Par Latvijas un Norvēģijas zinātnieku tuvību

Šonedēļ Latvijas Zinātņu akadēmijā bija ieradies Norvēģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Knuts Torasens, lai tiktos ar akadēmijas Prezidija locekļiem un atsevišķu institūtu vadītājiem. Akadēmijas prezidents Tālis Millers tikšanās laikā uzsvēra, ka Norvēģijas Zinātņu un literatūras akadēmijas delegācija bija pirmā, kas jau 1991.gada septembra sākumā, praktiski tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas, ieradās Latvijā, lai ar toreizējo Latvijas Zinātņu akadēmijas vadību pārrunātu iespējas izvērst zinātnisko sadarbību.

Tā, dažādos Norvēģijas zinātniskajos institūtos piecu gadu laikā strādājuši 25 Latvijas speciālisti, bet seši Norvēģijas zinātnieki — Latvijā. Norvēģijas Zinātņu un literatūras akadēmija šim nolūkam atvēlējusi 308 302 Norvēģijas kronas.

Papildus parakstītajam līgumam jau kopš 1991.gada regulāri notiek Norvēģijas Zinātņu un literatūras akadēmijas finansēts seminārs visu Baltijas valstu juristiem par likumdošanas jautājumiem, kuros tiek apspriestas un analizētas Baltijas valstīm svarīgas tēmas, piemēram, cilvēktiesības nacionālajā likumdošanā un starptautisko standartu aspektā; īpašuma tiesības: konstitucionālā aizsardzība un valsts reglamentācija; konstitūcija kā tiesiskais pamats valsts institūciju sistēmai un funkcijām. Šajā seminārā piedalās pieci pārstāvji no katras valsts.

Savukārt LZA Starptautiskās daļas vadītāja Daina Šveica informēja, ka visi 19 LZA parakstītie sadarbības līgumi ar Eiropas valstu zinātņu akadēmijām vai akadēmiskajām institūcijām ir arī viens no veidiem, kā šajā smagajā ekonomiskajā situācijā saglabāt Latvijas zinātnisko potenciālu.

Šī gada martā LZA pārstāvji apmeklēja Norvēģijas akadēmiju, lai pagarinātu sadarbības līgumu. Tika nolemts apmaiņā vairāk iesaistīt jaunos zinātniekus, un šajā sakarā norvēģu puse apņēmās turpmākā gada laikā uzņemt LZA 1995.gada augstskolu studentu prēmiju laureātus.

Knuts Torasens izteica gandarījumu par jau paveikto abu valstu kontaktos un solīja veicināt šo sadarbību, uzsverot, ka katrā valstī tieši izglītība un zinātne ir galvenie attīstības virzītājspēki.

Panākta vienošanās, ka Latvijas puse sadarbību koncentrēs enerģētikas, kompozītmateriālu, virusoloģijas, vides aizsardzības un likumdošanas virzienos.

Vizītes noslēgumā Tālis Millers uzsvēra, ka tikšanās ar ārvalstu vēstniekiem ir palīdzējusi paplašināt esošo sadarbību un radīt jaunas idejas un projektus. Piemēram, bijušās Francijas vēstnieces Latvijā Žannas Debenē vizīte LZA rada turpinājumu divos projektos, kurus finansiāli daļēji atbalsta Francijas vēstniecība Latvijā, proti, pirmkārt, informācijas centra izveidē LZA; otrkārt, apjomīgas franču–latviešu vārdnīcas sagatavošanā un izdošanā.

Helēna Grīnberga,
LZA preses sekretāre

Sarunas reizē: Norvēģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Knuts Torasens un Latvijas Zinātņu akadēmijas Starptautisko attiecību daļas vadītāja Daina Šveica; Latvijas Zinātņu akadēmijas vadītāji — prezidents Tālis Millers, viceprezidenti Jānis Stradiņš un Juris Ekmanis, galvenais zinātniskais sekretārs Andrejs Siliņš, akadēmiķis Jānis Vēbers, korespondētājloceklis Jānis Kristapsons, doktors Jānis Valdmanis. Foto: Ieva Novicka