Sarunās par jūras robežu
Pirmdien un otrdien, 6. un 7.maijā, Rīgā trešo reizi notika sarunas starp Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas pilnvarotajām delegācijām abu valstu kopīgās jūras robežas nospraušanai. Tāpat kā iepriekšējos divos sarunu raundos Latvijas delegāciju vadīja valsts ministrs Ārlietu ministrijā Juris Sinka, bet Lietuvas delegāciju — ārlietu ministra vietnieks Rimants Šidlausks.
Kārtējai sanāksmei beidzoties, abu delegāciju vadītāji parakstīja protokolu, kurā sacīts, ka šoreiz detalizēti apspriesti iespējamie jūras teritoriālo robežu nospraušanas varianti. Abas delegācijas secinājušas, ka šajā ziņā sarunās ir sasniegts zināms progress. Ir iesāktas sarunas par kontinentālā šelfa jeb sliekšņa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas zobežu noteikšanu. Lai panāktu iespējami drīzāku vienošanos par apspriežamajiem jautājumiem, kā rakstīts protokolā, nolemts meklēt abpusēji pieņemamas robežu nospraušanas metodes. Abas puses vienojušās, ka nākamā, ceturtā, sanāksme notiks Viļņā 19. un 20.maijā.
Vakar Juris Sinka, atbildot uz “LV” jautājumiem, atzina, ka progress sarunu gaitā neapšaubāmi ir bijis. Bijusi pat cerība, ka galarezultātu varētu panākt jau šajā sarunu raundā. Taču tas nav noticis. Jo daudz laika prasījusi diskusija par robežu noteikšanas jeb delimitācijas metodiku. Latvijas puse jau ir izstrādājusi vairākus modeļus, kā nospraust kontinentālā šelfa un arī ekonomiskās zonas robežas. Tās iet ārpus 12 jūdžu jūras teritoriālo ūdeņu zonai. Abu delegāciju eksperti patlaban strādā gan pie juridiskajiem, gan pie kartogrāfiskajiem un ģeodēziskajiem jautājumiem. Nenoliedzami abu pušu pozīcijas esot krietni vien satuvinājušās.
Juris Sinka izteica cerību, ka sarunas varētu noslēgties jau 20.maijā. Jo abām pusēm esot vēlme iespējami drīzāk tās pabeigt. Bet tajā pašā laikā sarunu partneri ir ļoti uzmanīgi. Nākamais solis esot tieši robežu taišņu un izliekumu noteikšana uz kartes. Abas puses apņēmušās stingri ievērot visas agrākās starpvalstu vienošanās un starptautiskās konvencijas.
Par AMOCO projektu attiecībā uz naftas ieguvi apzināti nepavisam nav runāts. Jo uzskatīts, ka tas ir gluži cits temats, kam nav nekāda sakara ar jūras robežu nospraušanu.
Pēc Jura Sinkas domām, pašlaik sarunas ar Lietuvu par jūras robežu delimitāciju noris konstruktīvāk nekā ar Igauniju. Arvien soli pa solim ir iets uz priekšu. Mūsu delegācijas vadītājam ir pārliecība, ka šovasar noteikti sarunas noslēgsies ar abām pusēm pieņemamu, pozitīvu iznākumu. Jo, viņaprāt, pašreizējo sarunu gaisotne ir daudz cerīgāka salīdzinājumā ar pagājušajā gadā notikušajām asajām domu apmaiņām.
Kārtējai sanāksmei beidzoties, abu delegāciju vadītāji parakstīja protokolu, kurā sacīts, ka šoreiz detalizēti apspriesti iespējamie jūras teritoriālo robežu nospraušanas varianti. Abas delegācijas secinājušas, ka šajā ziņā sarunās ir sasniegts zināms progress. Ir iesāktas sarunas par kontinentālā šelfa jeb sliekšņa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas zobežu noteikšanu. Lai panāktu iespējami drīzāku vienošanos par apspriežamajiem jautājumiem, kā rakstīts protokolā, nolemts meklēt abpusēji pieņemamas robežu nospraušanas metodes. Abas puses vienojušās, ka nākamā, ceturtā, sanāksme notiks Viļņā 19. un 20.maijā.
Vakar Juris Sinka, atbildot uz “LV” jautājumiem, atzina, ka progress sarunu gaitā neapšaubāmi ir bijis. Bijusi pat cerība, ka galarezultātu varētu panākt jau šajā sarunu raundā. Taču tas nav noticis. Jo daudz laika prasījusi diskusija par robežu noteikšanas jeb delimitācijas metodiku. Latvijas puse jau ir izstrādājusi vairākus modeļus, kā nospraust kontinentālā šelfa un arī ekonomiskās zonas robežas. Tās iet ārpus 12 jūdžu jūras teritoriālo ūdeņu zonai. Abu delegāciju eksperti patlaban strādā gan pie juridiskajiem, gan pie kartogrāfiskajiem un ģeodēziskajiem jautājumiem. Nenoliedzami abu pušu pozīcijas esot krietni vien satuvinājušās.
Juris Sinka izteica cerību, ka sarunas varētu noslēgties jau 20.maijā. Jo abām pusēm esot vēlme iespējami drīzāk tās pabeigt. Bet tajā pašā laikā sarunu partneri ir ļoti uzmanīgi. Nākamais solis esot tieši robežu taišņu un izliekumu noteikšana uz kartes. Abas puses apņēmušās stingri ievērot visas agrākās starpvalstu vienošanās un starptautiskās konvencijas.
Par AMOCO projektu attiecībā uz naftas ieguvi apzināti nepavisam nav runāts. Jo uzskatīts, ka tas ir gluži cits temats, kam nav nekāda sakara ar jūras robežu nospraušanu.
Pēc Jura Sinkas domām, pašlaik sarunas ar Lietuvu par jūras robežu delimitāciju noris konstruktīvāk nekā ar Igauniju. Arvien soli pa solim ir iets uz priekšu. Mūsu delegācijas vadītājam ir pārliecība, ka šovasar noteikti sarunas noslēgsies ar abām pusēm pieņemamu, pozitīvu iznākumu. Jo, viņaprāt, pašreizējo sarunu gaisotne ir daudz cerīgāka salīdzinājumā ar pagājušajā gadā notikušajām asajām domu apmaiņām.
Mintauts
Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības
lietu redaktors