Ministru kabineta noteikumi nr.160

(prot. nr.24, 21.§) Rīgā 1996.gada 30.aprīlī

Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
“Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 24.pantu

I. Noteikumos lietotie termini

Atbildīgā amatpersona — ministrijas ierēdnis (ierēdņa kandidāts) vai cita amatpersona, kura izstrādājusi attiecīgo tiesību akta projektu vai sagatavojusi to iesniegšanai Ministru kabinetā.

Atzinums — tiesību akta projekta vērtējums un priekšlikumi par grozījumiem tiesību akta projektā (ja tādi nepieciešami), ko iesniedzējs noteiktā kārtībā saņem no citām ministrijām un valsts un pašvaldību institūcijām.

Iesniedzējs — ministrs vai valsts ministrs (arī Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs vai īpašu uzdevumu ministrs), kurš tiesību akta projektu iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

Konceptuāls jautājums — vispārīgs jautājums, kas pēc būtības izlemjams tikai Ministru kabineta sēdē, ja likumi un Ministru kabineta noteikumi vai ministrijas vai tās pakļautībā vai pārraudzībā esošo institūciju funkcijas neļauj realizēt ministra izvirzīto politisko jautājumu (ideju) un tāpēc ir nepieciešams saņemt akceptu attiecīgu tiesību aktu projektu izstrādāšanai un iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministru kabineta lieta — jautājums, kuru Ministru prezidents jebkurā laikā, bet Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs tikai pēc jautājuma apspriešanas Ministru kabineta komitejas sēdē rakstiski pasludina par tādu jautājumu, kas pēc būtības apspriežams un izlemjams Ministru kabineta sēdē.

Saskaņojums — ministrijas (arī Ministru prezidenta biedra sekretariāta vai Čpašu uzdevumu ministra sekretariāta) vai valsts vai pašvaldības institūcijas pozitīvs atzinums (bez iebildumiem) par citas ministrijas iesniegto tiesību akta projektu vai atbildīgās amatpersonas vīzas saņemšana uz tiesību akta projekta.

Tiesību akta projekts — likuma, noteikumu, instrukcijas, ieteikumu vai rīkojuma projekts vai Ministru kabineta lēmuma projekts, kas noformēts Ministru kabineta sēdes protokollēmuma veidā.

 II. Vispārīgie jautājumi un tiesību aktu iedalījums

1. Šie noteikumi reglamentē Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību un nosaka kārtību, kādā Ministru kabinets un tā komitejas apspriež iesniedzēja iesniegtos tiesību aktu projektus, jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī citus izskatīšanai iesniegtos jautājumus.

2. Ministru kabineta noteikumi ir normatīvs tiesību akts, kas satur normas, kuras ir saistošas visām fiziskajām un juridiskajām personām vai atsevišķām to grupām.

3. Ministru kabineta noteikumiem, kurus izdod Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā, pēc formas un satura jāatbilst likumiem izvirzītajām prasībām.

4. Ministru kabineta instrukcija ir iekšējs normatīvs tiesību akts, kas pēc satura adresēts tikai noteiktām, instrukcijā minētajām valsts institūcijām: Valsts kancelejai, ministrijām un to pakļautībā esošajām iestādēm vai arī visiem minētajiem adresātiem kopā (visai valsts pārvaldei Satversmes 58.panta izpratnē).

5. Ministru kabineta ieteikumi ir iekšējs normatīvs tiesību akts, kas pēc satura izvēles tiesības, pieņemot konkrētu lēmumu, paredz tikai noteiktām, ieteikumos minētajām personām vai valsts institūcijām: Valsts kancelejai, ministrijām un to pakļautībā esošajām iestādēm vai arī visiem minētajiem adresātiem kopā (visai valsts pārvaldei Satversmes 58.panta izpratnē).

6. Ministru kabineta rīkojums kā ārējs administratīvs tiesību akts ir adresēts tikai rīkojumā minētajai fiziskajai vai juridiskajai personai attiecībā uz konkrētu jautājumu.

7. Ministru kabineta rīkojums kā iekšējs administratīvs tiesību akts ir saistošs valsts pārvaldes institūcijām, to struktūrvienībām vai pakļautībā esošajām iestādēm un to ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem), amatpersonām un citiem darbiniekiem. Ar rīkojumiem Ministru kabinets konkrētos gadījumos uzdod noteiktus uzdevumus, regulē dienesta attiecības (atvaļinājumu piešķiršana Ministru kabineta locekļiem, dienesta pakāpju, prēmiju, balvu u.tml. piešķiršana) un kārto citus konkrētus valsts pārvaldes darba organizatoriskos jautājumus (tiesiski saistoša rīcība ar valsts īpašumu, nododot to pašvaldībām, ministrijām vai citām valsts institūcijām, konkursu izsludināšana, privāttiesisko līgumu un citu darījumu akceptēšana vai attiecīgie pilnvarojumi u.c.).

8. Adresātu apgrūtinošu Ministru kabineta rīkojumu, kura saturā ir kāds aizliegums vai ierobežojums, var izdot tikai saskaņā ar Satversmi, likumu vai Ministru kabineta noteikumiem. Izdodot šādu rīkojumu, tajā jābūt norādei uz attiecīgo tiesību normu.

9. Adresātam labvēlīgu Ministru kabineta rīkojumu var izdot arī par tādiem jautājumiem, kas nav noregulēti ar tiesību normu, taču tas nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi, likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem.

10. Ministru kabineta sēdes protokollēmums ir sēdē pieņemts lēmums, un tas ir iekšējs administratīvs tiesību akts, kas attiecas uz Ministru kabineta locekļiem, Valsts kanceleju vai citām valsts institūcijām un to amatpersonām.

11. Ministru prezidenta rīkojums var būt iekšējs vai ārējs administratīvs tiesību akts, kas tiek izdots likumos vai Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos.

 

III. Tiesību aktu projektu iesniegšana Valsts kancelejā

12. Ministru kabinetā izskatāmo tiesību aktu projektus reģistrē Valsts kancelejā, un tos iesniegt ir tiesīgs iesniedzējs. Valsts ministra iesniegtu tiesību akta projektu Valsts kanceleja reģistrē tikai tad, ja valsts ministrs tiesību akta projekta pavadvēstulē ir norādījis datumu, kad par minētā projekta iesniegšanu ir informēts attiecīgais ministrs.

13. Iesniegtā un reģistrētā tiesību akta projekta izskatīšanu iesniedzējs var atsaukt līdz brīdim, kad to sāk izskatīt attiecīgās Ministru kabineta komitejas sēdē.

14. Citu valsts institūciju, kā arī pašvaldību institūciju, sabiedrisko un reliģisko organizāciju, kustību un partiju vadītāji tiesību aktu projektus Ministru kabinetā var iesniegt tikai ar attiecīgā Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra starpniecību, kura kompetencē ietilpst tiesību akta projektā ietvertie jautājumi. Ja attiecīgais Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs atsakās virzīt tālāk iesniegto tiesību akta projektu, minētie vadītāji to kopā ar atteikuma kopiju var iesniegt Ministru prezidentam galīgā lēmuma par tiesību akta projekta turpmāko virzību pieņemšanai.

15. Iesniedzot tiesību akta projektu, jāievēro šādi nosacījumi:

15.1. tiesību akta projektam jābūt juridiski atbilstīgam spēkā esošajiem tiesību aktiem, kuriem ir augstāks juridisks spēks, un redakcionāli izstrādātiem no valodniecības viedokļa;

15.2. grozījumi un papildinājumi iepriekš izdotajos valdības tiesību aktos jāizdara tādā pašā kārtībā, kāda noteikta jauna tiesību akta izdošanai;

15.3. ja par attiecīgo jautājumu ir spēkā vairāki atsevišķi tiesību akti, tiesību akta projektā jāapvieno attiecīgajā jautājumā iepriekš izdotie un spēkā esošie tiesību akti un vienlaikus jāparedz atzīt par spēku zaudējušiem tos tiesību aktus, kuru normas iekļautas jaunajā tiesību aktā;

15.4. ja tiesību akta projekta pieņemšanai nepieciešama Saeimas piekrišana attiecībā uz tā slepenību vai konfidencialitāti, kas nav pamatota ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, tiesību akta projekts jānosūta arī attiecīgajai Saeimas komisijai;

15.5. likumprojekta pantos, kuros Ministru kabinetam tiek paredzētas tiesības izdot noteikumus, jāparedz to satura galvenie virzieni;

15.6. rakstiski iesniegtajam tiesību akta projektam jāpievieno attiecīgais tehniskais informācijas nesējs (diskete) vai informācija par to, ka tiesību akta projekts nosūtīts Valsts kancelejai, izmantojot speciālu telekomunikācijas tīklu Valsts kancelejas direktora noteiktajā kārtībā.

16. Izstrādātā tiesību akta projekta oriģinālu vizē (norāda iniciāli, uzvārdu, amatu, paraksta un datē) ministrijas valsts sekretārs un juridiskā dienesta vadītājs vai attiecīgās Ministru prezidenta biedra sekretariāta vai Čpašu uzdevumu ministra sekretariāta amatpersonas, vai attiecīgās Valsts kancelejas amatpersonas, ja tiesību akta projektu Ministru prezidenta uzdevumā sagatavojusi Valsts kanceleja.

17. Tiesību akta projektam jāpievieno:

17.1. iesniedzēja parakstīta pavadvēstule. Pavadvēstulē jāiekļauj šāda informācija:

17.1.1. tiesību akta pieņemšanas nepieciešamības pamatojums (jāsniedz precīza atsauce uz tā likuma pantu, Ministru kabineta tiesību akta vai Ministru kabineta sēdes protokollēmuma, Valdības deklarācijas u.c. punktu vai tās Ministru prezidenta vai Valsts kancelejas direktora rezolūcijas numuru un datumu, kuru izpildot, iesniegtais tiesību akta projekts ir sagatavots);

17.1.2. tiesību akta projekta būtības (jēgas) īss izklāsts;

17.1.3. paredzamās tiesību akta pieņemšanas politiskās un sociālās sekas un rezultāti, tiesību akta izpildei nepieciešamie finansu līdzekļi un to avoti - tiesību akta projekta finansiālais pamatojums un nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķins, ja, īstenojot tiesību akta projektā paredzētos pasākumus (noteiktās normas), palielinās budžeta izdevumi (vai pašvaldību izdevumi) vai samazinās ieņēmumi, vai ir nepieciešami strukturāli pārkārtojumi;

17.1.4. tiesību akta projekta autori (uzvārds un amats);

17.1.5. uz Ministru kabineta komitejas sēdi uzaicināmās personas un ziņotājs par iesniegto jautājumu;

17.1.6. tiesību akti, kuros ir jāizdara grozījumi vai kuri ir jāatzīst par spēku zaudējušiem, pieņemot iesniegto tiesību akta projektu;

17.2. starpministriju sanāksmes protokols (1.pielikums), ja ir bijuši būtiski citu ministriju vai institūciju iebildumi un tie nav ņemti vērā iesniegtajā tiesību akta projektā;

17.3. sarunu ar Latvijas Pašvaldību savienību protokols (2.pielikums), ja ir bijuši tās iebildumi;

17.4. valsts sekretāru sanāksmes protokola izraksts un tajā minēto ministriju un citu institūciju atzinumi (oriģināli) vai saskaņojumi, kā arī izziņa par vērā ņemtajiem un noraidītajiem priekšlikumiem ministriju atzinumos;

17.5. atbildīgās institūcijas un citu institūciju veicamo pasākumu plāns pēc attiecīgā tiesību akta pieņemšanas;

17.6. ziņas par pievienotajiem dokumentiem (eksemplāru un lappušu skaits) un tehniskajiem informācijas nesējiem.

18. Pavadvēstules pēdējās lappuses apakšējā kreisajā stūrī jānorāda atbildīgās amatpersonas uzvārds, amats un darba tālruņa numurs.

 

IV. Konceptuālo jautājumu sagatavošana

19. Iesniedzējs konkrēta tiesību akta projekta izstrādi (ja to nenosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi) sāk, ievērojot šādus projekta izstrādes posmus:

19.1. formulē problēmu, kuras atrisināšanai nepieciešams pieņemt (izdot) attiecīgu tiesību aktu, lai realizētu Ministru kabineta iecerētās darbības koncepciju (Valdības deklarāciju) un tai atbilstošās ministriju stratēģiskās programmas;

19.2. izstrādā problēmas risinājuma koncepciju, iekļaujot tajā:

19.2.1. problēmas izklāstu;

19.2.2. prognozi par sekām, kas radīsies, ja netiks risināta attiecīgā problēma;

19.2.3. problēmas risinājuma posmus;

19.2.4. nepieciešamā tiesību akta projekta aprakstu un priekšlikumus par institūciju, kas ir atbildīga par tiesību akta projekta izstrādi;

19.3. ar parlamentārā sekretāra starpniecību no ieinteresētajiem subjektiem — citām ministrijām un Saeimas komisijām un frakcijām — izzina viedokļus par problēmas risinājuma koncepciju un, ja nepieciešams, izdara attiecīgas izmaiņas tajā;

19.4. valsts sekretārs problēmas risinājuma koncepciju nosūta citu ministriju valsts sekretāriem izvērtēšanai un pēc tam to apspriež valsts sekretāru sanāksmē, piedaloties attiecīgajam ministra padomniekam vai atbildīgajai amatpersonai, vai ministrijas speciālistiem—ekspertiem.

20. Iesniedzējs konceptuālo jautājumu iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā, pievienojot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kurā norāda iesniegtās koncepcijas turpmākā risinājuma variantus (akceptēt un uzdot iesniedzējam atbilstoši koncepcijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt attiecīgus tiesību aktu projektus; uzdot citām ministrijām atsevišķus uzdevumus; izveidot darba grupu u.tml.).

21. Valsts kanceleja nedēļas laikā izvērtē, vai konceptuālais jautājums izstrādāts atbilstīgi Valdības deklarācijai, ministriem dotajiem uzdevumiem un citiem Ministru kabineta apstiprinātajiem plāniem, kā arī iesniedz Ministru prezidentam priekšlikumus par konceptuālā jautājuma turpmāko virzību (iekļaut Ministru kabineta sēdes darba kārtībā vai nosūtīt atpakaļ iesniedzējam pārstrādāšanai, norādot motivētus iemeslus).

 

V. Ministriju valsts sekretāru sanāksme un starpministriju sanāksme

22. Katru nedēļu notiek Valsts kancelejas direktora organizēta un vadīta valsts sekretāru sanāksme (parasti — ceturtdienās plkst. 9.10).

23. Valsts sekretāru sanāksmē ministrijas valsts sekretārs vai cita amatpersona ar valsts sekretāra tiesībām ziņo par ministrijas sagatavoto tiesību akta projektu, un sanāksme izskata šādus jautājumus:

23.1. no kurām ministrijām vai Ministru prezidenta biedra sekretariāta, vai īpašu uzdevumu ministra sekretariāta papildus nepieciešami atzinumi (atzinumi obligāti nepieciešami no Finansu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Eiropas integrācijas biroja);

23.2. kurām institūcijām tiesību akta projekts nosūtāms zināšanai;

23.3. vai nepieciešams tiesību akta projektu publicēt presē;

23.4. vai atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 61.nr.; 1995, 96.nr.; 1996, 62.nr.) 86.panta nosacījumiem nepieciešams saņemt saskaņojumus no pašvaldībām.

24. Valsts sekretāru sanāksmēs tiek apspriesti arī jautājumi par ministrijām doto uzdevumu izpildes gaitu.

25. Saskaņā ar valsts sekretāru sanāksmē nolemto ministrija nosūta attiecīgajām institūcijām tiesību akta projektu, kas vizēts atbilstoši šo noteikumu 16.punkta prasībām.

26. Rakstisku atzinumu par saņemto tiesību akta projektu ministrija sniedz parasti ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no tā saņemšanas dienas (ja valsts sekretāru sanāksmē nav nolemts citādi).

27. Par katru tiesību akta projektu ir jāsniedz atsevišķs atzinums, kuru paraksta ministrijas valsts sekretārs, norādot arī atzinuma tiešo sagatavotāju.

28. Atzinumā obligāti jāizsaka ministrijas pozitīvā vai negatīvā attieksme pret tiesību akta projekta turpmāko virzību un priekšlikumi par tā saturu.

29. Ja ministrija pieprasīto atzinumu noteiktajā laikā nav iesniegusi iesniedzējam, tiesību akta projekts uzskatāms par saskaņotu.

30. Atbildīgā amatpersona izvērtē citu ministriju iesniegtos atzinumus, reģistrē tos atsevišķā izziņā par vērā ņemtajiem un noraidītajiem priekšlikumiem ministriju atzinumos un, ja nepieciešams, atzinumā izteiktos priekšlikumus iestrādā tiesību akta projektā un tiesību akta projektu kopā ar atzinumiem un izziņu nosūta Valsts kancelejai.

31. Ja starp iesniedzēju un kādu citu ministriju ir radušās domstarpības (tiesību akta projekts ir noraidīts vai saņemti būtiski iebildumi), iesniedzējs viedokļu noskaidrošanai nedēļas laikā pēc atzinuma saņemšanas sasauc sanāksmi, uz kuru uzaicina attiecīgo ministriju ierēdņus (ierēdņu kandidātus) vai citas amatpersonas.

32. Sanāksmē ministrijas var mainīt atzinumos izteiktos priekšlikumus, un iesniedzējs var attiecīgi izdarīt grozījumus vai papildinājumus tiesību akta projektā. Šajā gadījumā Valsts kancelejai tiek nosūtīts precizētais tiesību akta projekts kopā ar atzinumiem, izziņu, kurā norādīti ministriju atzinumos izteiktie un vērā ņemtie un noraidītie priekšlikumi, un sanāksmes protokols.

33. Ja starpministriju sanāksmē nav panākta vienošanās, iesniedzējs domstarpības atzīmē sanāksmes protokolā un tiesību akta projektu kopā ar atzinumiem un sanāksmes protokolu iesniedz Valsts kancelejā.

 

VI. Valsts kancelejā iesniegto tiesību aktu projektu virzība

34. Visi Ministru kabinetam vai Valsts kancelejai adresētie tiesību aktu projekti (oriģināli) iesniedzami tikai Valsts kancelejas direktora noteiktajā struktūrvienībā.

35. Valsts kancelejā saņemtie tiesību aktu projekti tiek reģistrēti, virzīti un to izskatīšanas gaitas kontrole tiek organizēta Valsts kancelejas direktora noteiktajā kārtībā.

36. Ja Valsts kanceleja konstatē, ka nav ievērota šajos noteikumos noteiktā tiesību aktu projektu saskaņošanas un iesniegšanas kārtība vai tiesību akta projekts nav noformēts un vizēts atbilstīgi noteiktajām prasībām, Valsts kanceleja tiesību akta projektu kopā ar pievienotajiem materiāliem nosūta atpakaļ iesniedzējam, norādot motivētu iemeslu.

37. Par iesniedzēja vainas dēļ noteiktā kārtībā nereģistrētiem tiesību aktu projektiem un to virzību Valsts kanceleja nav atbildīga.

38. Ja pārstrādāto (precizēto) tiesību akta projektu iesniedz atkārtotai izskatīšanai Ministru kabineta komitejā, pavadvēstulē jānorāda tiesību akta sākotnējais nosaukums un tā izskatīšanas datums Ministru kabineta komitejas sēdē, kā arī Valsts kancelejas piešķirtais tiesību akta projekta reģistrācijas numurs.

39. Valsts kanceleja nedēļas laikā sniedz atzinumu, kurā norādīts, vai tiesību akta projekts izstrādāts atbilstīgi Valdības deklarācijai, iesniedzējam dotajiem uzdevumiem un citiem Ministru kabineta apstiprinātajiem plāniem; vai iesniedzējs ir ņēmis vērā ministriju un citu institūciju izteiktos iebildumus; vai tiesību akta projekts nav pretrunā ar likumiem un Ministru kabineta tiesību aktiem un vai nav nepieciešami grozījumi citos tiesību aktos, kā arī sniedz priekšlikumus, kas attiecas uz tiesību akta izdošanas tehniku un kodifikāciju, nosaka katra tiesību akta projekta turpmāko virzību (norāda komiteju, kurā tiesību akta projekts izskatāms) un nosūta to Ministru kabineta locekļiem un citiem adresātiem saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprināto sarakstu.

 

VII. Ministru kabineta komitejas

40. Lai saskaņotu viedokļus un sagatavotu tiesību aktu projektus izskatīšanai Ministru kabinetā, ir izveidotas šādas komitejas:

40.1. Ārlietu un drošības komiteja;

40.2. Ekonomikas un finansu komiteja;

40.3. Valsts un sociālo lietu komiteja.

41. Komiteju sastāvu un sēžu norises laiku un vietu nosaka ar Ministru prezidenta rīkojumu.

42. Lai saskaņotu Ministru kabineta un pašvaldību viedokļus, tiek rīkotas paplašinātās Ministru kabineta komitejas sēdes (ne retāk kā reizi trijos mēnešos, parasti — pirmdienās plkst. 16), kuras vada Ministru prezidents un kurās piedalās Ministru kabineta locekļi un pašvaldību pārstāvji saskaņā ar noslēgto vienošanos.

43. Pašvaldību pārstāvju izvirzīšanu paplašinātajai Ministru kabineta komitejas sēdei organizē Latvijas Pašvaldību savienība.

44. Paplašināto Ministru kabineta komitejas sēdi sasauc komitejas priekšsēdētājs un izziņo to ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sēdes.

45. Paplašinātās Ministru kabineta komitejas sēdes darba kārtību un tajā izskatāmos tiesību aktu projektus Valsts kanceleja izsūta pašvaldību pārstāvjiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kārtējās sēdes (parasti — piektdienās līdz plkst. 12).

46. Ministru kabineta komitejas sēdēs izskata tikai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtos un komitejai novirzītos jautājumus, kā arī Ministru prezidenta rakstiski dotos uzdevumus. Nav pieļaujama tādu jautājumu izskatīšana, par kuriem materiāli nav iepriekš nosūtīti visiem Ministru kabineta locekļiem šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

47. Uz komitejas sēdēm netiek virzīti konceptuālie jautājumi, tiesību aktu projekti, kuriem noteikts to lietošanas ierobežojums ar atzīmēm “slepeni”, “konfidenciāli” vai “nav publicējams”, kā arī tiesību aktu projekti par:

47.1. atvaļinājumu piešķiršanu Ministru kabineta locekļiem;

47.2. pastāvīgas konsultatīvās padomes izveidošanu;

47.3. pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā;

47.4. Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu;

47.5. amatpersonu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata;

47.6. speciālās dienesta pakāpes vai nosaukuma piešķiršanu.

48. Komitejas sēde un komitejai novirzīto jautājumu izskatīšana tiek organizēta saskaņā ar šo noteikumu prasībām un komiteju priekšsēdētāju noteikto sēdes norises procedūru.

49. Komitejas darbu tehniski nodrošina Valsts kanceleja — kopē un nosūta tiesību aktu projektus, protokolē komitejas sēdes, noformē sēdes darba kārtību un protokolus.

50. Komitejas priekšsēdētāja apstiprinātā sēdes darba kārtība ne vēlāk kā trīs darbadienas pirms sēdes jānosūta visiem Ministru kabineta locekļiem un citām personām, kuras ir pilnvarotas piedalīties komitejas sēdē.

51. Ministru prezidents var piedalīties jebkuras komitejas sēdē un balsošanā, kā arī ir tiesīgs pārņemt sēdes vadību. Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs ir balsstiesīgs jebkuras komitejas sēdē.

52. Komitejā lēmumi parasti tiek pieņemti vienbalsīgi (“consensus” princips). Ja kādam Ministru kabineta loceklim ir atšķirīgs viedoklis par pieņemto lēmumu, viņš var iesniegt Ministru prezidentam rakstisku priekšlikumu attiecīgo jautājumu pasludināt par Ministru kabineta lietu.

53. Ar padomdevēja tiesībām komitejas sēdē var piedalīties:

53.1. ministra uzaicinātā persona;

53.2. ministrijas parlamentārais sekretārs;

53.3. ministra palīgs vai padomnieks;

53.4. ministrijas valsts sekretārs, viņa vietnieki vai viņu pilnvarotas personas;

53.5. valsts un pašvaldību institūciju vadītāji vai viņu pilnvarotas personas;

53.6. Ministru prezidenta biroja vadītājs, Ministru prezidenta palīgs vai padomnieks;

53.7. Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra palīgs, padomnieks vai sekretariāta vadītājs;

53.8. Valsts kancelejas direktors, viņa vietnieki vai viņu pilnvarotas personas;

53.9. Ministru kabineta padomnieks.

54. Ministrijas valsts sekretāram vai atbildīgajai amatpersonai obligāti jāpiedalās komitejas sēdē, kurā tiek izskatīti attiecīgās ministrijas iesniegtie tiesību aktu projekti. Ja attiecīgās ministrijas valsts sekretārs vai atbildīgā amatpersona kā ziņotājs komitejas sēdē nepiedalās, attiecīgā jautājuma izskatīšanu var atlikt.

55. Ja komitejas sēdes darba kārtībā iekļautā tiesību akta projekta izskatīšana tiek atlikta, komitejas priekšsēdētājs nosaka atkārtotu jautājuma izskatīšanas termiņu, kas nepārsniedz vienu mēnesi.

56. Tiesību akta projekts, kurš komitejas sēdē akceptēts bez grozījumiem vai kurā Valsts kancelejai ir jāizdara grozījumi, kuri ir precīzi ierakstīti sēdes protokolā, virzāms uz Ministru kabineta sēdi.

57. Ja tiesību akta projektā izdarāmi nozīmīgāki grozījumi vai tas papildus jāsaskaņo ar attiecīgajiem ministriem, valsts ministriem vai ministriju un citu institūciju atbildīgajām amatpersonām, tiesību akta projekts atkārtoti jāizskata komitejas sēdē divu nedēļu laikā, ja protokollēmumā nav noteikts cits termiņš.

58. Ja iesniedzējs precizēto tiesību akta projektu mēneša laikā pēc Ministru kabineta komitejas protokolā minētā termiņa nav iesniedzis Valsts kancelejā, jautājuma izskatīšanas kontrole tiek pārtraukta un tiesību akta projekts tiek nosūtīts atpakaļ iesniedzējam.

59. Ja pēc šo noteikumu 58.punktā minētā termiņa beigām iesniedzējam tiesību akta projekts joprojām ir aktuāls, tas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedzams Valsts kancelejā no jauna.

60. Komitejas sēdes protokolā atzīmē tikai personas, kuras piedalījušās sēdē un uzstājušās attiecīgajā jautājumā, pieņemtos lēmumus, precīzi formulētus uzdevumus, tiesību akta projekta precizētā teksta redakciju, kā arī balsošanas (ja tāda notiek) rezultātus.

61. Iebildumi pret komitejas sēdes protokola saturu rakstiski iesniedzami Valsts kancelejas direktoram divu darbadienu laikā no protokola saņemšanas dienas. Minētie iebildumi pievienojami nākamās komitejas sēdes darba kārtībai un attiecīgajam sēdes protokolam.

62. Komitejas atbildīgā sekretāra pienākums ir raudzīties, lai komitejas sēdē tiktu ievērotas šo noteikumu prasības.

 

VIII. Tiesību akta projekta virzība pēc Ministru kabineta komitejas sēdes

63. Pēc tiesību akta projekta izskatīšanas komitejas sēdē komitejas atbildīgais sekretārs sagatavo sēdes protokolu un nākamajā dienā līdz plkst. 15 nodod to komitejas priekšsēdētājam parakstīšanai.

64. Ja komiteja ir atbalstījusi tiesību akta projekta turpmāko virzību uz Ministru kabineta sēdi bez grozījumiem vai ar grozījumiem, kurus uzticēts veikt Valsts kancelejai, komitejas atbildīgais sekretārs nākamajā dienā pēc komitejas sēdes komitejas sēdes protokola izrakstu un visus attiecīgajā jautājumā iesniegtos materiālus nodod attiecīgajām Valsts kancelejas struktūrvienībām tiesību akta projekta galīgai noformēšanai, rediģēšanai un jautājuma sagatavošanai izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

65. Pēc tiesību akta projekta teksta galīgā varianta izstrādāšanas atbilstoši komitejas sēdē nolemtajam tiesību akta projektu vizē arī attiecīgās ministrijas valsts sekretārs vai atbildīgā amatpersona.

66. Ja Valsts kancelejai, noformējot tiesību akta projektu, rodas būtiski juridiski vai redakcionāli iebildumi, Valsts kancelejas direktors iesniedz Ministru prezidentam priekšlikumu tiesību akta projektu kopā ar iebildumiem nosūtīt atpakaļ Ministru kabineta komitejai atkārtotai jautājuma izskatīšanai komitejas sēdē vai jautājumu pasludināt par Ministru kabineta lietu un pēc būtības apspriest un izlemt Ministru kabineta sēdē.

67. Par komitejā atbalstīto un uz Ministru kabineta sēdi novirzīto tiesību aktu projektu operatīvu sagatavošanu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, kā arī par Ministru kabineta sēdē akceptēto tiesību aktu projektu sagatavošanu parakstīšanai vai nosūtīšanu Saeimai ir atbildīga Valsts kanceleja.

68. Ministru kabineta komiteju sēdēs izskatītie un atbalstītie tiesību aktu projekti Ministru kabineta sēdē parasti tiek izskatīti divu nedēļu laikā pēc komitejas sēdes.

69. Ja jautājums ir steidzams un izņēmuma kārtā izskatāms Ministru kabineta sēdē nākamajā dienā pēc komitejas sēdes, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs to saskaņo ar Ministru prezidentu un saņem viņa rakstisku akceptu uz Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra parakstītās pavadvēstules.

70. Šo noteikumu 69.punktā minētajā gadījumā attiecīgie materiāli kopā ar pavadvēstuli un komitejas sēdes protokola izrakstu iesniedzami reģistrēšanai Valsts kancelejā ne vēlāk kā trīs stundas pirms Ministru kabineta sēdes sākuma.

71. Ministru prezidents par Ministru kabineta lietu jebkurā laikā var pasludināt jebkuru jautājumu, bet Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai attiecīgais valsts ministrs — tikai komitejā izskatītu jautājumu.

72. Noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtie tiesību aktu projekti tiek iekļauti Ministru kabineta sēdes darba kārtībā pēc tam, kad tie apspriesti attiecīgajā komitejā un tā pieņēmusi lēmumu atbalstīt tiesību akta projektu.

73. Tiesību akta projektam, kurš saskaņā ar šo noteikumu 69. un 72.punktu tiek virzīts uz Ministru kabineta sēdi, jāpievieno komitejas sēdes protokola izraksts, bet gadījumos, kad komitejas sēdē nav ņemti vērā Eiropas integrācijas biroja rakstiski iesniegtie iebildumi, — arī Eiropas integrācijas padomes lēmums.

74. Ja jautājums ir pasludināts par Ministru kabineta lietu vai ir kā steidzams iekļauts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ārpus darba kārtības, Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram pavadvēstulē jānorāda uz Ministru kabineta sēdi uzaicināmās personas.

75. Ja Ministru kabineta komiteja tiesību akta projektu noraida (neatbalsta), tiesību akta projektu uz Ministru kabineta sēdi var virzīt tikai tad, ja Ministru kabineta loceklis pasludina attiecīgo jautājumu par Ministru kabineta lietu.

76. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdes darba kārtību un tiesību aktu projektus kopā ar attiecīgajiem materiāliem nosūta (izdala) visiem Ministru kabineta locekļiem, kā arī šo noteikumu 79.punktā minētajām personām ne vēlāk kā trīs darbadienas pirms sēdes.

 

IX. Ministru kabineta sēdes, to sagatavošana un norise

77. Ministru kabineta sēdi izziņo Valsts kancelejas direktors Ministru prezidenta uzdevumā, un uz to tiek aicināti visi Ministru kabineta locekļi un citas likumos noteiktās amatpersonas.

78. Satversmes 46.pantā minētajā gadījumā sēdi sasauc un tās darba kārtību apstiprina Valsts prezidents.

79. Ministru kabineta un tā komiteju sēdēs var piedalīties likumos un šajos noteikumos minētās personas, kā arī Ministru prezidenta uzaicinātās personas (attiecīgajā darba kārtības jautājumā).

80. Jautājumos, kurus Ministru prezidents vai viņa vietas izpildītājs pasludina par steidzamiem, var sasaukt arī Ministru kabineta ārkārtas sēdes, tās īpaši apzīmējot ar nosaukumu “ārkārtas sēde”.

81. Sasaucot ārkārtas sēdi, Ministru prezidents vai viņa vietas izpildītājs nosaka arī jautājuma izlemšanai nepieciešamā tiesību akta projekta sagatavošanas un saskaņošanas kārtību.

82. Ministru kabineta sēdes notiek ne retāk kā reizi nedēļā, parasti otrdienās. Ja Ministru kabineta sēde notiek citā laikā, par to tiek paziņots atsevišķi.

83. Ministru kabineta sēdi vada Ministru prezidents, bet Ministru prezidenta prombūtnes laikā — viņa pilnvarots Ministru prezidenta biedrs, un par to tiek informēts Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētājs. Satversmes 46.pantā minētajā gadījumā sēdi vada Valsts prezidents, nepiedaloties balsošanā.

84. Ministru kabineta sēdē debates par tiesību akta projektu un tā teksta precizējumiem notiek tikai tad, ja attiecīgais tiesību akta projekts noteiktā kārtībā ir pasludināts par Ministru kabineta lietu vai jautājums kā steidzams iekļauts izskatīšanai ārpus darba kārtības.

85. Šo noteikumu 84.punktā minētajā gadījumā sēdes vadītājs nosaka debašu kārtību un ilgumu, kā arī precīzi formulē debatēs izteiktos un Ministru kabineta sēdē akceptētos priekšlikumus par grozījumiem tiesību aktu projektos ierakstīšanai sēdes protokolā.

86. Ja Ministru prezidents pēc Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra motivēta rakstiska lūguma pasludina jautājumu par steidzamu, tiesību akta projektu var uzreiz izskatīt Ministru kabineta kārtējā vai ārkārtas sēdē, nosakot arī, ja nepieciešams, jautājuma izlemšanai nepieciešamā tiesību akta projekta sagatavošanas un saskaņošanas kārtību.

87. Ministru prezidents, ievērojot iesniedzēja motivētu rakstisku lūgumu, var uz noteiktu termiņu atlikt Ministru kabineta sēdes darba kārtībā iekļautā jautājuma izskatīšanu.

88. Pieņemot lēmumus jautājumos, kas attiecas uz valsts ministra nozari, Ministru kabineta sēdes vadītājs nosaka balsstiesīgo valsts ministru Ministru kabineta sēdē, un attiecīgā valsts ministra balss tiek ņemta vērā, nosakot sēdes pilntiesību.

89. Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu tiesību aktu nepublicēt, to atzīmē protokolā un attiecīgā tiesību akta pirmajā lappusē. Šī lēmuma izpildi nodrošina Valsts kanceleja.

90. Balsu skaitam sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir Ministru prezidenta balss, bet Ministru prezidenta prombūtnes laikā — viņa pilnvarotā Ministru prezidenta biedra balss.

91. Likumprojektus par atsevišķiem koncepcijas, programmas vai budžeta rādītājiem un par attiecīgo dokumentu izpildi, grozīšanu un papildināšanu, kā arī noteikumus, kurus izdod Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā, Ministru kabineta sēdē var akceptēt tikai tad, ja to teksti ir pilnīgi izstrādāti un tie ir noformēti nosūtīšanai Saeimai.

92. Piezīmes vai iebildumi pret apspriesto jautājumu jāpiesaka Ministru kabineta sēdē tūlīt pēc nobalsošanas un ne vēlāk kā nākamajā darbadienā pēc sēdes rakstiski jāiesniedz Valsts kancelejas direktoram.

93. Ministru kabineta sēdes protokolē Valsts kancelejas direktors vai viņa norīkota amatpersona. Sēdes protokolā atzīmē tikai personas, kuras piedalījušās sēdē un uzstājušās attiecīgajā jautājumā, pieņemtos lēmumus un balsošanas (ja tāda notiek) rezultātus.

94. Ministru kabineta sēdes protokolu sagatavo ne vēlāk kā nākamajā darbadienā (parasti — līdz plkst. 9.30), to paraksta sēdes vadītājs un Valsts kancelejas direktors.

95. Ministru kabineta sēdes protokolu Valsts kanceleja saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprināto sarakstu nosūta Ministru kabineta locekļiem un citām personām, kurām ir doti konkrēti uzdevumi vai kuru pārziņā ir šo uzdevumu izpildes kontrole.

96. Piezīmes vai iebildumi pret sēdes protokola saturu divu darbadienu laikā no protokola saņemšanas dienas rakstiski iesniedzami Valsts kancelejas direktoram. Valsts kancelejas direktors par tiem informē nākamajā Ministru kabineta sēdē, un tie pievienojami attiecīgajam sēdes protokolam.

97. Ja iesniedzējs iesniegtajam tiesību akta projektam noteicis režīmu “slepeni” vai “konfidenciāli”, šī projekta virzība un izskatīšana tiek organizēta saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprinātu instrukciju.

98. Ministru kabineta slepenos un konfidenciālos tiesību aktus komplektē atsevišķi, tos glabā Valsts kancelejas direktora noteikta amatpersona, un to saturu Valsts kanceleja paziņo tikai attiecīgajā slepenajā vai konfidenciālajā tiesību aktā norādītajām personām.

 

X. Ministru kabineta tiesību aktu noformēšana un stāšanās spēkā

99. Ministru kabineta akceptētā (pieņemtā) tiesību akta tekstā pirms tā parakstīšanas var izdarīt tikai tos grozījumus, par kuriem ir norādīts parakstītajā Ministru kabineta sēdes protokolā, kā arī redakcionālus labojumus — precizēt personvārdu, svešvārdu un ģeogrāfisko nosaukumu rakstību, kā arī uzņēmumu, iestāžu un organizāciju un tiesību aktu nosaukumus.

100. Ministru kabineta tiesību akti tiek noformēti noteikumu, instrukciju, ieteikumu, rīkojumu un Ministru kabineta sēdes protokollēmumu veidā.

101. Tiesību akti tiek datēti ar to pieņemšanas dienu (Ministru prezidenta un Ministru kabineta rīkojumi — ar to parakstīšanas dienu).

102. Ministru kabineta pieņemtie lēmumi, kuros tiek doti uzdevumi atsevišķām valsts pārvaldes institūciju amatpersonām, tiek noformēti Ministru kabineta sēdes protokollēmuma veidā.

103. Šo noteikumu 86.punktā minētajos gadījumos Valsts kanceleja parasti divu darbadienu laikā, ja Ministru kabineta sēdes protokolā nav noteikts citādi, nodrošina attiecīgā tiesību akta teksta rediģēšanu, drukāšanu uz Ministru kabineta veidlapas, vizēšanu un parakstīšanu.

104. Ministru kabineta sēdē bez grozījumiem pieņemtos noteikumus, instrukcijas, ieteikumus un rīkojumus Valsts kanceleja tūlīt nodod attiecīgajam Ministru prezidenta biedram vai ministram parakstīšanai (otrais paraksts) un pēc tam Valsts kancelejas direktoram vizēšanai un iesniegšanai Ministru prezidentam parakstīšanai (pirmais paraksts).

105. Ja ministrs — tiesību akta projekta iesniedzējs - nepiedalās Ministru kabineta sēdē, attiecīgā ministra vietā Ministru kabineta izdoto tiesību aktu paraksta (otrais paraksts) tas ministrs, kurš viņu aizvieto.

106. Valsts kanceleja bez grozījumiem akceptētos likumprojektus kopā ar Ministru prezidenta parakstītu pavadvēstuli, iesniedzēja pavadvēstules kopiju, Ministru kabineta sēdes protokollēmumu un atzinumiem, kuros norādītas iebildes (ja tādas ir), nākamajā darbadienā pēc Ministru kabineta sēdes nosūta Saeimai.

107. Ministru kabineta izdotie tiesību akti stājas spēkā un ir publicējami saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 72.nr.).

108. Valsts kancelejas nosūtītie Ministru kabineta un Ministru prezidenta izdotie tiesību akti jāpublicē oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” divu darbadienu laikā pēc to saņemšanas, ja par šo tiesību aktu publicēšanu Ministru kabinets vai Ministru prezidents nav pieņēmis īpašu lēmumu.

 

XI. Ministru prezidenta darbība

109. Ministru prezidents atsevišķu uzdevumu veikšanai var iecelt Ministru prezidenta padomniekus. Padomnieku pienākumus, uzdevumus un tiesības nosaka Ministru prezidents.

110. Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents ar savu rīkojumu var uz noteiktu laiku izveidot konsultatīvas padomes vai darba grupas (nosakot konsultatīvās padomes vai darba grupas sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un uzdevumus), lai tās savas kompetences ietvaros sniegtu ieteikumus Ministru prezidentam vai Ministru kabinetam.

111. Ministru prezidents ar savu rīkojumu ieceļ:

111.1. Ministru prezidenta biedru par Ministru prezidenta vietas izpildītāju;

111.2. ministru par Ministru prezidenta biedru;

111.3. ministru (pēc uzticības saņemšanas Saeimā);

111.4. valsts ministru (pēc saskaņošanas ar attiecīgo ministru un uzticības saņemšanas Saeimā);

111.5. ministrijas parlamentāro sekretāru (pēc attiecīgā ministra ieteikuma);

111.6. Ministru prezidenta biroja vadītāju un Ministru prezidenta padomniekus;

111.7. citas likumā vai Ministru kabineta noteikumos noteiktās personas.

112. Ministru prezidents ar savu rīkojumu piešķir kārtējos atvaļinājumus ministriju parlamentārajiem sekretāriem un Valsts kancelejas direktoram.

113. Ministru prezidenta biedra vai ministra slimības vai prombūtnes laikā viņu pienākumus Ministru prezidents ar savu rīkojumu uzdod pildīt citam Ministru prezidenta biedram vai ministram vai arī pats uzņemas pildīt attiecīgos pienākumus.

114. Iesniedzot Ministru prezidenta rīkojuma projektus, jāievēro šo noteikumu 15. un 16.punkta prasības.

115. Ministru prezidents dod Valsts kancelejas direktoram uzdevumus sagatavot attiecīgus Ministru prezidenta rīkojumu projektus, kā arī sagatavot un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā saskaņot ar ministrijām vai citām institūcijām attiecīgus tiesību aktu projektus.

 

XII. Ministru kabineta locekļu rangi

116. Ministru kabineta locekļiem ir šādi rangi:

116.1. Ministru prezidents;

116.2. Ministru prezidenta biedrs;

116.3. ministrs;

116.4. valsts ministrs.

117. Jautājumos, kas skar valsts ministram uzticēto nozari, valsts ministra rangs Ministru kabineta sēdēs ir aiz attiecīgā ministra ranga.

118. Viena ranga ietvaros augstāks rangs ir tam Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram, kurš ilgāk ir bijis attiecīgajā amatā; ja amata pildīšanas ilgums ir vienāds, augstāks rangs ir tai amatpersonai, kura ir vecāka (pēc dzimšanas datuma).

119. Ministru kabineta locekļu rangu piemērošanu Ministru kabineta sēdēs nosaka Ministru kabineta sēdes vadītājs, komiteju sēdēs — komitejas priekšsēdētājs.

 

XIII. Kārtība, kādā Ministru kabineta locekļi dodas oficiālos ārvalstu komandējumos

120. Ministru prezidenta biedrs, ministrs un valsts ministri var doties oficiālos ārvalstu komandējumos tikai saskaņā ar attiecīgu Ministru prezidenta rīkojumu.

121. Ministru prezidenta biedram, ministram un valsts ministram ir jāiesniedz Ministru prezidentam iesniegums, pamatojoties uz kuru Valsts kanceleja sagatavo šo noteikumu 120.punktā minētā rīkojuma projektu un saskaņo to ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru (tas nozīmē, ka Ārlietu ministrija ir informēta un dod savus ieteikumus attiecīgajam Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram doties oficiālajā ārvalstu komandējumā vai atturēties no tā).

122. Ja saņemts Ministru prezidenta akcepts, Ārlietu ministrija 24 stundu laikā:

122.1. sagatavo attiecīgajām ārvalstu vēstniecībām Latvijā vai ārvalstīs notas par vīzas saņemšanu;

122.2. informē attiecīgo Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību par gaidāmo Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra oficiālo ārvalstu komandējumu un saskaņo nepieciešamo palīdzību tā organizācijā un norisē.

123. Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs piecu darbadienu laikā pēc oficiālā ārvalstu komandējuma termiņa beigām iesniedz Ministru prezidentam rakstisku ziņojumu par komandējuma gaitu un rezultātiem, norādot, ar kādiem oficiālajiem pārstāvjiem ir bijusi tikšanās un kādi jautājumi ir apspriesti, kā arī informē par piedāvātajiem līgumprojektiem un, ja nepieciešams, sagatavo attiecīgus konceptuālos jautājumus izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Minētā ziņojuma kopiju iesniedz ārlietu ministram.

 

XIV. Amatpersonu iecelšana amatā un atbrīvošana no amata un speciālās dienesta pakāpes vai nosaukuma piešķiršana

124. Ministru kabinets ieceļ amatā un atbrīvo no amata valsts pārvaldes institūciju amatpersonas, kā arī citas amatpersonas, kuru iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata ar Ministru kabineta rīkojumu paredz likumi vai Ministru kabineta noteikumi.

125. Amatpersonu iecelšana amatā parasti notiek viņu klātbūtnē Ministru kabineta sēdē.

126. Par šo noteikumu 124.punktā minēto amatpersonu iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata Ministru kabinetā papildus pavadvēstulei jāiesniedz šādi Ministru kabineta locekļa parakstīti dokumenti:

126.1. Ministru kabineta rīkojuma projekts;

126.2. izziņa par attiecīgās personas iepriekšējo darbu (jautājumā par iecelšanu amatā);

126.3. izziņa par attiecīgās amatpersonas dienestu vai darbu (jautājumā par atbrīvošanu no amata).

127. Šajā nodaļā minētie noteikumi attiecas arī uz speciālo dienesta pakāpju un nosaukumu piešķiršanu vai apstiprināšanu, ja to paredz likums.

 

XV. Starptautisko līgumu izskatīšanas un reģistrēšanas kārtība

128. Iesniedzējs sagatavo starptautiskā līguma projektu (turpmāk tekstā - “starptautiskais līgums”) un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā saskaņo līguma tekstu ar ieinteresētajām institūcijām un Ārlietu ministriju.

129. Šo noteikumu 128.punktā minētā saskaņošana notiek, izmantojot starptautiskā līguma tekstus valodās, kurās tas tiks parakstīts. Ja līgums paredz, ka tas tiks parakstīts divās valodās un viena no tām ir latviešu valoda, var iesniegt tikai tekstu latviešu valodā, bet, ja līgums paredz, ka tas tiks parakstīts trīs valodās, no kurām vienai valodai ir paredzēts noteicošais spēks domstarpību gadījumā, jāiesniedz līguma teksts latviešu un attiecīgajā trešajā valodā; ja nav paredzēta starptautiskā līguma teksta parakstīšana latviešu valodā, jāiesniedz teksta tulkojums latviešu valodā, par kura pareizību ir atbildīgs iesniedzējs.

130. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā starptautiskā līguma projektu, tam jāpievieno šajos noteikumos noteiktajā kārtībā saņemtie saskaņojumi, kā arī attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts par līguma projekta akceptēšanu un līguma parakstīšanas pilnvarojums attiecīgajā valodā (izņemot gadījumus, kad pilnvarojumu nosaka likums vai iesniedzējs ir Ārlietu ministrija).

131. Ja starptautiskais līgums jāapstiprina Saeimā, iesniedzējam papildus jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā arī attiecīgs likumprojekts.

132. Pēc starptautiskā līguma parakstīšanas iesniedzējs vai līguma parakstītājs septiņu dienu laikā iesniedz līguma oriģinālu Ārlietu ministrijai reģistrēšanai un glabāšanai.

133. Reģistrācijas kārtas numuram un reģistrācijas datumam jābūt uz starptautiskā līguma teksta oriģināleksemplāra, kas turpmāk glabājas Ārlietu ministrijā, un uz tā kopijām, kuras tiek nosūtītas Valsts kancelejai un iesniedzējam.

134. Reģistrējot starptautisko līgumu, kurš nav noslēgts latviešu valodā, tam obligāti jāpievieno līguma teksts latviešu valodā, kura tulkojuma atbilstība līguma teksta oriģinālam apstiprināta ar atbildīgās amatpersonas parakstu.

135. Ārlietu ministrija sagatavo un nosūta notu attiecīgajai ārvalstij un pēc līguma spēkā stāšanās publicē, ja nepieciešams, starptautiskā līguma tekstu un Ārlietu ministrijas paziņojumu par šī līguma stāšanos spēkā.

136. Pēc starptautiskā līguma parakstīšanas iesniedzējs Valsts kancelejā iesniedz parakstīto līgumu (šajos noteikumos paredzētajos gadījumos — arī tulkojumu) un Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu par līguma apstiprināšanu Saeimā. Valsts kanceleja likumprojektu kopā ar parakstīto līgumu un Ministru kabineta protokola izrakstu nosūta Saeimai.

 

XVI. Saeimas lēmumu izpildes nodrošināšana

137. Kad saņemti Saeimas likumi, lēmumi un paziņojumi, kuros Ministru kabinetam uzdots veikt noteiktas funkcijas, kā arī citi Saeimas dokumenti, kas nosūtīti izskatīšanai Ministru kabinetā vai zināšanai, Valsts kanceleja reģistrē tos un sagatavo attiecīgu Ministru prezidenta vai Valsts kancelejas direktora uzdevuma (rezolūcijas) projektu.

138. Uzdevuma (rezolūcijas) projektā jāparedz Ministru kabineta locekļiem vai ministrijas valsts sekretāram konkrēti uzdevumi (nepieciešamā likumprojekta vai Ministru kabineta tiesību akta projekta sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetā), kā arī to izpildes termiņi.

139. Uzdevuma (rezolūcijas) izpildi nodrošina amatpersona, kura uzdevumā (rezolūcijā) minēta pirmā, bet izpildes kontroli veic ministrijas valsts sekretārs un Valsts kanceleja.

 

XVII. Ministru kabineta izdoto tiesību aktu un citu dokumentu izpildes nodrošināšana

140. Atbildīgais par spēkā stājušos Ministru kabineta noteikumu (arī Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu), instrukciju, ieteikumu vai rīkojumu izpildi ir to parakstītājs (otrais paraksts) (šo noteikumu 105.punktā minētajā gadījumā — tiesību akta projekta iesniedzējs) vai attiecīgajā tiesību aktā norādītā amatpersona.

141. Atbildīgais par Ministru prezidenta rīkojumā minēto uzdevumu izpildi ir iesniedzējs, ja rīkojumā nav norādīts citādi.

142. Par Ministru kabineta sēžu protokollēmumā minēto uzdevumu un Ministru prezidenta uzdevumu (rezolūciju) izpildi ir atbildīga tā amatpersona, kura protokollēmumā vai uzdevumā (rezolūcijā) minēta pirmā, bet šo uzdevumu izpildes kontroli pēc būtības veic ministriju valsts sekretāri.

143. Valsts kanceleja kontrolē tikai tos uzdevumus, par kuru izpildi rakstiski jāinformē Ministru kabinets vai Ministru prezidents vai kuros prasīta dokumentu sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā.

144. Ministru prezidenta uzdevumi (rezolūcijas) jāizpilda 10 darbadienu laikā no uzdevuma (rezolūcijas) saņemšanas dienas, ja tajos nav noteikts cits izpildes termiņš.

145. Steidzami Ministru prezidenta uzdevumi (rezolūcijas) jāizpilda trīs darbadienu laikā no uzdevuma (rezolūcijas) saņemšanas dienas, ja tajos nav noteikts cits izpildes termiņš.

146. Ja uzdevuma (rezolūcijas) izpildīšanai ir nepieciešama jautājuma izpēte un novērtēšana, kā arī ar citām institūcijām kopīgu lēmumu pieņemšana, uzdevuma (rezolūcijas) izpildes termiņš ir viens kalendāra mēnesis, ja nav noteikts cits termiņš.

147. Ministriju valsts sekretāriem, nosūtot Valsts kancelejai atbildi par uzdevuma (rezolūcijas) izpildi, obligāti jānorāda arī izpildītā dokumenta numurs un datums.

148. Lēmumu par aktualitāti zaudējušo uzdevumu noņemšanu no kontroles, kā arī par šo noteikumu 13.punktā minētajiem ministru atsauktajiem tiesību akta projektiem pieņem Valsts kancelejas direktors pēc attiecīgā ministra vai ministrijas valsts sekretāra rakstiska priekšlikuma izvērtēšanas.

149. Attiecīgās nozares ministram, valsts ministram vai ministrijas parlamentārajam sekretāram savas kompetences ietvaros ir jāpiedalās Saeimas komisiju sēdēs vai Saeimas sēdēs, kad attiecīgā komisija vai Saeima izskata Ministru kabineta sēdē akceptētos likumprojektus.

150. Valsts kancelejas direktors nosaka Ministru kabineta un Ministru prezidenta izdoto tiesību aktu vai doto uzdevumu izpildes vienotu kontroles kārtību, kā arī regulāri sniedz Ministru prezidentam informāciju par izdotajos tiesību aktos un dotajos uzdevumos noteikto termiņu ievērošanu.

 

XVIII. Iedzīvotāju iesniegumu, priekšlikumu un sūdzību izskatīšana

151. Valsts kanceleja likumā noteiktajā kārtībā pieņem, reģistrē un izskata iedzīvotāju iesniegumus, priekšlikumus un sūdzības (turpmāk tekstā - “iesniegumi”) par Ministru kabineta, ministriju un Valsts kancelejas darbību, un savas kompetences ietvaros sniedz atbildes uz minētajiem iesniegumiem.

152. Valsts kancelejas direktors sagatavo iedzīvotāju iesniegumos izteiktos priekšlikumus konceptuālos jautājumos un iesniedz tos Ministru prezidentam vai attiecīgajam ministram.

153. Iesniegumus par jautājumiem, kuri neietilpst Ministru kabineta kompetencē, Valsts kanceleja nosūta valsts pārvaldes institūcijām vai citām institūcijām atbilstoši to kompetencei.

154. Valsts kanceleja sistemātiski apkopo iedzīvotāju iesniegumos ietvertos jautājumus, un Valsts kancelejas direktors informē Ministru kabinetu par šiem apkopojumiem.

 

XIX. Noslēguma jautājumi

155. Ārvalstu fizisko un juridisko personu oficiālo Ministru kabinetam adresēto iesniegumu tulkošanu latviešu valodā, kā arī ārvalstu juridiskajām personām nosūtāmo Ministru prezidenta parakstīto dokumentu tulkošanu attiecīgajā valodā un noformēšanu nodrošina Valsts kanceleja.

156. Valsts kancelejas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

157. Valsts kancelejas direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets saskaņā ar likumu “Par valsts civildienestu” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 52.nr.; 1995, 82.nr.; 1996, 49., 64.nr.).

158. Skaidrojumus par Ministru kabineta sēdes protokollēmumu sniedz Valsts kancelejas direktors, bet par Ministru kabineta izdoto tiesību aktu — attiecīgais Ministru prezidenta biedrs vai ministrs — tiesību akta parakstītājs (otrais paraksts), bet šo noteikumu 105.punktā minētajā gadījumā - tiesību akta projekta iesniedzējs.

159. Ne retāk kā reizi mēnesī notiek Valsts kancelejas direktora organizētas un vadītas ministriju parlamentāro sekretāru sanāksmes.

160. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Ministru kabineta noteikumus:

160.1. 1994.gada 14.jūnija noteikumus nr.120 “Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 81.nr.; 1995, 86.nr.);

160.2. 1995.gada 30.maija noteikumus nr.141 “Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 14.jūnija noteikumos nr.120 “Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi”” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 86.nr.);

160.3. 1996.gada 12.marta noteikumus nr.62 “Noteikumi par Ministru kabineta locekļu un valsts ministru oficiālajiem ārvalstu komandējumiem” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 50.nr.).

161. Šie noteikumi stājas spēkā ar 1996.gada 1.jūniju.

Ministru prezidents A.Šķēle

Izglītības un zinātnes ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Grīnblats

2.pielikums

_______________________________ ministrijas un

Latvijas Pašvaldību savienības sarunu protokols

Rīgā

1996.gada _______________________________

Nr. ________

Par _____________________________________________________________ ministrijas
izstrādāto likuma / Ministru kabineta tiesību akta projektu

___________________________________________________________________________

Sarunu dalībnieki: _______________________________________________________________________________________________________

Sarunu dalībniekiem ir šādas domstarpības par _________________________________________________________________________________

ministrijas izstrādāto likuma / Ministru kabineta tiesību akta projektu:

1. ___________________________________________________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________________________________________________

2. ___________________________________________________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________________________________________________

3. ___________________________________________________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________________________________________________

(ministra (ministra pilnvarotas personas) paraksts un tā atšifrējums		(Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja (priekšsēdētāja pilnvarotas personas) paraksts un tā atšifrējums)

Izglītības un zinātnes ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Grīnblats