Saeimas materiāli

Frakciju viedokļi
Pēc 2. maija plenārsēdes

Latvijas Radio tiešraidē

A. Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs):

Šodien, neskatoties uz to, ka mana pieredzes trūkuma dēļ Saeimas sēdes vadīšanā gāja kā pa celmiem, mēs tomēr visumā esam ražīgi pastrādājuši un izskatījuši 44 dažādus jautājumus, kas bija iekļauti Saeimas darba kārtībā. Un, ja nebūtu tik karstu debašu par atsevišķiem Saeimā šodien skatāmajiem jautājumiem, tad varbūt mēs būtu izdarījuši lielu darbu un izskatījuši visus šodien ieplānotos jautājumus. Diemžēl šoreiz atkal tas neizdevās, jo pie likumprojekta "Par obligāto valsts dienestu" mēs patērējām vairāk nekā divas stundas laika, uzstājās 23 deputāti, viedokļi bija ārkārtīgi atšķirīgi, taču kopumā ar balsu vairākumu šis likums tika nodots attiecīgajām Saeimas komisijām, un tās tad viņu analizēs un iesniegs Saeimai skatīšanai pirmajā lasījumā. Lauksaimnieku zināšanai: pēc divu komisiju priekšlikuma līdz 12. maijam tika pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš Lauksaimniecības likumam. To izdarīja gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, gan arī Eiropas lietu komisija, acīmredzot tādēļ, ka šī likumprojekta izskatīšana tika kritizēta no Eiropas Savienības puses. Izskatīja arī vairākus citus svarīgus jautājumus, valdība deva atbildes uz 10 deputātu iesniegtiem jautājumiem, taču valdībai uzdoto jautājumu skaits tomēr nesamazinās, un šodien tādi no jauna tika iesniegti veseli pieci. Sociālo un darba lietu komisija noņēma no darba kārtības jautājumus par sociālo palīdzību, dažādu iemeslu dēļ tika noņemti vēl no darba kārtības daži jautājumi, taču kopumā gribu teikt, ka šodien, kā man šķiet, Saeima pastrādāja visumā ražīgi.

J. Dobelis (LNNK un LZP frakcija):

Ir ļoti patīkami atzīmēt, ka beidzot esam sākuši kaut cik kārtot muitas lietas, un pieņemtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli"", es domāju, ir apsveicama parādība, un jāturpina darbs šajā virzienā. Bez tam ir labi, ka virzās uz priekšu mūsu likumdošanas iniciatīva, kas skar Latvijas Republikas zemessardzes darbību. Jebkurā gadījumā ir sagatavoti vēl vairāki labojumi, un zemessardze ir vienība, kura mums tiešām praktiski ļoti regulāri ir jāatbalsta, un pirmām kārtām to var darīt, piedāvājot attiecīgos labojumus likumprojektos.

Protams, šodien bija garas un plašas debates par likumprojekta "Par obligāto valsts dienestu" novirzīšanu uz komisijām. Ņoti žēl, ka debates parādās jau tagad un visu pretrunātāju galvenie argumenti ir apmēram tādi, ka tagad neko nevajag, ir kaut kādi solījumi, bet nav neviena reāla konkrēta piedāvājuma. Kaut gan mēs visi esam vienojušies, ka tas, kas notiek Latvijas armijā, mums nevienam nav pieņemams. Bet kā tad to izmainīt, ja mēs negribam neko darīt? Tātad jebkurā gadījumā arī aizsardzības ministra argumenti bija pietiekoši pārliecinoši, un acīmredzot tas ietekmēja balsojumu. Un tomēr lielais deputātu vairākums nolēma, ka šis jautājums ir pārāk nopietns, lai no viņa vienkārši atteiktos, un atbalstīja attiecīgā likumprojekta virzīšanu uz komisijām. Es gribētu atgādināt, ka valdība nāca pretī un tomēr 81. panta kārtībā pieņemto projektu nevirzīja kā tādu, viņa tomēr pagaidīja, ļāva vēl iedziļināties tiem, protams, kas to gribēja, un tagad, lūk, ir šis nopietnais darbs komisijās.

Vēl man ir jāizsaka nožēla par to, ka dažu deputātu tīšas vai netīšas darbības dēļ šodien Saeima nevarēja pieņemt lēmuma projektu par līdzjūtības izteikšanu Čečenijas tautai sakarā ar Džohara Dudajeva nāvi. Un šeit nav jārunā par konkrētu personu vien, šeit ir jārunā par visām tām ciešanām, kuras izjūt Čečenijas tauta, un jārunā ir par to arī tīri simboliski. Tā kā lielais vairākums tomēr nobalsoja par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamajā plenārsēdē, es ceru, ka Saeima šādu lēmumu pieņems.

V. Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Es šodien neesmu gandarīts tāpēc, ka mēs, pēc mana uzskata, pieņēmām divus nepareizus dokumentus un izraisījās viena nevajadzīga diskusija. Par obligāto dienestu mūsu frakcija balsoja "pret" ne tikai tāpēc, ka mēs redzam citu armiju un citu modeli, un ne tikai tāpēc, ka mēs gribam atbalstīt studentu vēlmes, bet arī tāpēc, ka šis likumprojekts diskriminē nepilsoņus. Tur ir runa tikai par pilsoņiem. Es balsotu par šo dokumentu, ja viņš, teiksim, atļautu nepilsoņiem dienēt armijā.

Par grozījumiem likumā "Par reliģiskajām organizācijām" mēs uzskatām, ka tas ir mēģinājums attaisīt durvis skolās reliģijai, un tas ir jau noticis, tas ir pirmais lasījums. Redzot, kā balsoja deputāti, es varu paredzēt, ka otrajā un trešajā lasījumā nekas tur neizmainīsies, būs tikai diskusijas, kādai konfesijai atļaut pasniegt ticības priekšmetu, bet es uzskatu, ka mums nevajag izraisīt nevajadzīgus konfliktus skolā un diskriminēt, teiksim, kaut kādas konfesijas tāpēc, ka pēc šī likumprojekta ir atļauts pasniegt tikai luterāņiem, katoļiem, pareizticīgiem un vēl vienai konfesijai. Pārējās konfesijas ir diskriminētas. Par Dudajevu es uzskatu, ka pēc būtības nevajadzēja politiski pieņemt tādu lēmumu, kaut no morāles puses, jā, it kā jāizsaka līdzjūtība. Bet tie cilvēki, kuri izraisīja šo iniciatīvu, arī vadījās no politiskām interesēm, un kāpēc man bija jāatbalsta viņu politiskās spēles.

E. Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija):

Frakcijas uzdevumā es īsi pieskaros diviem jautājumiem, kas cieši saistīti ar mūsu frakcijas līdzšinējo darbību. Šodien tika pieņemts likums par valsts aizsardzību, par robežu drošību, un jāatzīmē, ka katra pilsoņa pienākums ir aizsargāt savas valsts robežas. Kas attiecas uz obligāto dienestu, tad šeit ir arī paredzēti daudz un dažādi izņēmumi, kurus likumdošanas kārtībā regulē Ministru kabinets ar orientāciju uz to, lai tālāk nākotnē atkarībā galvenokārt no finansiālām iespējām mēs pārietu uz skaitliski nelielu, bet labi apmācītu, profesionālu armiju.

Un par Lauksaimniecības likumu. Tas ir izstrādāts otrajā variantā, darbs ir paveikts darba grupas vērtējumā diezgan būtisks, bet jautājums, kāpēc viņš nevirzās tālāk uz priekšu. Šeit jau minēja, ka šodien pagarināja priekšlikumu iesniegšanu vēl uz divām nedēļām, un, saucot lietas īstajā vārdā, neslēpšu, ka mums ir diezgan daudz opozīcijā, kas uzlūko, ka Lauksaimniecības likums iesniegtajā variantā pārāk maz ir orientēts uz Latvijas iekļaušanu Eiropas Savienībā. Mūsu frakcijas viedoklis šeit ir sekojošs: pirmkārt, mēs izejam no Latvijas stāvokļa realitātēm, kādas ir šodien un kuras mēs nevaram ignorēt, un otrs — ir nepieciešams pārejas periods, lai mēs sagatavotos iestāties kā pilntiesīga Baltijas valsts Eiropas Savienībā. Tādi, kādi šodien, mēs nederam. Gribu pievērst uzmanību sekojošiem faktiem. Pagājušo nedēļ mums notika divas apspriedes ar speciālistiem, kuri lielākā vai mazākā mērā pārstāv opozīciju. Pirmajā reizē opozīcija bija Lauksaimniecības ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru departaments un Ārlietu ministrijas pārstāvji. Viņu nostāja bija nesamierināma, no mūsu viedokļa arī diezgan destruktīva un mums nepieņemama, un šeit izveidojās pat tāda kā situācija, ka ceļš Lauksaimniecības likuma virzībai tālāk būs slēgts.

Bet otrā dienā bija cita sanāksme, daļēji šī opozīcija bija tāda pat, un tā nu arī tie ir jau ļoti konstruktīvi. Mūsu galvenās premises, kas ir liktas Lauksaimniecības likuma pamatā, tika uzņemtas vismaz saprotoši un pavēra iespēju, ka būs sadarbība un Lauksaimniecības likums taps.

A. Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš"):

Es domāju, ka šodien ir pavadīta samērā auglīga darba diena, un gribētu pieskarties vairākiem jautājumiem.

Kas attiecas uz obligāto valsts dienestu, es domāju, ka daži no Saeimas deputātiem varbūt nedaudz pārvērtē vēlēšanu tuvumu un līdz ar to pārāk politiski pieiet šim jautājumam, kam faktiski vajadzētu šobrīd meklēt tīri konstruktīvu atrisinājumu. Skaidrs, ka neviens no deputātiem neapgalvos, ka pašreiz esošais likums nodrošina mūsu aizsardzības spēku funkcionēšanu un arī to nepieciešamo iesaukumu, kas šobrīd ir vajadzīgs, lai veiktu vajadzīgās valsts funkcijas. Tajā pašā laikā argumenti pret šo likumu diemžēl dažreiz izskanēja no tādas kā nihilistiskas pozīcijas, ka labāk nemeklēt vispār nekādu risinājumu, un, balstoties uz kaut kādiem teorētiskiem pieņēmumiem par profesionālo armiju, kas skan ļoti labi, bet ko īstenībā var atļauties tikai samērā bagātas valstis, šobrīd mēs ar diezgan lielām grūtībām varam atrast finansiālus līdzekļus augsta līmeņa profesionālas armijas uzturēšanai un dažādiem citādiem teorētiskiem priekšstatiem. Es domāju, ka tomēr pieņemt lēmumu par šī likuma nodošanu komisijām ir kaut vai cieņas izrādīšana pret tiem iesaucamajiem, kuri pretēji sākotnējam termiņam pašlaik pavada vairāk dienestā, balstoties uz aizsardzības ministra pavēli, un, ja mēs šo likumu nebūtu pieņēmuši izskatīšanai, mēs faktiski būtu parakstījuši zināmu spriedumu arī jauniesaucamajiem, kuri, turpmāk ejot armijā, nebūtu skaidrībā par savu termiņu, un faktiski notiktu un turpinātos tas, kas notiek šobrīd. Tas, ka ir iespējams atrast kompromisu gan starp dažādām interesēm, gan tām interesēm, ko pauda augstākās izglītības pārstāvji, gan tām interesēm, ko pārstāv zemnieki, gan arī beigu beigās starp visām mūsu kopējām valsts aizsardzības interesēm, es domāju, ka šo kompromisu ir iespējams atrast. Mēs zinām, ka ir pietiekami daudz mazu valstu, arī ne pārāk bagātu valstu, kas tomēr savas aizsardzības problēmas var atrisināt.

Es domāju, ka diezgan būtisks šobrīd ir lēmums, kas ir pieņemts Lauksaimniecības likuma sakarā, proti, pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Es ceru, šajās divās nedēļās notiks tās lietas, kas man par pārsteigumu nenotika iepriekš, proti, ka Ministru kabinetā vai vienas ministrijas ietvaros dažādi speciālisti tomēr varētu atrast viens otru, viņi nedzīvo uz dažādām planētām, un ir diezgan dīvaini, ka iesniedz dažādus spriedumus no valdības. Es domāju, ka šo nedēļu laikā būtu ļoti svarīgi, lai Ministru kabinets tomēr pauž savu pozīciju par šo likumu kopumā un par konkrētajiem priekšlikumiem, un šajā Ministru kabineta kopējā pozīcijā būtu sabalansēts, no vienas puses, to ekspertu viedoklis vai bažas, kas pārstāv mūsu ātrās integrācijas idejas Eiropas Savienībā, no otras puses — to mūsu ekonomistu pārstāvji, kuri domā par aktuāliem uzdevumiem lauksaimniecībā, un tad tādā kompromisa veidā loģiski to izskatīt Saeimā. Diezgan neloģiski, ka Saeimā deputāti tiek konfrontēti ar dažādu ekspertu viedokļiem no valdības puses un it kā deputātam nu tagad jāizvēlas, kuram ministram vai kuram no ministriju ierēdņiem vairāk uzticēties. Tā nebūtu pieņemama prakse. Šis Lauksaimniecības likums ir politisks likums, tas ir ekonomiskās stratēģijas likums, un ir samērā dīvaini, ka līdz šim Ministru kabinets nav paudis savu konkrēto viedokli šī likuma sakarā un kādi labojumi būtu pieņemami vai nebūtu pieņemami. Ja divu nedēļu laikā tas netiks izdarīts, tad, godīgi runājot, arī "Latvijas ceļam" ir grūti izšķirties, kā un ko balsot, un katrā ziņā kaut vai par trešo lasījumu arī tad jādomā. Es domāju, neviens no mums nevar atbrīvoties no atbildības šinī jautājumā, un skaidrs, ka šis likums var ietekmēt mūsu valsts gan ekonomiskās, gan arī starptautiskās attiecības, bet tieši ekonomisko attiecību joma tuvākā laikā ir pietiekami nozīmīga.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Kad jau par Lauksaimniecības likumu, tad par Lauksaimniecības likumu. Mūsu frakcijas nostāja ir tāda, ka izstrādātais likums ir veidots vairāk pragmatiķu, zemnieku, lauksaimniecības speciālistu ietekmē. Un šinī sakarībā es gribu pasvītrot to varbūt, ka daudzos jautājumos netika ievērotas juridiskās likumsakarības un arī Eiropas nostādnes. Bet mēs vadījāmies no tā, ka latviešu zemniekam ir jāizdzīvo, viņš ir jāveido konkurētspējīgs zemnieks, tāds, lai viņš ar godu varētu ieiet Eiropā.

Par to mēs esam arī savās nostādnēs, un tās nav nekādas sarežģītās, astoņi punkti, ko profesors Grinovska kungs iestrādāja šinī likumā, manuprāt, tie aizsargā zemniekus trijās jomās: tā ir iekšējā tirgus aizsardzība, tas ir valsts protekcionisms, un tā ir normāla kredītattīstība vai kredīta likmju kompensēšana dažādos veidos. Tas, kas pašreiz ir vajadzīgs praksē, lai zemnieks varētu izdzīvot. Nevis vadīties pēc tā, ko es dzirdēju trīs dienas atpakaļ: ko jūs tos nīkuļus aizstāvat. Jā, viņi šodien ir jāaizstāv, ja viņi ir nīkuļi. Bet ne jau Vienības partijas frakcija viņus padarīja par nīkuļiem. Bet kas attiecas uz loģisko pusi, bez šaubām, ka pie likuma var strādāt vēl un vēl. Ceļš uz Eiropu tiek bruģēts, manuprāt, pārsteidzīgi, jo tikai nākošajā gadā izšķirsies konferencē, vai Eiropas Savienība paplašināsies vai ne, par to mums Saeimas sēdē ziņoja, un tad jau vēl ir paredzēti pārejas gadi. Pārejas gados es nevaru piekrist tam, ka mums būtu jāiznīcina zemnieks un jāsāk skaista dzīve uz drupām atkal, kā jau to izdarīja ar materiāli tehnisko bāzi, kas mums, lauksaimniekiem, bija. Šinī sakarībā, bez šaubām, mēs uzklausīsim jebkuru variantu, ko mums piedāvās Eiropas lietu zinātāji. Mēs viņus ne tik labi zinājām, un, kā jau es teicu, kas sastādīja šo likumu — praktiski likums jau ir Latviešu zemnieku savienības iesniegtais likumprojekts, un tālāk nāca divsimt labojumi, ko deva tauta, praktiskie darba darītāji, speciālisti. Tā ka apvainot, ka mēs neesam, teiksim... es varbūt neesmu pārpilns ar ekonomiskām zināšanām, mana izglītība ir inženiermehāniķa izglītība, bet mums komisijā tad strādāja speciālisti, kuri pārvalda ekonomiku, tāpēc es noraidu, teiksim, jebkādus apvainojumus, kas tika adresēti mūsu komisijas locekļiem, ka nav strādājuši ekonomiku zinoši cilvēki.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai):

Es no savas puses vispirms par obligāto valsts dienestu jeb par obligāto militāro dienestu.

Frakcija "Latvijai" ir viennozīmīgi par to, ka Latvijas valstij ir vajadzīga aizsargātspējīga armija, un mēs noteikti atzīstam, ka katram valsts pilsonim neatkarīgi no viņa izglītības pakāpes ir jāpilda savi pienākumi pret valsti. Un tomēr mēs nevarējām atbalstīt šī likumprojekta par obligāto dienestu nodošanu komisijām. Un plenārsēdē, manuprāt, mūsu pozīciju ļoti labi argumentēja Odisejs Kostanda, kurš arī iezīmēja ceļu, kā šī problēma būtu risināma. Šeit daži ļoti īsi momenti.

Vispirms tā ir šī likumprojekta negatavība, kuru atzina arī pats aizsardzības ministrs Krastiņš, kurš teica, ka likums vēl maināms un grozāms apspriešanas laikā. Tālāk arī kļuva pilnīgi skaidri redzams, ka Aizsardzības ministrijai nav koncepcijas, kā risināt šos armijas jautājumus, un rodas diezgan nepārprotams iespaids, ka Aizsardzības ministrija ar šo lēmumu tikai grib aizlāpīt ar inteliģentu palīdzību caurumus armijas struktūrā, kā arī noorganizēt šai inteliģencei zināmu zābaku dresūru, vārdu sakot, lai šī inteliģence, teiksim, neaktivizējas politiski, jo tas acīmredzot valdošajai elitei nav izdevīgi. Un es varu piebilst, ka padomju laikā tomēr vairumā inteliģence armijā iesaukta netika.

Ir vēl daudzas citas problēmas ar šo likumprojektu. To es acīmredzot laika trūkuma dēļ visu nevarēšu minēt. Vēl tikai gribu bilst, ka frakcija "Latvijai" noteikti iestājas pret sašaurinātu patriotisma traktējumu, ka šis pilsoņa pienākums pret valsti tiek identificēts ar pienākumu gadu sargāt cietumu vai gadu apgūt kaut kādu tā saucamo reālo dzīves pieredzi armijas tā saucamā sabiedriskajā vidē. Tas ir viens būtisks moments.

Otrs ļoti būtisks moments šodienas sēdē, manuprāt, ļoti patīkami, ka pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi reliģisko organizāciju likumā. Tautas kustība Latvijai savā programmā un rīcībā skaidri iestājas par garīguma atjaunošanu un stiprināšanas nepieciešamību sabiedrībā. Un tagad ir veikta būtiska virzība uz šīs ticības mācības ieviešanu Latvijas skolās.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija):

Es domāju, ka šodienas sēdes darbs ir vērtējams atzinīgi, jo tika izskatīti daudzi būtiski likumprojekti. Protams, varēja izskatīt arī vairāk, ja tikai nebūtu visai garo diskusiju par vienu no likumprojektiem, par kuru es runāšu nedaudz vēlāk.

Demokrātiskā partija "Saimnieks" izstrādāja un iesniedza savu likumprojektu par grozījumiem pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Šis likumprojekts tika nodots izskatīšanai komisijās. Mūsuprāt, tas ir ļoti nepieciešams likumprojekts, jo vēlēšanas nav aiz kalniem, taču spēkā esošajā 1994. gada janvārī pieņemtajā likumā ir diezgan būtiski trūkumi, kuri būtu jānovērš.

Tagad dažos vārdos par obligāto valsts dienestu. Es domāju, ka šodienas diskusija valdībai kopumā, bet it īpaši Aizsardzības ministrijai parādīja, ka gan sabiedrība, un pirmām kārtām studējošā jaunatne, gan arī politiķi šeit, Saeimas mājā, ir sapratuši, ka turpmāk tāda attieksme pret jaunajiem cilvēkiem dienestā, kāda ir līdz šim, no, es domāju, vidējā armijas personāla vidus nedrīkst būt. Un ne jau jāpārmet jaunatnei vai studentiem, vai jaunatnes labākajai daļai patriotisma trūkums. Patriotisma latviešu tautai un jaunatnei nekad nav trūcis, taču viņi negrib dienēt armijā tādos apstākļos, kādus ir radījis armijas vidējais personāls. Radījis — es lietoju šo vārdu tādā nozīmē, ka priekš tam jau viņi ir, lai būtu kārtība šajās apakšvienībās, kur cilvēki atrodas, atrauti no savām ģimenēm un mājām. Un es domāju, ka tas apstāklis, ka par šī likumprojekta nodošanu komisijām tomēr bija pozitīvs balsojums, vēl nenozīmē, ka tikpat pasīvi Aizsardzības ministrijas ierēdņu personāls drīkst attiekties pret likuma pilnveidošanu turpmākajā laika gaitā, jo pretējā gadījumā pirmajā lasījumā šis balsojums var būt savādāks. Tātad šodienas diskusijas, kas bija ļoti garas un reizēm var būt arī pārāk skarbas vienam pret otru, tomēr apliecināja, ka šis jautājums šobrīd ir ļoti aktuāls, un gan komisijai, kura strādās pie šī likumprojekta, gan Aizsardzības ministrijai ir jāstrādā, lai tiešām tiktu pieņemts tāds likums, kurš gan nodrošinātu armijas iesaukumu, gan to cilvēku, kas ir armijā, atvaļināšanu, gan arī mūsu valsts aizsardzības spējas.

J.Priedkalns ("Tēvzemei un Brīvībai" frakcija):

Šodienas sēdes gaita visumā vērtējama sekmīgi. Jautājums, pie kā mēs visilgāk pavadījām laiku šorīt, bija obligātais valsts dienests. "Tēvzemei un Brīvībai" atbalsta pienākumu un atbildību pret savu tautu un valsti, kas ir visiem vienādi. Studenti nav izredzēta tautas daļa, kurai šī atbildība, pienākums nebūtu pildāms. Pat iešanai maģistratūrā, manuprāt, nevajadzētu jaunu cilvēku no šā pienākuma atbrīvot. Zemēs, kur ir obligātais dienests, iet visi. Un tie, kuriem ir individuāli sevišķi apstākļi, veic alternatīvo dienestu. Saprotams, cits ir jautājums par dienesta apstākļiem un apmācību kvalitāti. Vispirms svarīga ir virsnieku pašu izglītība un humanitāras, civilizētas nostādnes. Humānu nostādņu izveidošanā nav tikai finansiāls pamats. Tas ir galvenokārt audzināšanas un sabiedrības attīstības jautājums. Tātad vispirms ir jāuzlabo dienēšanas apstākļi, bet pienākums pret savu tautu un valsti attiecībā uz šo likumu ir visiem vienāds.

Otrs svarīgs jautājums, pie kā mēs pakavējāmies šodien ilgāku laiku, bija reliģisko organizāciju likums. Eiropā vēsturiskā skatījumā kristīgo vērtību sistēma ir nozīmīga visās zemēs. Pat latviešu dainās, pat mūsu dievturībā kristīgās ētikas elementi ir sastopami. Mēs tur atrodam mīlestību, iecietību, piedošanu, ticību, cerību, un visas šīs vērtības ir pamatā, kas izveidojušās Eiropā pēdējos tūkstoš līdz divtūkstoš gados. Vai tas ir mūsu dievturībā, vai tas ir kristīgā ticībā. Skolās, manuprāt, šī vērtību skala ir jāmāca. Ar to ir jaunatne jāiepazīstina, bet tas nenozīmē, ka tikai kristīgo vērtību sapratēju un reliģiju piederīgie būtu ieskaitāmi šo skolēnu skaitā. Tāpat arī citām reliģijām — ebrejiem un citiem — ir jāparedz savas apmācības.

Jautājums, pie kā mēs arī pakavējāmies un nevarējām atrisināt šodien, bija līdzjūtības izteikšana Čečenijas kritušajam prezidentam Dudajevam. Mēs zinām, ka Čečenija atrodas Krievijas sastāvā pretēji starptautisko tiesību normām, jo tās pievienošana Krievijai pirms apmēram 130 gadiem nesaskanēja ar čečenu tautas gribu. Tā sekoja ilgai un asiņainai tautas pretestībai. Arī šodien, kā to karš pierāda, Čečenijas sastāvēšana Krievijā ir pret viņu tautas gribu. Tādēļ ar līdzjūtības izteikšanu šodien mēs nekādā veidā neaizskarsim Krievijas tā saukto teritoriālo integritāti. Jo mums jāatceras, ka arī Čečenijai pašai ir sava teritoriālā integritāte. Čečeni nav Krievijas minoritāte, viņi ir tauta bez valsts, kas cīnās par savu neatkarību. Viņu prezidenta piemiņa ir svēta visām tautām, kas cīnās par neatkarību un brīvību.

Jānis Derums ("Brīvā Latvija"):

Man jautājums ir par obligāto valsts dienestu. Pilsoņiem it kā būtu jāiet visiem dienēt. Tas ir skaidrs. Bet ko darīt nepilsoņiem, jo tomēr nevienlīdzīgās pozīcijās tiek nostādīti pilsoņi un nepilsoņi. Vai ieviest alternatīvo dienestu?

E.Bāns (LVP):

Latvijas Vienības partija uzskata, ka dienēt jau nu jāiet ir visiem. Kas tas par vīru, kas nav izgājis dienestu. Un te var būt pat ir vienu otru reizi aizbildināšanās ar nepilsonību, ka negrib iet dienēt. Manā skatījumā dienēt vajadzētu visiem Latvijā dzīvojošiem, bet ja nu reiz nepilsoņus neiesauc, tad nezinu, kā to jautājumu atrisināt. Var būt, ka vajadzētu, runājot par zemniekiem, arī problēma. Ja, teiksim, dēls, kuram ir jāiet armijā, ir vienīgais darba spējīgais vīrietis zemnieku saimniecībā, arī prasās kaut kāda jautājuma risinājuma. Vai atlikt vai novirzīt to dienestu par dažiem gadiem, kamēr izaug nākošais dēls. Bet nu ir tā, ka viņš ir vienīgais traktorists, pārējās visas ir sievietes mājās bez tiesībām, praktiski traktors jāliek sētmalē. Tā ka risinājumu vajag.

Tas pats ir par studentiem. Arī šeit vajag risinājumu. Bet tas, ka būtu jādien, kādā formā, es nezinu, bet manā skatījumā vajadzētu visiem iet dienēt.

K.Čerāns (L):

Frakcijā "Latvijai" šobrīd valdošais viedoklis ir tāds, ka nepilsoņu iesaukšana armijā nav pieļaujama saskaņā ar starptautisko tiesību normām. Mūsuprāt, šī ir vēl viena problēma, kas sevišķi saasina augstskolu beidzēju iesaukšanu armijā, jo tiem pilsoņiem tagad, kuri ir beiguši augstskolu, nav iespēja uzsākt savu karjeras ceļu, bet nepilsonis, kurš ir līdzīgā situācijā, aiziet priekšā. Es domāju, ka šai problēmai noteikti ir jāatrod kāds viens vai otrs risinājums. Šādā formā tas nedrīkst palikt, kā tas šobrīd ir.

J.Kaksītis (DPS):

Es domāju, ka šis jautājums ir jāskata kontekstā ne tikai par nepilsoņiem, bet arī attiecīgi par tām personām, kurām ir vairākas pilsonības. Es domāju, ka, ja ir runa par obligāto dienestu, valsts dienestu, ko viens otrs mans kolēģis nosauc arī par militāro dienestu, tad tas būtu, pirmkārt, pienākums Latvijas pilsoņiem.

J.Priedkalns (TB):

Es vēlētos pieminēt, ka starptautiskās normas un starptautiskā prakse ne vienmēr ir tādas pašas. Ir zemes, kurās obligāto dienestu veic pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji. Vai tā sauktie rezidenti. Citos gadījumos personas, kuras nav pilsoņi, veic alternatīvo dienestu. Bet kaut kāds dienests visiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir veicams.

E.Grinovskis (LZS, KDS, LDP):

Man šajā jautājumā ir divi momenti, kurus es varu rezumēt. Pirmais. Visiem pastāvīgajiem valsts iedzīvotājiem būtu jānes sava atbildība par dotās valsts drošību. Šajā ziņā arī jāveic savi pienākumi, protams, režīmi var būt dažādi, funkciju sadale var būt dažāda, bet pienākumiem tomēr ir jābūt kopīgiem.

Otrs. Iespējams ir arī tāds stāvoklis, ka nepilsonis, kurš tomēr veic kaut kādu funkciju vai nu alternatīvajā dienestā, ar citām funkcijām vai kā, ja viņš šo darbu labi veic, ka tas tiktu uzņemts kā faktors, kas dotu viņam atvieglojumus iegūt pilsoņa statusu.

Pēc izdevuma "Saeimas Vēstis", nr. 61