DIPLOMĀTIJA

Latvija — Eiropas stratēģiskās telpas daļa

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem 3.maijā

Ekselences! Dāmas un kungi!

Atļaujiet man jūs sveikt Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas sestajā gadadienā! Šovakar nedaudz gribu pieskarties jautājumam par to, kā mēs sevi saprotam un kas Latvija ir mūsu pašu izpratnē.

Valda uzskats, ka valsts it kā sniedzas pāri atsevišķa cilvēka dzīvei un liktenim, un tāpēc to vērtēt varētu it kā tikai ar laika distanci. Šī valsts ir mūsu atvasinājums, tā ir izaugusi no mūsu cīņām, no mūsu vēsturiskās atmiņas, no mūsu garīgā spēka un visas tautas saliedētības nacionālajā pārliecībā.

1990. gada sākumā mēs Latvijā atjaunojām nacionālo valsti, un šo uzdevumu pamatā esam veikuši.

Latvija ir valsts, kurā cilvēktiesības ir viena no augstākajām vērtībām, tā ir nacionāla valsts eiropeiskā tradīcijā un izpratnē, tās multikulturālajā sabiedrībā līdzās pastāv vairākas kultūras.

Tā ir sabiedrība, kurā, latviešu kultūrai dominējot kā pamatstrāvai, citu tautību cilvēkiem ir iespējas sevi izpaust un saskatīt arī kādas citas kultūras tradīcijā. Kultūras — tāpat kā ticības — tolerance ir viena no vērtībām, kas jau vēsturiski raksturīga mūsu valstij un šim reģionam.

Raugoties valstiski, ir atzīstams, ka šajos gados esam izdarījuši fundamentālas lietas, tas ir starptautiski atzīts. Mūs gaida plašs darba lauks nākotnē.

Sekmīgi uzsākts naturalizācijas process. Tas iesācies tikai nepilnus piecus gadus pēc neatkarības atjaunošanas. Es augstu vērtēju sapratni mūsu sabiedrībā par nepieciešamību integrēt nelatviešus. Tas nenozīmē kaut ko ļaunu un nesatur draudus latviešu nacionālajai identitātei. Ja atceramies, ka vēl pirms nedaudziem gadiem viss svešais mums asociējās ar uzspiesto un ar ļaunuma ideoloģiju, tad augstu jāvērtē šī izpratnes maiņa mūsu sabiedrībā.

Ekselences! Dāmas un kungi!

Krasi izmainījusies ekonomiskā domāšana sabiedrības pašsapratnē. Jēdzieni “privātais īpašums”, “brīvs zemes un ražošanas līdzekļu tirgus”, “konkurence kā jaunu ideju ģenerētāja” ir taču neticami ātri kļuvuši par organisku sastāvdaļu mūsu pasaules izpratnē.

Protams, vēl saglabājas nevēlēšanās ielaist kādu svešinieku savā ekonomiskajā telpā. Tomēr atvērtība ir viena no svarīgākajām vērtībām mūsdienu Latvijā. Šāda sapratne nevienā valstī un nekad nav veidojusies viegli un ātri, es arī sev brīžiem atgādinu par pacietību.

Latvija vēsturiski peder Rietumu civilizācijai ar tai raksturīgo vērtību sistēmu. Latvija ir ieguvusi tiesības iestāties Eiropas Savienībā un spēs izpildīt visas paredzētās prasības.

Ar to saistītie apsvērumi bija pamatā manai izvēlei, nosaucot kandidātu Ministru prezidenta amatam 1995. gada rudenī. Tieši šai valdībai jāizveido ekonomikas modelis XXI gadsimta sākuma Latvijai. Tāpēc valdības spēja turpināt reformas nozīmē spēju domāt valstiskās neatkarības un atbildības kategorijās.

Latvija sevi apzinās kā Eiropas stratēģiskās telpas daļu ekonomikas aspektā. Eiropas labklājība lielā mērā izrietēs arī no tā, kā izdosies sadarboties lielajiem ekonomiskajiem centriem Rietumos un Austrumos. Latvija uzskata, ka tā var veicināt šo sadarbību.

Latvija kā Eiropas stratēģiskās telpas sastāvdaļa? Vai varam tā par sevi spriest?

Atskatoties vēsturē, redzam, ka Latvija un Baltija kopumā ir bijusi stratēģiska telpa Eiropā gan tūlīt pēc Pirmā pasaules kara, gan 1939. gadā, gan arī padomju bloka sabrukuma gados.

Tagad Baltijai ir izteikti stratēģiska nozīme Eiropas politiskajā attīstībā. Jautājums, vai Baltijas valstis kļūst par sastāvdaļu eiroatlantiskajā drošības un stabilitātes joslā, ir pārbaudes akmens tam, vai Eiropa spēs izveidot vienotu drošības arhitektūru, kurā būs ņemtas vērā visu valstu intereses. Nestabilitātes pieļaušana Baltijas reģionā var tieši ietekmēt visas Eiropas drošību.

Kā mūsu lielāko ieguldījumu starptautiskajā drošības politikā es redzu mūsu atbildīgo sapratni nebūt neitrāliem, turklāt vārdu “neitralitāte” es šoreiz lietoju vienā noteiktā nozīmē — attiecībā pret drošības problēmu risināšanu: nevis noslēgšanās sevī, bet atvērtība, sadarbība un sava daļa iesaistītībā starptautisko problēmu risinājumā.

Mēs skaidri saskatām savu attīstības ceļu: Latvija kļūst par NATO, Eiropas Savienības un Rietumeiropas Savienības dalībvalsti un līdz ar to par sastāvdaļu Eiropas un transatlantiskās drošības joslā, kas tādējādi nozīmēs drošības un stabilitātes joslas paplašināšanos. Šī tēze ataino galveno vektoru Latvijas drošības politikā un arī mūsu valsts attīstībā.

Iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā Latvijas izpratnē nav sacensība par to, kurš pirmais saņemts dalībvalsts statusu. Runa ir par to, kā radīt drošību un līdz ar to garantēt labklājību visām Eiropas valstīm. Latvija uzskata, ka NATO un Eiropas Savienības paplašināšanas process ir nevis “pret” kādu, bet gan “par”, proti, par kopējo drošību, kas ir nepieciešamais pamats kopējai labklājībai. Šī sapratne ir mūsu valstiskās pastāvēšanas nervs, tā ir pati galvenā stīga mūsu skatā uz to, kas ir Latvija šodien un kādā valstu saimē tā vēlas būt.

Ekselences! Jūsu personās vēlos izteikt pateicību un cieņas apliecinājumus visām Latvijai draudzīgajām valstīm, it īpaši par to atbalstu, ko Latvija saņēmusi, atjaunojot savu neatkarību. Latvija to augstu vērtē un zina, ka ar to var rēķināties arī turpmāk.

Paldies par uzmanību!

Maltas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Viljams Spiters un Zviedrijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Andreass Adāls; Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi

Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse, finansu ministrs Aivars Kreituss, valsts ministrs Aleksandrs Kiršteins ar kundzi un Izraēlas vēstniece Tova Hercla

Čehijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Jaroslava Jeslinkova; Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"