un no 20% jeb 397 kg Latvijā ražoto izstrādājumu 10% tapuši uzņēmumā "Daiļrade Rota", 6% — Latvijas juvelieru biedrībā.

Līdztekus izstrādājumu kvalitātes noteikšanai VPUI strādā divi inspektori (viena inspektora štata vieta vēl vakanta), kuri visā valstī dārgmetālu un dārgakmeņu tirdzniecības uzņēmumos veic likuma izpildes uzraudzību. Licences par dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirdzniecību pašlaik ir izņēmuši apmēram 280 tirdzniecības uzņēmumi, valstī ir apmēram 400 tirdzniecības vietas. Pagājušajā gadā veiktas 136 pārbaudes 12 Latvijas pilsētās, no tām Rīgā 6 pārbaudes. Pārkāpumi bijuši 59 tirdzniecības vietās — bez raudzes zīmes atklāti 63 zelta un 688 sudraba izstrādājumi, teica I.Tiltiņš. Kas attiecas uz sudraba izstrādājumiem, tirgotājiem dažkārt ir izdevīgāk tos nodēvēt par bižutēriju, nevis par dārgmetāliem. No visiem atklātajiem pārkāpumiem 13 gadījumos uzlikts naudas sods par kopējo summu 700 lati, 46 gadījumos veikti mutvārdu aizrādījumi, bet 5 gadījumos atklāti viltoti proves zīmogi. Apzinātie pārkāpumi ir cenšanās dārgmetālus pārdot bez raudzes zīmoga, ko gan nevarētu teikt par dārgakmeņu izstrādājumiem — to neīstuma gadījumu skaits Latvijā ir ļoti niecīgs, pārsvarā lombardos, kur kļūdas pēc vienkāršs akmens pieņemts kā dārgakmens.

No ievestajiem dārgmetālu izstrādājumiem 1999. gadā sudrabs lielos apjomos ticis ievests no Itālijas, Turcijas un Polijas (šo valstu izstrādājumi ir apmēram 50% Latvijas dārgmetālu tirgus) un Amerikas Savienotajām Valstīm, Indijas, Taizemes, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas. Viskvalitatīvākie ir Zviedrijā ražotie dārgmetālu izstrādājumi, uzlabojusies arī Itālijā ražoto kvalitāte, arī ASV izstrādājumi ir diezgan augstas kvalitātes, teica I.Tiltiņš. Latvijā pieļaujamā zemākā prove sudrabam ir 750. raudze, zeltam — 333. raudze.

Šogad VPUI ir iecerējusi pabeigt inspekcijas laboratorijas atestāciju atbilstoši ISO 45001 standartam un akreditēt kā starptautisku laboratoriju. Jau tagad šīs laboratorijas veiktajām pārbaudēm ir ļoti augsta ticamības pakāpe, jo VPUI jau regulāri piedalās starptautiskā attiecīgo instanču laboratoriju rezultātu salīdzināšanas procesā.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore