Ministru kabineta noteikumi nr.158

(prot. nr.24, 15.§) Rīgā 1996.gada 30.aprīlī

Nekustamā īpašuma valsts kadastra noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
“Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 14.panta 3.punktu

I. Noteikumos lietotie termini

Ģeodēziskais tīkls — apvidū nostiprinātu punktu kopums, kas veido vienotu koordinātu sistēmu valstī.

Kartogrāfiskie attēli — ar topogrāfisko uzmērīšanu pamatotas, vispārinātas un, lietojot īpašus apzīmējumus, uz papīra vai datora ekrāna attēlotas ziņas par stāvokli dabā.

Koordinātu sistēma — fizikāli matemātiska sistēma, kas nepieciešama jebkurā punktā veikto kadastra, kā arī ģeodēzisko, topogrāfisko un kartogrāfisko darbību sasaistīšanai un rezultātu viennozīmīgai izteikšanai skaitliskā veidā.

Nekustamais īpašums — šo noteikumu izpratnē zeme ar uz tās esošajām ēkām, būvēm un ūdeņiem, kas tiesiski nostiprināta fiziskajai vai juridiskajai personai.

Nekustamā īpašuma valsts kadastrs — sakārtotu datu kopums par nekustamā īpašuma atrašanās vietu, robežām, apmēru, stāvokli, vērtību, kā arī par tā īpašniekiem un lietotājiem.

Nekustamā īpašuma kadastra vienība — ar zemes komisijas, pašvaldības vai valsts institūciju lēmumu noteikts vai darījumu ceļā iegūts zemes gabals ar uz tā esošajām ēkām un būvēm, kas ir zemes īpašums vai tā sastāvdaļa un kam ir savas atsevišķas īpašības un identitāte.

Nekustamā īpašuma konsolidēšana — plānveidīga zemes gabalu starpgabalainības likvidēšana, robežu regulēšana, kā arī darījumu ar zemi un uz tās esošajām ēkām un būvēm kārtošana, lai izveidotu kompaktu, racionāla apmēra nekustamo īpašumu, un attiecīgā zeme ar uz tās izvietotajām ēkām un būvēm piederētu vienai fiziskai vai juridiskai personai vai vairākām personām kopīpašumā.

Nekustamo īpašumu kadastra karte — karte, kas parāda zemes gabalu novietojumu teritorijā un sniedz ziņas par to robežām, apzīmējumiem un īpašībām.

Topogrāfiskā uzmērīšana — darbības, kas veiktas, izmantojot ģeodēzisko tīklu, un kuru rezultāti sniedz aktuālas topogrāfiskās ziņas par zemes gabalu robežām un apvidus objektiem.

Zemes lietojums — fiziskai vai juridiskai personai lietošanā nodots zemes gabals vai zemes gabali.

Zemes lietošanas veidi — zemes platības, kuras atšķiras ar savām dabiskajām īpašībām un vairākus gadus pēc kārtas tiek lietotas noteiktām vajadzībām.

 

II. Vispārīgie jautājumi

1. Nekustamā īpašuma valsts kadastra (turpmāk tekstā - “kadastrs”) sistēma ir kadastra datu kopums, to iegūšanas un glabāšanas veidi un metodes, un tā aptver visus Latvijas Republikā esošos valsts un pašvaldību, kā arī fizisko un juridisko personu nekustamos īpašumus.

2. Kadastra uzdevums ir nodrošināt datus šādām vajadzībām:

2.1. nekustamā īpašuma tiesiskai nostiprināšanai;

2.2. nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju saraksta sastādīšanai un nodokļu apmēra noteikšanai atbilstoši kadastrālajai vērtībai;

2.3. vienotai nekustamā īpašuma kadastra vienību un to apzīmējumu sistēmai;

2.4. hipotekārā kredīta apmēra noteikšanai;

2.5. darījumu ar nekustamo īpašumu (pirkšanas, pārdošanas, dāvināšanas, maiņas un mantošanas) lietu kārtošanai;

2.6. teritoriālplānošanai un valsts zemes ierīcībai;

2.7. valsts un reģionu ekonomiskajai plānošanai;

2.8. būvniecībai un vides un kultūras pieminekļu aizsardzībai;

2.9. statistikai par nekustamo īpašumu.

3. Kadastra principi ir:

3.1. vienotība — kadastrs kārtojams saskaņā ar tiesību aktos noteiktajām prasībām, un tas aptver visus nekustamos īpašumus, to īpašniekus un lietotājus;

3.2. tiesiskums — kadastram ir tiesisks spēks;

3.3. obligātums — ar kadastra kārtošanu saistītie pasākumi ir obligāti visām valsts institūcijām, pašvaldībām, nekustamā īpašuma īpašniekiem un lietotājiem, kā arī visām fiziskajām un juridiskajām personām;

3.4. objektivitāte — kadastra datiem jābūt patiesiem, pietiekamiem un aktuāliem;

3.5. atklātums — kadastra datiem jābūt pieejamiem;

3.6. nepārtrauktība — kadastra informācija uzturama un atjaunojama atbilstoši nekustamā īpašuma tiesiskajam, saimnieciskajam un faktiskajam stāvoklim, un tās iegūšana ir nepārtraukta;

3.7. ekonomiskums — kadastra informācijas iegūšanai, apstrādei, glabāšanai un izmantošanai izvēlētajām metodēm un paņēmieniem jābūt ekonomiskiem un vienlaikus jānodrošina tehnisko, tiesisko un citu prasību ievērošana.

4. Kadastrs sastāv no:

4.1. teksta daļas, kurā ir apkopoti dati par nekustamā īpašuma atrašanās vietu, zemes gabalu kadastra numuriem, platībām un robežām, par ēkām un būvēm, nekustamā īpašuma vērtību, apgrūtinājumiem, aprobežojumiem un servitūtiem, kā arī par īpašnieku vai lietotāju;

4.2. grafiskās daļas — kartogrāfiskajiem attēliem, kuros parādītas zemes gabalu robežas, kadastra numuri un citas nekustamo īpašumu raksturojošas ziņas.

5. Kadastrs kārtojams pa nekustamā īpašuma kadastra vienībām.

6. Kadastru izstrādā, ievieš un kārto Valsts zemes dienests saskaņā ar likumu “Par Valsts zemes dienestu” ( Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 123.nr.).

 

III. Kadastra ģeodēziskie un kartogrāfiskie pamatdarbi

7. Kadastra un citām valsts vajadzībām veicamo ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdarbu veikšana ir valsts uzdevums.

8. Kadastra ģeodēziskie un kartogrāfiskie pamatdarbi ir šādi:

8.1. ģeodēziskā tīkla veidošana;

8.2. kartogrāfisko attēlu veidošana.

9. Informatīvās vienotības nodrošināšanai kadastra ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdarbu rezultāti attiecināmi uz Latvijas 1992.gada koordinātu sistēmu.

10. Ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdarbu oficiālos rezultātus - tīkla punktu koordinātas, augstumus, smaguma spēka paātrinājumus, topogrāfiskos datus un kartogrāfiskos attēlus — iegūst, glabā un izsniedz Valsts zemes dienests.

11. Ģeodēziskā tīkla uzdevums ir ieviest Latvijas 1992.gada koordinātu sistēmu visā valstī un nodrošināt kadastra, kā arī valsts aizsardzības, navigācijas, ģeofiziskās izpētes un citu ar ģeodēziskā tīkla punktu stāvokli saistītu nozaru vajadzības pēc koordinātām jebkurā vietā.

12. Ģeodēziskā tīkla punkti un ar tiem saistītie dati ir valsts īpašums.

13. Topogrāfiskās uzmērīšanas uzdevums ir sniegt aktuālas ziņas par zemes gabalu robežām, apvidus objektiem un to atrašanās vietu kadastra, kā arī statistikas, valsts aizsardzības, vides aizsardzības, teritoriālplānošanas, būvniecības, satiksmes, hidrogrāfijas, ģeoloģiskās izpētes, ūdenssaimniecības, enerģijas apgādes, mežsaimniecības un citām vajadzībām.

14. Topogrāfiskās uzmērīšanas rezultātus kadastra darbu izpildītāji sakārto informatīvajās sistēmās un nodrošina datu apmaiņu starp tām.

15. Kartogrāfisko attēlu veidošana kadastra vajadzībām, kā arī citām valstiski svarīgām nozarēm ietver topogrāfiskās uzmērīšanas rezultātu vispārināšanu, pārveidošanu un uzskatāmu noformēšanu.

16. Attiecīgos kartogrāfiskos attēlus iekļauj Latvijas 1993.gada karšu sistēmā. Tās pamatā ir plakne, ko nosaka Latvijas 1992.gada koordinātu sistēma, Rīgas meridiāns (24° austrumu garuma) ar attēla mērogu 0,9996 un transversālās projicēšanas Merkatora likums.

17. Kadastra karte ir Latvijas karšu sistēmas sastāvdaļa.

 

IV. Nekustamā īpašuma veidošana

18. Zemes robežas dabā uzmēra un robežzīmes ierīko Valsts zemes dienests un tā licencētas fiziskās vai juridiskās personas, kuru sastādītie dokumenti ir pamats nekustamo īpašumu reģistrēšanai kadastrā.

19. Zemes īpašuma robežas izmaina nekustamā īpašuma dalīšanas, apvienošanas, konsolidēšanas vai robežu regulēšanas rezultātā, pamatojoties uz pagasta padomes vai pilsētas domes apstiprinātajiem zemes ierīcības projektiem vai apbūves noteikumiem.

20. Visus datus par nekustamā īpašuma robežu izmaiņām attiecīgo darbu izpildītāji iesniedz Valsts zemes dienesta rajona vai pilsētas nodaļai.

 

V. Nekustamā īpašuma klasifikācija un uzskaite

21. Nekustamā īpašuma lietotāji šo noteikumu izpratnē ir fiziskās un juridiskās personas, kurām zeme ir nodota pastāvīgā vai nomas lietošanā.

22. Kadastra vajadzībām tiek noteikta vienota nekustamā īpašuma klasifikācija atbilstoši lietošanas mērķim.

23. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi nosaka un maina valsts vai pašvaldības institūcijas atbilstoši teritoriālplānojumam.

24. Nekustamo īpašumu klasificē atbilstoši šādiem lietošanas mērķiem:

24.1. lauksaimniecības vajadzībām;

24.2. mežsaimniecības vajadzībām;

24.3. ūdenssaimniecības vajadzībām;

24.4. rūpniecības vajadzībām;

24.5. kultūras, izglītības, veselības aizsardzības, sporta, tirdzniecības un citu neražojošās sfēras objektu būvniecībai un uzturēšanai;

24.6. elektropārvades, sakaru līniju, transporta un citu komunikāciju būvei un uzturēšanai;

24.7. ielu, laukumu, skvēru, parku, kapu, sanācijas objektu un citu koplietošanas objektu ierīkošanai un uzturēšanai;

24.8. dzīvojamo māju, vasarnīcu un garāžu celtniecībai un uzturēšanai;

24.9. īpaši aizsargājamo dabas un kultūrvēsturisko objektu uzturēšanai;

24.10. valsts aizsardzības vajadzībām.

25. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi ieraksta kadastrā.

26. Lietošanā nepiešķirtā zeme ir valsts rezerves zeme.

27. Vienotu zemes kā nekustamā īpašuma sastāvdaļas lietošanas veidu klasifikāciju kadastra vajadzībām nosaka Valsts zemes dienests pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

28. Zemes uzskaitei ir pakļauta visa zeme Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no tās īpašuma piederības.

29. Zemes uzskaites uzdevums ir iegūt un apkopot šādas ziņas:

29.1. zemes sadalījums pa īpašnieku grupām (valsts, pašvaldības, fiziskās personas vai juridiskās personas zeme) un zemes lietotājiem;

29.2. zemes sadalījums atbilstoši zemes lietošanas mērķim;

29.3. zemes sadalījums atbilstoši zemes lietošanas veidam un tās melioratīvais stāvoklis;

29.4. citas ziņas — pēc saskaņošanas ar Valsts statistikas pārvaldi un Finansu ministriju.

30. Zemes uzskaites datus apkopo pa īpašnieku grupām, lietotājiem, pagastiem, rajoniem, pilsētām, republikas pilsētām un kopā pa valsti.

31. Izmaiņas zemes sadalījumā pa īpašnieku grupām un atbilstoši zemes lietošanas mērķim tiek reģistrētas nepārtraukti līdz ar darījumiem ar zemi pēc tam, kad īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatās.

32. Izmaiņas zemes sadalījumā atbilstoši zemes lietošanas veidam tiek reģistrētas kadastrā pēc tam, kad atjaunots vai izveidots no jauna kartogrāfiskais attēls.

33. Čstermiņa nomas (līdz pieciem gadiem) zemju uzskaiti kārto pašvaldības.

34. Ēku un būvju uzskaiti kadastrā kārto saskaņā ar Ēku un būvju klasifikatoru.

35. Katrai ēkai un būvei kadastrā piešķir individuālu un viennozīmīgu apzīmējumu.

 

VI. Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtēšana

36. Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtēšana ir kadastra sastāvdaļa. Tās uzdevums ir zemes un uz tās esošo ēku un būvju vērtības noteikšana latos nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas, zemes privatizācijas, kā arī citu valsts un saimniecisko pasākumu vajadzībām.

37. Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība sastāv no zemes vērtības un uz tās esošo ēku un būvju vērtības. Zemes kadastrālā vērtība nosakāma atsevišķi no uz tās esošo ēku un būvju vērtības.

38. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas kārtību un metodiku nosaka Ministru kabinets.

39. Kadastrālajai vērtēšanai ir pakļauti visi pilsētu un lauku apvidu nekustamie īpašumi. Katra kadastra vienība vērtējama atsevišķi.

40. Kadastrālās vērtēšanas dati ir atjaunojami, lai nodrošinātu to uzturēšanu atbilstoši esošajam stāvoklim un izmaiņām valsts saimnieciskajā dzīvē.

41. Kadastrālās vērtēšanas datu atjaunošanas nepieciešamību pēc Valsts zemes dienesta ierosinājuma nosaka finansu ministrs.

42. Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtēšanu veic atbilstoši noteiktajam nekustamā īpašuma lietošanas mērķim.

43. Ar zemes kadastrālo vērtēšanu saistīto strīdu izskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

VII. Nekustamā īpašuma un zemes lietojuma reģistrēšana

44. Visi valsts, pašvaldību, fizisko un juridisko personu nekustamie īpašumi, kas atgūti (īpašuma tiesību atjaunošanas gadījumos) vai iegūti privatizācijas gaitā (ieskaitot privatizētos dzīvokļus) un darījumu rezultātā saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, kā arī zemes lietojumi ir reģistrējami nekustamo īpašumu un zemes lietojumu reģistrā (turpmāk tekstā - “kadastra reģistrs”).

45. Kadastra reģistrs ir neatņemama un oficiāla valsts vienotās informācijas sistēmas sastāvdaļa par nekustamo īpašumu un zemes lietojumu.

46. Kadastra reģistrs sastāv no:

46.1. teksta daļas, kurā ir būtisku datu izraksti no nekustamo īpašumu un zemes lietojumu arhīvu lietām par katru kadastra vienību, kas ir nekustamā īpašuma vai zemes lietojuma sastāvā. Kadastra reģistrā ieraksta ziņas par tās platību, stāvokli, izmantošanu, vērtību, nepieciešamos topogrāfiskos datus, kā arī ziņas par nekustamā īpašuma īpašniekiem vai lietotājiem, par īpašuma juridisko stāvokli, kas nepieciešamas kadastra kārtošanai un nodokļu aprēķināšanai;

46.2. grafiskās daļas - kadastra kartes, kurā parādīta kadastra vienību atrašanās vieta, to robežas un robežzīmes, zemes vienību numuri, kadastra grupu robežas un apzīmējumi un administratīvās robežas.

47. Kadastra reģistru kārto Valsts zemes dienesta rajonu un pilsētu nodaļas, kas nodrošina vienotu kadastra reģistra saturu.

48. Nekustamo īpašumu un zemes lietojumu reģistrē, izdarot ierakstu kadastra reģistrā par katru likumīgi iegūtu un norobežotu zemes gabalu un piešķirot tam individuālu apzīmējumu - kadastra numuru. Kadastra numuru ieraksta kadastra kartē un lieto, izdarot visu veidu norādes uz nekustamo īpašumu vai tā daļām. Kadastra numura piešķiršanas kārtību nosaka Valsts zemes dienests.

49. Visas nekustamo īpašumu un zemes lietojumu izmaiņas, kas radušās darījumu rezultātā, reģistrē kadastra reģistrā.

50. Pamats izmaiņu izdarīšanai kadastra reģistrā ir:

50.1. īpašnieka iesniegtie dati, kas precizē ziņas par reģistrētu īpašumu vai lietojumu un par izmaiņām tajā;

50.2. zemesgrāmatas nodaļas sniegtās ziņas par īpašuma tiesību nostiprināšanu;

50.3. Valsts zemes dienesta rajonu un pilsētu nodaļām iesniegtie jaunie uzmērīšanas dati;

50.4. Valsts zemes dienesta rajonu un pilsētu nodaļām iesniegtie jaunie vērtēšanas dati;

50.5. citu iemeslu dēļ izdarītās kadastrālās izmaiņas.

51. Ja ierakstā izdarāmi būtiski labojumi, tas ir dzēšams, izdarot attiecīgu atzīmi. Ieraksta saturs ar izdarītajiem labojumiem pārrakstāms jaunā vietā. Datorizēti kārtojamajā kadastra reģistrā dzēstais ieraksts jāsaglabā arhīvā kopijas veidā.

52. Valsts līmenī kadastra reģistru uztur un informācijas sistēmu izstrādā un kārto Valsts zemes dienests saskaņā ar likumu “Par valsts zemes dienestu”.

53. Ja kadastra reģistru uztur datorizēti un ir nepieciešams izraksts no tā, attiecīgais ieraksts ar izdrukas ierīces palīdzību jāpārnes uz speciālu pret viltošanu aizsargātu veidlapu, kura netiek parakstīta vai apzīmogota un ir uzskatāma par apstiprinātu kadastra reģistra izrakstu.

 

VIII. Kadastra darbu izpildītāju tiesības un atbildība

54. Kadastra darbu izpildītājiem ir šādas tiesības:

54.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām, valsts un pašvaldību institūcijām kadastra kārtošanai nepieciešamo informāciju par:

54.1.1. īpašuma vai lietošanas tiesībām;

54.1.2. aprobežojumiem un apgrūtinājumiem;

54.1.3. servitūtiem;

54.1.4. nekustamā īpašuma kadastra vērtību, pirkšanas un pārdošanas cenu;

54.2. pēc valsts un pašvaldību institūciju uzaicinājuma piedalīties to sēdēs, ja attiecīgajā sēdē tiek izskatīti jautājumi par kadastru.

55. Kadastra darbu izpildītāji ir atbildīgi par:

55.1. kadastra sistēmas ieviešanu, uzturēšanu un par tās ekonomiskumu;

55.2. datorizētās zemes informācijas sistēmas datu uzturēšanu un saglabāšanu, to vienotību, objektivitāti, atklātumu, nepārtrauktību un obligātumu;

55.3. izsniegto datu pareizību.

 

IX. Kadastra datu lietotāji

56. Kadastra datu lietotāji ir visas valsts un pašvaldību institūcijas un fiziskās un juridiskās personas.

57. Nekustamā īpašuma īpašniekiem par savu īpašumu, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem savas kompetences ietvaros bez maksas ir pieejami dati par tos interesējošām kadastra vienībām, pamatojot savas vajadzības attiecīgā iesniegumā.

58. Pārējām fiziskajām un juridiskajām personām kadastra dati par konkrētām kadastra vienībām ir pieejami par maksu, pamatojot savas vajadzības iesniegumā un ja tās nav pretrunā ar sabiedrības interesēm. Samaksu par pakalpojumiem nosaka Valsts zemes dienests pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju.

59. Publicētie kadastra pārskati un datu apkopojumi ir atklāti un brīvi pieejami visiem interesentiem.

 

X. Nekustamā īpašuma īpašnieku un zemes lietotāju pienākumi un tiesības

60. Nekustamā īpašuma īpašniekiem un zemes lietotājiem ir šādi pienākumi:

60.1. sniegt datus, kas precizē ziņas par reģistrētajiem īpašumiem vai lietojumiem un to izmaiņām;

60.2. netraucēt zemes uzmērīšanas, nekustamā īpašuma vērtēšanas un citus kadastra darbus;

60.3. sniegt likumos noteiktajā kārtībā kadastra darbu izpildītājam patiesas ziņas par nekustamo īpašumu;

60.4. saglabāt uz attiecīgā īpašnieka vai lietotāja zemes esošās ģeodēziskās un robežzīmes, nebojāt un nepārvietot tās, kā arī neizjaukt ap tām ierīkotos aizsarglaukumus, periodiski attīrīt robežu stigas no apauguma. Attiecīgo zīmju atjaunošanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabinets.

61. Par šo noteikumu 60.punktā noteikto nosacījumu neievērošanu persona tiek saukta pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

62. Nekustamā īpašuma īpašniekiem un zemes lietotājiem ir šādas tiesības:

62.1. pieprasīt un saņemt kadastra informāciju par saviem nekustamajiem īpašumiem vai zemes lietojumiem;

62.2. likumos noteiktajā kārtībā saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas nodarīti, ierīkojot ģeodēziskos punktus. Par zemi, uz kuras atrodas ģeodēziskās zīmes, zaudējumi netiek atlīdzināti.

 

XI. Kadastra datu glabāšana un izmantošana

63. Kadastra dati ir glabājami saskaņā ar likumu “Par arhīviem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 21./22.nr.).

64. Datorizētā kadastra informācijas sistēma veidojama saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumiem nr.70 “Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 53.nr.).

65. Datorizētās kadastra informācijas saglabāšana veicama tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

66. Kadastra datus drīkst pavairot, apstrādāt, publicēt un nodot trešajām personām tikai pēc tam, kad saņemta Valsts zemes dienesta atļauja.

Ministru prezidents A.Šķēle
Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs