• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pie Valsts prezidenta - Latvijas vēstnieks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.05.1996., Nr. 78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40054

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents - mākslinieka darbnīcā

Vēl šajā numurā

07.05.1996., Nr. 78

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Mūsu tautām ir kopīgas vēsturiskās un kultūras saknes, cauri gadu simtiem esam dzīvojuši draudzībā"

Vakar un šodien Latvijas zeme sumina Lietuvas prezidentu Aļģirdu Mīkolu Brazausku

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna dinejā par godu Viņa ekselencei Lietuvas Republikas prezidentam Rīgas pilī 6. maija vakarā

Godājamais prezidenta kungs, cienījamie viesi, dāmas un kungi!

Man ir sevišķs prieks Latvijā sveikt Lietuvas Republikas prezidentu, manu draugu Aļģirdu Brazausku. Vēlos apliecināt, ka man saglabājušās vissiltākās atmiņas par manu vizīti Lietuvā, laipno uzņemšanu un konstruktīvajām sarunām, kuras risinājām.

Šodien es vēlētos runāt par solidaritāti. Mūsu tautām ir kopīgas vēsturiskās un kultūras saknes, cauri gadu simtiem mūsu tautas ir dzīvojušas draudzībā un saticībā. Tas ir spēks, uz ko mums vēl drošāk un pilnīgāk jābalstās. Mūsu valstis jau kopš to dibināšanas 1918.gadā ir vienojusi interešu kopība saimnieciskajā, politiskajā un drošības jomā. 1934.gadā Ženēvā tika noslēgts līgums par Baltijas Antantes izveidošanu, diemžēl gan iekšējas nesaskaņotības, gan ārēju faktoru ietekmē tam nebija lemts realizēties dzīvē.

Astoņdesmito gadu beigās spilgts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautu solidaritātes un vienotības apliecinājums bija Baltijas ceļa manifestācija 1989.gada 23.augustā, Molotova — Ribentropa pakta gadadienā, kad neatkarības piekritēji sadevās rokās, veidojot dzīvu ķēdi no Tallinas līdz Viļņai. Neilgi pēc tam mūsu tautu vienotā un stingrā griba palīdzēja atgūt pirms 50 gadiem zaudēto valstisko suverenitāti.

Vienotība un kopīgā mērķa apziņa mums ir nepieciešama arī šodien, kad nostiprinām sevi Eiropā ar tās demokrātiskajām tradīcijām. Mēs pakāpeniski, bet konsekventi iesaistāmies Eiropas saimnieciskajā un politiskajā apritē. Esmu cieši pārliecināts, ka Eiropā mūs vēlas redzēt kā solidāras valstis, kuru starpā valda saskaņa, un kā valstis, kas spēj vienoties, ja nepieciešams, panākt kompromisu, nopietni virzoties uz kopīgo mērķi. Mums jāizvairās no mākslīgu šķēršļu radīšanas mūsu valstu sadarbībā.

Turpinājums 3.lpp. [nav!]

Augsti godātais prezidenta kungs,

Cienījamā Aina Ulmanes kundze,

Dāmas un kungi!

Pateicos par iespēju apmeklēt brālīgo latviešu zemi, par siltajiem vārdiem Lietuvai, ko šodien paguvu dzirdēt.

Man ir ļoti patīkami, ka Rīgā ierados pēc Gunta Ulmaņa ielūguma. Es labi atceros, godājamais prezidenta kungs, mūsu sirsnīgas runas Viļņā jūsu vizītes laikā pagājušajā gadā. Jūsu nozīmīgo runu Lietuvas Republikas Seimā.

Savstarpējā saprašanās mūs pavada arī citās tikšanās, starptautiskajos forumos. Tā valda arī šīs vizītes laikā.

Nešaubos, ka tas veicinās vēl ciešāku mūsu valstu sadarbību, palīdzēs attīstīt dialogu mūsu valstīm aktuālajos jautājumos.

Vēsture un liktenis ne vienmēr bija labvēlīgi Latvijai un Lietuvai. Ne vienreiz mums bija jāstājas cīņā uz dzīvību un nāvi par tautas saglabāšanu, zaudēt un atkal atgūt brīvību, aizstāvēt valodu un tradīcijas.

Kā liecina pieredze, vislielākos sasniegumus mēs sasniedzam tad, kad darbojamies plecu pie pleca, ejam solis pie soļa. Vai tā būtu jau pagātnes miglājā nogrimusī Saules kauja, vai mūsu gadsimta sākuma Neatkarības proklamēšanas akti, vai arī atbrīvošanās no PSRS tvēriena.

 

“Mēs neesam šķirti svešinieki, mēs esam saistīti ar ciešiem dvēseles sakariem, mēs esam viena liela saime — mēs to uztveram kā jauno Eiropu.” Tā vēl pirms 70 gadiem runāja izcilais Jānis Rainis, viens no aktīvākajiem lietuviešu, latviešu un citu tautu tuvināšanās modinātājiem. Viņš savulaik runāja, it kā pravietiski raudzīdamies XX gadsimta beigās.

Turpinājums 3.lpp. [nav!]

Divpusējās attiecības starp Lietuvu un Latviju

Līgums par sadarbību starp iekšlietu ministrijām (parakstīts 1992.20.IV, stājies spēkā — 1992.20.IV)

Līgums par tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi (1992.30.I, 1992.30.I)

Pagaidu vienošanās par pierobežas dzelzceļa satiksmi (1992.30.I, 1992.1.II)

Līgums par valsts robežas atjaunošanu (1993.29.VI, 1995.5.VII)

Konvencija par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un to nemaksāšanas (1993.17.XII, 1995.01.I)

Vienošanās par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā (1993.17.XII, 1995.31.I)

Vienošanās par robežas caurlaides punktiem (1995.09.VI, nav Lietuvas ratifikācijas apstiprinājuma notas)

Līgums par sadarbību, veicot kontroli robežu apvienotajos caurlaides punktos (1995.09.VI, 1995.9.XI)

Līgums par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (1996.07.II, iesniegts ratifikācijai) Saeimas preses dienests


Aina Ulmane un Audrone Usoniene pie Brīvības pieminekļa; Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse un Lietuvas Republikas prezidents Aļģirds Brazausks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!