6. maija ārkārtas sēde
Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 6.maija ārkārtas sēdi. Strādājam atbilstoši izsludinātajai darba kārtībai.

 

Pirmais — par Prezidija saņemtajiem ziņojumiem. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bīstamajiem atkritumiem"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Emša, Dobeļa, Lamberga, Kiršteina un Tabūna iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

Nākamais — likumprojektu izskatīšana. Likumprojekts "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī"", trešais lasījums. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr.772a, kur ir Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" trešajam lasījumam. Un vispirms ir priekšlikums, ko ierosina Saeimas Juridiskais birojs, — precizēt paša likumprojekta nosaukumu. To Juridiskā komisija atbalstīja un lūdz akceptēt arī Saeimu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 4.pantā ir redakcionāli precizējumi, kas izriet no latviešu valodas speciālistu priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi, lūdzu, 3.lappusē. Ir deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums izteikt likumprojekta 5.pantu jeb Kārtības ruļļa 10.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu ar precizējumu, proti, papildinot ierobežojumus, kā arī paredzot, ka ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Juridiskās komisijas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir Kārtības ruļļa 13.panta trešajā daļā, kur ir divu deputātu — Jurdža un Ozoliņa — priekšlikums aizstāt trešajā daļā vārdu "mēnesis" ar vārdiem "trīs mēnešus". Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo Darba likumu kodekss arī paredz kompensāciju par vienu mēnesi, ne vairāk.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par Kārtības ruļļa 14.pantu. Ierosinājums nāk no frakcijas "Latvijai", un kura lūdz papildināt 14.pantu ar trešo daļu, kuras būtība ir tāda, ka deputāts savu pienākumu veikšanai var pieprasīt ziņas no valsts institūcijām. Viņš tās pieprasa ar dienesta vēstuli uz deputāta veidlapas, un atbilde jādod septiņu dienu laikā. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Kādu motīvu dēļ? Pirmām kārtām jau Satversme, Satversmes 25.pants paredz šādas tiesības Saeimas komisijām prasīt ziņas. Bez tam Kārtības ruļļa 27.pants paredz, ka Saeima var... piedošanu, Satversmes 27.pants paredz, ka Saeimā var iesniegt jautājumus valdības pārstāvjiem.

Taču Kārtības ruļļa 172.panta otrā daļa nosaka, ka pat apakškomisijas, kuras tiek izveidotas, pašas nevar tieši prasīt, bet tikai caur komisiju. Un bez tam mums ir likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" 8.pants, kas regulē šo kārtību. Un tāpēc arī Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš, frakcijas "Latvijai" deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Baidos, ka lielākā daļa no jums nav pamanījuši, ka Aivars Endziņš iesniedzis priekšlikumu pārejas noteikumos, kas paredz atcelt 1990.gada 28.maija likumu "Par deputāta statusu". Šis deputāta statusa likums paredzēja, ka uz... Es nolasīšu jums, ko tas paredzēja un kas tagad tiek pilnīgi atcelts: "19.pants. Deputātam ir tiesības jautājumos, kas saistīti ar deputāta darbību, griezties ar prasību pie visām valsts institūcijām, visu veidu organizācijām, kā arī amatpersonām un piedalīties izvirzīto jautājumu izskatīšanā. Minētajām institūcijām un amatpersonām triju dienu laikā jāatbild deputātam uz viņa iesniegumu, bet, ja ir nepieciešama papildu noskaidrošana vai pārbaude, ne vēlāk kā divu nedēļu laikā." Šīs tiesības tagad nav paredzētas, nebūs vairs paredzētas deputātam. Uzskatu, ka deputāts, braucot apkārt par savu vēlēšanu apgabalu, vairs nebūs nekas vairāk kā tāds pats pilsonis kā vēlētājs. Ne viņam būs palielinātas pilnvaras, ne uz viņa vēstulēm ātrāk atbildēs. Un tāpēc mēs pieņēmām lēmumu, ka vismaz ja ne triju dienu laikā, tad lai septiņu dienu laikā atbild... lai viņš saņemtu atbildi no vajadzīgās institūcijas, no kuras deputāts gaida atbildi. Mēs zinām reāli, ka šis likums par deputāta pilnvarām vairs nedarbojas. Frakcija "Latvijai" ir iesniegusi sūdzību, ka mums pienāk daudz... Tā bijusi spiesta daudzām dažādām institūcijām uzdot jautājumus, rakstījusi dienesta vēstules. Mums uz daudzām, varbūt ne daudzām, bet uz dažām vēstulēm vispār atbilde nav pienākusi. Uz dažām pienāk mēneša laikā. Un ir pat gadījumi, kad pienāk divarpus mēnešu laikā. Atbildes ir nekonkrētas, dažkārt vēl nekonkrētākas nekā šeit, Saeimas priekšā. Rezultāts ir tāds, ka deputāts vairs nav nekas. Es gribu uzsvērt vēl, ka šajā likumā, 1990.gada 28.maija likumā, tātad pēc neatkarības pasludināšanas šis likums pieņemts, šajā likumā paredzēts arī vēl kaut kas cits. Deputātam ir tiesības pieprasīt un nekavējoties saņemt mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumu no ikvienas amatpersonas par tās rīcību vai bezdarbību. Mums šīs tiesības līdz ar šo atcelšanu zūd, tāpēc mēs gribam, jo droši vien pārejas noteikumus pieņemsiet, nemaz nepaskatīdamies, kas tur ir iespēlēts pēdējā lasījumā, lai vismaz daļēji šajā punktā būtu kaut minimāli paredzēts, ka uz deputāta vēstulēm tomēr dažādas institūcijas atbild mazliet ātrāk nekā uz parastajām vēstulēm vai sūdzībām, ko iesniedz vienkārši tautas pārstāvji. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jums ir konkrēts priekšlikums, jūs lūdzat balsot? Jūs lūdzat balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu attiecībā uz 14.panta trešo daļu, ja? Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā!

 

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mans priekšlikums par šī likuma, 1990.gada likuma par tautas deputāta statusu, atzīšanu par spēkā neesošu, nav iesniegts pēc būtības, bet pēc likumdošanas tehnikas viedokļa, jo šis likums pats par sevi jau nestrādā. Tas tika pieņemts 1990.gadā, un tas runā par Latvijas Republikas tautas deputātiem. Tad vēl nebija arī atjaunota Satversme, un līdz ar to, ja mēs skatītos caur 1991.gada septembrī pieņemtā likuma prizmu, par tik, par cik šis likums nebūtu pretrunā, tad tas vairs nestrādā un nav spēkā. Bet mums ir spēkā likums, par kuru es jums teicu, — likums par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās. Un, ja mēs nobalsojam par šo priekšlikumu, tad šī trešā daļa jau nonāk pretrunā ar to sadaļu, kas reglamentē un nosaka komisiju tiesības, apakškomisiju tiesības. Un neapšaubāmi tas ir pretrunā arī ar Satversmi, ar Satversmes 25.pantu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 4.lappusē esošo priekšlikumu attiecībā uz 14.pantu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", — ja deputātam savu pienākumu veikšanai nepieciešamas ziņas, un tālāk kā tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 14, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie Kārtības ruļļa 15.panta. Tur ir deputāta Endziņa priekšlikums papildināt 15.panta otro daļu ar piekto teikumu, proti, ka deputāta klātbūtni nenotikušā sēdē (46.pants) konstatē pēc pēdējās reģistrācijas kvorumam. Juridiskā komisija šo priekšlikumu pieņēma un līdz ar to ierosināja izteikt šo 15.panta otro daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Nē, par 15.panta otro daļu!")

 

A.Endziņš. Par 15.panta otro daļu, ja?

Sēdes vadītāja. Par pirmo priekšlikumu nebija, Gorbunova kungs, mēs visu laiku runājam par otro. Jūs vēlaties runāt? (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Jā!") Anatolijs Gorbunovs, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts!

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Es sapratu, ka mēs apspriežam 5.pantu...

Sēdes vadītāja. Nē, 15.panta otro apakšpunktu.

 

A.Gorbunovs. 15.panta otrā daļa. Šī nu ir tā vieta, par kuru 5.Saeimā bija diskusijas, un toreiz kolēģim deputātam Endziņam, arī komisijas priekšsēdētājam, viedoklis bija viennozīmīgs, proti, ka, ja sēde ir pārtraukta kvoruma trūkuma dēļ, tad par reģistrāciju uzskatāma pēdējā reģistrācija vai pēdējais balsojums. Un tiešām tāds viedoklis bija daudziem iepriekšējā Saeimā, bet tā plusi un mīnusi nav viennozīmīgi. Un man vienkārši tīri no praktiskā un no vēstures viedokļa ir interesants. 5.Saeimā tieši šis moments, ka deputāti varēja piedalīties sēdē, sēdēt zālē, bet nebalsot. Līdz ar to viņi nepiedalījās balsojumā. "Tēvzemei un Brīvībai" frakcija, demokrātiskās partijas frakcija, LNNK frakcija un citas izmantoja mazākuma tiesības, lai neļautu pieņemt kādu lēmumu vai likumu, kuram ir izšķiroša politiska jēga vai politisks saturs. Nu, un kad opozīcija apvienojās, pieņemsim, kopā ar Tautas saskaņas partijas frakciju un citiem opozīcijā esošajiem, tad tai bija iespējas tiešām bloķēt kāda ļoti svarīga politiska lēmuma pieņemšanu. Pret to iebilda citi, kas teica — ja zālē atrodies, tad tev ir jābalso un jāspiež pogas. Un, ja tu nebalso un nespied pogu, tad jāuzskata, ka tu nepiedalies sēdē un tev jāmaksā soda nauda. Un kārtība bija tāda, ka sēdi pārtrauca kvoruma trūkuma dēļ, pēc pārtraukuma vēlreiz balsoja. Kvoruma balsošanā nebija, bet deputāti sēdēja zālē. Un pēc tam bija reģistrācija, parastā reģistrācija, noslēdzot sēdi, kurā konstatēja deputātu klātbūtni.

Protams, šeit zināma pretruna bija, bet šo pretrunu varbūt arī varētu novērst. Un šeit nākamajā pantā deputāts Čerāns raksta, ka pēc pēdējās balsošanas deputātu klātbūtnes noskaidrošanai rīkojama atsevišķa reģistrācija. Tā arī notika 5.Saeimā. Kolēģi, es personīgi neredzu šeit tādu ļoti lielu problēmu, bet tikai atcerieties vienu — kas ir pozīcijā un kas ir opozīcijā, tas nav nemainīgs, tas mainās. Un tad no manas personiskās pieredzes es zinu tikai vienu — demokrātija ir tad, ja arī mazākumam ir nodrošinātas kaut kādas tiesības. Šīs tiesības līdzšinējā Kārtības rullī tādā veidā perfekti nebija nodrošinātas, un no juridiskā viedokļa šeit varbūt bija arī zināmas pretrunas. Bet šīs tiesības bija nodrošinātas, pateicoties tam, ka deputāti varēja atrasties zālē, bet politisku apsvērumu dēļ nepiedalīties balsojumā un līdz ar to neļaut pieņemt kādu politisku lēmumu, kurš mazākumam bija nepieņemams. Nu praktiski tas notika tā, jūs saprotat šo lietu. Piemēram, zālē atrodas 56 deputāti vai 51 deputāts, un tad ar 26 deputātu balsīm lēmumu var pieņemt, nu, radikālus politiskus lēmumus. Bet, ja ir tiesības piedalīties un nebalsot, tad tie, kas ir pret, piedalās un nebalso, un šī lēmuma pieņemšana tiek apturēta. Un tā tas arī notika. Tad, kad zālē ir 100 deputātu, tad šo normu, protams, izmantot nevar. Un līdz ar to es, piemēram, balsojot atturēšos par deputāta Endziņa ierosinājumu, un atturēšos tikai tāpēc, ka es uzskatu, ka demokrātija ir demokrātija tad, ja arī mazākumam ir nodrošinātas viņa tiesības. Ja tas tā nav, tad vairākuma demokrātija ne vienmēr ir tā labākā demokrātija. Es domāju to tādā klasiskā izpratnē. Kaut gan es saprotu, ka deputātam Endziņam būs arī savi argumenti, viņš tos jau izteica arī iepriekšējā Saeimā. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja, Jūs aicināt balsot par šo priekšlikumu, jo Endziņš neprasa to balsot? Tad komisijas vārdā?

 

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēgas, cienījamais Gorbunova kungs! Es jums ieteiktu izlasīt 46. pantu. Šeit ir atsauce uz 46. pantu, un spēkā esošais 46. pants saka sekojošo: "Ja pusstundu pēc noteiktā sēdes atklāšanas laika nav ieradies nepieciešamais deputātu skaits, sēdes vadītājs pasludina sēdi par nenotikušu." Mans priekšlikums pie šī panta otrās daļas būtībā ir kaut kas cits. Tad kāpēc tiem deputātiem, kuri atnākuši... Tātad vienkārši sēde nenotiks, tāpēc ka nav kvoruma, nav šie 50 cilvēki atnākuši. Jūs šinī gadījumā jau runājat nevis par otro daļu, un te nav mana priekšlikuma būtība, bet acīmredzot par šī panta trešo daļu. Man liekas, ka jūs vienkārši nesapratāt un sajaucāt kopā 46. pantu ar manu priekšlikumu. Šeit ir vienkārši tā, lai būtu skaidrs un acīmredzot lai tomēr varētu fiksēt tos deputātus, kuri godprātīgi pilda savu deputāta pienākumu un ir ieradušies uz izsludināto sēdi. Bet viena daļa uzskatījusi, ka nav vajadzīgs, un nav ieradusies vispār. Un šeit nav runa ne par kādu politisku lēmumu pieņemšanu vai nepieņemšanu. Te ir vienkārši tas, ka sēde nav notikusi tāpēc, ka nav ieradušies cilvēki pietiekamā daudzumā.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, es saprotu, ka jūs gribat uzsvērt, lai deputāti pievērstu uzmanību vārdiem "nenotikušu sēdi"...

 

A.Endziņš. Jā.

Sēdes vadītāja. ...Nevis sēdi, kurā noris darbs. Es atvainojos, ka es runāju šeit no mikrofona, bet vienkārši to daru, lai precizētu, par ko mēs tagad balsojam. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu papildināt 15. panta otro daļu ar 5. teikumu šādā redakcijā: "Deputāta klātbūtni nenotikušajā sēdē atbilstoši Kārtības ruļļa 46. pantam... šodienas pantam... konstatē pēc pēdējās reģistrācijas kvorumam. "

 

A.Endziņš. Nav... Sēde nav sākta, es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Lūdzu — komisijas vārdā! Tāpēc vēlreiz lūdzu precizēt, par ko iet runa, lai nebūtu šodien sajukuma šeit. Tas ir svarīgs balsojums.

 

A.Endziņš. Stādīsimies, cienījamie kolēģi, šodien priekšā tādu situāciju. Ir Saeimas sēde, kārtējā plenārsēde, ceturtdien pulksten 9 no rīta. Pulksten 9 no rīta sēdes vadītāja konstatē, ka nav 50 deputātu zālē. Izsludina pārtraukumu — piecas minūtes vai pusstundu. Un šeit 46. pants runā par to: ja arī pēc pusstundas nav ieradušies, tad sēde nav notikusi. Sēde nav notikusi. Līdz ar to tiek tomēr veikta šī reģistrācija, tiek fiksēti tie, kas ir klāt, un par pārējiem tad skaidros, kāpēc viņi nav ieradušies. (Starpsauciens no zāles: "Bet Čerāna priekšlikums?")

Sēdes vadītāja. Gorbunova kungs, lūdzu no tribīnes! Anatolijs Gorbunovs, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti! Redziet, manuprāt, šeit viss tomēr ir kopā saistīts. Viss ir saistīts kopā, jo jau iepriekšējā redakcijā bija tā: ja sēde slēgta tāpēc, ka nav kvoruma, par reģistrāciju uzskatāma pēdējā balsošanas reize.Bet ja sēde... ja tādā izpratnē sēde slēgta, tad arī nekādā veidā vairs nevar... nu, tādā veidā nevar paziņot, ka tā tagad ir atklāta. Es saprotu, ja, kvoruma trūkuma dēļ, šī kvoruma nebija, zālē bija deputāti, bet šī kvoruma nebija. Tad tā arī ir tā situācija, ka viņi zālē bija, bet nepiedalījās balsojumā. Tagad jūs sakāt: ja arī pēc pusstundas... Viņi pēc pusstundas, es domāju, darīs to pašu. Tāpēc jau deputāts Čerāns šeit ir ierosinājis: pēc pēdējās... (Endziņš kaut ko skaidro bez mikrofona.) Bet šeit ir ierakstīts: deputātu klātbūtne nenotikušā sēdē...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Gorbunova kungs un Endziņa kungs, jūs savas diskusijas!... Piedodiet, cienītie deputāti, nevajadzētu veikt tribīnē pie mikrofona savstarpēju apspriešanos, tā ir jāveic kaut kur citur. Pašlaik Gorbunova kungs debatē par otrās daļas labojumu.

 

A.Gorbunovs. Jā, es ļoti atvainojos! Es vienkārši lasu to, kas šeit ir uzrakstīts: deputātu klātbūtni nenotikušā sēdē konstatē pēc pēdējās reģistrācijas kvorumam. Bet to sēdi jau slēdz tāpēc, ka nav kvoruma, un tā vai citādi šis kvorums nemitīgi būs tas galvenais moments. Bet tad, ļoti interesanti, jūs vienā vietā sakāt vienu un otrā vietā — otru. Ja es to neizprotu, tad es ļoti atvainojos, ka es vispār esmu sācis šo diskusiju. Bet var būt, ka es esmu iespaidots vēl no 5. Saeimas un no jūsu uzskatiem šajā jautājumā, jo jūs vienmēr bijāt pret to, ka ar kvoruma trūkuma palīdzību var slēgt sēdi un ka pēc tam var atsevišķi reģistrēties. Un tad šis jautājums uz deputātiem neattiecas, jo viņi nav piedalījušies sēdē. Tur ir tā problēma. Es ļoti atvainojos!

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tomēr, ja mēs sākam debatēt par kādu punktu, tad vispirms šis punkts būtu kārtīgi jāizlasa, par ko tur iet runa. Un te šajā daļā, otrajā daļā, ir tieši atsauce uz 46. pantu, ka nevis sēde tiek slēgta kvoruma trūkuma dēļ, bet ka sēde vispār netiek atklāta kvoruma trūkuma dēļ. Respektīvi, ja šodienas sēdē būtu ieradušies par pieciem cilvēkiem mazāk un pusstunda būtu pagājusi, bet tie pieci cilvēki nebūtu atnākuši, tad sēde vispār netiktu atklāta un tāpēc arī nevarētu to slēgt un nevarētu iet runa ne par ko citu, arī ne par to, ka cilvēki nebalso. Tas ir pavisam cits jautājums, par ko iet runa šī paša panta nākošajā daļā, un tur Gorbunova kunga apsvērums būtu ļoti nopietni jāizvērtē. Bet tikai tad, kad mēs balsosim par nākošo daļu. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Varbūt tas ir pirmais jautājums šajā sēdē!")

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, lūdzu, runājam no tribīnes! Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Bišera kungam lielā mērā ir taisnība, bet ir viens izņēmuma gadījums, proti, ja jautājums, kura pieņemšanu vēlas traucēt, teiksim, opozīcija, ir kā pirmais dienas kārtībā, opozīcija nereģistrējas un nebalso, un nav vispār šī pirmā balsojuma. Tā kā teorētiski ir iespējams arī tas variants, par ko runāja Gorbunova kungs. Bet galvenā problēma tomēr ir saistīta ar šī panta 3. punktu, par ko es arī runāšu īpaši.

Sēdes vadītāja. Debatēs Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Patiešām no vienas puses varētu arī atbalstīt Endziņa kungu, bet šinī gadījumā es iedomājos tādu situāciju, protams nedod Dievs! Ja Prezidijs vai arī vairākums nolemtu uzaicināt kaut vai Pinočeta kungu uzstāties, dabiski, būtu arī opozīcijas tieksme šādu sēdi neatbalstīt. Un tad iznāktu, ka opozīcija tajā nepiedalītos, teiksim, sēde nebūtu ar kvorumu. Un līdz ar to attiecīgi sēde nevarētu notikt, līdz ar to nebūtu tāda draudzīga tikšanās starp Latvijas parlamentu un Pinočetu. Bet iznāktu pēc tam paradoksāla situācija — cienījamais Saeimas Prezidijs, tāpat kā budžeta gadījumā, sodītu visu opozīciju, tos deputātus, kas, lūk, nebūtu nobalsojuši, ar 20 procentiem. Mēs neaizmirstam vienu lietu.... Ir cita lieta — mūsu Prezidijs mīl pastāvīgi sodīt opozīciju. Budžeta gadījumā mēs to redzējām, un tepat mēs arī varētu redzēt to pašu gadījumu. Ja no budžeta būtu aizgājuši vairāk, ne tikai opozīcijas, bet arī daļa godīgo vairākuma pārstāvju, izveidotos paradoksāla situācija, ka pēc Endziņa kunga piedāvājuma visa šī grupa tiktu sodīta ar 20 procentiem. Tādēļ šinī gadījumā Bišera kungs nedaudz kļūdās vai arī cenšas kļūdīties. Un arī Endziņa kungs ir par labu vairākumam. Un tādēļ es šinī gadījumā tomēr piedāvātu balsot pret Endziņa kunga priekšlikumu, jo citādāk šādi tīri tiesiski soļi opozīcijai tiktu atņemti.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, gribu jums paskaidrot, ka pēc budžeta balsojuma par sēdes kavējumu tika sodīti tikai tie opozīcijas pārstāvji, kuri neatnāca uz reģistrāciju. Daļa no tiem, kas izgāja ārā balsojuma laikā, ieradās uz reģistrāciju un nekādu sodu nesaņēma. Nevajag jaukt balsošanu ar sēdes noslēguma reģistrāciju.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu vēlreiz! Komisijas vārdā vēlaties runāt vēlreiz?

 

A.Endziņš. Paldies! Es jau paskaidroju, ka šeit ir runa pavisam par ko citu, un es aicinātu visus vēlreiz izlasīt Kārtības ruļļa 46. pantu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikuma 15. panta otro daļu papildināt ar teikumu šādā redakcijā: "Deputāta klātbūtni nenotikušā sēdē atbilstoši 46. pantam konstatē pēc pēdējās reģistrācijas kvorumam." Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 7, atturas — 15. Priekšlikums pieņemts .

 

A.Endziņš. Tālāk nākošais priekšlikums ir pie šī paša panta trešās daļas. Tas ir tas, par ko būtībā debates uzsāka Gorbunova kungs. Tur ir deputāta Čerāna priekšlikums, ka pēc pēdējās balsošanas deputātu klātbūtnes noskaidrošanai rīkojama atsevišķa reģistrācija. Otrajā lasījumā Saeima nobalsoja par panta trešo daļu, proti, ka, ja sēde slēgta tāpēc, ka nav kvoruma, par reģistrāciju uzskatāma pēdējā balsošanas reize. Un es gribētu tomēr oponēt cienījamajam Gorbunova kungam un aizrādīt arī... To es darīju arī iepriekšējā, 5. Saeimā, kad tika pārkāpts šajos gadījumos Kārtības rullis. Jo bija tādi gadījumi, kad sēde tika slēgta tāpēc, ka nebija kvoruma, bet pēc sēdes slēgšanas vēl tika rīkota reģistrācija. Un tagad, ja mēs arī pieņemsim Čerāna kunga priekšlikumu, tad arī šis priekšlikums runā jau pretim šī paša panta otrajai daļai.

Un vēl. Man liekas, ka mums bieži vien laikam ir tā demokrātijas izpratne mazliet ačgārna, ka it kā, teiksim, mazākums var diktēt kaut kur vairākumam. Stādīsimies priekšā tagad citu situāciju. Ja viena trešdaļa deputātu ir savākusi 34 parakstus, tad Saeimas Prezidijam ir pienākums sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi vai ārkārtas sesiju ar noteiktu dienas kārtību. Jā, 33 deputāti. Šinī gadījumā mazākums diktē vairākumam, un vairākums šinī gadījumā, ja mēs rīkosimies pēc šīs loģikas, tad vienkārši to var torpedēt... nu, vienkārši nenākt, un cauri, nereģistrēties. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Cik es esmu studējis parlamentu darbību, tad parlamentos balso nevis ar kājām, bet vai nu paceļot roku vai spiežot attiecīgās podziņas. Un daudzos parlamentos ir pat vispār tikai divas podziņas — "par" vai "pret". Pat "atturas" nav. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag izmantot citu domas!") Nerunāsim jau nemaz par to, ka varētu būt runa vēl, ka nebalso, vai kaut kas tamlīdzīgs. Un, ja mēs gribam iet uz demokrātiju, man liekas, ka demokrātijas izpausme būs nevis tāda, ka ar šādiem obstrukcionistiskiem paņēmieniem rīkosies, bet gan tieši otrādi — ar konstruktīvu dialogu, konstruktīviem priekšlikumiem. Un, ja tagad šeit Lujāna kungs atgādināja budžeta pieņemšanu, acīmredzot ja opozīcija būtu bijusi klāt, tad viens otrs priekšlikums, kurš tika diskutēts, būtu arī ticis pieņemts. Bet šinī gadījumā opozīcija izvēlējās kaut ko citu — balsot ar kājām. Man liekas, ka mēs esam sanākuši šeit, lai strādātu. Un tāpēc arī šāds priekšlikums ir. Juridiskā komisija šādu apsvērumu dēļ arī Čerāna kunga priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Es tomēr aicinātu jūs visus atbalstīt manu priekšlikumu. Tā motivācija ir tāda, ka šobrīd spēkā esošā redakcija, manuprāt, ierobežo deputātu suverēnās tiesības izteikt savu viedokli nebalsojot, jo arī nebalsošana ir veids, kā deputāts var izteikt savu viedokli attiecībā pret vienu vai otru lēmumu vai likumu. Un šī nepiedalīšanās balsošanā nav uzskatāma šeit par nestrādāšanu.

Šobrīd spēkā esošajā redakcijā, kad par reģistrāciju ir uzskatāma pēdējā balsošanas reize tajā gadījumā, kad sēde tiek slēgta tāpēc, ka nav kvoruma, — šī deputātu nepiedalīšanās balsošanā, šī viņu suverēno tiesību izpausme tiek saistīta ar iespējamām soda sankcijām, kas var vērsties pret šiem deputātiem. Un tas jau būtībā ir tas, pret ko, kā es saprotu, iestājās Gorbunova kungs, kad viņš runāja par iepriekšējo daļu. Un tiešām, liels paldies par atbalstu! Es aicinu arī visus deputātus atbalstīt šo manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Man nebūtu nekas īpaši piebilstams pie tās motivācijas, ko Čerāna kungs šeit izteica, es tai pilnībā pievienojos, jo vairākuma un pozīcijas pienākums ir nodrošināt vairākumu, konkrētu, reālu vairākumu sēdē. Jo vairākums ir atbildīgs par likumprojekta virzību, par viņa izstrādāšanu un par to, lai būtu pastāvīgs atbalsts parlamentā, jo nav pieļaujams, ka parlamentā strādā pastāvīgi 52 deputāti, un ar 27 balsīm tiek pieņemti projekti. Es arī aicinu balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Būtībā man nav daudz ko piebilst, jo taisnība ir Čerāna kungam, ka nebalsošana principā ir politiskas cīņas metode, un nevar politiskas cīņas metodi, kas — par to man tomēr ir informācija — ir diezgan plaši izplatīta pasaules parlamentu praksē, saistīt ar soda sankcijām. Tas nebūtu, manuprāt, īsti pareizi. Tāpēc es pievienojos gan savam kolēģim Lagzdiņam, gan deputātam Čerānam.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrsAlfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es šo diskusiju sāku iepriekšējā daļā, jo tā ir, manuprāt, cieši saistīta ar pašu ideju. Bet šīs idejas realizācija — tur ir Endziņa kungam taisnība — ir tieši šajā daļā, par kuru mēs tagad diskutējam. Un es varu atbalstīt Endziņa kungu tikai vienā jautājumā. Jā, rodas zināmas problēmas, kad reģistrācija notiek pēc tam, kad sēde ir slēgta kvoruma trūkuma dēļ. Tā ir pretruna. Bet pārējās lietās var ļoti labus pretargumentus izvirzīt Endziņa kungam. Un faktiski to jau Lagzdiņa kungs šeit teica. Mazākums nekad un nekur nevar diktēt savus noteikumus, ja strādā vairākums. Bet ja vairākums domā, ka var pieņemt likumus ar 26 balsīm un nenākt uz sēdi, tad mazākumam tajā brīdī — es šeit nedomāju kādas partijas —, ja viņš ir organizēts, tad viņam ir jādod šī iespēja organizēties un, piedaloties sēdē, bet piemēram, nebalsojot nobloķēt tā vai cita politiska jautājuma izlemšanu. Un tas ir mans personiskais viedoklis. Ja nebūtu bijusi šī iespēja, Pilsonības likums nebūtu pieņemts tāds, tas kāds ir šodien. Es domāju, ir pieņemts daudzmaz izlīdzsvarots Pilsonības likums. Un to panāca tādā veidā, ka nebija šīs, varbūt iešanas no viena grāvja otrā grāvī, bet, pateicoties tam, ka tika apturēts šis process uz vienu brīdi, tomēr daudzmaz izlīdzsvaroja šo lietu. Tieši tādā pašā veidā labs vai slikts likums ir pieņemts par zemes pirkšanu, par tās pārdošanu juridiskām personām. Tur ir daudz neizpratnes, bet šodien faktiski šis zemes tirgus ir atklāts varbūt ar tām iebildēm un varbūt ar tiem nosacījumiem, ko tādā veidā izvirzīja. Atkal var runāt — labi vai slikti, bet katrā ziņā tas ir mans ļoti subjektīvs viedoklis. Man liekas, tieši šī prakse daudzmaz palīdzēja izlīdzsvarot viedokļus politiskajos jautājumos, kas ir ļoti pretrunīgi, un katra puse, protams, ļoti absolutizē to lietu. Un no šī viedokļa deputāta Čerāna priekšlikums tieši par to runā. Par to praksi, kura ir bijusi mums līdz šim.

Bet tad nu jāsaka godīgi, ka tomēr paliek šī pretruna, par ko runāja Endziņa kungs. Manā izpratnē šeit būtu atšķirami divi jēdzieni — vai sēde ir slēgta, kāpēc sēde ir slēgta, vai tā nemaz nav atklāta, ja nav kvoruma. Bet nu, protams, te jau, citiem piemēriem, bet principā teica kolēģi, ka arī atklājot var iznākt tāda situācija, ka šī kvoruma nebūs politisku apsvērumu pēc. Man liekas, katrā ziņā, ja sēde slēgta kvoruma trūkuma dēļ, deputātiem esot zālē, tad to nevajadzētu attiecināt uz sēdes slēgšanas statusu vispārējā veidā. Protams, tie ir tikai vārdi, bet pagaidām šī pretruna paliek. Es personiski ne jau tāpēc, lai kādu atbalstītu vai būtu pret kādu, bet vienkārši to argumentu dēļ, kurus es izteicu, balsošu par deptuāta Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Katrā demokrātiski ievēlētā parlamentā ir pozīcija un opozīcija. Svarīgi ir tas, kādas ir šīs attiecības. Bet nebūtu godīgi, ja pozīcija, tiklīdz nonāk pie varas, cenšas izlabot visus iepriekšpieņemtos likumus, tajā skaitā šo mūsu procedūras reglamentēšanas likumu Kārtības rulli. Un tāpēc atbalstu Čerāna kunga priekšlikumu, jo opozīcija, būdama mazākumā, būtībā nemaz nevar mūsu sēdi diskreditēt un šo sēdi nevar pārtraukt, jo opozīcija ir maza, ja pozīcija nāk uz sēdi. Tātad arī no pozīcijas šis jautājums ir atkarīgs. Un es domāju, ka nebūtu godīgi, ja opozīcijas deputātiem, kuri dažreiz strādā arī konstruktīvi, ne tikai uzdod šos daudzos jautājumus, ja viņiem tiktu liegts atalgojums tādā gadījumā, ja viņi visu sēdi ir piedalījušies un pašās sēdes beigās, kā tas jau noticis mūsu praksē, tikai šo politisko iemeslu dēļ sēdi boikotē. Demokrātijas vārdā lūdzu atbalstīt Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

A.Lambergs (LNNK, LZP). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Nav nozīmes atkārtot visus tos argumentus, ko izteica Seiles kundze, Gorbunova kungs, Lagzdiņa kungs un citi. Arī es atbalstu Čerāna kunga priekšlikumu un lūdzu jūs balsot par to.

Bet vēl es gribētu izteikt šādu priekšlikumu, ņemot vērā mūsu jau nobalsoto 15.panta otro daļu. Ja mēs atbalstām Čerāna kungu, un es ceru, ka mēs to darīsim, mēs nonāksim konfliktā un pretrunā ar pieņemto 15.panta otro daļu. Tādā gadījumā es ieteiktu sekojošo — lūdzu nobalsot par Čerāna kunga priekšlikumu un tad atgriezties pie 15.panta otrās daļas un to noraidīt. Lai nebūtu konflikta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcijas "Latvijai" deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es gribēju tikai aizrādīt, ka te vairs nav arī tas gadījums, kad 33 deputāti lūdz sasaukt sēdi, un pēc tam var pozīcija, teiksim, pārējais vairākums neierasties. Bet boikotēt viņi var. Beigās viņiem ir jāreģistrējas, tātad jāatnāk. Un, ja viņi neatnāk, tad viņi saņem sodu. Tā ka arī no šī viedokļa viss ir kārtībā. Es atbalstu Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā Endziņa kungs vēlas runāt? Lūdzu!

 

A.Endziņš. Es jau komisijas argumentāciju izteicu. Man liekas, ka diemžēl mēs nesaprotam un bieži vien pārprotam šo demokrātiju. Demokrātiju kā balsošanu ar kājām. Un atcerēsimies 6.Saeimas pašus pirmssākumus. Divu bloku pastāvēšana — nosacīti 51 un 49. Un, ja šāda situācija, teiksim, pastāvētu arī vēl šodien, tad es gribētu redzēt, kādā veidā normāls Saeimas darbs varētu noritēt. Paldies Dievam, tā izjuka, izveidojās divas dažādas koalīcijas. Bet ja kaut kas tamlīdzīgs atgriezīsies atpakaļ? Tad Saeima vispār nebūs darboties spējīga. Un es atkārtoju vēlreiz — ja kāds no kolēģiem man varētu nosaukt kādas demokrātiskas valsts parlamentu, kur var šādā veidā rīkoties — balsot ar kājām, lai viņš nosauc! (Starpsauciens no zāles: "Nevajag baidīt!")

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Čerāna iesniegto priekšlikumu aizstāt 15.panta trešajā daļā vārdus "par reģistrāciju uzskatāma pēdējā balsošanas reize" ar vārdiem "pēc pēdējās balsošanas deputātu klātbūtnes noskaidrošanai rīkojama atsevišķa reģistrācija". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 5, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par 17.pantu. Tas ir deputāta Kaksīša un deputāta Bišera priekšlikums. Juridiskā komisija pieņēma deputāta Kaksīša priekšlikumu, kā arī Bišera priekšlikumu ar grozījumu. Redakciju jūs redzat pēdējā ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Paldies! Atklājam debates. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi, protams, ir ļoti labi, ka mēs mēģinām traktēt Satversmi. Šajā gadījumā tas notiek, it sevišķi Bišera kunga piedāvātajā 17.panta 4.punktā. Es gribu atgādināt Satversmes pantu, lai būtu labāk saprotams.

30.pants. "Par noziedzīgu nodarījumu nevar uzsākt pret Saeimas locekļiem tiesas vai administratīvu vajāšanu bez Saeimas piekrišanas." Līdz ar to es uzskatu, ka 4.punkts ir pretrunā ar Satversmi. Vai mums vajag kārtējo reizi stāties diskusijā šajā jautājumā? Jo, ja mēs atļaujam kaut kādam policistam vai kādam citam, teiksim, kaut vai Rīgas domniekam tajā brīdī, kad kāds Saeimas pārstāvis it kā ir izdarījis kaut kādu tur administratīvu pārkāpumu, uzreiz uz vietas par to lemt. Vai līdz ar to mēs neatveram kārtējo reizi kaut kādu soli tam, lai Saeimas pārstāvji būtu ietekmējami bieži vien no kontrolējamiem varas pārstāvjiem un viņu grupējumiem. Protams, ja Saeimas deputāts nav aktīvs sabiedriskajā dzīvē vai netiekas ar cilvēkiem, it sevišķi šajā situācijā, kad politiskie strāvojumi ir dažādi. Es nevaru piekrist tam, ka mēs šajā gadījumā ar Bišera kunga vieglu roku sākam traktēt Satversmi. Šeit ir tīrs, es tomēr uzskatu, Satversmes noteikumu pārkāpums.

Tikpat labi es varu atgādināt arī 28.pantu. Protams, tas ir nedaudz citādāks, bet, ja ir ielikts Satversmē, tad ar to ir jārēķinās. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par, amatu izpildot, izteiktajām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Tātad Satversmē vairākkārt ir norādīts uz to, ka arī, administratīvā kārtā Saeimas deputātus nevar saukt pie atbildības. Kāpēc parādās tāds traktējums? Es aicinu balsot pret Bišera kunga piedāvāto labojumu, jo tas pārkāpj Satversmi.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs... Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

 

I.Bišers (DPS). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lujāna kungs man tikko kā izvirzīja smagu apsūdzību, un es gribētu izmantot iespēju mazliet attaisnoties un arī jums izskaidrot situāciju.

Lujāna kungs pilnīgi pareizi atsaucās uz Satversmes 30.pantu, un šeit ir runa par noziedzīgiem nodarījumiem, ka nevar saukt ne pie tiesas, ne administratīvas atbildības. Šajā gadījumā ir runa par to, ka savā laikā tiešām sodu likumā, kas pastāvēja tajā laikā, bija daļa tādu pārkāpumu, kas šodien tiek izskatīti administratīvā kārtā. Līdz ar to es arī, šo jautājumu formulējot, pacentos izdalīt tos, kas bija sodu likumā, respektīvi tos, kur bija augstāka atbildība, pie kuras nevar saukt bez Saeimas piekrišanas, arī kaut kādā veidā ierobežot deputātu brīvību, viņus piespiedu atvedot un aizturot, un tā tālāk. Turpretim vieglākus sodus, kurus uzliek, teiksim, par braukšanu bez biļetes un tā tālāk vai par ātruma pārsniegšanu un tā tālāk, var uzlikt uz vietas, jo parasti visās valstīs tos uzliek, tas ir tīri policejisks sods, un tas nepieder pie tādiem, ko varētu tuvināt kriminālnoziegumiem.

Bez tam šajā gadījumā deputāts nav neaizsargāts, jo, ja saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ja deputāts iebilst pret šā soda uzlikšanu uz vietas principiālu iemeslu dēļ un norāda, ka viņš neatzīst, tad šo sodu uz vietas nevar uzlikt, un tad sākas vispārējā kārtība, ka to nevar izskatīt ne administratīvajā komisijā, ne citur bez Saeimas piekrišanas.

Turpretim, ja tiks pieņemts Lujāna kunga priekšlikums un šis mans priekšlikums tiks izslēgts no panta teksta, tad vispār nebūs nekāda risinājuma, jo tad vispār nebūs nekā, jo šis jautājums līdz šim Saeimas Kārtības rullī nav atrisināts. Tādā gadījumā jautājums paliks neatrisināts. Tad gan katrs policists varēs sodīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad vairāk debatēs pietiekušos nav. Lujāna kungs, es tomēr ļoti lūgtu jūs pieteikties debatēs noteiktajā kārtībā.

Modris Lujāns — otru reizi, piecas minūtes!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es, protams, saprotu Bišera kunga satraukumu, bet, tā kā viņš nedaudz akadēmiskajā dzīvē ir iegājis un nav saistīts ar reālo dzīvi, es tomēr būšu spiests pastāstīt, teiksim, no reālās prakses. Ja, Bišera kungs, jūs brauksit, pārsniedzot ātrumu, ja pat nebrauksit, pārsniedzot ātrumu, bet pret jums kā Saeimas deputātu gribēs veikt provokāciju, tad jums sastādīs protokolu, ka jūs esat braucis. Un pie reizes jums paskaidros: "Bišera kungs, ja jums vajag skandālu, tad mēs to klusiņām uztaisīsim!" Un jūs būsit jau marionete. To var pilnīgi reāli izdarīt.

Tāpat to, ka policijai ir ļoti liela cieņa pret Satversmi vai ko, es redzēju arī 1.maijā, kad es, izmantojot savas deputāta tiesības, griezos pie policistiem, kam gan kā paredzēts Policijas likumā un arī visos pārējos likumos, būtu jādod atbilde man kā Saeimas deputātam. Tad viņi vienkārši pateica, ka viņi visi ir galvenie, un mierīgi aizbrauca prom. Protams, es neņemos spriest līdz šai dienai, vai tā bija municipālā policija, kuru mīl Dobeļa kungs, vai kāda cita policija, bet šajā gadījumā, kad jūs piedāvājat tādu jautājuma risinājumu, tā ir reāla atraušanās no dzīves.

Tāpat, Bišera kungs, var patikt sarkanais karogs vai nepatikt, piedodiet, policijai tajā skaitā, bet tas ir mans īpašums. Atņemt to nebija tiesību, nesastādot nekādu protokolu. Šeit jau sākas tīrs konflikts par to... (No zāles deputāts I.Bišers: "Es jau neprasīju jums atņemt karogu!") Nē, bet es saku to, ka mēs sastādām dokumentu. Līdz ar to mēs nedzīvojam tiesiskā valstī, kur jūs aptuveni savu ilūziju veidā cerat regulēt attiecības. Un jāatceras tomēr ir tas, ka savā laikā Saeima, vismaz iepriekšējā Saeima, pirms Ulmaņa apvērsuma, izskatīja šos jautājumus savās sēdēs, tajā skaitā arī Juridiskā komisija.

Varbūt tas bija smieklīgi, ka tur Saeimas deputāta suns iekodis kaimiņam, bet to izskatīja, jo tas bija mehānisms, lai aizsargātu Saeimas deputātus pret iespējām — gan draudiem, gan ietekmēšanu, gan citādām darbībām. Tādēļ es uzskatu tomēr, ka šodien mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu, jo mūsu sabiedrība un arī policija vai drošības struktūras nav tādā līmenī, lai mēs būtu garantēti pēc tam pret kaut kādiem, teiksim, ietekmēšanas mēģinājumiem. Tādēļ uzstāju tomēr, un, Bišera kungs, jūs pats sakāt, ka, lūk, policists nezina Satversmi. Ko tad var tālāk runāt? Ja policists brīvi traktēs Satversmi, tad jau izrādās, ka Saeima nav galvenais, bet Latvijas policija ir Saeimas vietā un pārvalda valsti. Paldies! (Starpsauciens no zāles: "Paldies!")

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts!

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamā Saeima! Es šoreiz piekrītu deputātam Lujānam, jo kaut kur viņam ir taisnība par to Bišera akadēmiskumu, ka viņš nesaskaras tieši ar dzīvi. Jo tiešām iznāk paradoksāli — ja pārsniedz ātrumu, deputāts varētu it kā nemaksāt, bet mums katrā ziņā vajadzētu uzticēties mums pašiem, ka mēs tādus pārkāpumus netaisīsim. Bet cik spēcīgs tas psiholoģiskais un arī materiālais spiediens var būt netiesiskā valstī — es pagaidām vēl uzskatu, ka viņa tāda ir,— pie policijas korumpētības? Tad jau jebkurš mūsu politiskais pretinieks var atrasties jebkurā brīdī zem sitiena.

Es ļoti labi atceros no padomju laikiem, kādā veidā izmantoja administratīvo spiedienu, lai ietekmētu cilvēku rīcību. Un to, par nožēlu, es varu izjust arī šajās dienās tā saucamajā tiesiskajā valstī, kur uzskata, daudzi uzskata, ka Latvija tāda esot. Tādēļ es aicinu balsot pret Bišera kunga priekšlikumu, lai mēs paši sevi nepakļautu varbūtējam psiholoģiskam un administratīvam spiedienam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man šoreiz gribējās tieši uzstāties varbūt ne kā juristam, jo tā nav mana specialitāte, bet kā DPS kolēģim diemžēl pret Ilmāra Bišera kunga priekšlikumu. Jā, tik tiešām! Lujāna kungam ir liela taisnība. Mēs bieži... Es gribēju teikt, mēs visi bieži vien atraujamies no dzīves. Dzīve diemžēl ir daudz sarežģītāka. Ne tikai policists brīvi traktē Satversmi, es vienkārši noskaitīšu dažus faktus.

1993.gada martā tika ierosināta krimināllieta par Godmaņa valdības korupciju pret Krisbergu. Līdz šodienai reakcijas nav. Ģenerālprokurors patvaļīgi traktē Satversmi un pārējo civildienestu. Vispār uz dienesta noteikumiem nereaģē.

Es gribu pateikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, ka decembrī tika nosūtīts protests ģenerālprokuratūrai pret Māra Gaiļa un Druvas kunga izdarībām sakarā ar Brīvības ielas nr.38 "prihvatizācijas" mēģinājumu. Čpašuma fonds bija iejaukts. Līdz šodienai komisija nav iepazinusies ar ģenerālprokurora atbildi. Droši vien tā ir ienākusi Saeimā, bet nebūt ne ievērojot 30 dienu termiņu. Tajā pašā laikā ģenerālprokuratūra nav izpildījusi nekādas darbības. Ko tad mēs, Lujāna kungs, gribam — lai policists ievērotu vēl likumu, lai nezagtu sarkano karogu, kurš man, atklāti sakot, ir pretīga sarkana lupata, lai neņem ļaunā karoga īpašnieki! Bet tas ir svēts un neaizskarams, ja tas ir privātīpašums. Loģiski, ka lielā vairumā gan policisti diez vai stādīs protokolu par Saeimas deputātu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Bet provokācijas iespējas ir pilnīgas. Līdz ar to tik tiešām, kamēr mūsu valstī valda absolūts tiesiskais nihilisms, kad policija, jo sevišķi, Dobeļa kungs, jūsu radītā municipālā policija, ir pašvaldību mafijas rekets un ne labāka ir arī valsts policija daudzos aspektos, un katrs priekšnieciņš, sākot no sētnieka vecākā palīga līdz augstākās personas jaunākajam skrīverim, grib traktēt likumu, kā vēlas, tad, protams, ir jāatbalsta tikai Čerāna kunga priekšlikums, par ko es aicinu arī savus kolēģus balsot. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, mēs pašlaik apspriežam nevis Čerāna kunga, bet Bišera kunga priekšlikumus. Vārds Jānim Lagzdiņam, frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam! Otru reizi.

 

V.Krisbergs. Es atvainojos, es tiešām Bišera kungam iesāku atvainošanās runu. Runa ir par Bišera kunga priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Bet sēdes atļauja vajadzīga!")

 

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Es gan uzstāšos pirmo reizi par šo priekšlikumu un otro reizi šodien. Tātad kādēļ, manuprāt, tomēr deputāta Bišera priekšlikums būtu jāatbalsta? Pēc sava satura varbūt tas nav sastādīts ideāli un spīdoši, bet, ja salīdzinām to ar 17.panta redakciju, kura šobrīd ir spēkā, un šī redakcija ir redzama tabulas kreisajā pusē, tad mēs redzam, ka vispār spēkā esošajā Kārtības ruļļa attiecīgā panta redakcijā nav šādas normas. Un, ja mēs nepieņemsim Bišera kunga redakciju, tad vispār šis jautājums netiks Kārtības rullī reglamentēts, un tad patiešām valdīs tā patvaļa, par kuru runāja šeit rinda deputātu. Tādēļ es aicinu Bišera kunga priekšlikumu pieņemt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Es atvainojos jums, Lagzdiņa kungs, par laika neievērošanu. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts! Otru reizi.

 

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi, es tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis jautājums ir nenoregulēts mūsu likumdošanā, kā jau to pareizi parādīja Lagzdiņa kungs. Un deputāts ir neaizsargāts šajā ziņš, jo tad tiešām var katrs traktēt to 30.pantu un teikt, ka tikai par noziedzīgu darbību deputātu nevar saukt pie atbildības, bet par administratīvu pārkāpumu var. Šeit ar likumu tad būtu šis Satversmes skaidrojums iedots. Ja tas netiks iedots, tad tiešām šeit katrs policists varēs skaidrot Satversmi. Un tāpēc es arī domāju... Nākamais jautājums. Es jau vienreiz skaidroju — ja deputāts uzskata, ka pret viņu tiek rīkota provokācija, ka viņš neko nav izdarījis, viņš var prasīt, lai tiek sastādīts protokols un jautājums par viņa saukšanu pie atbildības tiek izskatīts Saeimā. Turpretī ja viņš uzskata, ka viņš tiešām ir vainīgs, ka viņš ir pārkāpis ātrumu, piemēram, vai braucis bez biļetes, vai vēl izdarījis kādu sīku pārkāpumu, viņam ir tiesības samaksāt sodu. Un policists arī nebūs pārkāpis likumu, iekasēdams šo sodu, ko deputāts pats ir labprātīgi samaksājis. Jo citādi, es domāju, ka arī tie deputāti, kas mīl pārkāpt, un, kā runā, tādi arī reizēm atrodoties, būs daudz priecīgāki, ka viņiem ļaus samaksāt uz vietas, nevis viņus šo trīs latu dēļ sauks uz Saeimas tribīnes.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

P.Tabūns (LNNK, LZP). Es personīgi iebilstu pret Bišera kunga priekšlikumu. Un, lūk, kādēļ. Bišera kunga priekšlikums mudina, mudina tīšuprāt izvērst šīs provokācijas pret deputātiem. Tātad jūs, Bišera kungs, jau paredzat, prognozējat, ka deputāti ir tik neapzinīgi likuma pārkāpēji visādos veidos un ka pret viņiem jāvēršas. Es nemudinu uz to, lai mēs te ietvertu sev kaut kādas privilēģijas. Pasarg Dievs, nē! Mēs esam tādi paši cilvēki kā pārējie un pakļaujamies visām tām normām. Un vēl vairāk, mums ir jārāda priekšzīme, kā uzvesties gan uz ielas, gan tramvajā vai trolejbusā, gan savā personīgajā automašīnā, un ne tikai. Bet provocēt deputātus mīl. Es 5.Saeimas laikā to piedzīvoju. Daudzi, deputāti, protams, nebraukā ar tramvajiem un trolejbusiem. Es to daru, un tramvajā mani paņēma ciet. Es parādīju savu deputāta apliecību, mani nosodīja, es dabūju samaksāt sodu, pēc tam es iesniedzu attiecīgajām instancēm, ieskaitot Satiksmes ministriju, savu protestu, kuru izskatīja gan pilsētā Rīgā, Domē, man atvainojās, protams, bet tikmēr es tiku izvazāts pa visām avīzēm. Es pieprasīju atsaukumu, protams, ielika piecus vārdus, ka Tabūns tomēr nebija pārkāpis noteikumus, jo viņam sabiedriskajā transportā ir atļauts braukt par brīvu. Tāpēc nevajag likt tagad Kārtības rullī šādu speciālu mudinājumu — ņemt deputātu par katru sīkumu ciet un provocēt viņu. Es uzskatu, ka to nevajadzētu darīt, un lūdzu balsot pret Bišera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Cienījamie kolēģi, 17.pants sastāv no... Piedodiet, Aivars Endziņš komisijas vārdā vēlas runāt. Lūdzu!

 

A.Endziņš. Jā, es gribētu vērst tiešām uzmanību uz to, ka Satversmes 30.pantā ir runa par noziedzīgu nodarījumu, un tas bija saistīts toreiz ar sodu likumu, kurā bija administratīvi pārkāpumi iekšā. Bet, ņemot vērā šīs diskusijas, es ierosinātu tādā gadījumā sēdes vadītājam izlemt jeb, pareizāk sakot, Saeimai izlemt. 133.pants paredz, ka priekšlikumu var sadalīt daļās un balsot pa daļām, un šajā gadījumā par Bišera kunga priekšlikumu varētu balsot arī... Pirmā daļa, teiksim, pirmais teikums un otrais teikums, tas ir, tieši par to pret ko ir šie iebildumi, balsot atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad, kolēģi, 17.pants, kā jūs redzat, sastāv no četrām daļām. Par pirmajām trim daļām diskusiju nebija un acīmredzot iebildumu arī nebija. Vai varam uzskatīt, ka 17.panta pirmās trīs daļas būtu pieņemtas? Paldies! Ceturtā daļa. Tātad tikko jūs dzirdējāt deputāta Endziņa ierosinājumu. Viņš izteica priekšlikumu balsot 17.panta ceturto daļu pa daļām. Pirmā daļa, pirmais teikums, es lasīšu tagad Juridiskās komisijas izstrādāto redakciju. Par piekrišanu Saeimas locekļu saukšanai pie administratīvās atbildības, viņu piespiedu atvešanai, personas vai mantu apskatei, kā arī dokumentu izņemšanai pie Saeimas locekļa Saeima lemj pēc Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojuma. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu 17.panta ceturtās daļas pirmā teikuma formulējumu? Nav. Uzskatīsim, ka ir pieņemts.

Tagad nākamais. Atkal pēc ailītes, kurā ir Juridiskās komisijas priekšlikums — bez Saeimas piekrišanas drīkst uzlikt administratīvo sodu... piedodiet, bez Saeimas piekrišanas drīkst uzlikt administratīvo sodu, kuru saskaņā ar likumu var piemērot administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Bišera kunga priekšlikums ir nedaudz citādāks. Tātad, kolēģi, es uzaicinu balsot par Juridiskās komisijas izteikto priekšlikumu 17.panta ceturtās daļas otrajā teikumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 24, atturas — 15. Nav pieņemts.

Ierosinu balsot par deputāta Bišera izteikto formulējumu 17.panta ceturtās daļas otrajam teikumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 20, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, Endziņa kungs, vai jūs vēlaties komentēt komisijas vārdā?

 

A.Endziņš. Tad es saprotu, ka 17.pants ir pieņemts sekojošā redakcijā: pirmā, otrā un trešā daļa tā, kā tas ir pēdējā ailītē. Un ceturtā daļa ir, ka par piekrišanu Saeimas locekļu saukšanai pie administratīvās atbildības, viņu piespiedu atvešanai, personas vai mantu apskatei, kā arī dokumentu izņemšanai pie Saeimas locekļa Saeima lemj pēc Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie Kārtības ruļļa 18.panta Tas ir deputāta Endziņa priekšlikums papildināt 18.panta otro daļu ar 1.1. punktu — redakcija jums ir šeit redzama, kā arī izteikt 3.punktu jaunā redakcijā. Šis mans priekšlikums ir saistīts ar Saeimas vēlēšanu likumu, lai tie būtu sabalansēti. Juridiskā komisija atbalstīja šos priekšlikumus ar grozījumiem, izsakot jaunā redakcijā, kā arī līdz ar papildināja šo pantu ar jaunu 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie 21.panta. Šeit ir tehniska rakstura precizējumi, kas atbilst nobalsotajai redakcijai, kāda mums pašreiz ir. Proti, tātad 30.pantā, 83.panta otrajā, sestajā un devītajā daļā paredzētajiem gadījumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikumus. Lūdzu, skatieties 8.lappusē pie 29.panta, piedošanu, pie 26.panta piektās daļas. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums, nu, redakcionāla rakstura priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja ienācis, un tas ir pie Kārtības ruļļa 27.panta. Šis priekšlikums atbilst likumam "Ministru kabineta iekārta". Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. 28.pants ir redakcionāli precizēts pēc valodnieku priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. 29.panta trešā daļa. Šeit ir deputāta Endziņa priekšlikums, kuru Juridiskā komisija atbalstīja ar redakcionālu grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nakamais priekšlikums ir pie Kārtības ruļļa 31.panta. To ir iesniedzis Juridiskais birojs. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie šī paša panta otrās daļas arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ierosina izteikt 31.panta otrās daļas otro un trešo teikumu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir 11.lappusē, kur ir deputāta Endziņa priekšlikums papildināt 31.pantu ar septīto daļu. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie 32.panta. Deputāta Endziņa priekšlikums ir izslēgt vārdus "un Centrālā zemes komisija" un papildināt. Juridiskā komisija to atbalstīja, jo mēs jau iepriekš nobalsojām 31. pantā par kārtību, kādā notiek amatpersonu iecelšana, vai ievēlēšana, ja tas nav paredzēts pašā likumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk pie 35.panta ir divi priekšlikumi. Deputāta Endziņa priekšlikums ir tīri tehnisks — papildināt ar atsauci uz 118.pantu. Un ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums papildināt ar otro daļu. Juridiskā komisija atbalstīja šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk — pie 38.panta ir deputāta Endziņa priekšlikums izteikt 38.panta otro daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar redakcionālu precizējumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 40.panta ir deputāta Endziņa priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Proti, izteikt 40.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 42.panta ir arī deputāta Endziņa priekšlikums papildināt šo pantu ar atsauci — izņemot 27.panta trešajā daļā paredzēto gadījumu. Tas ir jau iepriekš nobalsotais teksts, proti, ka ziņojums par Ministru kabineta sastādīšanu iekļaujams dienas kārtībā kā pirmais. Principā visu nosaka Prezidijs, bet šajā gadījumā jau ir norāde, kas ir akceptēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums 51. panta pirmajā daļā aizstāt vārdus "Saeimas komisijas" ar vārdiem "Saeimas komisijas, frakcijas". Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, kā arī ierosināja aizstāt vārdus "Ministru kabineta pārstāvis" ar vārdiem "Ministru prezidents". Līdz ar to tiek izteikts jaunā redakcijā šis 51. pants.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem nav iebildumu? Paldies, pieņemts!

 

A.Endziņš. 54. pants. Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt 54. pantu ar skaitļiem un vārdiem "31. panta otrajā daļā un 83. panta ceturtajā daļā". Precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Pie 55. panta ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Juridiskā komisija akceptēja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies!

 

A.Endziņš. Pie 56. panta arī ir Juridiskā biroja priekšlikums 56. panta trešās daļas pirmo teikumu izteikt jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir 15. lapaspusē pie 63. panta. Te ir deputāta Endziņa priekšlikums aizstāt vārdus "sarakstā iekļautie" ar vārdiem "debatēs pieteikušies". Tas ir tāpēc, ka mēs 56. panta jaunajā redakcijā paredzējām iespēju nepieteikties debatēs rakstveidā, kad ir likumprojekta apspriešana otrajā vai trešajā lasījumā, un līdz ar to nebūt sarakstā. Tātad šeit būs tāds precizējums vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākošais grozījums jeb priekšlikums ir 17. lapaspusē pie Kārtības ruļļa 74. panta, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 74. panta 2. teikumu. Un es aicinātu pievērst uzmanību tam, ka tas ir saistīts ar priekšlikumu, ko arī iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs pie nākošā, 75. panta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Ja to mēs atbalstījām, tad arī ir loģisks Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par grozījumiem 75. pantā, proti, tā otrajā un trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Nē. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. 77. pantā ir tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir 82. pants. Ir deputāta Endziņa priekšlikums papildināt 82. pantu ar otro un trešo daļu. Juridiskā komisija ar nelielu grozījumu šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie šī paša panta bijušās otrās daļas, proti, ir priekšlikums izslēgt otrajā daļā vārdus "un Prezidija atzinumi". Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tā... deputāti? 83.pantā...

 

A.Endziņš. 82. pantā.

Sēdes vadītājs. 82. panta otro daļu atbalsta? Atbalsta. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk, cienījamie deputāti, 19. lapaspusē, kur ir dota 83. panta redakcija, sestajā daļā ir ieviesusies tehniska kļūda, proti, te ir rakstīts "tie zaudē spēku ar noraidīšanas dienu, ja Saeima pēc komisijas vai desmit deputātu priekšlikuma nav nolēmusi citādi". Šeit pareizi ir jābūt "vai ne mazāk kā desmit".

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir pieņemams? Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Un tālāk ir nākošie priekšlikumi. 20. lapaspusē par Kārtības ruļļa 83. pantu ir deputāta Kalviņa priekšlikums, Ministru prezidenta Šķēles priekšlikums, deputātu grupas priekšlikums un arī deputāta Endziņa priekšlikums. Juridiskā komisija neatbalstīja deputāta Kalviņa un Ministru prezidenta priekšlikumus, bet atbalstīja deputātu Panteļējeva, Leiškalna, Ābiķa, Apiņa, Seiksta, Lībanes, Bunkša priekšlikumus un Endziņa priekšlikumu, iestrādājot to komisijas priekšlikumā. Līdz ar to šī 83. panta daļa būtu sekojoša: "Ja sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par Satversmes 81. panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām, šie noteikumi netiek pieņemti likumdošanas kārtībā, tie zaudē spēku. Tāpat Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku, ja šie noteikumi netiek pieņemti likumdošanas kārtībā tās Saeimas pilnvaru laikā, kura tos nodevusi komisijām."

Un tālāk es aicinātu pievērst uzmanību nākošajiem pantiem. Juridiskā komisija ierosina — ja 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi tiek nodoti komisijām, tad šī nodošana uzskatāma jeb pielīdzināma pirmajam lasījumam, un tālāk jau principā 81. panta kārtībā kabineta izdotie noteikumi tiek izskatīti divos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs! Par 83. panta ceturto daļu debatēs ir pieteicies deputāts Čerāns no frakcijas "Latvijai". Čerāna kungs, bet mums ir tikai sešas minūtes palikušas. Jums pietiks? Paldies!

 

K.Čerāns (TKL). Cienīto Prezidij, cienītie deputāti! Es aicinātu šeit 81. panta līdzšinējai ceturtajai daļai atstāt spēkā otrajā lasījumā pieņemto redakciju un noraidīt visus uz trešo lasījumu iesniegtos grozījumus, tajā skaitā arī komisijas priekšlikumu.

Jautājuma būtība ir par laiku, kādā Saeimai ir jāapstiprina 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku. Un otrā lasījuma redakcijā tas ir trīs mēneši, bet uz trešo lasījumu tiek piedāvāti seši mēneši. Un šeit par labu trim mēnešiem runā tas apstāklis, ka šie Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku, kaut arī darbojas, uzskatāmi par tādu kā pagaidu likumu, jo Saeimai vēl tūdaļ stāv priekšā to apstiprināšana un, iespējams, vēl visai pamatīga grozīšana. Un es domāju, ka visi — gan personas, uz kurām tieši attiecas likums, tātad šie noteikumi, gan arī pats Ministru kabinets — būtu ieinteresēts, lai juridiski stabila situācija šeit, šajā jomā, tiktu panākta ātrāk. Nu, un kas attiecas uz normu, ka šie Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku, ja tie netiek pieņemti likumdošanas kārtībā tās Saeimas pilnvaru laikā, kura tos nodevusi komisijām, tad tā acīmredzot automātiski atrisināsies tajā gadījumā, ja mēs pieņemsim šo trīs mēnešu laiku. Tātad neatbalstīsim nevienu no priekšlikumiem, tajā skaitā arī komisijas priekšlikumu.

Tātad es lūdzu balsojumu un aicinu balsojumā deputātus neatbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, es sapratu, ka jūs esat pret visiem iesniegtajiem priekšlikumiem 83. pantā?

 

K.Čerāns. Jā, tātad pret šo ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Ā, par ceturto daļu iet runa.

 

K.Čerāns. Jā, un es lūdzu balsojumu par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs ir Gorbunova kungs pieteicies. Jūs pēc pārtraukuma vēlētos? Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Daru zināmu, cienījamie kolēģi, ka pārtraukuma laikā pulksten 12.00 notiks Saeimas Prezidija sēde.

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Martijans Bekasovs, Jānis Bunkšs, Roberts Dilba, Juris Dobelis, Kārlis Jūlijs Druva, Oļģerts Dunkers, Oskars Grīgs, Edmunds Grīnbergs, Ervids Grinovskis, Edvīns Inkēns, Roberts Jurdžs, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ģirts Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Kārlis Leiškalns, Imants Liepa, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Andris Rubins, Māris Rudzītis, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Andris Tomašūns, Māris Vītols, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, pārtraukums līdz pulksten 12.30.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Zālē ir 40 deputāti. Lūdzu atkārtotu zvanu! Lūdzu atkārtotu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē 44 deputāti. Pārtraukums piecas minūtes. Varēsim sākt izmantot jauno Kārtības rulli. Frakciju vadītājus lūdzu sākt darbu!

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas atkārtotai reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 61 deputāts. Turpinām darbu. Turpinām debates par 83.panta ceturto daļu. Anatolijs Gorbunovs, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Faktiski jau iepriekšējā lasījumā mēs debatējām par 81.panta būtību no likumdošanas viedokļa, no konstitucionālā viedokļa un tā tālāk. Un, protams, šeit var būt katram savi argumenti — vai 81.pants likumdošanā, tas ir, vai valdība var pieņemt normatīvus aktus, es atvainojos, noteikumus ar likuma spēku, jo tur, kur ir parlamentāras iekārtas, vairākums pasaules valstu tādas lietas vairs vispār nepastāv. Par to mēs varam diskutēt, un katram var būt savs viedoklis. Bet, ja mūsu konstitūcija, mūsu Satversme nav mainīta, tad mums jādiskutē, kā šo 81.pantu pielietot, un tālāk par mūsu Kārtības rulli.

Es ļoti īsi izteikšu savu viedokli, un es ceru, ka, apspriežot Kārtības rulli, mēs tiešām šeit kaut ko neveidojam pēc partiju principa — pozīcijas, opozīcijas principa, bet, galvenais, — pēc tā, cik kvalitatīva ir mūsu procedūra un cik kvalitatīvi būs mūsu likumi. Tas, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā ar balsu vairākumu, es domāju, bija vienkārši nepārdomāts, ja triju mēnešu laikā, kopš Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi ir iesniegti Saeimā, minētie noteikumi netiek apstiprināti, tātad likumdošanas kārtībā tie zaudē spēku.

Pirmkārt, šeit tiešām nav nekādu kritēriju, kāpēc triju mēnešu laikā. Ja, pieņemsim, vēl būtu ieraksts, ka Saeimas pienākums vai komisiju pienākums ir prioritāri izskatīt šos noteikumus, bet tu nav izskatīti un nav pieņemts lēmums, tad vēl varētu saprast, bet šeit ir tīri subjektīvi — vai komisija tos izskata vai neizskata. Kāpēc neizskata, kāpēc nav pieņemts lēmums? Vai tāpēc, ka komisijā nav bijis kvorums, vai tāpēc, ka komisijā bijuši citi, politiski svarīgāki likumi, un tā tālāk? Un tāpēc regulēt šo lietu ar tādu galīgi subjektīvu noteikumu — trīs mēneši , pieci mēneši, seši mēneši — tam es personīgi nevaru piekrist. Tīri no juridiskā viedokļa, ka te ir jābūt sešiem mēnešiem. Var būt sešarpus mēneši. Var būt desmit, var būt trīs. Katrā ziņā nekādu paskaidrojumu šim procesam nav. Es saprotu, ka mūsu Satversmē, pielietojot šo 81.pantu un tālāk Kārtības rulli, bija jau paredzēta procedūra, kurā, no vienas puses, bija Ministru kabinetam savas iespējas, it sevišķi labojumos, kuri ir nepieciešami varbūt likumos un kurus vajag pieņemt ātrāk un savest kaut ko kārtībā likumdošanā. Un šis 81.pants tiešām savu pozitīvo lomu spēlē.

No otras puses, ir skaidrs, ka Ministru kabinets nevar pieņemt šos noteikumus ar likuma spēku ļoti jūtīgos politiskos jautājumos. Un to mēs redzējām, un Ministru kabinets, es domāju, demonstrēja pareizu attieksmi pret šo lietu, pieņemsim, pret zemes tirgu. Iebilda frakcijas no koalīcijas, no valdību atbalstošajām frakcijām, un Ministru kabinets nepieņēma, jo politiski jūtīgus jautājumus nevar ar noteikumiem izlemt. Tie ir jāizdiskutē Saeimā.

Otrs, man liekas, ir tas, ka Ministru kabinetam, pielietojot šos noteikumus, nevajag veikt kaut kādas reorganizācijas lietas. Es domāju, ka Čerāna kungs pareizi teica, ka saskaņā ar 81.pantu pieņemtajiem noteikumiem ir likuma spēks, bet tie ir pagaidu likumi. Un to jau ir tagad uztvēruši ļoti daudzi. Piemēram, kad iet runa, — jā, ir pieņemti šie likumi, tūlīt nu sāksies šīs investīcijas un viss pārējais. Nē, investori no ārzemēm prasa — vispirms izskatiet tos Saeimā, un tikai tad mēs nāksim iekšā, jo uz pagaidu likuma pamata mēs nevaram darboties. Tātad, redziet, šeit tā lieta nav viennozīmīga. Var vienpusīgi šo lietu traktēt, bet var arī izvirzīt pretargumentus. Bet, ja jau 81.pants ir, tad tā ir zināma valdības likumdošanas funkcija, ko tai Satversme piešķīrusi. Nav jādara tā, lai šī funkcija vispār paliktu par tādu pagaidu lietu, kas vispār mūsu likumdošanu tikai zināmā mērā vēl vairāk sarežģīs un vēl vairāk padarīs nestabilāku. To, es domāju, mums nevajadzētu darīt, jo Saeimai ir iespēja, līdzko Ministru kabinets iesniedz Saeimā šos noteikumus ar likuma spēku tos noraidīt, un tie zaudē šo spēku. Saeimai ir iespējas pirmajā lasījumā nepieņemt, un arī līdz ar to šie noteikumi zaudē spēku. Bet, ja mēs izvirzām tīri subjektīvu domu, ka šiem noteikumiem vienkārši ir jāguļ Saeimā trīs vai sešus mēnešus un valdībai nav iespējas neko šeit darīt lietas labā, ja mēs nenoraidām pēc kvalitātes principa, pēc lietderības principa, bet mēs noraidām pēc principa, ka tie vispār nav izskatīti komisijā sešu mēnešu laikā vai nav pieņemti Saeimā, un neprecizējam, kā viss tas ir noticis no kvalitatīvā viedokļa, tad man personīgi tas nav pieņemams. Un tad man ir pieņemamāks ierobežojums, ko ierosinājuši deputāti Panteļējevs, Leiškalns, Ābiķis, Apinis, Seiksts, Lībane un Bunkšs. Ja Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi netiek apstiprināti likumdošanas kārtībā tās Saeimas pilnvaru laikā, kura tos nodevusi komisijām, minētie noteikumi zaudē spēku. Es domāju, ka tas... Tur jau ir faktiski šie seši mēneši. Jo valdība un Saeima ar to rēķināsies. Valdībai būs jārēķinās, ka savas darbības pēdējā laikā tā nevar pieņemt šos noteikumus ar likuma spēku, kuri pēc tam nākošajai Saeimai būs jāievēro, jo tā noraidīt tos tādā veidā nevarēs, bet varēs skatīt likumdošanas veidā. Tāpēc man liekas, ka šeit jau ir šis princips. Es varētu teikt, sešu mēnešu princips, kaut gan es personiski neesmu par mēnešiem. Kā tas ir? Es nezinu, kā juristi to tik viegli tā nodefinē. Bija trīs mēneši, nē, tagad būs seši mēneši. Kāds kritērijs šiem mēnešiem? Kritērijs varētu būt tiešām, viens no kritērijiem, ka izdotie noteikumi netiek apstiprināti likumdošanas kārtībā. Likumdošanai ir sava kārtība. Tie netiek apstiprināti tās Saeimas pilnvaru laikā, kura nodevusi komisijām. Minētie noteikumi zaudē spēku. Tas ir kaut kāds juridisks kritērijs. Trīs mēneši, divi mēneši, viens mēnesis, kur netiek likums kvalitatīvi analizēts, vērtēts un šajā sakarā pieņemts Saeimas lēmums, bet vienkārši tiek pasludināts, ka seši mēneši beigušies vai trīs mēneši beigušies, šiem noteikumiem vairs nav likuma spēka. Es, protams, uzskatu, ka, ja jau netiks pieņemts tas priekšlikums, ka, ja izdotie noteikumi netiek apstiprināti likumdošanas kārtībā tās Saeimas pilnvaru laikā, kura tos nodevusi komisijām, minētie noteikumi zaudē spēku. Ja šis priekšlikums netiks akceptēts, tad, protams, ir jābalso par tiem komisijas sešiem mēnešiem. Bet tad es ik pēc mēneša juristiem prasīšu — kā tad ir ar tiem mēnešiem?

Sēdes vadītāja. Gorbunova kungs, precizēsim! Jūs aicināt balsot par priekšlikumiem, atbalstot to, ko ir parakstījusi deputātu grupa, sākot ar Andreju Panteļējevu, ja?

 

A.Gorbunovs. Jā. Es atvainojos, es sākumā neko nepateicu par procedūras lietām. Bet faktiski mēs esam sākuši debatēt. Un šeit ir dažādi priekšlikumi, un es pieteicos uz šo priekšlikumu un...

Sēdes vadītāja. Nu jā, man nebija pierakstīts, uz kuru priekšlikumu jūs esat pieteicies. Nē, mums ir aicinājums pirms tam — balsot par visiem, tos noraidot. Tāds bija deputāta Čerāna priekšlikums. Balsot par visiem priekšlikumiem, arī par komisijas priekšlikumiem un visus noraidīt, ja es pareizi atceros. Nē? Nē, te iet runa par 83.panta ceturto daļu, ne jau par pantu kopumā. Nē, nē, mēs runājam tikai par ceturto daļu kā atsevišķi izskatāmu punktu. Jābalso par visiem. Jūs aicināt balsot par to, ko parakstījusi deputātu grupa ar Andreja Panteļējeva pirmo parakstu.

 

A.Gorbunovs. Jā. Tā kā nebija noteikta procedūra apspriešanai pa daļām atsevišķi, tad es runāju par visiem. Un aicinu balsot par deputātu Ābiķa, Apiņa, Seiksta, Lībanes, Bunkša, Leiškalna un Panteļējeva priekšlikumu, kas ir daļa no komisijas priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Un tā nepieņemšanas gadījumā jūs atbalstāt komisijas priekšlikumu?

 

A.Gorbunovs. Nu tā būtu. Es vēl domāšu.

Sēdes vadītāja. Labi. Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts, otro reizi!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Lai būtu precīzi, 83.panta ceturtajā daļā...

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, lūdzu mikrofonā, lai visi jūs dzird!

 

K.Čerāns. 83.panta ceturtajā daļā man nav iebildumu pret komisijas slēdzienu noraidīt deputāta Kalviņa un Ministru prezidenta Šķēles priekšlikumu. Un man nav iebildumu arī pret komisijas slēdzienu noraidīt deputātu grupas, sākot ar Panteļējeva kungu, priekšlikumu, iestrādājot to komisijas redakcijā, un noraida Endziņa kunga priekšlikumu. Bet mans aicinājums būtu, iebilstot pret komisijas slēdzienu, tomēr balsojumā par komisijas priekšlikuma atbalstīšanu to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, mums ir papriekšu viens, divi, trīs, četri priekšlikumi. Par Kalviņa kunga priekšlikumu kāds aicina balsot? Neaicina neviens. Tātad Kalviņa kunga priekšlikums nav balsojams. Čerāna kungs, neejiet prom! Nav balsojams. Par Ministru prezidenta Andra Šķēles priekšlikumu kāds aicina balsot? Neaicina neviens balsot. Noņemts. Par nākamo priekšlikumu, kuru ir parakstījuši deputāti ar Andreju Panteļējevu kā pirmo parakstītāju, tas ir Anatolija Gorbunova aicinājums, balsojam.

Deputāta Endziņa priekšlikums. Tas ir tālāk.

Tālāk, Čerāna kungs, par ko tad jūs aicināt balsot vai nebalsot? Es gribu tikt skaidrībā, jo mums ir pieci priekšlikumi. Lai deputātiem ir pilnīgi skaidrs, par ko jūs konkrēti aicināt balsot pēc tam, kad ir pabeigts balsojums par šo priekšlikumu, ko iesniegusi deputātu grupa.

 

K.Čerāns (TKL). Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, ko ir iesniegusi deputātu grupa. Un pēc tam es prasu balsojumu par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Komisijai patstāvīga priekšlikuma nav. Ir panta ceturtās daļas komisijas redakcija, kur ir apkopots tā, kā komisija ir uzskatījusi. Komisijas priekšlikuma kā tāda šeit mums nav...

 

K.Čerāns. Šeit ir komisijas priekšlikums. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Tātad par 83.panta ceturtās daļas komisijas redakciju. Tā, Čerāna kungs!

 

K.Čerāns. Es atvainojos, par komisijas priekšlikumu. Šeit skaidri rakstīts: "iestrādāts komisijas priekšlikumā". Pēdējie vārdi 4.ailē.

Sēdes vadītāja. Tur ir kopā iestrādāts viss. Tātad par 83.panta ceturtās daļas trešā lasījuma redakciju jūs aicināt balsot, ja?

 

K.Čerāns. Jā.

Sēdes vadītāja. Labi. Jānis Lagzdiņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Mēs tā automātiski balsot nevaram par šo ceturto daļu, kuru ierosina deputātu grupa, jo šī ceturtā daļa komisijas sagatavotajā redakcijā skan pavisam savādāk. Es gribētu, lai mēs balsotu par komisijas sagatavoto redakciju, kura ietver sevī deviņas daļas, jo pirmās astoņas runā pavisam par citiem jautājumiem nekā par tiem, par kuriem mēs šobrīd debatējam. Faktiski deputātu iesniegtie priekšlikumi visi ir alternatīvi komisijas izstrādātās redakcijas devītajai daļai. Balsošanas tehnikai vajadzētu būt šādai, jo pretējā gadījumā, ja mēs izslēgsim komisijas sagatavoto ceturto daļu, radīsies pilnīgs sajukums un mēs šo faktiski atbildīgās komisijas ļoti loģiski izstrādāto un juridiski korekto panta redakciju vienkārši sabojāsim un Kārtības rullis nebūs darbam derīgs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Es atgādināšu deputātiem Kārtības ruļļa, pēc kura mēs strādājam šodien, 101.panta pirmo daļu. "Iesniegtos priekšlikumus uz balsošanu liek šādā secībā:

1) priekšlikums par attiecīgā panta vai tā daļas izslēgšanu no likumprojekta (Tāda mums nav.);

2) priekšlikumus, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma (Mums šodien tikai vienu priekšlikumu prasīja balsot.);

3) priekšlikumus, kuri mazāk būtiski atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma (Par cik ir viens — pats par sevi.)"

Pēdējais — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Es nevaru pārkāpt Kārtības rulli un atbildīgās komisijas priekšlikumu likt balsot kā pirmo. Lūdzu, komisijas vārdā!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pirms balsošanas es gribu vērst jūsu uzmanību uz šā pašā 83.panta pirmajām astoņām daļām, kuras mēs akceptējām, un pievērsiet uzmanību septītajai daļai. Šeit jau ir tā novitāte, kuru ierosina Juridiskā komisija. Ja Saeima pieņem lēmumu par Satversmes 81. panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām, tad turpmāk šie noteikumi izskatāmi kā likumprojekti likumdošanas kārtībā. Tā ir vecā norma. Tālāk: "Uzskatīt, ka ar brīdi, kad pieņemts lēmums par nodošanu komisijām, attiecīgais likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā." Tātad mēs esam jau saīsinājuši. Nodošana jau pati par sevi ir pirmais lasījums.

Tālāk. Ja jūs paskatītos 24.lappusē 90.panta trešo daļu, tur ir priekšlikums papildināt šo 90.panta trešo daļu šādi "Ja Saeima nodevusi komisijām Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus, priekšlikumu iesniegšanas termiņu nedrīkst noteikt garāku par 15 dienām." Tātad atkal mēs ejam uz to, lai paātrinātu šo procesu kā tādu.

Un beidzot. 92.panta pirmās daļas 2.punkts 25.lapaspusē. Paskatieties, šeit ir atkal precizējums ielikts iekšā. "Pēc lēmuma par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām". Proti, ir iespēja arī pieņemt likumprojektus vēl par steidzamiem, līdz ar to, teiksim, izskatīt tos vēl ātrāk.

Gorbunova kungs šeit iebilda pret sešiem mēnešiem. No kurienes ir šie seši mēneši. Ja jūs atceraties, tad uz otro lasījumu bija Juridiskās komisijas priekšlikums šo triju mēnešu vietā noteikt sešus mēnešus, tieši izejot no praktiskajiem apsvērumiem. Jā, mēs bijām liecinieki šajā pašā pārtraukumā, Lieldienu pārtraukumā, kad kabinets pieņēma 51 noteikumu laikam, ja.

Sēdes vadītāja. 62 noteikumus.

 

A.Endziņš. 62 noteikumus Satversmes 81.panta kārtībā. Tagad stādīsimies priekšā. Ja ir tikai trīs mēneši, tad var rasties arī vienkārši tīri tehniski neiespējamība izskatīt. Mēs esam jau salikuši tagad pēc mūsu Juridiskās komisijas konstrukcijas, lai tas ietu ātrāk un lai dotu šo prioritāti. Tāpēc arī būtībā mūsu priekšlikums tagad ir nevis ceturtā daļa, bet 9.pants. Šeit ir kompromisa priekšlikums. Seši mēneši, tātad tas ir būtībā, varētu teikt, divu sesiju ietvaros. Bet tajā pašā laikā ir arī deputātu grupas priekšlikums par Saeimas pilnvaru laiku. Jo, ja ir šā Satversmes 81.panta kārtībā pieņemti noteikumi pirms vēlēšanām, tajā pārtraukumā, tad praktiski ir laika trūkums. Līdz ar to jau tie uzreiz zaudē savu spēku. Tātad ir skaidrs, ka te valdībai ir jādomā arī par šo termiņu — cik tas ir nopietni, cik tas ir pareizi. Tāpēc es vienkārši pirms balsošanas aicinu to visu pārdomāt un atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas, manuprāt, ir visloģiskākais un visoptimālākais.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tātad pirmais balsojums ir šeit rindas kārtībā, ja skatāmies trešo priekšlikumu — izteikt 83.panta ceturto daļu šādā redakcijā: "Ja Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi netiek apstiprināti likumdošanas kārtībā tās Saeimas pilnvaru laikā, kura tos nodevusi komisijām, minētie noteikumi zaudē spēku." Balsošanai par šo priekšlikumu lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 13, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsot par komisijas 83.panta ceturtās daļas redakciju! Lūdzu balsošanas režīmu!

 

A.Endziņš. Tā būs tagad devītā daļa. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Nu, devītā daļa jaunajā redakcijā. Tātad par to, kas jums ir pēdējā ailītē. Lūdzu vēlreiz deputātus pievērst uzmanību — jaunā devītā daļa, pēdējā ailīte. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 5, atturas — 11. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir par Kārtības ruļļa 84.pantu. Te ir deputāta Jirgena priekšlikums. Atklāti sakot, Jirgena kungs komisijas sēdē teica, ka, ja Saeima akceptēs šo komisijas variantu, tad viņš balsojumu par savu priekšlikumu neuzturēs.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrsAlfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Aigars Jirgens, frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts.

 

A.Jirgens (TB). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es biju uz trešo lasījumu sagatavojis un iesniedzis komisijā trīs priekšlikumus gan pie šā panta, gan tālāk, un, protams, es iesniedzu šos priekšlikumus, balstoties uz to redakciju, kādu mēs pieņēmām, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā. Tā kā konceptuāli tagad ir izmainījusies 83.panta redakcija pēc komisijas piedāvātā varianta un es arī to atbalstu tagad pieņemtajā redakcijā, tad es šo un arī nākamos savus priekšlikumus atsaucu un neuzturu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Antons Seiksts, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts!

 

A.Seiksts (LC). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es savu priekšlikumu uzturu, un man ir šādi argumenti. Te nav runa par 81.pantu. Te ir runa par vispārējo likumdošanas kārtību. Es ļoti lūdzu paskatīties, kā ir spēkā esošajā jeb otrā lasījuma redakcijā. Proti, nododot vienu un to pašu likumprojektu divām vai vairākām komisijām, Saeima var noteikt termiņu. Situācija reizēm rodas paradoksāla. Proti, 5.Saeimas laikā pēc spēkā esošā Kārtības ruļļa deputātu grupa, kurā ietilpa "Latvijas ceļš", Kristīgo demokrātu savienība un vēl vesela rinda deputātu, iesniedza priekšlikumu. Ja interesē, varu pateikt, tas bija par Rīgas Doma lietu sakārtošanu un nodošanu evaņģēliski luteriskajai Baznīcai, ievērojot arī valsts intereses. Šis projekts bez argumentiem nogulēja vienā komisijā, es nesaukšu, kurā. Bez argumentiem. Komisija pēc vairākkārtēja lūguma negāja ne ar kādu pierādījumu, vai likumprojekts ir labs vai slikts. Argumentu nav. Projekts divus gadus guļ, nekādas atbildības par to nav. Tagad, ja komisijas sastāvs ir vienās politiskajās pozīcijās, iesniedzējs ir citās politiskajās pozīcijās, neviens neuzliek tam nekādu pienākumu. Komisija projektu var "marinēt" divus trīs gadus, un nekas līdz ar to nav. Es domāju, šeit ir viena loģika. Es saprotu Juridisko komisiju, kura strādā pārslodzē. Es nezinu, vai tas ir pareizi, ka gandrīz visi likumprojekti tiek dublēti ar Juridisko komisiju. Šī komisija tiešām strādā ārkārtīgi saspringtā režīmā. Bet vai tas varētu būt par argumentu, kas ļauj citām komisijām, piedodiet, vispār neko nedarīt, ja likumprojekts nepatīk? Pēc mana skatījuma nekas ļauns nenotiktu, jo arī Juridiskā komisija, kā es jau teicu, strādā ar pārslodzi. Pēc šī termiņa notecēšanas var lūgt Saeimu pagarināt konkrētā projekta izskatīšanas laiku, bet katrā gadījumā Saeima būs kaut cik spējīga kontrolēt likumprojekta virzību un neradīsies precedenti, par kuriem es runāju. Un tas nav vienīgais gadījums. Es uzturu spēkā savu priekšlikumu un ļoti lūdzu deputātus likumdošanas sakārtošanas labad un varbūt pat likumdošanas efektivitātes labad balsot par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Antona Seiksta priekšlikums ir ārkārtīgi labs un ārkārtīgi nepieciešams, taču, ja to pieņemtu, mēs nonāktu pretrunā ar nule pieņemtajām normām, kas attiecas uz 81.pantu. Tas ir pirmkārt. Bet no politiskā viedokļa šis priekšlikums ir atbalstāms, jo iepriekšējā parlamenta laikā bija vērojama tāda situācija, ka opozīcijas deputāti iesniedza veselu rindu labu likumprojektu un faktiski komisijās tie tika "nogremdēti". Šādu likumprojektu skaits sniedzās vairākos desmitos. Faktiski šī norma ir vērsta uz to, lai, pirmkārt, atbalstītu šos opozīcijas likumprojektus, lai tie netiktu "nogremdēti". Otrkārt, lai Saeimas darbs tiktu kaut kādos termiņos ierobežots un tiktu stimulēts. Bet diemžēl šis priekšlikums ir pretrunā ar iepriekš pieņemtajām normām. Tādēļ diemžēl tas nav pieņemams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl ir pieteikušies debatēs? Vairāk pieteikušos nav. Komisijas vārdā — Endziņa kungs, lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šo Seiksta kunga priekšlikumu? Pirmām kārtām šeit ir tekstā: "Ar Saeimas balsojumu komisijām nodotais likumprojekts izskatāms ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā." Izskatāms divos lasījumos, trijos lasījumos vai pirmajā lasījumā — jautājumu nav. Izskatāms. Tātad būtībā tam ir jāiziet cauri. Es saprotu Seiksta kungu. Bet, ja mēs paskatāmies tagad statistiku par komisijām, tad Cilvēktiesību komisijā vispār ir bijuši četri likumprojekti un pašreiz ir trīs. Tas ir komisijai nodotie likumprojekti. Es saprotu, ka bija pretenzijas par Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju. 5.Saeimas ietvaros, kura šo jūsu ierosināto likumprojektu tā arī neizskatīja un nevirzīja tālāk. Tad man liekas, ka arī vispār visā 5.Saeimas laikā šī komisija laikam kādus piecus vai sešus likumprojektus vispār izskatīja. Un pašreiz ir četri darba kārtībā šai komisijai. Bet tajā pašā laikā jūs vēl pieminējāt Juridisko komisiju vai, ņemsim, Finansu un budžeta (nodokļu) komisiju. Uz Ārlietu komisiju šeit vairāk iet līgumi, kaut gan it kā pēc skaita visvairāk ir Ārlietu komisijai — 34 dokumenti, kas ir bijuši. Bet tie ir līgumi. Tie ir savādāki, vieglāki.

Otrs arguments, kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja. Redziet, kas ir par lietu. Ja tik tiešām šie likumprojekti sanāks tādā daudzumā, ka tīri fiziski tas nebūs iespējams, tad mēs nonāksim pie tās pašas situācijas, kas mums šodien ir gan Kriminālprocesa kodeksā, gan Civilprocesa kodeksā, ka it kā tiek noteikti termiņi, kādos ir jāizskata lietas, bet tajā pašā laikā jau šodien civillietas nozīmē kaut kur uz gada beigām. Vienkārši tāpēc, ka fiziski nav iespējams izskatīt. Lūk, tāda ir motivācija. Juridiskā komisija neatbalstīja, un es aicinu katrā gadījumā vairāk pievērst vairāk uzmanības tai redakcijai, kāda pašreiz ir. Proti, tātad arī pašiem deputātiem vajag vairāk sekot un rūpēties, un cīnīties par to, lai ierosinātais likumprojekts gūtu šo virzību. Galu galā kaut vai, teiksim, sūdzēties Mandātu un iesniegumu komisijai vai vērst Saeimas Prezidija uzmanību uz to, tātad piešķirt publicitāti. Tajā pašā laikā pie nodošanas komisijām arī varētu aicināt un rosināt uzreiz noteikt šos konkrētos priekšlikumu iesniegšanas termiņus, lai paātrinātu šo procesu.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tā kā deputāts Jirgens savu priekšlikumu ir noņēmis, bet deputāts Seiksts uztur prasību pēc balsojuma par savu priekšlikumu, balsosim par deputāta Seiksta priekšlikumu papildināt Saeimas Kārtības ruļļa 84.pantu ar otro daļu šādā redakcijā. Deputātiem redakcijas teksts ir zināms. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 11, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts. Paldies! Tātad spēkā paliek Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par Kārtības ruļļa 85.pantu. Tas ir deputāta Endziņa priekšlikums papildināt pantu ar ceturto daļu. Tā attiecas uz tiem gadījumiem, kad ir vēlāk nodots likumprojekts un kad tas tiek iekļauts jau iepriekš nodotajā likumprojektā. Šeit ir precizēts, ka priekšlikuma statuss atbilst tām iekļaujamām likumprojekta daļām, kuras atbildīgā komisija ir noraidījusi vai ierosinājusi grozīt. Proti, ja atbildīgā komisija iekļauj vienā likumprojektā otru, tad tie ir izskatāmi katrs kā priekšlikums un nevarētu būtu tāda situācija, ka tās normas no otra likumprojekta, kuras komisija neatbalsta, pazūd kaut kur. Tātad tām visām ir priekšlikuma spēks.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir Kārtības ruļļa 86.pants. Šeit ir priekšlikums to papildināt, ko arī ir iesniedzis deputāts Endziņš. Pirmām kārtām, papildināt 86.pantu ar jaunu otro un trešo daļu, ko Juridiskā komisija atbalstījusi, izsakot pantu jaunā redakcijā un iekļaujot tajā Endziņa kunga priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Un deputāts Jirgens, kā jūs jau dzirdējāt, savu priekšlikumu attiecībā uz šo pantu noņēma, jo tas ir kontekstā ar iepriekšējo Saeimas balsojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jirgens noņem savu priekšlikumu. Paldies! Tātad pieņemts, ja deputātiem nav iebildumu.

 

A.Endziņš. Un tālāk vēl ir deputāta Endziņa priekšlikums papildināt 86.pantu pēc līdzšinējās otrās daļas ar jaunu piekto līdz devīto daļu. Šis teksts, kuru Juridiskā komisija atbalstījusi, ir labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk pie 90.panta ir Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt pantu ar jaunu trešo daļu, par kuru es jūs jau informēju. Proti, ja Saeima nodevusi komisijām Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus, priekšlikumu iesniegšanas termiņu nedrīkst noteikt garāku par 15 dienām. Šeit mēs zināmā mērā ņēmām vērā Jirgena kunga priekšlikumu, kurš tikai citā vietā un citā kontekstā tika izteikts iepriekš.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir pie 91.panta deputāta Endziņa priekšlikums — papildināt pantu ar jaunu otro daļu, un redakciju jūs redzat.Tas ir saistīts ar to, ka tiek apvienoti četri likumprojekti, un tajā pašā laikā, kā redzat, mans piedāvājums ir izslēgt 91.panta otro daļu, kas attiecas uz Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem. Un šajā sakarībā, lūdzu, pievērsiet uzmanību pārejas noteikumiem, otrajam pārejas noteikumam, kur šī doma, kas ir pašreiz bijusi otrajā daļā, tiek pārcelta uz pārejas noteikumiem, jo pēc jaunās konstrukcijas norma vairs nevar strādāt, jo, ja nodod komisijām, tas tiek uzskatīts par pirmo lasījumu. Bet ir atruna, ka tas neattiecas uz tiem, kuri ir nodoti komisijām līdz Kārtības ruļļa jaunās redakcijas spēkā stāšanās dienai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk 92.pantā Juridiskā komisija ierosina izteikt pirmās daļas otro teikumu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Redakcijas teksts deputātiem ir. Iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir 95.pants. Pie 95.panta ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums pirmajā daļā izslēgt vārdus "un papildinājumiem". Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums papildināt Saeimas Kārtības rulli ar jaunu 95.1. pantu, ko ierosina deputāts Endziņš. Juridiskā komisijas šo priekšlikumu akceptēja ar grozījumu. Redakciju, ko piedāvā komisija, jūs redzat labajā ailē..

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk pie 96.panta arī ir deputāta Endziņa priekšlikums — papildināt 96.pantu ar trešo daļu. Redakciju jūs redzat. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par Kārtības ruļļa 108.pantu, deputāts Endziņš ierosina papildināt 108.pantu ar trešo daļu. Šis priekšlikum ir analoģisks otrajā lasījumā akceptētajam. Šeit ir runa par trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk — 114.pants. Šeit ir deputāta Jirgena priekšlikums, kuru arī deputāts Jirgens noņem, jo mēs esam iestrādājuši citu konstrukciju.

Sēdes vadītājs. Jirgena kungs, jūs to apstiprināt? Paldies! Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir 117. un 118.pants. Otrajā lasījumā mēs izsakām šos abus pantus jaunā redakcijā. Un šeit ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 117.panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija to akceptēja. Otrajā lasījumā bija 48 stundas, šeit Juridiskais birojs motivēja 72 stundas. Tas ir tas reālākais, kādā veidā un secībā tas viss var notikt, un es lūdzu to atbalstīt arī cienījamo Saeimu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie piektās daļas šeit bija deputāta Endziņa un Juridiskā biroja priekšlikums novērst tehnisku kļūdu, kas bija otrajā lasījumā, — atsauce nevis uz trīspadsmito, bet uz divpadsmito daļu. Un ir arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt piektajā daļā vārdus "izskatīšana tajā pašā sēdē" ar vārdiem "iekļaušana šīs sēdes darba kārtībā". Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāte Prēdele ir pieteikusies runāt. Piedodiet, Prēdeles kundze, iet runa par 10.pantu. Tā, par šī panta daļu deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk sestajā daļā arī ir Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums, kuru Juridiskā komisija akceptēja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. 117.panta septītajā daļā arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Juridiskā komisija daļēji iestrādāja savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk pie desmitās daļas ir Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums papildināt 117.panta 10.punktu ar otru teikumu, proti, ka, izskatot patstāvīgo priekšlikumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, pēc Pilsonības likuma izpildes komisijas referenta ziņojuma debates par patstāvīgo priekšlikumu netiek atklātas. Juridiskā komisija nopietni diskutēja par šo priekšlikumu un to neatbalstīja pēc būtības. Bet tajā pašā laikā acīmredzot iesniedzēji ir kļūdījušies, jo arī šeit pie 117.panta 10.punkta šis priekšlikums nav loģisks. Tas acīmredzot varētu būt pie nākamā, 118.panta, kur jau iet runa par debatēm kā tādām. Pie šī panta šis priekšlikums ir absolūti nevietā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs! Uzsākam debates. Debatēs pieteikusies Aida Prēdele, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

 

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Kā redzams, tiešām tā ir tehniskas dabas kļūda, kas ir nākusi no mūsu komisijas puses, jo tiešām tas jēdzīgāk iederētos 118.panta desmitajā daļā. Bet es domāju, ka šī tehniskā kļūda nav par iemeslu tam, lai noraidītu šo priekšlikumu pilnībā. Tāpēc šajā brīdī es runāju Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā un gribu mazliet raksturot to diskusiju, kura bija mūsu komisijā sakarā ar šo priekšlikumu. Tātad uzņemšana Latvijas pilsonībā ir viens no lielākajiem pagodinājumiem, kādu mēs varam dot Latvijas iedzīvotājam. Tas ir patiesībā jau nākamais pagodinājums tūlīt pēc valsts ordeņa pasniegšanas. Un šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka tiek veikts it kā dubults darbs komisijā un pēc tam atkal Saeimā. Tieši no morāles viedokļa, mūsuprāt, nav pieļaujams tas, ka pēc ziņojuma par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem un šī cilvēka vai pretendenta biogrāfijas izklāsta un raksturojuma, mūsuprāt, tieši no morāles viedokļa, nav pieļaujamas garas un plašas debates, kā tas ir bijis līdz šim. Tāpēc varbūt es jums pastāstīšu, kā šobrīd komisijā notiek šī pretendenta lietas, ja tā drīkst sacīt, izskatīšana. Katra pretendenta dokumentu mapīte, kur ir iekšā biogrāfija, kur ir attiecīgi ieteikumi un viss pārējais, tiek izskatīta slēgtā komisijas sēdē, kurā netiek pieļauta žurnālistu klātbūtne. Bet nekur nav teikts, ka tur nedrīkst piedalīties jebkurš no deputātiem. Un, lūk, mēs slēgtā sēdē izskatām visu šo lietu, uzaicinām pašu pretendentu, viņam tiek uzdoti un var tikt uzdoti absolūti jebkādi jautājumi. Tas arī mūsu komisijā notiek. Vēl vairāk — ja ir šaubas par kaut kādām viena vai otra pretendenta darbībām, rīcībām un biogrāfijas datiem, komisija rīkojas tādējādi, ka pieprasa izziņas un dokumentus no attiecīgajām iestādēm. Bet kas tad notiek pēc tam, kad mēs slēgtā sēdē esam visus šos jautājumus izskatījuši un ir nobalsots komisijā, kurā piedalās absolūti visu frakciju pārstāvji un kurā ir dota iespēja pretendentam apstrīdēt vai noliegt vienu vai otru apgalvojumu? Plenārsēdē viss sākas no jauna, un pie tam pat tādējādi, ka šis cilvēks saņem varbūt tādus apvainojumus, kurus viņš varētu un gribētu apstrīdēt, taču viņam nav nekādu tiesību šeit nākt un runāt. Tāpēc mēs domājam par to, ka vajadzētu varbūt uzlabot un papildināt komisijas darbu tādējādi, ka, jau sākot ar nākamo reizi, kad mēs apspriedīsim šo pretendentu pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem, jau divas nedēļas pirms apspriešanas katrs deputāts saņems visus esošos dokumentus savā kastītē, savā dokumentu mapītē. Tad frakcijas savās sēdēs varēs apspriest katru no šiem pretendentiem, savācot savas ziņas, nosakot savus viedokļus un savus apsvērumus, un tad savukārt slēgtā sēdē šo frakciju pārstāvji varēs atnākt un izteikt savas pārdomas un savus viedokļus, un savus spriedumus. Tādējādi, mūsuprāt, šī apspriešana būtu ievērojami cilvēciskāka tieši no morālā viedokļa, jo neapšaubāmi, ka šī pilsonība par īpašiem nopelniem jādod tikai pašiem cienījamākajiem cilvēkiem. Un es domāju, ka nekādā ziņā mūsu priekšlikums neapdraud demokrātiju Saeimā. Gribētos, lai arī jūs pārdomātu šo, manuprāt, morāles jautājumu un atbalstītu komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Antons Seiksts, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts!

 

A.Seiksts (LC). Paldies, godātais Prezidij! Es tikai informāciju. Piedodiet par iepriekšējo balsojumu, kad mēs balsojām... Es pieņemu par obligātu Saeimas balsojumu, taču mēs šeit, ar juristiem apspriežoties atradām formulējumu jautājumam, kas bija par šiem trim terminiem. Mēs atradām formulējumu un to bīdīsim tālāk. Bet šajā jautājumā es absolūti un pilnīgi piekrītu katram vārdam, ko teica Prēdeles kundze. Ja vēl šie... šīs debates, ja deputāti nestu atbildību par to, ko viņi saka... Bet bieži vien tiek sarunāts tas, ka cilvēks vispār ne tikai nevar oponēt, bet arī zināmā mērā var gadīties, ka var tikt arī apvainots. Es ļoti lūdzu... Arī pie 118. panta šis priekšlikums ir tikpat nepiedienīgs kā pie šī. Es tomēr uzturu spēkā Prēdeles kundzes priekšlikumu un domāju, ka nekas ļauns šeit nenotiks. Bet katrā gadījumā šāda situācija, kāda mums reizēm parādās, nav pieļaujama. Vēl jo vairāk tāpēc, ka es esmu personīgi pēc privātas iniciatīvas... Ja man ir pēc mēneša plānojams varbūtējais kandidāts, es jau šodien mutiski informēju savu komisiju, tas ir, Pilsonības likuma izpildes komisiju, ka, lūk, tāds un tāds pretendents būs. Ja ir iebildumi, lūdzu, meklējiet argumentus, runājiet, bet katrā gadījumā absolūti nav pieļaujama cilvēka izķidāšana pa radio visas valsts priekšā. Paldies! Es tomēr uzturu balsojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts!

 

P.Tabūns (LNNK, LZP). Es vispār esmu personīgi pret pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, jo, redzot, kā tas ir noticis, kā tas notiek un kā tas laikam turpināsies notikt, man šāds veids nav pieņemams. Mani nepārliecināja ne Prēdeles kundzes sacītais, ne Seiksta kunga sacītais. Absolūti nepārliecināja! Un jo vairāk, Seiksta kungs, ja jūs sakāt, ka deputāti nenesot atbildību... Kā tad tā? Deputāti ir tik bezatbildīgi, ka šeit no šīs augstās tribīnes viņi atļausies runāt tādas lietas, kuras, tā sakot, normālā sabiedrībā ir nepiedienīgas? Nu kā tad mēs novērtējam savus kolēģus? Vai patiešām mēs esam tik, nu, morāli zemā līmenī, ka šeit no šīs augstās tribīnes runāsim tādas lietas, kas apvaino attiecīgos cilvēkus, par kuriem apspriežam?

Un vēl. Ja šīs komisijas lēmums ir negatīvs, vai tad arī nerunāsim šeit? Vai deputātiem nav jādzird, kāpēc jūs noraidījāt, kāpēc pieņēmāt šādu noraidošu lēmumu? Vai tad arī nav jārunā šeit? Es domāju, ka ir jārunā. Galu galā nav nekas slēpjams un šāda pieņemšana un apmierināšanās šeit neturpināt debates, tā sakot, pieņemt klusi, paslepus — tā jau apmēram izklausās. Es savā vārdā un arī mūsu frakcijas vārdā noraidu šādu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" deputāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj, cienītie kolēģi! Šoreiz es pilnīgi pievienojos Tabūna kungam. Kāpēc? Redziet, ja ir kaut kas neapspriežams, ja tas nav caurspīdīgs, tādā gadījumā rodas dažādas domas. Jā, es netaisos nosaukt nevienu uzvārdu, bet es uzskatu, ka arī vienam pretendentam, kuram mēs piešķīrām pilsonību ārpus kārtas, šo nopelnu nemaz tik ārkārtēju nebija. Viņš bija vajadzīgs pilsonis. Man gribas pateikt vienu citu lietu. Ja jau ir tik augsta lieta mūsu Latvijas pilsonība, un es uzskatu, ka tā ir daudz augstāka par jebkura ordeņa piešķiršanu, jo staļļmeistaram piešķirts ordenis vēl nedod tiesības viņam saukties par Latvijas pilsoni, tādā gadījumā es tomēr gribētu, lai šajā ārkārtas gadījumā, kad cilvēks ir izdarījis kaut ko sevišķu mūsu valstij, sevišķu mūsu Latvijai, mēs visi zinātu visu par viņu. Ja jau, atvainojiet, katram ministram, kuram katram deputātam ir jābūt pilnīgi caurspīdīgam kā presē, tā tautas priekšā, tad šāds ārkārtējs gadījums, protams, ir apspriežams visas tautas priekšā vai vismaz tautas pārstāvju priekšā, kādi esam mēs. Un pilnīgi piekrītu Tabūna kungam: ja nu tomēr komisija kaut kādu apsvērumu pēc būs nospriedusi, ka pretendents ir slikts, vai tad mēs nedrīkstam zināt šos faktus?

Un pats beidzamais. Ja cilvēks tik tiešām ir pelnījis šo pilsonību, tad diez vai nu kāds deputāts nolaidīsies līdz tik zemam līmenim, ka gribēs izdarīt tādu kriminālsodāmu pārkāpumu kā goda un cieņas aizskaršana. Par to galu galā deputātu arī var sodīt, ja Saeima tam piekritīs. Līdz ar to es neredzu nekādu vajadzību komisijas rokās nodot iespēju izvērtēt un liegt šo iespēju mums, visiem simt Latvijas deputātiem. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo tas ierobežo atklātības iespējas un deputātu tiesības un galu galā var veicināt arī korupciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Cienījamais sēdes vadītāj, godātie deputāti! Es arī aicinātu noraidīt šo priekšlikumu, jo, manuprāt, cilvēkam, kas vai nu pretendē uz kādu apbalvojumu vai pretendē ieņemt kādu augstu amatu, vai arī uzskata, ka viņam ir īpaši nopelni Latvijas labā un tāpēc viņš ir cienīgs saņemt Latvijas pilsonību, jebkurā no šiem gadījumiem ir jābūt gatavam uz to, ka viņa rīcība tiks publiski vērtēta, apspriesta un izvērtēta. Un šis process nedrīkst notikt kaut kādās slēgtās sēdēs, slepenības atmosfērā, ir jābūt pieejamam visiem šiem argumentiem "par" un "pret" ne tikai Saeimas deputātiem, bet arī, tā kā Saeimas sēdes ir atklātas, visai sabiedrībai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es arī aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Argumenti jau šeit tika minēti. Es tikai vēl gribu piebilst, ka jebkurš deputāts, kam ir vēlēšanās nepiedalīties debatēs par konkrēto kandidatūru, par kuru iesniegts projekts par pilsonības piešķiršanu, var nepiedalīties šajās debatēs. Bet, lūdzu, neierobežosim tos deputātus, kuri grib šajās debatēs piedalīties un, uzņemoties atbildību par to, ko viņi saka, tomēr grib kaut ko pateikt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu papildināt 117. panta 10. punktu ar otru teikumu... Teikuma redakcija deputātiem ir. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 24, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad tiek pieņemts Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu, Endziņa kungs, tālāk!

 

A.Endziņš. Tālāk 118. panta devītajā daļā redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālu precizējumu 118. pantā? Nav. Paldies! Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir pie 119. panta, otrā lasījumā 119.panta, 123. pants tiek izteikts jaunā redakcijā, un šeit ir pie 119. panta otrās daļas deputāta Čerāna priekšlikums svītrot otro daļu un attiecīgi pārnumurēt sekojošās pārējās daļas. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, kaut gan jāsaka, ka varētu teikt, ka daļēji atbalstīja, jo tajā pašā laikā Juridiskā komisija piedāvā izslēgt vārdus "konstatējumu vai". Un līdz ar to otrajā daļā jautājums būtu formulējams tā, lai uz to būtu iespējams atbildēt īsi un konkrēti. Nav ieteicams ietvert jautājumā vērtējumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs par 119. panta otrās daļas jautājumu pieteicies Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Šī likumprojekta 119. panta otrā daļa arī komisijas redakcijā, tajā, ko viņa atbalsta, tomēr joprojām ievieš likumā juridiskā kārtā neizšķiramus un subjektīvus jēdzienus. Piemēram, jautājums ir formulējams tā, lai uz to būtu iespējams atbildēt īsi un konkrēti. Ko viens ministrs var atbildēt īsi un konkrēti, to otrs nevarēs vai varbūt negribēs varēt, un tādēļ, manuprāt, nevajadzētu iestrādāt likumprojektā šādas normas, kas pieļauj šādas subjektīvisma iespējas, teiksim, tātad juridiski strikti nenormējošas normas. Un tādēļ es aicinātu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu un vispār šo 119.panta otro daļu svītrot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā, lūdzu, Endziņa kungs!

 

A.Endziņš. Man liekas, ka es jau otrajā lasījumā norādīju, ka otrā lasījuma teksts būtībā ir vārds vārdā no Vācijas parlamenta, Bundestāga Kārtības ruļļa. Mēs jau gājām pretim, ka izsvītrojām ārā šo konstatējumu, kur ir iespējams varbūt grūtāk... Vācijas parlamentā problēmas līdz šim nav radušās. Es vienkārši aicinātu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Čerāna priekšlikumu svītrot 119. panta otro daļu, attiecīgi pārnumurējot sekojošās daļas. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 16, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie šī paša panta trešās daļas. Te ir divi priekšlikumi. Viens, ko iesniedza deputāts Čerāns, trešajā ailītē jūs to redzat, un ko iesniedza Saeimas Juridiskais birojs. Juridiskā komisija neatbalstīja deputāta Čerāna priekšlikumu, bet atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu un ierosina līdz ar to trešo daļu izteikt sekojoši: "Ja deputāti uzskata, ka jautājums ir steidzams, tas iesniedzams ar atzīmi "steidzams jautājums", motivējot steidzamību."

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs ir pieteicies Kārlis Čerāns par 119. panta trešo daļu. Čerāna kungs, vai jūs vērā ņemot vērā ņemamo, runāsiet pietiekami īsi? Mēs paspēsim. Lūdzu, Čerāna kungs!

 

K.Čerāns (TKL). Es domāju, ka lietas būtība šeit ir skaidra. Es aicinātu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jūs uzturat spēkā balsošanu par savu priekšlikumu. Lūdzu, zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Čerāna kunga priekšlikumu izslēgt 119.panta līdzšinējā trešajā daļā vārdus... Tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 11, atturas — 23.Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums pie šī panta piektās daļas, ko ierosina Juridiskais birojs, — šo daļu izteikt jaunā redakcijā. Juridiskā komisija daļēji atbalstīja šo priekšlikumu, papildinot daļu ar vārdiem "Prezidija noteiktajā kārtībā".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums jau ir pie 120.panta. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Acīmredzot turpināsim pēc...

Sēdes vadītājs. Par 120.panta pirmo daļu Čerāna kungs ir pieteicies debatēs.

 

A.Endziņš. Bet paspēs?

Sēdes vadītājs. Paspēsim. Lūdzu, Čerāna kungs, piecas minūtes!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Šis ir jautājums par augšējās robežas noteikšanu tam, cik ilgas drīkst būs tās Saeimas kārtējās sēdes, kurās tiek izskatītas atbildes uz deputātu jautājumiem. Un, kā jau jūs to redzat no priekšlikuma teksta, tad līdzšinējā redakcija paredz vienu stundu un trīsdesmit minūtes. Mana priekslikuma redakcija paredz šo laiku iespējamas vajadzības gadījumā pagarināt līdz trijām stundām. Motivācija tam ir tāda, manuprāt, ka mūsu valsts šobrīd vēl nav sasniegusi politisku stabilitāti un valstī norisinās daudzi būtiski pārejas procesi, tādēļ arī dabiski, ka jautājumi, kas rodas šeit Saeimas deputātiem, var būt vairāk nekā tad, ja šī stabilitāte jau būtu sasniegta. Bez tam ir ticis atraidīts mūsu frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kas paredzēja iespēju jautāt amatpersonām tiešā veidā. Tad mums atkal vairāk šie jautājumi būs jāuzdod šeit, no Saeimas tribīnes. Un tas tad paaugstinās šo jautājumu skaitu.

Un, visbeidzot, kā jau es minēju, šis laika ierobežojums nenosaka apakšējo robežu, cik ilgām šīm sēdēm noteikti ir jābūt, bet gan tikai maksimālo robežu, kuru šīs sēdes garums nedrīkstētu pārsniegt. Es domāju, ka neviens mums neliegs pabeigt darbu arī pusotras stundas laikā vai pat vēl īsākā laikā. Bet man lūgums būtu nenoteikt sev pārāk striktu šo augšējo limitu.

Es aicinu atbalstīt deputātus šo manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Čerāna kunga priekšlikumu aizstāt 120.panta pirmajā daļā vārdus "vienu stundu un trīsdesmit minūtes" ar vārdiem "trīs stundas". Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 17, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

Paldies, Endziņa kungs! Varbūt turpināsim pēc brīža. (Aplausi.)

Godājamie deputāti! Latvijas Republikas Saeimā ir ieradies Lietuvas Republikas prezidents Aļģirds Brazausks un izteicis vēlēšanos uzrunāt Saeimas deputātus. Jums vārds, prezidenta kungs!

 

A.Brazausks (Lietuvas Republikas prezidents). Augsti godātais prezidenta kungs! Godājamā Saeimas priekšsēdētāja kundze! Cienījamie Latvijas Saeimas locekļi! Dāmas un kungi! Priecājos par iespēju teikt vārdu šeit, šajā zālē, kur savu tagadni un nākotni jaunajā Eiropā veido tuvākā Lietuvas kaimiņvalsts Latvija.

Gribētu pateikties prezidentam Guntim Ulmanim par ielūgumu ierasties Latvijā oficiālā valstsvizītē. Pateicos arī Saeimas vadībai par iespēju Lietuvas valsts vārdā sveikt latviešu tautas ievēlētos pārstāvjus. Cieņa pret parlamentārisma tradīcijām, ko vēl pirmskara gados Latvijai bija iespēja attīstīt ilgāk nekā Lietuvai, ir būtiska mūsu politikas nostādne.

Kā zināms, dzīve ir pilna ar paradoksiem. Kas ir tuvu, reizēm nav sasniedzams, bet, kas atrodas tālāk, lūk, pietuvinās. Nav izņēmums arī lietuviešu un latviešu tautas savstarpējās attiecības. No tā laika, kad septītajā gadsimtā izšķīrās mūsu cilšu ceļi, vēstures vētras mūs gan sita, gan pēra. Bija laika posmi, kad dzīvojām atsevišķi, bija laiks, kad mūs vienoja līdzīgs liktenis. Taču galvenais — izturējām un šodien esam kopā, nostiprinādami savu valstiskumu, arvien aktīvāk piedalīdamies Eiropas apritē. Ir prieks, ka mūsu tautu dzīvē arvien vairāk ir gadījumu, kad varam teikt "mēs".

Mēs cēlāmies atmodai. Mēs nostājāmies uz Baltijas ceļa. Mēs atjaunojām valstiskumu. Šo sarakstu ar "mēs" var turpināt. Demokrātiskās vēlēšanas un valstisko institūciju veidošana, diplomātijas un ārpolitikas darbības sākums, bruņoto spēku, robežapsardzes, kā arī muitas izveidošana, savas naudas ieviešana, būtiskas tautsaimniecības izmaiņas. Visu darījām it kā atsevišķi, un tomēr plecu pie pleca, mācīdamies viens no otra pieredzes.

Mums 20.gadsimta beigu demokrātiskās izmaiņas radīja iespēju dzīvot neatkarīgi. Kaut gan Latvija un Lietuva dažu problēmu risināšanai izvēlējušās atšķirīgus veidus, tomēr galvenie orientieri ir vienādi — demokrātija, cieņa pret cilvēktiesībām, tiesiskuma pārākums, tirgus ekonomika.

Ko Lietuva šajā laikā ir sasniegusi? Esam izveidojuši rīcībspējīgu, uz varas dalīšanas principu pamatotu valsts sistēmu. Seims, kura leģislatūra šogad beidzas, veidoja parlamentārās demokrātijas tradīcijas. Reformējot tautsaimniecību, tiesisko sistēmu, valsts pārvaldi, cenšamies saglabāt sociālo stabilitāti. Sabiedrības dzīve arvien vairāk balstās uz individuālo iniciatīvu, pašregulēšanos un pilsonisko atbildību. Jau 1994.gadā tirdzniecība ar Rietumu valstīm pārsniedza tirdzniecību ar NVS valstīm. Inflācijai šogad nebūtu jāpārsniedz 25 procenti. Jau trešo gadu pieaug nacionālais kopprodukts.

Kaut gan viskritiskāko posmu pārejai no komandējošās ekonomikas uz tirgus ekonomiku jau esam pārvarējuši, tomēr arvien vēl esam spiesti dzīvot budžeta deficīta apstākļos. Tāpat kā pārējām Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm, mums arī neizdevās izvairīties no banku krīzes. Tā nebija tik sāpīga kā dažās citās valstīs, taču mums ir jāatzīst, ka banku stāvoklis pasliktinājies. Mūs uztrauc lielā noziedzība. Tās ir problēmas, ar kurām sastopamies katru dienu.

Lietuvas un Latvijas aktīvas abpusējās attiecības atjaunojās tikai astoņdesmito gadu beigās. Pirms kara, kā zināms, starp mūsu valstīm bija neskaidrības, pietrūka savstarpēja atbalsta. Tagadējās attiecības, man šķiet, atbilst vienojošās Eiropas dvēselei. Aktīvi sadarbojoties savā starpā un vienoti darbojoties starptautiskajās organizācijās, cenšamies panākt mūsu valstīm būtiskus mērķus — drošību un stabilitāti, demokrātisku kārtību, sabiedrības materiālo labklājību.

Čsā laikā esam ielikuši tiesiskās un politiskās sadarbības pamatus. Kā pierādījumu varētu minēt daudzus divpusējos un trīspusējos līgumus, starp tiem līgumu par investīciju veicināšanu un aizsardzību, par sadarbību sociālās aprūpes jomā, par sauszemes robežu. Diemžēl līdz šim brīdim neizdodas panākt vienošanos par jūras robežu. Vai tiešām naftas traips uz ilgu laiku iesūksies mūsu attiecībās? Šodien Rīgā darbu turpina delegācijas sarunām par jūras robežas noteikšanu. Lietuvas delegācija saņēmusi norādījumus strādāt konstruktīvi, meklēt abām pusēm pieņemamu kompromisu.

Mūsu labajām kaimiņattiecībām daudzās jomās, manuprāt, trūkst praktiska satura. Kad, braucot uz Latviju, pierobežā redzu nostiprinājumus, kas tiek celti no abām pusēm, nevaru nejautāt, vai 20. gadsimta beigu Eiropā robežas atdala valstis un cilvēkus vai apvieno? Domāju, ka šogad aprīlī Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes kopīgajā komiteju tikšanās reizē izskanējušo piedāvājumu par robežu atcelšanu starp Baltijas valstīm nevajadzētu atmest.

"Via Baltica", kas šķērso Lietuvu, Latviju un citas valstis, par starptautisku maģistrāli arī kļūs tikai tad, kad būs atcelti visi ierobežojumi kustībai pa to. Ieviest kopīgu tranzītprocedūru, izveidot informatīvo infrastruktūru, sastādīt dokumentu sarakstu, kuri pierobežā abpusēji tiktu atzīti,— tie būtu konkrētie soļi Eiropas standartu virzienā. Muitas savienība, programmas kopīgai cīņai pret organizēto noziedzību, nelegālajiem imigrantiem un kontrabandu — tie ir tie darbalauki, kur vairāk deklarējam savu darbību, nekā to īstenojam.

Atjaunojot mūsu valstu neatkarību, bija vērojama spilgta baltiska solidaritāte. Tā daudz palīdzēja, lai pasaulē nostiprinātos priekšstats par Baltijas zemēm — Lietuvu, Latviju, Igauniju — kā vienotu reģionu. Tādu priekšstatu nostiprina arī regulāras prezidentu tikšanās, kopīgo institūciju _ Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes — sesijas. Par vienotu reģionu Baltijas valstis uzskata arī Eiropa.

Dzīvodami pie Baltijas jūras un būdami baltu kopībai piederīgi, nevaram būt vienaldzīgi pret iniciatīvām, kas veicina šī reģiona sadarbības iespējas. Nav pasaulē citas jūras, kas apvienotu valstis, kuras pagātnē ir piederējušas pie naidīgiem blokiem, kā arī neitrālas valstis. Aizvakar Visbijā beidzās Baltijas jūras valstu padomes tikšanās valdību vadītāju līmenī. Esam pārliecināti, ka tā tikai vairos savstarpējo uzticību konkrētās sadarbības attīstību reģionā.

Nedz Lietuva, nedz arī Latvija nekad nav zaudējušas savu eiropeisko identitāti un nav atteikušās no idejas atgriezties Eiropas saimē. Tāpēc arī mūsu ārpolitikas orientācija ir daudzās jomās līdzīga vai pat sakrīt. Viens no stratēģiskajiem mērķiem ir dalībvalsts statuss Eiropas Savienībā. Lietuvā šo politiku atbalsta galvenās politiskās partijas. To atbalsta arī sabiedrības vairākums. Šobrīd mūsu valstī tiek veidotas integrācijas institūcijas, tiesiskā sistēma un speciālās struktūras tiek pielāgotas "Baltās grāmatas" rekomendācijām. Pirms dažām dienām gan Lietuvai, gan Latvijai tika iesniegta jautājumu grāmata, ko sagatavojusi Eiropas Savienības Komisija. Tas ir mūsu "mājas uzdevums", no kā būs atkarīga mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā, tās datums.

Lietuva var sniegt pārliecinošus argumentus, kas liecina par valsts politisko gatavību un spēju īstenot modernu politiku. Mums nav teritoriālu problēmu ar kaimiņiem, labas attiecības ar viņiem ir apstiprinātas ar starpvalstu līgumiem. Cilvēktiesību un mazākumtautību stāvoklis Lietuvā, atbilst Eiropas garam, un to ir augsti novērtējušas starptautiskās institūcijas.

Taču Baltijas valstis, manuprāt, gaida vēl arī papildu "mājas uzdevums" — pierādīt, ka tās ir spējīgas savstarpēji sadarboties, atrast kompromisu, cienīt cita viedokli. Lietuva ievēro un arī tālāk gribētu ievērot baltiskās solidaritātes principus. Domājam, ka, tikai saskaņojot pozīcijas, koordinējot politiku, mēs pārvarēsim grūtības, kas saistītas ar integrēšanos Eiropas Savienībā, un aptuveni vienlaicīgi kļūsim par tās loceklēm. Lietuva ir par to, lai sarunas ar potenciālajām ES kandidātēm sāktos vienlaikus. Kā jau esmu ne vienreiz vien teicis, starta šāvienam visām valstīm jāizskan vienlaikus, runājot Briseles vārdiem, bet tas, cik ātri izdosies veikt distanci, ir katras valsts lieta.

Drošības problemātika ir nešķirama Eiropas integrācijas procesa daļa, un mūsu valstu līdzdalība tajā ir būtiska. Lietuva, tāpat kā Latvija, nevar viena pati garantēt sev drošību. Tās garantijas saistām ar NATO dalībvalstu statusu. Tas ir viens no galvenajiem mūsu ārpolitikas mērķiem. Bez šaubām, dažu nākošo gadu laikā NATO paplašināsies. Ir ļoti svarīgi, lai visām demokrātiskajām Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm, tajā skaitā arī Baltijas valstīm, kas cenšas iestāties NATO, tiktu radītas vienādas politiskas iespējas kļūt par šīs organizācijas loceklēm.

Mēs saprotam, ka nevarēsim būt tikai drošības patērētāji, mums vajadzēs arī sniegt drošību. Līdzdalība programmā "Partnerattiecības mieram" mūsu bruņotajiem spēkiem dod iespēju tuvināties NATO standartiem. Baltijas bataljona izveidošana, Lietuvas karavīru līdzdalība miera uzturēšanas misijā Bosnijā — tie ir praktiski soļi mūsu kopīgās drošības virzienā. Par to diemžēl ir jāmaksā arī ar asinīm. Karavīra Normunda Valtera bojāeja ir Lietuvas — viņa tēvijas — un arī Latvijas — viņa dzimtenes — upuris Eiropas miera un stabilitātes labā.

Runājot par mūsu reģionālo drošību, nevaru nerunāt par attiecībām ar Krieviju. Domāju, ka būsim vienisprātis, uzsverot, ka gan Lietuva, gan Latvija ir ieinteresētas dzīvot kaimiņos ar demokrātisku, miermīlīgu un ekonomiski spēcīgu Krieviju. Paplašinoties Eiropas Savienībai un NATO uz Austrumiem, abām pusēm ir jāmeklē jaunas sadarbības formas. Svarīgi ir neizveidot Krievijai kļūdainu iespaidu, ka tā tiek izolēta. Lietuva ir gatava dot savu ieguldījumu Rietumu un Krievijas dialogā.

Skaidrs, ka dažas tendences Krievijas Valsts domē un militārais konflikts Čečenijā izraisa raizes. Tomēr cenšamies saglabāt konstruktīvas, līdztiesīgas, ar starptautiskajām tiesībām pamatotas attiecības. Ceram, ka tās nemainīsies arī pēc vēlēšanām, lai kas tajās uzvarētu.

Viens no lielākajiem Lietuvas ārpolitikas panākumiem pēdējos gados ir tas, kas izveidotas labas kaimiņattiecības ar Poliju. Starpkaru posmā mūsu nesaskaņas ne tikai vājināja abas valstis, bet arī komplicēja stāvokli visā reģionā. Ņoti svarīgi, ka esam spējuši pārkāpt pāri pagātnes ēnām un dot nozīmīgu ieguldījumu Eiropas stabilitātes stiprināšanā.

Cienījamie parlamenta locekļi! Mēs dzīvojam pasaulē, kas mainās mūsu acu priekšā. Tā kļūst arvien ciešāka un pieejamāka. Lietuvu un Latviju bez tam saista arī mūsu tautu tuvības izjūta, saprašana, ka esam vienīgie, kas pieder pie baltu saimes.

Jānis Rainis — viena no izcilākajām personībām, kura veltījusi pūles latviešu un lietuviešu tuvināšanai jau trešajā gadu desmitā,— ar rūgtumu pamanījis: "Esam ciltsbrāļi un asinsradinieki." To varam dzirdēt katros svētkos, katrā svinīgā tikšanās reizē. Svētkos mēs satiekamies un iepazīstamies, savukārt ikdienā esam sveši. Bet ikdienu ir sešas reizes vairāk nekā svētku dienu.

(Tālāk Lietuvas Republikas prezidents Aļģirds Brazausks runā latviski.) Šī mūsu delegācijas vizīte nav svētku izbraukums, arī ikdienā mēs kļūstam arvien tuvāki viens otram. Ceļš uz vienotu, drošu un plaukstošu Eiropu, ko izvēlējušās Lietuva un Latvija, pirmām kārtām ir pacietīgs ikdienas darbs. Tikai kopā strādājot, viens otru atbalstot, mēs izmantosim laika piešķirto unikālo iespēju darīt bagātāku Eiropas ainu ar savdabīgu baltisku ieguldījumu. Paldies par uzmanību! (Ilgi aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Mums ir jāreģistrējas pirms pārtraukuma. Tādēļ lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godājamie kolēģi! Atļausit ar jums pakonsultēties! Vai mums pietiks ar 40 minūšu pārtraukumu līdz pulksten 15.00? Neviens neiebilst? Nav vajadzības balsot? Paldies! Tad vienosimies pēc rezultātu paziņošanas, ka pārtraukums ir līdz pulksten 15.00. Es ierosinu noklausīties reģistrācijas rezultātus, lai nebūtu domstarpību pēc tam.

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Martijans Bekasovs, Jānis Bunkšs, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Juris Dobelis, Kārlis Jūlijs Druva, Oļģerts Dunkers, Oskars Grīgs, Edmunds Grīnbergs, Ervids Grinovskis, Edvīns Inkēns, Roberts Jurdžs, Juris Kaksītis, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ģirts Kristovskis, Ludmila Kuprijanova, Ivars Jānis Ķezbers, Kārlis Leiškalns, Imants Liepa, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Andris Rubins, Māris Rudzītis, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Andris Tomašūns, Māris Vītols, Juris Zaķis, Roberts Zīle. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad, kā vienojāmies, pārtraukums līdz pulksten 15.00. Es ļoti lūdzu visus pulksten 15.00 atgriezties sēžu zālē.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Žurnālistus lūdzu atbrīvot deputātu vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Reģistrācijas laikā lūdzu pie deputātiem nepiederošus cilvēkus neatrasties deputātu vietās! Es atkārtoju, reģistrācijas laikā tos, kas nav deputāti, lūdzu neatrasties zālē, kur ir deputātu vietas! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 38 deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 42 deputāti. Paziņoju pārtraukumu piecas minūtes. Frakciju vadītāji, lūdzu, sāciet darbu!

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 56 deputāti. Turpinām darbu. Precizējam — 33.lappuse, 120.pants, otrā daļa, ja? Tā, deputāti, lūdzu, vēlreiz — 33.lappuse, 120.pants, otrā daļa.

 

A.Endziņš. Pie 120.panta otrās daļas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Juridiskā komisija pieņēma daļēji, dodot šādu otrās daļas redakciju: "Šādas sēdes darba kārtībā jautājumu reģistrā fiksētajā secībā iekļaujamas atbildes uz tiem jautājumiem, kuri iesniegti ne vēlāk kā vismaz sešas dienas pirms sēdes."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas otrās daļas redakciju nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 120.panta ir deputāta Čerāna priekšlikums izslēgt trešo daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet piedāvā izslēgt no otrā lasījumā nobalsotās redakcijas vārdus "un otrās". Tātad atstāt tikai, ja neatbilst 119.panta pirmās daļas prasībām.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Vispirms paldies Juridiskajai komisijai par vismaz daļēju atbalstu manam priekšlikumam. Bet tomēr arī komisijas piedāvātajā variantā Saeimas Prezidijam vēl joprojām paliek politiskās cenzūras iespējas, jo 119.panta pirmā daļa nosaka, ka jautājumi amatpersonām uzdodami par to kompetencē esošām lietām. Un, ja nu Prezidijs uzskata, ka jautājums nav par tēmu, pamatoti vai nepamatoti, teiksim, Prezidijs vienkārši var gribēt atvairīt kādu politiski nepatīkamu jautājumu, pasludinot vienkārši, ka tas nav par tēmu. Un šī 120.panta trešā daļa tagad šādus jautājumus vienkārši atļauj Prezidijam neiekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā. Es domāju, ka nav pieļaujama šāda politiska cenzūra, un tādēļ es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu. Tātad izslēgt šo trešo daļu un līdz ar to automātiski nākamo šī panta daļu, ceturto daļu, turpmāk uzskatīt par trešo daļu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātei!

 

I.Kreituse (DPS). Es gribētu lūgt deputātus tieši tāpat atbalstīt Kārļa Čerāna priekšlikumu un noņemt no Prezidija atbildību izvērtēt, vai jautājums ir pēc kompetences vai nav. Šīs tiesības ir tam, kas atbild. Lai atbildētājs arī uzraksta, ka šis jautājums nav viņa kompetencē tāpēc, ka ir tā un tā. Bet nevajadzētu uzlikt, Prezidijam šīs tiesības visu izvērtēt, pārvērtēt, lai neradītu liekas politiskas diskusijas. Lūdzu deputātus to pārdomāt un, es vēlreiz saku, atļaut to izvērtēt atbildētājam. Un pēc tam tie, kas ir uzdevuši jautājumu, izvērtē to, kas ir atbildēts. Bet ir lūgums noņemt šo atbildību no Saeimas Prezidija, īpaši šodien, kad mēs runājam par pozīciju, opozīciju un tā tālāk. Neuzlikt šādu atbildību tiem cilvēkiem, kas organizē darbu. Mēs organizējam jūsu darbu, un atbildētājam ir tiesības jums paskaidrot, ja tas nav viņa kompetencē, un norādīt, kam bija jāadresē jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētaja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu izslēgt 120.panta trešo daļu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 1, atturas — 12. Priekšlikums pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie 120.panta ceturtās daļas... Ā, tas ir atbilstoši... trešā daļa izslēgta, te vienkārši mainās daļu numerācija, tas nav balsojams. Vienkārši ir redakcionāls precizējums pie ceturtās daļas, valodas speciālistu priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie 121.panta otrās daļas, kur ir deputāta Čerāna priekšlikums aizstāt vārdu "vai" ar vārdu "un". Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo, ja mēs to atbalstītu, tad iznāktu tā, ka atbildi uz jautājumu, kas nav steidzams, iesniedz rakstveidā ne vēlāk kā iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes, kuras darba kārtībā atbilde uz šo jautājumu iekļauta un (vai) sniedz mutvārdos minētajā Saeimas sēdē. Nav saprotama šī loģika vispār — "un" "vai" — kādā sakarā šeit varētu tos abus likt kopā. Tāpēc arī Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās... Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Man galīgi nav izprotams šobrīd Endziņa kunga formulējums. Kurā vietā viņam tur varētu rasties divi saikļi blakām, jo manā priekšlikumā ir formulēts ļoti skaidri — aizstāt 121.panta otrajā daļā vārdu "vai" ar vārdu "un", tātad nevis šim vārdam "vai" pierakstīt "un" blakus, bet šo vārdu "un" rakstīt šī vārda "vai" vietā. Un priekšlikuma būtība ir tāda, ka noteikt, ka ministriem ir atbilde jāsniedz nevis rakstveidā vai mutvārdos, bet rakstveidā un mutvārdos.

Un motivācija ir tāda, ka nospiedošais vairākums no visiem jautājumiem ir tādi, uz kuriem sagaida atbildēs noteiktu faktoloģisko informāciju, un ļoti dabiski, ka šāda informācija tiktu sniegta rakstveidā. Un arī tad, ja tur ir kādi politiski formulējumi, būtu ļoti patīkami, ja ministrs zem šī formulējuma varētu parakstīties. Deputātiem bieži vien nākas, uzdodot jautājumus, pārstāvēt savus vēlētājus, un tas būtu ļoti patīkami, vienalga, kuras frakcijas deputātam, ka viņš varētu šiem vēlētājiem nosūtīt parakstītu ministra atbildi, nevis meklēt un kopēt ārā kādus izvilkumus no stenogrammām. Es aicinu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk... Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es tomēr atbalstītu kolēģi Čerānu, jo mums jāskatās kontekstā ar to, ka mēs Kārtības rullī ieliekam jaunus pantus. Nu, ne pat jaunus pantus, bet jaunus, teiksim, principus. Un, ja tagad būs tādas tiesības deputātiem uzdot divus jautājumus, tad es rēķinos, cik var daudz sagatavoties, ja, lūk, ministrs atnāk, mutvārdos no tribīnes norunā, un tad kāda būs kvalitāte tiem jautājumiem. Cita lieta, ja tu vismaz dienu iepriekš saņem rakstveidā viņa atbildi. Tad tu vari konsultēties, teiksim, gan ar konsultantiem, gan arī ar pārējiem speciālistiem, lai jau sagatavotos, kā jau Prezidijs arī gribētu, lai būtu tie jautājumi konkrēti, ko tu vēl papildus vari uzdot sakarā ar viņa atbildi. Ja šajā gadījumā mēs atstājam ministriem tikai tiesības atbildēt no kanceles, no tribīnes vai arī rakstveidā, tad viņi bieži vien izvēlēsies... Ja es neesmu sagatavojies, es atnāku, mutvārdos ātri norunāju, un diez vai jautājumi būs kvalitatīvi un vai mēs saņemsim to rezultātu, kas ir vajadzīgs tautai. Tādēļ es tomēr šajā gadījumā atbalstītu Čerāna kungu.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu!

 

A.Endziņš. Man ir jāatvainojas, ka es tiešām nepareizi pateicu —, šeit nav "un" "vai", bet konstrukcijas būtība ir tāda, ka, ja ir sniegts rakstveidā, tad mutvārdos jautājuma atbildētājs var vēl papildināt. Un tālāk šī konstrukcija ir iestrādāta tādējādi, ka pēc atbildes uz jautājumu, vai tā ir rakstveidā vai mutvārdos, jautājuma iesniedzējam vēl ir iespēja uzdot divus papildu jautājumus. Šajā gadījumā dienas kārtībā ir uzrādīts viss jautājums, ir pirms tam iespēja divas motivācijas dot. Visi Saeimas deputāti lasīt māk. Ja viņiem ir izsniegta uz rokas rakstveida atbilde, vēl tātad var būt šī mutvārdos papildus sniegta atbilde. Un galvenais ir iespēja vēl pēc tam jautājumu uzdevējam uzdot divus papildu jautājumus. Šajā gadījumā, man liekas, Lujāna kungs šeit pārprot, kā tas ir. Tieši otrādi, man liekas, ja ir steidzams jautājums un jautājums iesniegts 48 stundas pirms šādas, atkarībā no šī jautājuma sarežģītības sagatavoties varētu, bet tīri tehniski pavairot, teiksim, un iesniegt atbildi. Liekas, ka loģikas te īsti nav. Es tāpēc tomēr aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu aizstāt 121.panta otrajā daļā vārdu "vai" ar vārdu "un". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 19. atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir pie ceturtās daļas, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums apvienot 120.panta otro daļu un 121.panta ceturto daļu. Vēl ir priekšlikums, ko arī ierosina Juridiskais birojs, izteikt ceturto daļu jaunā redakcijā. Jūs redzat to trešajā ailē. Un ir deputāta Čerāna priekšlikums, kurš zināmā mērā saskan ar viņa iepriekšējiem priekšlikumiem. Šeit tātad atkal rakstveidā, kā arī mutvārdos. Juridiskā komisijas neatbalstīja nevienu no šiem priekšlikumiem un piedāvā izteikt šo ceturto daļu šādā redakcijā: "Atbildi uz steidzamu jautājumu sniedz Saeimas sēdē, kas noteikta atbildēm uz jautājumiem, ja šis jautājums iesniegts ne vēlāk kā 48 stundas pirms šīs sēdes."

Sēdes vadītāja. Debatēs... Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es aicinu... es tomēr lūdzu balsojumu par savu priekšlikumu, un es aicinu deputātus atbalstīt to. Un es tikai varu izteikt izbrīnu par Endziņa kunga runu komisijas vārdā par iepriekšējo priekšlikumu, teiksim, kur tika minēti kaut kādi steidzami priekšlikumi, ja tas priekšlikums nekādā veidā neattiecas uz steidzamiem jautājumiem, un tiešām man būtu lūgums nemaldināt Saeimu. Paldies, es aicinu atbalstīt savu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, komisijas vārdā, lūdzu tribīnē! Deputātus man lūgums ir nediskutēt tribīnē runājošam ar citur atrodošamies.

 

A.Endziņš. Man ir jāatvainojas, acīmredzot Čerāna kungs pats nav izlasījis šo ceturto daļu. Tur ir — ja iesniegts ne vēlāk kā 48 stundas. Ja 48 stundas iepriekš ir iesniegts, jūs pieprasāt, lai būtu gan rakstveidā, gan mutvārdos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu papildināt 120. panta ceturto daļu aiz vārda "sniedz" ar vārdiem "rakstveidā, kā arī mutvārdos". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 16, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie 122. panta, kur ir deputāta Čerāna priekšlikums izslēgt 122. panta otrās daļas 4. punktu. Tas ir, izslēgt no darba kārtības atbildi uz jautājumu, kurš neatbilst 119. panta pirmās un otrās daļas prasībām. Tā kā tika atbalstīts Čerāna kunga priekšlikums un tika svītrota 120. panta trešā daļa, ko Prezidijs neiekļauj, tad šeit ir šis priekšlikums jāatbalsta.

Sēdes vadītāja. Nu, priekšlikums automātiski it kā stājas spēkā sakarā ar to balsojumu. Čerāna kungs, jūs vēlaties runāt par šo jautājumu? Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts! Tikai iepriekš jums atgādinu, ka šis jūsu priekšlikums ir pieņemts automātiski.

 

K.Čerāns (TKL). Jā, nu... es tiešām arī... Man nav nekādu iebildumu pret to, ka viņš tiek pieņemts, bet... Jā, nu....

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, lūdzu, ko jūs vēlaties teikt?

 

K.Čerāns. Jā... Nu labi, tad paldies, ka viņš ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Manuprāt, tomēr nevarētu uzskatīt, ka tas ir pieņemts automātiski, jo iepriekšējā Čerāna kunga priekšlikumā bija runa par to, ka Prezidijs var iekļaut vai neiekļaut darba kārtībā šādus jautājumus, kuri neatbilst 119. panta pirmās vai otrās daļas prasībām. Šeit ir runa par to, ka pati Saeima var izslēgt no darba kārtības atbildi uz jautājumu, kurš neatbilst 119. panta pirmās un otrās daļas prasībām. Tās tomēr ir divas dažādas lietas — vai to var darīt Prezidijs vai to var darīt pati Saeima. Tāpēc acīmredzot šis Čerāna kunga priekšlikums būtu jābalso un tikai tad to varētu uzskatīt par pieņemtu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs uzskatāt, ka Saeimai nedrīkstētu dot tiesības izslēgt no darba kārtības? (No zāles deputāts K.Čerāns: "Tieši otrādi, es uzskatu, ka drīkst!") Komisijas vārdā — Aivars Endziņš.

 

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Man ir jāatvainojas, es arī pārsteidzos. Jirgena kungam ir pilnīga taisnība. Mēs izslēdzām ārā 119. panta trešo daļu, bet tas attiecas tiešām uz Prezidiju, to mēs atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Paldies, par to Prezidijs ir ļoti pateicīgs.

 

A.Endziņš. Bet šeit ir runa, ka pēc plenārsēdes atklāšanas par Prezidija izsludināto darba kārtību jau var lemt Saeima, un līdz ar to es uzskatu, ka tomēr, ja deputāts Čerāns uzstāj uz balsojumu, tad ir jābalso. Bet es aicinātu viņu neatbalstīt, jo tā ir Saeima, kura var izdarīt jebkurā dienas kārtībā grozījumus, un arī pēc šīs pašas motivācijas.

Sēdes vadītāja. Tātad mēs balsojam par to, vai atstāt Saeimai tiesības svītrot no darba kārtības atbildes uz jautājumu, ja?

 

A.Endziņš. Jā, kurš neatbilst.

Sēdes vadītāja. Kurš neatbilst... Tātad Saeima pati ir tiesīga izlemt ar savu balsojumu. Tātad izslēgt 122. panta otras daļas 4. punktu. Lūdzu deputātus visus vēlreiz ieskatīties tabulā 35. lappusē, pirms mēs balsojam! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šo deputāta Čerāna priekšlikumu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 20, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie šī panta ceturtās daļas, kur ir runāts par to, ka pirms atbildes uz jautājumu, ja Prezidijs saņēmis rakstveida pieteikumu, jautājuma motivēšanai vārdu dod pirmajam jautājuma parakstītājam, ja iesniedzēji nav vienojušies citādi, un runas laiks šinī gadījumā nedrīkst pārsniegt divas minūtes. Tad deputāts Čerāns ierosina divas minūtes aizstāt ar vārdiem "piecpadsmit minūtes". Tātad 15 minūtes jautājuma motivācijai. Juridiskā komisija šo deputāta Čerāna priekšlikumu neatbalstīja, nu, varētu teikt, ka daļēji atbalstīja, jo divu minūšu vietā piedāvā trīs minūtes.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Nu vispirms jau paldies Juridiskajai komisijai arī par šo daļējo atbalstu, bet es tomēr aicinātu visus atbalstīt manu priekšlikumu pilnībā. Nu, gan divas, gan trīs minūtes tomēr ir diezgan īss laiks, un ne otrajā lasījumā pieņemtā, ne arī trešajam lasījumam komisijas piedāvātā redakcija faktiski nedod iespēju formulēt pietiekoši izvērstu motivāciju jautājuma pamatotībai. Un es domāju, ka mēs, vismaz vairums no mums šeit neesam tādi korifeji un eksperti visos jautājumos, ka mēs varētu, teiksim, divu vai triju minūšu laikā tikt ievadīti jebkurā no problēmām. Vismaz es sevi par šādu ekspertu uzskatīt nevaru. Nu, un Saeimas pieredze rāda, ka tās šobrīd spēkā esošās piecpadsmit minūtes jautājuma motivācijai jau praktiski nekad netiek pilnā mērā izmantotas. Tās motivācijas, kuras šeit tiek teiktas, viņas tiek tomēr teiktas koncentrēti... Mēs jau visi saprotam, ka laiks ir dārgs, un tas deputāts, kurš šo motivāciju sniedz, arī atrod to pašu piemērotāko formu. Un es domāju, ka šeit nevajadzētu nepamatoti šo runas laiku no augšas tik drastiski ierobežot, tādēļ es aicinātu noteikt šīs piecpadsmit minūtes un atbalstīt manu priekšlikumu, jo, teiksim, arī šoreiz man ir dotas 15 minūtes runāt, bet es savu esmu pateicis un vēl nav 2 minūtes pagājušas. Es tagad beidzu un aicinu jūs visus balsot un atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Vārds komisijai. Komisijas vārdā nevēlaties neko teikt?

 

A.Endziņš. Nu, cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es uzskatu, ka trīs minūtes ir pilnīgi pietiekošs laiks, jo pats jautājums jau ir... Vēl piecpadsmit, minūtes vajag, lai pateiktu kāpēc mēs šo jautājumu uzdodam... Man liekas, ka tas ir vairāk domāts tīri politiskai propagandai, izmantojot radiotranslāciju. Es domāju, ka trīs minūšu laikā koncentrēti savu domu pamatojumu var izteikt un acīmredzot ir jāmācās izteikt savas domas koncentrēti.

Sēdes vadītāja. Tad lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu — jautājuma motivācijai piecpadsmit minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 28, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie piektās daļas, kuru Juridiskā komisija ierosina papildināt ar vārdiem "bet ja sniegta rakstveida atbilde, divas minūtes". Bet es gribētu vērst cienījamo kolēģu uzmanību uz to, ka Juridiskā komisija atbalstīja deputāta Čerāna priekšlikumu svītrot 122. panta sesto daļu, un tātad šis Juridiskās komisijas priekšlikums par šo papildinājumu ir saistīts ar piekrišanu svītrot sesto daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir 122. panta sestā daļa, ko deputāts Čerāns ierosina svītrot. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie šī paša panta septītās daļas ir deputāta Čerāna priekšlikums aizstāt vārdus "viena minūte" ar vārdiem "trīs minūtes". Tātad šeit ir runa par papildjautājumu uzdošanu — tā nedrīkst pārsniegt vienu minūti. Čerāna kungs piedāvā vienas minūtes vietā trīs minūtes. Deputātu informācijai — Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā Strasbūrā papildjautājumam un pašam jautājumam tiek atvēlētas tikai 30 sekundes.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti, es aicinātu balsot par savu priekšlikumu, un, otrkārt, gadījumā, ja manu priekšlikumu noraida, es aicinātu arī balsot par komisijas priekšlikumu un šo komisijas priekšlikumu nepieņemt, jo šis komisijas priekšlikums atļauj amatpersonai atsevišķās situācijās izvairīties no atbildes uz papildjautājumiem. Tātad vispār izvairīties no papildjautājumu uzdošanas iespējas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Debates beidzam. Komisijas vārdā!

 

A.Endziņš. Es aicinātu neatbalstīt, un it sevišķi ja arī Čerāna kungs aicina neatbalstīt Juridiskās komisijas piedāvāto redakciju. Tad paliks spēkā otrajā lasījumā nobalsotā septītās daļas redakcija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Čerāna priekšlikumu aizstāt 122. panta septītajā daļā vārdus "Viena minūte" ar vārdiem "trīs minūtes". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par —11, pret — 25, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākošais ir...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Endziņa kungs! Ir lūgums arī no Čerāna kunga puses balsot par komisijas slēdzienu, tātad par trešā lasījuma redakciju. Lūdzu deputātus balsot par septīto, tagad sesto daļu, 122. panta sesto daļu tātad komisijas izteiktajā redakcijā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 7, atturas — 2. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākošais deputāta Čerāna priekšlikums ir pie šī paša panta astotās daļas — svītrot astoto daļu, proti, "ja sēdes vadītājs uzskata, ka papildjautājums nav saistīts ar jautājumu, Saeima bez debatēm balso par šā papildjautājuma atraidīšanu. Atraidītā papildjautājuma vietā cita papildjautājuma uzdošana nav pieļaujama." Juridiskā komisija neatbalsta Čerāna priekšlikumu par svītrošanu, jo uzskata, ka sēdes vadītājs vada un, ja viņš uzskata, tad ne jau sēdes vadītājs izšķir, bet liek šo jautājumu uzreiz bez debatēm balsošanai Saeimā un Saeima jau tad izlems — ir saistīts vai nav saistīts.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Paldies Endziņa kungam par skaidrojumu! Es domāju, ka šeit man nekā daudz nav ko piebilst, un es lūdzu atbalstīt savu priekšlikumu, jo tad līdzšinējā astotā daļa, manuprāt, tomēr paredz iespēju noraidīt politiski nepatīkamus papildjautājumus un šiem jautājumu iesniedzējiem pat nav iespējams izraisīt diskusiju pat ne 54. panta kārtībā par to, ka jautājums tiešām atbilst tēmai, un dot šo skaidrojumu. Es aicinu noraidīt. Es aicinu svītrot astoto daļu un atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrsAlfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātei!

 

I.Kreituse (DPS). Godātie deputāti! Es gribētu lūgt tieši tāpat svītrot šo daļu un atņemt sēdes vadītājam šādas tiesības noraidīt bez "par" un "pret" domu izteikšanas un balsojuma šeit, jo jābūt ir domu pamatojumam. Tāpat, kā mēs noraidījām Prezidija prerogatīvas, ka tas vienpersoniski izlemj, vai jautājums ir pēc būtības vai ne, tāpat arī šinī zālē jautājuma būtība ir jāizlemj deputātiem, atstājot viņam tiesības pateikt "par" un "pret" piecu minūšu ietvaros. Tāpēc man būtu lūgums šinī gadījumā atbalstīt Kārļa Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir debatēs pieteikušies? Nav. Tad lūdzu zvanu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Kārļa Čerāna priekšlikumu svītrot 122. panta astoto daļu! Komisijas vārdā? Lūdzu, Aivars Endziņš, pirms režīma!..

 

A.Endziņš. Es tomēr gribētu vērst cienījamās priekšsēdētājas uzmanību uz to, ka šeit jau ne jau Saeimas priekšsēdētājs vai sēdes vadītājs izlemj šo jautājumu, bet acīmredzot sēdes vadītājs vada sēdi un, ja ir pilnīgi citā sakarā te uzdots papildu jautājums, tad acīmredzot sēdes vadītājs, ja viņš uzskata, ka tas neatbilst pamatjautājumam, ka tas ir pavisam no citas operas, dzejiski izsakoties, aicina Saeimu balsot un lemj Saeima, ne jau sēdes vadītājs. Es tāpēc aicinātu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Viedokļi izskanējuši. Lūdzu balsošanas režīmu tagad! Mēs balsojam par Kārļa Čerāna priekšlikumu svītrot. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 19, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie 126.panta, tas ir 37.lapaspusē. Pie 126.panta piektās daļas ir Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt vārdus, attiecīgi to formulējot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nekādu iebildumu nav.

 

A.Endziņš. Vēl ir Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt astoto daļu jaunā redakcijā, kura ir redzama labajā ailītē. "Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par noraidāmu un ierosinājusi to pārveidot par jautājumu, bet iesniedzēji tam nav piekrituši, Saeima balso par deputātu iesniegto pieprasījumu."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākošais ir 38.lapaspusē — priekšlikums pie 135.panta, ko iesniedz Endziņš, proti, izteikt 135.pantu redakcijā, kura sastāv no četrām daļām. Juridiskā komisija šo priekšlikumu pieņēma ar nelieliem grozījumiem. Bet grozījumu būtība šeit ir. Manā priekšlikumā bija, ka priekšlikumus par attiecīgo lietu pēc būtības, kas nav apspriežams, Saeimā, var iesniegt arī Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts vai Ministru prezidents. Juridiskā komisija to neatbalstīja, uzskatot, ka tikai Saeimas komisija vai deputāts var šādu priekšlikumu izteikt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Endziņš nelūdz balsojumu?

 

A.Endziņš. Neuzturu!

Sēdes vadītāja. Paldies! Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie 136.panta. Un šeit man ir jāatvainojas cienījamajiem kolēģiem. Jums tika izdalīts 39.lapaspuses jauns teksts, jo iepriekš izdalītajā tekstā šajā lapaspusē ir ieviesusies tehniska kļūda.

Sēdes vadītāja. Tātad dokuments nr.772b. Atrodiet, lūdzu, deputāti, to lapu nr.772b.

 

A.Endziņš. Atsevišķa lapiņa tika izdalīta jums šodien no rīta. Šeit ir 136.pants un ir deputāta Endziņa priekšlikums — izteikt 136.pantu jaunā redakcijā, kura sastāv no divām daļām. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir 137.pants. Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt pantu jaunā redakcijā. Tā kā tieši šeit tā kļūda bija, es pantu nolasīšu: "Balsojot par termiņiem, tālākie termiņi balsojami pirms tuvākajiem." Papildinājums šeit ir tāds, ka šis noteikums neattiecas uz priekšlikumiem, kuri tiek balsoti 101.pantā noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir 139.pants. Šeit ir deputātes Rugātes priekšlikumi izteikt 139.panta otro daļu sekojošā redakcijā. Jūs redzat — par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas izdara savu izvēli ar "par", "pret" vai nebalso. Un arī vēl otrs, alternatīvs priekšlikums. Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas izdara savu izvēli — "par", "pret", "atturas" vai nebalso. Juridiskā komisija neatbalstīja ne vienu, ne otru no šiem priekšlikumiem, jo balsošana ir tikai tiešām "par", "pret" vai "atturas". Nebalso — tas ir jautājums, un kas to tad tagad skaidros? Tad mums vajag laikam tehniskus jaunievedumus. Ir vajadzīga vēl viena podziņa šeit. Ne tikai "par", "pret", "atturas", bet arī "nebalso". Tāpēc es aicinātu arī cienījamo Saeimu neatbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte!

 

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šajā priekšlikumā ir ļoti daudzas nianses. Tas nav tik vienkārši kā tikai šobrīd izspriest mums to, kas izskaidros, kas un kā nebalsoja. Šis priekšlikums sasaucas arī ar 15.pantu, par kuru iepriekš diskutējām. Un, ja jūs esat pavērojuši, kāda ir izdruka tad, kad mēs ņemam balsojumu, tad šajā izdrukā nez kādēļ gan ir šīs četras pozīcijas — "par", "pret", "atturas" un "nebalso". Ja ir kopējais deputātu skaits, kuri piedalās balsojumā, un arī šāda ailīte augšā, pašā augšā ir, tad, pieņemot šādu skaitli, ka, teiksim, 87 piedalās balsošanā, "par", "pret", "atturas" un "nebalsotāju" skaits ir gan šie 87, taču īstenā aina, kāda ir Saeimas plenārsēžu zālē par kāda jautājuma balsojumu, te neparādās. Kaut vai tādēļ vien, ka pa lielākajai daļai es neesmu pat atradusi nevienu balsojumu, kurā šis nebalsotāju skaits būtu augstāks par 0. Jautājums — kādēļ? Un, lūk, šis jautājums "kādēļ" man arī lika domāt, kādā veidā mēs varētu patiešām skaidri gan saviem vēlētājiem, gan savstarpēji kolēģiem, gan arī attiecībā uz šī jautājuma izskatīšanas viedokli, par kuru mēs izvēlamies izpaust savu domu skaidri un nepārprotami. Es esmu diskutējusi ar daudziem kolēģiem, kuri man ir aizrādījuši, ka es prasu pārāk lielu un pārāk stingru attieksmi attiecībā uz negāciju norādījumu, ka, lūk, negācija, kura izpaužas balsojumā "pret" vai "atturos", zināmā mērā graduē manu negatīvo attieksmi pret kādu faktu vai pret kādu pozīciju. Varētu piekrist, taču es domāju, ka jāpiekrīt būtu arī tam, ka, ja mūsu viedoklis šādā veidā tiks meklēts tad, kad mēs balsojam ar biļeteniem, tad, godātie kolēģi, ko man atliek darīt? Tad man ir jāsabojā šis biļetens, ja es nevaru atrast savu viedokli "par" vai "pret". Ja manā priekšā ir divi kandidāti vai trīs, vai četri, vai pieci un man ir noteikta pozīcija, kādā veidā man ir jāizdara šī izvēle par vienu vai pret citiem? Kā tad es varu izdarīt to vidējo? Es varu tikai sabojāt biļetenu un neko vairāk... Jā, svītrojot visus un praktiski nepiedaloties balsošanā. Bet, lūk, tieši tādu pozīciju es arī gribētu aizstāvēt, ka, lūk, šī nepiedalīšanās balsošanā skaidrāk parādītu to stāvokli, kāds ir Saeimas plenārsēžu zālē tajā brīdī, kad mēs daudzkārt, izmantojot šo iespēju un es arī pati neesmu bijusi bez grēka, esmu to izmantojusi, jo man ir bijusi šī iespēja. Esmu runājusi no tribīnes, bet ne vienmēr esmu tādā pašā veidā balsojusi. Es esmu balsojusi maigāk — atturoties. Bet vai tas dod man tiesības atturēties, ja es patiesībā iestājos pret šo priekšlikumu? Vai tas dod man tiesības — vēl ļaunāk — vispār nepiedalīties balsošanā, ja es esmu runājusi par vai pret šo priekšlikumu? Taču šī nepiedalīšanās balsošanā pa lielākajai daļai ir ar politisku motīvu vai arī kādu citu izdevīguma motīvu, ko cilvēks, kurš ir deputāts, tomēr var izmantot tikai tāpēc vien, ka viņš ir cilvēks. Ja mēs ejam uz atbildi mūsu vēlētājiem, kādēļ mēs vienā reizē balsojam tā un citreiz citādi, un kādēļ zālē ir tik maz balsotāju, un kādēļ ar tik minimālām balsīm pārsvarā tiek pieņemts viens vai otrs priekšlikums? Tad domāju, ka mums būtu vērts pašiem padomāt par savu disciplināro pusi, tajā zināmā mērā iestrādājot arī šo politisko pusi un cilvēktiesību pusi, par kuru runāja 15.panta sakarā. Un tomēr šī vēl viena poga. Ja mēs neesam gatavi uz balsojumu "par" un "pret", atzīstot, ka mēs nebalsojam par kādu priekšlikumu, tātad ieņemam kādu noraidošu pozīciju, nepiedaloties šajā diskusijā vai šajā viedokļa izvēlē, vismaz šajā pārejas periodā, kamēr mēs paši briestam šādai demokrātiskai attieksmei ar pilnu atklātību, mums kā deputātiem nevarētu būt šīs ceturtās balsojuma pozīcijas, proti, tieši tādas, kāda tā ir šobrīd izdrukā. Godātie kolēģi, izdrukā ir "par", "pret", "atturos" un "nebalsoju". Un tādēļ šis negācijas gradācijas jeb mīkstinājuma arguments mani gluži nepārliecina. Es patiešām gribētu būt zālē un piedalīties ne tikai sēdē, bet arī balsošanā. Un, ja mana piedalīšanās balsošanā ir ar izvēli, ka es varu nepiedalīties balsošanā, tad man nav nekādu interešu, lai es varētu to noslēpt. Gluži otrādi, šī motivācija vēlētājiem, kādēļ es nepiedalījos balsošanā, var būt gan politisku, gan citādu motīvu balstīta. Taču, ja man ir iespēja vai nu iziet no zāles, vai sēdēt zālē un vispār nepiedalīties balsošanā, tādā gadījumā gan nevienam nav pat iespējas man pavaicāt un man nav nekāda iegansta vai iemesla skaidrot manu nepiedalīšanos balsojumā. Un tas galu galā ieplīvuro mūsu deputātu darbu, par ko ir bezgala neapmierināti mūsu vēlētāji. Un šis priekšlikums ir nācis no manas puses tikai tādēļ, ka, uzklausot vēlētājus daudzos jautājumos, kuros ir jāsniedz atbilde un paskaidrojums, kādēļ Saeimā ir bijis tāds vai citāds balsojums, izskan, lūk, šis jautājums. Bet kādēļ deputāts drīkst izvēlēties to, ko viņš nedrīkst izvēlēties? Tāda bija mana motivācija šim priekšlikumam, un tādēļ arī tas tika diskutēts Mandātu komisijā. Un es esmu iesniegusi šādu priekšlikumu. Es lūdzu par to balsot un padomāt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Es jūs gribētu informēt, ka Prezidijam pie šodien rīcībā esošās balsošanas sistēmas tehniski fiksēt nebalsojošos nav iespējams. Ceturto pogu pievienot šīm trijām mums šodien nav iespējams, un arī jaunajā balsošanas sistēmā, kas ir paredzēta zālē, šādas ceturtās pogas nav. Vienīgais, kā to var realizēt,— katrā balsojumā balsu skaitītāju komisija uzskaita tos, kas nav balsojuši. Lūdzu, Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Tiešām ļoti īsi. Manuprāt, politiski deputāts drīkst izvēlēties nebalsošanu. Tās ir viņa suverēnās tiesības. Un par to jau mēs runājām šodien, apspriežot iepriekš priekšlikumu, ja nemaldos, 15.pantu. Un otrs. Tā tehniskā problēma, kas ir ar šīm balsošanas izdrukām, kurās parādās vārdiņš "nebalsoju" — tur šim vārdiņam tiešām nevajadzētu būt. Bet varbūt tiešām tas būtu vienkāršāk atrisināms šo vārdiņu izņemt, nevis pārbūvēt visas mūsu balsošanas iekārtas, kas bez tam prasītu no budžeta papildu izdevumus. Un te mums nav finansu ministra atsauksmes par šo projektu šobrīd. Es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — lūdzu!

 

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vēlreiz uzsvērt Rugātes kundzei. Jūs pati izteicāt domu, ka deputātam ir jāizsaka doma skaidri un nepārprotami. Manā uztverē šī deputāta izteiktā doma skaidri un nepārprotami varētu izpausties tikai balsojumā "par" vai "pret". Nekāds "atturas" un nekāds "nebalsoju" vispār nedrīkstētu būt. Vismaz Norvēģijas Stortingā ir tikai divas pogas — "par" un "pret". Šinī gadījumā jūs pati runājat sev pretī. Jūs sakāt "par", "pret" vai "nebalso", vai "atturas". Man jāskaidro, vēlētāji grib zināt — kāpēc? Tieši otrādi, man liekas, visur pasaulē ir tā, ka katrs balsojums ir atklāts, izdrukas nāk ārā un vēlētājs zina, tik tiešām, kā katrs deputāts ir balsojis. Un vēl vairāk, tieši otrādi,— drīzāk iznāk tā, ja es nebalsoju vai es atturos, ko tad es vispār parlamentā meklēju? Man liekas, mēs esam ievēlēti, lai izteiktu vienas vai otras domas un lai pieņemtu kaut kādus lēmumus. Bet atturoties vai nepiedaloties balsošanā. Vēl jo vairāk... Ja tagad mums parādās vēl tāda podziņa "nebalsoju", vai tas tiek fiksēts kā piedalīšanās balsošanā?

 

 

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Es jūs gribētu informēt, ka Prezidijam pie šodien rīcībā esošās balsošanas sistēmas tehniski fiksēt nebalsojošos nav iespējams. Ceturto pogu pievienot šīm trijām mums šodien nav iespējams, un arī jaunajā balsošanas sistēmā, kas ir paredzēta zālē, šādas ceturtās pogas nav. Vienīgais, kā to var realizēt,— katrā balsojumā balsu skaitītāju komisija uzskaita tos, kas nav balsojuši. Lūdzu, Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Tiešām ļoti īsi. Manuprāt, politiski deputāts drīkst izvēlēties nebalsošanu. Tās ir viņa suverēnās tiesības. Un par to jau mēs runājām šodien, apspriežot iepriekš priekšlikumu, ja nemaldos, 15.pantu. Un otrs. Tā tehniskā problēma, kas ir ar šīm balsošanas izdrukām, kurās parādās vārdiņš "nebalsoju" — tur šim vārdiņam tiešām nevajadzētu būt. Bet varbūt tiešām tas būtu vienkāršāk atrisināms šo vārdiņu izņemt, nevis pārbūvēt visas mūsu balsošanas iekārtas, kas bez tam prasītu no budžeta papildu izdevumus. Un te mums nav finansu ministra atsauksmes par šo projektu šobrīd. Es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — lūdzu!

 

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vēlreiz uzsvērt Rugātes kundzei. Jūs pati izteicāt domu, ka deputātam ir jāizsaka doma skaidri un nepārprotami. Manā uztverē šī deputāta izteiktā doma skaidri un nepārprotami varētu izpausties tikai balsojumā "par" vai "pret". Nekāds "atturas" un nekāds "nebalsoju" vispār nedrīkstētu būt. Vismaz Norvēģijas Stortingā ir tikai divas pogas — "par" un "pret". Šinī gadījumā jūs pati runājat sev pretī. Jūs sakāt "par", "pret" vai "nebalso", vai "atturas". Man jāskaidro, vēlētāji grib zināt — kāpēc? Tieši otrādi, man liekas, visur pasaulē ir tā, ka katrs balsojums ir atklāts, izdrukas nāk ārā un vēlētājs zina, tik tiešām, kā katrs deputāts ir balsojis. Un vēl vairāk, tieši otrādi,— drīzāk iznāk tā, ja es nebalsoju vai es atturos, ko tad es vispār parlamentā meklēju? Man liekas, mēs esam ievēlēti, lai izteiktu vienas vai otras domas un lai pieņemtu kaut kādus lēmumus. Bet atturoties vai nepiedaloties balsošanā. Vēl jo vairāk... Ja tagad mums parādās vēl tāda podziņa "nebalsoju", vai tas tiek fiksēts kā piedalīšanās balsošanā? Nu, tad acīmredzot arī tas, par ko mēs nobalsojām un ko Saeimas vairākums akceptēja 15.panta redakcijā. Iznāk šeit tā, ka var balsot, maksimums, ir klāt jābūt 50 cilvēkiem. No tiem, teiksim, 30 cilvēki politisku apsvērumu dēļ, kā saka, nebalso, bet tas tiek fiksēts, un tie 20 ar "par" un "pret" izšķir likumu. Tātad vēl šī latiņa tiek kaut kur nolaista zemāk. Es aicinu vienkārši būt loģiskiem un šos priekšlikumus neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, es jums atļaušos izteikt aizrādījumu, ka "atturas" jūs nosaucāt par nepiedalīšanos un viedokļa neizteikšanu. Kamēr mums pastāv balsojums "atturas", es lūgtu jūs nebūt tik kategoriskam ar novērtējumu attiecībā uz deputātiem, kas izmanto šīs tiesības. Rugātes kundze, jūs vēlaties runāt? Anta Rugāte, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte, otro reizi, piecas minūtes. Rugātes kundze, lūdzu! (Starpsauciens no zāles: "Viena poga jāatstāj!")

 

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātais Endziņa kungs! Es tieši tādēļ arī esmu iesniegusi šo priekšlikumu, lai būtu šī skaidrā izvēle "par" vai "pret". Un šī trešā atturēšanās poga ir ļoti vienkārši pārveidojama par pogu "nebalso". Un tad, kad šis nebalsojumu skaits ir sakrājies tik liels, ka tas ir redzams kuram katram, tad patiešām ir pilnīgi vietā jautājums un arī rīcība, kādēļ deputāts atrodas šajā sēžu zālē, šajā sasaukumā. Tad ir arī jārīkojas gan vēlētājiem, gan arī pašam deputātam, jo, ja viņš nevar izšķirties "par" vai "pret", bet allaž ir tikai atturējies vai arī izvēlējies nebalsošanu, neuzrādot savu pozīciju, tad ir jautājums, kādēļ viņš šeit atrodas. Un tāpēc, jautājumā par to, ka mēs varētu iet Stortinga variantu, par kuru mēs diskutējām Mandātu komisijā, proti, ka ir tikai divas pogas — "par" un "pret", pret to bija kolēģi un bija kategorisks noraidījums ar motivāciju, ka mēs neesam demokrātijā tiktāl nobrieduši, lai mūsu rīcība varētu būt tik skaidra un pārliecinoša. Ja mēs izmantojam šo trešo pogu, šobrīd to nomainot pret "nebalsoju", tas tomēr veicinātu mūsu skaidrību un mūsu tīrīšanos, un katra deputāta iekšējo gatavību galu galā izlemt jautājumu "par" vai "pret". Bet es vēlreiz saku, Endziņa kungs, ka šis priekšlikums ir radies tieši tādēļ, lai būtu pilnīgi skaidra deputātu pozīcija —"par" vai "pret", nevis kaut kā vai varbūt "atturos". Paldies!

Sēdes vadītāja. Katrs aicinājums izmainīt kaut ko balsošanas sistēmas tehniskajā uzbūvē patiešām maksā ļoti lielu naudu budžetā. Tāpēc lūdzu, ja kāds vēlas pārveidot pogu "atturas" par pogu "nebalso", iesniegt budžeta aprēķinus, cik tas izmaksās. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātes Rugātes priekšlikumu! Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas izdara savu izvēli "par", "pret", "atturas" vai "nebalso". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 16, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Endziņš. Ir vēl otrs alternatīvais priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Bet to neviens nelūdz balsot. Rugātes kundze lūdza tikai savu balsot.

 

A.Endziņš. Tie abi divi ir viņas priekšlikumi. Viens priekšlikums un otrs ir alternatīvs.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Rugātes kundze, jūs abus lūdzāt balsot? Tātad balsojam arī otru. Par klātesošiem balsojumā uzskatāmi tie deputāti, kas izdara savu izvēli "par", "pret", vai "nebalso". Bet es atvainojos, es nevaru to likt uz balsošanu, man nav pogas "nebalso". Es tehniski to nevaru jums piedāvāt, jo es nevaru to tehniski realizēt, ja jūs šodien nobalsojāt par to. Piedodiet, kolēģi, bet es te kaut ko nesaprotu. Kas mums ir, tas mums ir zālē. Un mēs nevaram pieņemt to, kā mums nav. Arī ar balsojumu. (No zāles deputāte A.Rugāte: "Neko nevajag mainīt, kā ir, tā ir!") Rugātes kundze, deputāti runā no tribīnes, bet jūs diemžēl esat divreiz savas tiesības izmantojusi runāt no tribīnes.

Debatēs vairāk pieteikušos nav. Rugātes kundze, jūs lūdzat balsojumu par šo savu otro priekšlikumu? Lūdzat balsojumu? Tātad lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu, ka par klātesošiem uzskatāmi tie deputāti, kas izdara savu izvēli ar "par", "pret", vai "nebalso". Nē, to jau mēs nobalsojām. Tagad ir otrs, tas, kuru es nolasīju. "Par", "pret", vai "nebalso". Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 10, atturas — 33. Nav pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie Kārtības ruļļa 140.panta, ko ierosina Saeimas Juridiskais birojs, Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu un ierosina izteikt 140.pantu jaunā redakcijā...

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauno redakciju nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. 144.pants. Pie 144.panta arī ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt panta otro daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija ierosina izteikt otrās daļas pirmo teikumu jaunā redakcijā, daļēji pieņemot Juridiskā biroja priekšlikumu. Redakciju jūs redzat 3.ailītē, un šīs izmaiņas precizējums ir otrajā daļā. Ziņojums iesniegts pirms balsojuma, un tajā norādīts, ka iesniedzējs vēlas runāt. Tad iesniedzējam tiek dots vārds uzreiz pēc balsojuma rezultātu paziņošanas. Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecas minūtes.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie 162.panta, kur ir deputātes Rugātes priekšlikums izteikt šo pantu jaunā redakcijā, proti, ka visi klātesošie komisijas locekļi, apliecinot savu piedalīšanos sēdē, parakstās sēdes sākumā un sēdes beigās. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Savulaik Kārtības ruļļa pašā vecākajā redakcijā, bija šī kārtība — sākumā un beigās. Jau 5.Saeimas laikā tika noteikts, ka tikai ar parakstu apliecina, tātad vienreiz apliecina ar parakstu, jo situācija mums ir tāda, ka daudzi deputāti darbojas vairākās komisijās. Kārtības rullis paredz arī nepieciešamību, ka, ja ir likumprojekts nodots vairākām komisijām, no tās komisijas, kura nav atbildīgā, referents tiek aicināts uz atbildīgās komisijas sēdi vai arī atbildīgās komisijas referents tiek aicināts uz otras komisijas sēdi. Skaidrs, ka viņš parakstīsies atkarībā no tā, kad viņš bijis. Tad iznāks, ka viņš ir kavējis. Tāpēc arī mēs uzskatījām, ka tas paliek uz komisijas vadības — komisijas priekšsēdētāja, viņa biedra un sekretāra — sirdsapziņas, vai piemērot pret komisijas locekli sankcijas un tātad maksāt viņam kā par pilnu komisijas sēdi vai par nepilnu. Man liekas, ka tas ir jārealizē, jo savādāk iznāks tas pats, kas mums jau šeit bieži vien notiek — zāle ir tukša, knapi ir kvorums. Tad, kad ir reģistrācija jau soda naudai — 20 procenti, tad deputāti fiksi sarodas zālē. Līdzīga situācija var izveidoties arī komisiju sēdēs, un es tāpēc aicinu tomēr šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāte Rugāte lūdz balsojumu? Nē. Pieņemts Juridiskās komisijas slēdziens.

 

A.Endziņš. Tālāk pie 163.panta ir deputātes Rugātes priekšlikums, kurā viņa ierosina papildināt 163.pantu aiz otrā teikuma ar jaunu normu: "Ja sēdi vada sekretārs vai sekretārs sēdē nepiedalās, protokolu paraksta sēdes vadītājs vai kāds no komisijas locekļiem." Un ir Juridiskā biroja priekšlikums ar komisijas sēdes veidu — atklātu vai slēgtu — papildināt. Juridiskā komisija pieņēma deputātes Rugātes priekšlikumu ar grozījumu un redakcionāli precizēja otrās daļas 2.punktu, kā arī pieņēma Juridiskā biroja priekšlikumu. Tātad šeit Rugātes priekšlikums ir šāds: "Ja sēdi vada sekretārs vai sekretārs sēdē nepiedalās, tad protokolu paraksta sēdes vadītājs un pēc sēdes vadītāja norādījuma kāds no komisijas locekļiem."

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir 179.pants. Šeit ir Rugātes kundzes priekšlikums izteikt 179.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Proti, ka Mandātu un iesniegumu komisija reizi mēnesī sniedz pārskatu par iesniegumiem, kas saņemti no iedzīvotājiem, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, kā arī kontrolē likumā noteikto atbilžu sniegšanas termiņu ievērošanu Saeimā. Juridiskā komisija ļoti nopietni diskutēja šo priekšlikumu un nāca pie atziņas, ka šo priekšlikumu nevarētu atbalstīt. Tā vienlaicīgi ierosina izslēgt vārdus "kā arī kontrolē likumā noteikto atbilžu sniegšanas termiņu ievērošanu Saeimas kancelejā un komisijās". Jo, ja pieņem deputātes Rugātes priekšlikumu, tas nozīmē, ka Mandātu un iesniegumu komisija tātad arī sekotu, kāda sūdzību, priekšlikumu un iesniegumu virzība ir frakcijās, un acīmredzot laikam tas arī nebūtu pareizi. Tāpēc mēs uzskatām, ka pareizāka būtu redakcija, ka Mandātu un iesniegumu komisija reizi mēnesī sniedz pārskatu par iesniegumiem, kas saņemti no iedzīvotājiem, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, un pārskatā tiek norādīta šo iesniegumu tematika, svarīgākie priekšlikumi un ziņas par iesniegumu izskatīšanas termiņu ievērošanu. Šis pārskats izsniedzams visiem deputātiem. Vēl jo vairāk — mēs esam Mandātu komisijai tagad paredzējuši arī vēl tādas funkcijas kā izskatīt visus gadījumus, par kuriem būs iesniegumi saistībā ar deputātu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Sēdes vadītāja. Vai deputāte Rugāte lūdz balsojumu? Lūdz balsojumu deputāte Rugāte? Nē. Paldies! Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir 180.pants. Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt 180.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Un ir arī deputāta Požarnova priekšlikums papildināt 180.pantu ar jaunu piekto daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo jau otrajā lasījumā, kur bija priekšlikums, ka šī apmaksa — papildu apmaksa deputātiem — attiektos uz visām Saeimas izveidotajām institūcijām, delegācijām. To neatbalstīja, noraidīja, un tagad izdalīt tikai vienu Baltijas asambleju nevar, jo papildus nekādu aprēķinu, kā tas attieksies uz Saeimas budžetu, pašreiz nav.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es runāju arī Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vārdā. To man uzticēja darīt Požarnova kungs. Es gribu atgādināt visiem klātesošajiem, ka mēs varam virzīt lielu un pamatīgu ārpolitiku, bet, ja Baltijas telpa nebūs vienota telpa — šo Baltijas telpu kā vienotu telpu praktiski uztver jebkura lielvalsts, runājot par Baltijas valstīm un ļoti reti runājot atsevišķi par Igauniju, Latviju un Lietuvu, — mēs nepanāksim absolūti neko savas situācijas stabilizēšanai. Jo sevišķi arī attiecībās ar mūsu nestabilo Austrumu kaimiņu, attiecībās ar Beniluksa valstīm, kas ir ļoti svarīgas mums kā tranzītvalstij, attiecībās ar daudzām citām pasaules valstu struktūrām. Baltijas asambleja nav parasta papildu komisija. Jau pirmās brīvvalsts laikā tika izdarīti mēģinājumi veidot kopīgu Baltijas telpu. Neizdevās. Sekas bija Ribentropa un Molotova līguma sekas, kuras mēs vēl šodien pārvaram. Iespējams, ka vienota Baltijas ūnija, kāda varēja tikt izveidota, būtu vairāk respektējama starptautiskajai sabiedrībai nekā atsevišķi Lietuva, Igaunija un Latvija. Baltijas asambleja ir vienīgā, kas šobrīd principā cenšas panākt triju Baltijas valstu darbības koordināciju. Ir izveidots arī Baltijas Ministru kabinets. Šī darbība ir ļoti būtiska visām trim Baltijas valstīm, konkrēti arī Latvijai. Es gribu teikt, ka šobrīd principā tie 20 deputāti, kas darbojas Baltijas asamblejā fanātiski, bez apmaksas, protams, ir cieņas vērti. Bet šobrīd mums jāsaprot viena lieta — vai nu Latvijā ir tik tiešām brīvās tirgus ekonomikas attiecības, kur viss maksā naudu un arī par visu ir jāmaksā, vai arī mēs uzskatām, ka Baltijas valstu vienotība ir pilnīgi pakārtots jautājums citiem jautājumiem. Šis jautājums ir politiskas dabas jautājums. Es zinu ļoti labi, ka Baltijas asamblejas un Latvijas delegācijas vadītājs Ķezbera kungs ir vairākkārt griezies Saeimas Prezidijā ar šo jautājumu un tikpat daudz reižu rezultāts ir bijis negatīvs. Man gribētos, cienījamie kolēģi, lai mēs saprastu, ka katru salmiņu atsevišķi salauzt ir ļoti viegli, bet sasieniet no šiem salmiņiem kūli un parādiet man to Lāčplēsi, kurš tiks ar šo kūli galā! Vai mēs gribam būt vēl gudrāki nekā Lāčplēsis un Spīdola? Es domāju, atcerēsimies to, ka spēks ir vienotībā. Un, ja mēs uzskatām, ka Baltijas telpai ir jābūt vienotai telpai, ka latviešiem, lietuviešiem un igauņiem ir jāstāv plecu pie pleca un ka šo darbu, tik tiešām smago, titānisko darbu veic Baltijas asambleja, tad šķiet, ka šis jautājums ir vienkārši nediskutējams. Un man nav saprotama Juridiskās komisijas nostādne, noraidot šo jautājumu. Es aicinu balsot par priekšlikuma pieņemšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

I.Emsis (LNNK, LZP). Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es arī gribu vērst jūsu uzmanību šajā reizē uz Baltijas asambleju, un man ir bijis tas gods jau ilgāku laiku strādāt Baltijas asamblejā, arī Augstākās padomes laikā. Es gribu deputātiem atgādināt, ka 5.Saeimā par piedalīšanos Baltijas asamblejas darbā tika maksāts deputātiem tāpat kā par piedalīšanos komisijas sēdēs, un es gribu salīdzināt šos divus darbus, deputātu pienākumus gan komisijas sēdē, gan Baltijas asamblejā, un teikt, ka pēc darba intensitātes tie ir ļoti līdzīgi. Un es gribētu teikt, ka Baltijas asamblejā dažkārt spriedze un arī darba intensitāte ir lielāka pat. Tāpēc es gribu atbalstīt deputāta Andreja Požarnova ieteikumu un lūdzu arī jūs ieskatīties šajā pieteikumā, izvērtēt savu attieksmi, jo Baltijas asamblejas darba intensitāte ir jākāpina. Trīs Baltijas valstu vienības veidošana ir ļoti nozīmīgs uzdevums. Mēs dzirdējām, kā to vērtē šodien arī Lietuvas prezidents, un es domāju, ka Baltijas asambleja ir brīnišķīgs instruments, lai politiski piespiestu un rosinātu valdības strādāt Baltijas vienības labā. Un šeit deputātiem ir jāstrādā ar pilnu atdevi, bet darbs ar pilnu atdevi nav iedomājams, ja mēs nevaram atrisināt tādu mazu jautājumu kā šā darba pielīdzināšana komisijas darbam. Tāpēc es aicinu vēlreiz atbalstīt Požarnova priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs ļoti labprāt daudzkārt runājam par Baltijas vienotību, bet jāsaka, ka diemžēl nepietiekoši strādājam pie tās, kā mēs, tā valdība un arī daudzas citas mūsu valsts institūcijas. Un rezultātā mums nav robežstrīdu ar Baltkrieviju, bet mums ir robežstrīdi ar Lietuvu un Igauniju, kurus ilgu laiku risinām un tā arī neesam spējīgi atrisināt. Ir daudzas citas sasāpējušas problēmas, kuras mēs, tie, kas piedalāmies Baltijas asamblejas darbā, esam izjutuši. Mums jādara diezgan daudz, lai šīs problēmas vismaz mūsu iespēju robežās mīkstinātu. It sevišķi mēs to jūtam tagad, kad esam kļuvuši par prezidējošo Baltijas asamblejas valsti un mums būs jāizved nākamā asambleja šeit, Rīgā. Mums ļoti gribētos, lai līmenis būtu pietiekošs, bet tas viss ir saistīts ar attieksmi. Diemžēl mums dažkārt baksta degunā, ka Latvijai nav tās attieksmes, ka Igaunijai un Lietuvai šīs delegācijas vada Saeimas priekšsēdētāja biedri, tas ir parlamenta priekšsēdētāja biedri. Mums nav pat neviena Prezidija locekļa, nav mums arī tikpat kā neviena komisijas vadītāja, frakcijas vadītāja un tā tālāk. Tajā visā tomēr ir jūtama attieksme. Protams, tie, kas nopietni strādā šajās komisijās, strādās arī turpmāk un darīs to. Es arī, ja arī jūs šodien nenobalsosiet. Es neesmu gājis tur naudas dēļ, un es strādāšu arī turpmāk, ja arī par to neko nesaņemšu. Bet tomēr ir tādas parādības, ka, ja kāds aiziet, tad vairs neviens negrib tur iet, jo tur jau jābrauc uz Igauniju un Viļņu. Tā jau nav Strasbūra, tā jau nav cita eksotiska valsts vai Kanāriju salas, un tāpēc tur neviens necenšas iet. Un tad rezultātā mums parādās tādi, kurus filmē Lietuvas televīzija, kas rāda, kā viņi guļ tajā asamblejā. Un tas nekādā ziņā Latvijas prestižu neceļ. Es domāju, ka tā nav liela summa, tas Saeimu neizputinās, bet šajā gadījumā es domāju, ka tā parādītu attieksmi un rosinātu tomēr tos deputātus, kas strādā tur, strādāt labāk.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs.Vārds Ilgai Kreitusei, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātei!

 

I.Kreituse (DPS). Godātie deputāti! Man bija ļoti interesanti dzirdēt, ka, izrādās, deputāta darba kvalitāti nosaka seši lati. Es visu laiku biju domājusi, ka deputāta darba kvalitāti nosaka viņa kompetence un vēlme strādāt Latvijas labā. Ja jums 120 lati par vienu sēdi nav nauda, tad Saeimas Prezidijam, kas plāno Saeimas budžetu un naudas sadalījumu, tā ir nauda. Tādā gadījumā, lūdzu, iesniedziet savu sēžu grafiku, cik sēžu, cik reizes nedēļā jūs novadāt un cik jūs naudas gribat. Panāciet labojumu budžetā maijā par labu Saeimai, jums, lai samaksātu šo naudu, un tad arī, lūdzu, izdariet šos labojumus! Otra lieta. Saeimā ir sešas delegācijas, sešas! Un, ja jūs domājat, ka Baltijas vienotība maksā seši lati par sēdi, tad man ir ļoti žēl, ka Latvijas deputāti ir tik zemu nogājuši, piedodiet man par šiem vārdiem. Es esmu pietiekami asa. Baltijas delegācija, kas strādā no mūsu puses, diemžēl šobrīd nav iesaistījusies nekādā veidā robežjautājumu risināšanā. Es neesmu redzējusi Saeimas Baltijas delegācijas locekļus iesniedzam prasību piedalīties valdības delegācijā robežjautājumu risinājumā, kā to dara Igaunijas puse. To mēs uzzinājām tad, kad nevis Baltijas asambleja mums to paziņoja, bet kad to mums izstāstīja Ārlietu komisiju savstarpējās tikšanās reizē, kad tikās Latvijas un Igaunijas Ārlietu komisijas. Un, godātie deputāti, es jums gribētu teikt — kas tad ir svarīgāks, ja mēs vērtējam naudas summā, cik jūs maksāsiet starpparlamentu delegācijai par tām sēdēm, kad tā sēdēja kopā, izstrādāja dokumentus, pārbaudīja tulkojumus un aizveda uz Stambulu, lai izbeigtu Alfrēda Rubika lietas skatīšanu starpparlamentārā līmenī Eiropā? Cik tas maksā, jūsuprāt? Mūsu delegācija ne no viena neprasīja ne kapeikas, jo uzskatīja, ka, ja viņi tur strādā, viņi strādā tāpēc, ka viņi ir ievēlēti Latvijas Republikas Saeimā un kalpo Latvijas Republika. Šajā gadījumā nostādīt jautājumu tā, ka Latvijas Republikas vienotība ir Baltijas asamblejai atrisinājuma... Tad man ir jautājums, kāpēc mums vispār eksistē vēl šie konflikti, jo šī delegācija taču tik raženi strādājot. Ja mēs visu gribam vērtēt naudas izteiksmē, tad mēs esam diemžēl ne tur, kur mums ir jāatrodas. Un otrkārt, kā nosaka Saeimas Kārtības rullis, jebkuras izmaiņas izmaksās ir jāsaskaņo ar Budžeta un finansu komisijas slēdzienu. Kamēr nav šī slēdziena, šādas izmaiņas nevar tikt izdarītas. Es jums pasaku skaidri un gaiši, ka Saeimas budžetā šāda nauda nav paredzēta. Ja šodien par to nobalsos un ja jūs uzskatiet, ka mums ir viena delegācija augstāka par visām citām piecām delegācijām, kas ir šeit un kas strādā, un ja jūs domājat, ka delegācijas brauc atpūsties citur, tad, lūdzu, ņemiet vērā arī šīs budžeta izmaiņas, kas ir nepieciešamas, un tādā gadījumā, lūdzu, pasakiet, no kurām algu fondu daļām mums noņemt naudu, lai samaksātu Baltijas asamblejas delegācijas locekļiem. No kā noņemt naudu — no deputātu algām? No darbinieku algām? Kam atņemt šo naudu, ko šodien ar balsojumu mēs varam piešķirt ar vieglu roku? Un es jums vēlreiz atkārtoju, viena sēde — 120 latu, bet deputāta darbs par labu Latvijas valstij, manuprāt, nav naudas vienībās mērojams, darbs delegācijās vispirms ir goda pienākums, ko deputāti viens otram ir uzticējuši.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts!

 

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Man liels prieks, ka šīsdienas sēdē piedalās tik daudz šīs Baltijas asamblejas delegācijas pārstāvju, ka viņi ir tik aktīvi, jo pirms Kreituses kundzes uzstājās šīs delegācijas pārstāvji un ne citu delegāciju pārstāvji, jo tiek apspriests jautājums tikai par vienu no tām. Es neesmu šajā delegācijā, tāpat kā neesmu nevienā citā, un man nevar pārmest, ka es gribētu citām vairāk nekā šai. Bet, kā man te pateica cilvēki no Baltijas asamblejas, tad gulējis tomēr esot igaunis. Tā ka Bišera kungs, neskatoties uz to, ka viņš varbūt saņem naudu, tas ir izraisījis pretēju efektu, un es ceru, ka latvieši negulēs šajā asamblejā arī uz priekšu.

Tālāk — ja tiešām mēs nopietni runājam, ja ar šo naudas summu var atrisināt Baltijas vienotības jautājumu, kā šeit izskanēja, nu, goda vārds, nu darīsim visu, sameklēsim to naudu un Baltija būs vienota, visi jautājumi būs atrisināti. Nu nav tā summa tik liela! Ir lietas, par ko vajag maksāt, un, ja tas tā tiešām ir, nu, kolēģi, ko es tur varu darīt. Un tātad es tomēr gribētu atzīmēt, ka, ja mēs esam... (No zāles deputāts A.Saulītis: "Priekš kam tad ir deputāta alga, kādēļ maksāt!")

Sēdes vadītāja. Saulīša kungs, ir atļauti izteikumi, nevis gari komentāri no vietas.

 

I.Bērziņš. Ja mēs esam visi vienoti, tad pieejai jābūt tiešām vienādai. Visām delegācijām, kas ir apstiprinātas Saeimā, visām ir jāstrādā. Tā kā es biju Rietumeiropas asamblejas delegācijā jeb iepriekš Ziemeļatlantijas asamblejas delegācijā, es tiešām zinu, cik daudz materiālu tiek saņemti. Tie visi ir tomēr jāizlasa, jāzina vismaz, kur par Baltiju kas runā vai ko ir gribējis pateikt, kaut vai kāda ir Krievijas nostāja, ja ne vairāk. Tas viss prasa ļoti ilgu darbu, tā tas ir. Manā uztverē tiešām. Es, pieņemsim, tur strādāju, un arī citi strādā šajās delegācijās tādēļ, ka viņus tas interesē. Jā, tā ir papildu slodze. Tā tiešām ir nopietna papildu slodze, un absolūti negribu aizvainot Baltijas delegācijas pārstāvjus, jo viņi tur strādā nopietni. Bet tā ir slodze, ko mēs uzņemamies brīvprātīgi. Jo principā Kārtības rullis neparedz, ka ir obligāti jābūt kādā delegācijā. Tās ir atšķirība no komisijām, kur mums ir jāstrādā un par ko mēs saņemam naudu. Kas attiecas uz braucieniem uz Igauniju vai vienalga uz kādām salām, tad par to visu mēs saņemam, cienījamie kolēģi, jūs labi zināt, ne pārāk lielu, bet tomēr komandējuma naudu. Un tā atkal ir vienāda. No tā, uz kurieni mēs braucam, tas nav atkarīgs. Tā ka es tiešām aicinu, ja pavisam nopietni, vai nu atbalstām, ka visām... Kaut es saprotu arī priekšsēdētāju, kura saka, ka šīs naudas nav. Bet vienu izcelt, lai cik tas būtu svarīgi, nu, tas nav nopietni. Vienkārši vai nu visām šīm apstiprinātajām delegācijām, es domāju, tām, par kurām mēs paši nobalsojām šeit, Saeimā, vai arī nevienai.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

 

L.Kuprijanova (TSP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu tikai papildināt iepriekšējos divus runātājus un pateikt, ka nauda par nožēlu, nav pat 120 latu, bet ir stipri vairāk, jo ir jāmaksā vēl 37 procenti sociālais nodoklis, un tas ir vēl 44 lati un 40 santīmi, Kreituses kundze! Es jums varu uzreiz tāmi sagādāt.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kuprijanovas kundze!

 

L.Kuprijanova. Un es arī gribētu pateikt tā, ka mums delegācijas ir dažādas. Varbūt mums parādīsies vēl kādas delegācijas. Tātad šis jautājums varbūt ir principiāli jālemj gada beigās. Jālemj līdz ar jauno budžetu, pat ne ar budžeta grozījumiem. Izdalīt vienu komisiju, ņemot vērā to, ko ļoti pareizi Bērziņa kungs teica... Tad, kad ir izbraukumi ārpus Latvijas, vēl ir arī komandējuma nauda, un tas ir pilnīgi loģiski. Un visus izdevumus Saeima apmaksā. Nedrīkst izraut šobrīd vienu komisiju. Un es vēl gribu pieskarties vienam jautājumam. Varbūt tas, teiksim, nav tāds īpaši publisks jautājums, bet es gribētu atgādināt kolēģiem, kas bija 5.Saeimā. Atcerieties, kā mums bija,— mums bija pastāvīgās komisijas un bija, teiksim, nē, ne likumdošanas, bet papildu komisijas. Un toreiz mums nebija tā, ka visi deputāti varēja piedalīties divās komisijās. Tur bija tie personālie balsojumi. Un, ja mēs runājam tik strikti par naudu, tad iznāca tā, ka daži deputāti, godīgi strādājot, varēja nopelnīt divās komisijās un daži deputāti tādēļ, ka tā bija lēmusi Saeima, vienkārši nevarēja piedalīties vairāk nevienā komisijā. Es uzskatu, ka šajā Saeimā mēs to veiksmīgi atrisinājām, visiem ir iespēja aktīvi strādāt un iet uz komisiju sēdēm, vismaz divu komisiju sēdēm, un saņemt atalgojumu, ja viņi tur iet. Un, es domāju, visiem delegāciju locekļiem ir jādod tāda iespēja. Es pieļauju, ka tie nebūs 100 deputāti, bet tomēr nevajadzētu izdalīt šobrīd vienu komisiju, pie tam formāli Kreituses kundzei ir absolūta taisnība. Kā par jebkuru priekšlikumu, kā to vienmēr izmanto visi, kas, teiksim, negrib atbalstīt, mums vajag šajā gadījumā Finansu ministrijas atsauksmi. Mēs nedrīkstam paši pārkāpt šos visus mūsu pieņemtos Kārtības ruļļa pantus. Tādēļ es aicinātu kolēģi, teiksim, bez kaut kādas antipātijas tieši pret Baltijas asambleju... Un ļoti patīkami, ka Požarnova kungs ir iesniedzis un pacēlis šo jautājumu, bet man šķiet, ka tas būtu jārisina ar nākamā gada budžetu principiāli un arī attiecībā uz visām komisijām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts! Otro reizi.

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Paldies par iespēju man atkārtoti uzstāties!Jo tik tiešām laikam Kreituses kundze un Kuprijanovas kundze ir mūs pilnīgi pārliecinājušas. Mēs taupīsim līdzekļus. Mēs iztiksim bez algām. Bet saprotam, ka šis taupīšanas režīms skars arī Prezidiju. Un arī varbūt tur tiks ierobežoti līdzekļi jaunu mašīnu pirkšanai, prezentācijas izdevumiem. Un tad varbūt arī būs citiem mērķiem nauda. Es gribu atgādināt, ka Latvijas Saeima ir vienīgā vieta, kur katram deputātam nav nodrošināta darbavieta atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas parlamentiem. Arī tas acīmredzot pieder pie ekonomiskās politikas. Kādreiz bija teiciens "ekonomikai jābūt ekonomiskai". Mēs visi pasmaidījām, atcerējāmies, kas to teica. Un pie kā tas noveda, mēs arī ļoti labi zinām. Acīmredzot tik tiešām Baltijas asambleja ir ierindas komisija vai delegācija, kura nekādus būtiskus jautājumus nerisina, un, protams, par deputātu pūlēm viņi saņem dažu latu komandējuma naudu uz Tallinu un Viļņu. Tas ir noteikti augstāk nekā eksotiska sala, uz kuru brauc pētīt, teiksim, kosmisko lidojumu ieteikmi uz Latvijas ekonomiku. Tā ka mēs pilnīgi pievienojamies. Un tomēr tādu muļķīgu domu Baltijas asambleja tomēr saka. Var būt, ka mēs esam nepatiesi un mūsu kolēģi mūs palabos un tomēr nobalsos par Požarnova kunga priekšlikumu. Jo laikam tā draudzēšanās ar Eiropu, ar Ameriku, ar vēl kaut ko ir noteikti svarīgāka nekā vienota Baltijas telpa. Nu mēs esam pilnīgi pārliecināti, mūs pārliecināja par mūsu prasību nepareizību. Jautājums — vai tā domā visi deputāti. Es kā deputāts diemžēl neesmu pārliecināts un aicinu balsot par Požarnova kunga ieteikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamais Krisberga kungs, ar konkrētiem priekšlikumiem par Saeimas naudas izmantošanu lūdzu griezties Saimnieciskajā komisijā, nevis izmantot tribīni, apspriežot citu jautājumu. Tāpat deputātu darba telpu jautājumu. Tikko Saeimai uzdāvinās māju ar jaunām istabām, izdalīsim katram deputātam pa vienai vismaz.

Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, patīkami bija dzirdēt arī cienījamās deputātes Kreituses kundzes viedokli. Bet, tā kā šinī gadījumā es neesmu ne Požarnova kungs, ne arī, teiksim, kolēģis no Baltijas asamblejas, es brīnos, kādēļ savā veidā deputāte Kreituses kundze atļāvās visiem deputātiem izteikt kaut kādu mantrausību vai kārību. Pirmā lieta.

Otra lieta ir tāda, ka, cienījamie kungi Baltijas asamblejas dalībnieki, Saeimas Kārtības rullī arī tāds pants ir, ka visi deputāti var iesniegt savus, teiksim, materiālos zaudējumus, kas viņiem ir radušies, veicot deputāta pienākumus. Tos arī jebkurš deputāts, tajā skaitā arī es, varētu tagad iesniegt Saeimas Prezidijā. Attiecīgi, ja būs tagad pozitīvs balsojums par Baltijas asambleju, to es arī izdarīšu. Jo sakarā ar tikšanos, tajā skaitā ar vēlētājiem un tautas pārstāvjiem, man radās materiāli zaudējumi. Un es personīgi lūgšu, lai Saeimas Prezidijs man kā deputātam kompensētu sarkanā karoga vērtību. Un, piedodiet, tā Kārtības rullī ir ierakstīts. Un pie reizes es uzskatu, ka šis jautājums man rada vairāk zaudējumu nekā, piedodiet, varbūt Baltijas asambleja. Un es domāju, ka jebkurš deputāts iegulda savus līdzekļus, lai risinātu tautas problēmas. Nauda tiek iztērēta gan papīriem, gan daudzām citām lietām. Un tādēļ šinī gadījumā patiešām vienas grupas jautājums ir nekorekts.

Es uzskatu, ka šinī gadījumā mēs nevaram atbalstīt, bet patiešām būtu jārisina jautājums, lai ar laiku tiktu normalizēta deputātu darbība, lai patiešām būtu vieglāk to veikt. Bet šinī gadījumā es saku, ka tas ir diezgan nekorekti. Jo es arī saku, ka jebkurš deputāts var prasīt papildu līdzekļus, un tad neviens budžets nepietiks. Paldies!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos deputātam Lujānam, ja viņš ir sapratis, ka es deputātus esmu apvainojusi mantrausībā. Es lūdzu pieņemt no manas puses šo atvainošanos! Lūdzu deputātus ņemt vērā, ka dienas nauda Latvijā deputātam, braucot komandējumā, ir nevis divi lati, kā teica Krisberga kungs, bet 20 dolāri.

Pirms turpinām debates, lūdzu izskatīt desmit deputātu iesniegumu. "Lūdzam turpināt Saeimas 1996.gada 6.maija sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai." Savādāk pēc piecām minūtēm ir pusstundas pārtraukums. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par šo desmit deputātu priekšlikumu — strādāt bez pārtraukuma līdz visas dienas kārtības izskatīšanai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 7, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Tālāk debatēs Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tomēr jūs lūgtu atcerēties, ka mēs visi... Es runāšu ļoti īsi. Atcerēties, ka mēs esam tautas priekšstāvji un uz mums, uz mūsu darbību skatās bieži vien kā zem mikroskopa. Un mazliet padomāt par to, par ko mēs balsojam. Un, atklāti sakot, man tiešām vēl šobrīd ir neērti par vienu balsojumu, ko mēs šodien jau izdarījām. Un es zinu, ka man būs jāatbild uz vēlētāju pārmetumiem, kaut gan īstenībā es to neatbalstīju. Proti, tas bija balsojums par priekšlikumu, ka bez Saeimas piekrišanas drīkst uzlikt administratīvo sodu, kuru saskaņā ar likumu var piemērot administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas veidā. Tas nozīmē, ka mums, ja mēs pārkāpjam, teiksim, ātrumu, braucot ar automobili, šobrīd policists vispār nevar uzlikt uz vietas administratīvo sodu. Kas tad mēs esam — kaut kādi supermeņi, pārcilvēki? Kāpēc mums vajadzēja noraidīt šo priekšlikumu, lai tagad mums par katru gadījumu sūtītu uz Saeimu papīrus?

Sēdes vadītāja. Deputāti, lūdzu uzklausiet runātāju!

 

Dz.Ābiķis. Es taisni runāju par lietu. Padomājiet par tām sekām, kādas būs, ja mēs atkal atbalstīsim šo Požarnova kunga priekšlikumu, ka mēs tiešām, kā teica priekšsēdētājas kundze, gada vidū, kad Saeimas budžets ir sastādīts, atkal esam tie supermeņi, ka mēs varam nerēķināties ar sastādīto gada budžetu, kaut gan tanī pašā laikā, piemēram, pedagogi šobrīd nesaņem algās 100 procentus, to, ko mēs esam nobalsojuši budžetā, bet tikai katru mēnesi 98 procentus. Tas nav nekāds populisms, bet, cienījamie kolēģi, padomāsim par katra balsojuma sekām!

Sēdes vadītāja. Vladilens Dozorcevs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

 

V.Dozorcevs (TSP). Cienījamie deputāti! Es arī ļoti īsi runāšu. Vispirms es esmu pret Požarnova priekšlikumu, neskatoties ne uz kādu šī jautājuma politizāciju, kura te notiek. Tas ir parasts merkantils jautājums — seši lati, ne vairāk. Visa motivācija. Un priekš kam tie skaļi vārdi, Krisberga kungs, un tā tālāk? Pie tam vienīgais cilvēks, vienīgais deputāts, kurš izgāja ārā no asamblejas, biju es. Es izgāju ārā ne tāpēc, ka es gribēju braukt uz Beniluksu, uz dienvidiem un tā tālāk, ne uz Viļņu un Tallinu. Man bija visas iespējas tur braukt. Es biju delegācijas vadītāja vietnieks, un viens komandējums jau bija ieplānots, un perspektīva bija ļoti skaidra. Es aizgāju no turienes tāpēc, ka rezultātā ir nieki. Es varu pārskaitīt Baltijas asamblejas darba rezultātus. Tas ir reņģu karš starp Latviju un Igauniju, tas ir naftas konflikts starp Lietuvu un Latviju, tas ir divas trešdaļas robežsargu, kuri strādā iekšējās robežās, un vairāk nekas. Un pie tam es biju šokēts ar vienu tādu pavisam negaidītu situāciju, ka cilvēki, viena piektā daļa no parlamenta, brauc uz Tallinu, lai tur uzreiz sāktu darbu ar partijas grupas izveidošanu. Mēs tur runājām ne par kopīgajām problēmām, bet par to, kā izveidot partijas grupas, kopīgas partijas grupas. Katrs meklē domubiedrus, bet ne ceļus, kā atrisināt problēmas.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte, otro reizi!

 

L.Kuprijanova (TSP). Cienītie kolēģi! Mani uzvedināja uznākt otro reizi tomēr Krisberga kungs. Patīkami, ka atceras te, no tribīnes. Un es gribētu teikt tā. Otrs sasaukums strādā Baltijas asamblejā. Un ne tikai Lietuvas un Igaunijas deputātiem katram ir atsevišķs darba galds un telpas. Viņiem ir ļoti labs sociālais nodrošinājums. Es jums pateikšu — viņiem ir ļoti labas deputātu pensijas paredzētas jau iepriekš. Un ja arī 5.Saeimas Baltijas asamblejas komisija jeb mūsējā šobrīd vai jau agrāk būtu ierosinājusi jums visiem, man tajā skaitā, uztaisīt tādu sociālo nodrošinājumu, mēs būtu to dabūjuši. Es arī aicinātu jūs nobalsot par tādu skaistu rezultātu vismaz Saeimai.

Bet patiešām, kolēģi, nopietni jāpieiet jautājumam. Mēs varam principā izskatīt šo jautājumu vispār atsevišķi kā jautājumu par dažādu mūsu delegāciju nodrošinājumu. Es tomēr aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu, netaisīt tādu precedentu. Un ja nu galīgi kāds negrib strādāt, ja nemaksā tos sešus latus, es domāju, ka visas frakcijas ir spējīgas nomainīt tādu cilvēku ar gribētāju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu komisijas vārdā, un vienlaicīgi lūdzu zvanu! (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

 

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vēl pievērst jūsu uzmanību kaut kam citam bez tiem aprēķiniem, ko jau Kreituses kundze šeit teica, un Kuprijanovas kundze. Pēc tās redakcijas, kas šeit ir iesniegta, faktiski nevis seši lati par vienu, bet vienā reizē, vienā dienā varētu būt arī trīsreizseši, astoņpadsmit. Kāpēc? Tāpēc, ka ir asamblejas sēde viens, plenārsēde. Tātad, lūdzu, seši lati. Ir komitejas sēde pa vidu — vēlreiz seši lati. Un ja vēl ir Latvijas delegācijas sēde ir tajā pašā dienā. Tātad uz priekšu! Astoņpadsmit latu par vienu dienu. Ja Baltijas asambleja nākošgad notiks šeit, tas nozīmē, ka vienā dienā notiks vairākas šādas sēdes. Tāpēc es arī aicinātu vēlreiz Juridiskās komisijas vārdā neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Andreja Požarnova iesniegto priekšlikumu "Baltijas asamblejā Latvijas delegācijas ievēlētajiem deputātiem par piedalīšanos..." un tālāk kā tekstā, jūsu tabulā 44.lapaspusē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 28, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir deputāta Endziņa priekšlikums papildināt Saeimas Kārtības rulli ar 8.1.sadaļu, kuras nosaukums ir "Deputātu grupas".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir pārejas noteikumi. Juridiskā komisija ierosina papildināt Kārtības rulli ar jauniem pārejas noteikumiem, un pirmām kārtām tas būtu pirmais pārejas noteikums, ka Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi, kas nodoti komisijām un nav pieņemti pirmajā lasījumā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, nav uzskatāmi par pieņemtiem pirmajā lasījumā Saeimas Kārtības ruļļa 83. panta septītā daļā noteiktajā kārtībā. Tiem piemērojami noteikumi par likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret šādu redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Un otrais pārejas noteikums, kas saistīts ar 135. panta otrās daļas izslēgšanu, par ko es jau informēju jūs iepriekš. Redakciju jūs redzat.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir trešais pārejas noteikums, kur būtībā ir priekšlikums, ko iesniegusi deputātu grupa par to pārejas noteikumu, kurš bija otrajā lasījumā un kurā, proti, atrunāts, ka uz Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem, kas nodoti komisijām, līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai 83. panta ceturtā daļa neattiecas. Juridiskā komisija pēc būtības ir akceptējusi šo priekšlikumu, bet izsaka pārejas noteikumu jaunā redakcijā, proti, ka uz Satversmes 81. panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas nodoti komisijām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, neattiecas Saeimas Kārtības ruļļa 83. panta devītā daļa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Vēl ir Juridiskā biroja priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar jaunu noteikumu, ceturto, proti, ka grozījumi Saeimas Kārtības ruļļa 5. pantā attiecināmi arī uz tiem deputātiem, kas iestājušies Saeimas sastāvā kopš 1995. gada 7. novembra. Juridiskā komisija šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu pieņēma ar nelielu grozījumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Tālāk ir deputāta Endziņa priekšlikums par 5. pārejas noteikumu, ar kuru tiek noteikts, ka ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku likums "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu", likums "Par Saeimas deputāta palīga statusu" un Augstākās padomes lēmums "Par nolikumu "Par Latvijas Republikas tautas deputāta palīga sekretāra apstiprināšanu"". Tas ir vienkārši no juridiskās tehnikas viedokļa nepieciešams, lai varētu izslēgt ārā un nebūtu vienmēr jāskaidro, ka ir spēkā jaunākais normatīvais akts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates, Jānis Mauliņš, frakcijas "Latvijai" deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es ļoti baidos, ka deputāti nav padomājuši, kas te notiek. Te jau atkal kārtējo reizi tiek atcelts viens likums, atstājot pēc tam tukšumu. Mums ir pietiekoši daudz pieredzes, kā tiek atcelts vecais likums un jaunā vietā nav. Mums jau tā trūkst likumu un ir caurumi daudzās jomās, un tā ir mūsu nelaimes sakne. Un šobrīd atkal. Nesaprotu, kāpēc tiek deputātam atņemtas tās tiesības, kādas paredzēja šis Augstākās padomes 1990. gada 24. maijā pieņemtais likums, tātad 24 dienas pēc neatkarības deklarācijas. Un šis likums deva deputātam tiesības. Es jums nolasīšu dažus pantus, kādas deputātam bija tiesības, kuras ir spēkā vēl tagad. Šajā likumā labojumi vēl ir 1992. gadā un joprojām ir spēkā, kaut gan jāatzīstas, ka viņi nedarbojas. Bet tie ir ļoti vēlami deputāta tiesību noteikumi. Piemēram, deputātam ir tiesības deputāta darbības jautājumos Latvijas teritorijā brīvi apmeklēt valsts institūcijas un visu veidu organizācijas, kā arī tiesības nekavējoties tikties ar to vadītājiem un citām amatpersonām. Kārtību, kādā deputāti apmeklē organizācijas, kuru darbība saistīta ar valsts noslēpumiem un citiem ar likumu aizsargātiem noslēpumiem, nosaka likumdošana. 22. pants. Saskaroties ar pilsoņu tiesību un likumīgo interešu pārkāpumiem vai citiem tiesību pārkāpumiem, deputātam kā valsts varas pārstāvim ir tiesības prasīt nekavējoties izbeigt šos pārkāpumus, un ja nepieciešams, pieprasīt, lai attiecīgās valsts institūcijas un amatpersonas veiktu pasākumus šo tiesību pārkāpumu izbeigšanai. Pārkāpumu faktu var fiksēt protokolā, ko sastāda deputāts vai pēc viņa pieprasījuma attiecīgās tiesībaizsardzības vai kontroles iestādes pārstāvis. Un šāda veida tiesības te šajā likumā, ir uzskaitītas pietiekoši daudz. Šīs tiesības, tagad atceļot šo likumu, tiks deputātam atņemtas. Praktiski mēs nesen, braucot uz Alūksni, saskārāmies ar tādu gadījumu. Izglītības nodaļa vai izglītības inspektors nav piešķīris skolotājiem vienā skolā algu, aizmirsis vai uzskatījis par nevajadzīgu, līdzekļus algas izmaksām. Nāk pārstāvis no Ieņēmuma dienesta un prasa direktoram — kāpēc no decembra līdz šim brīdim nav samaksāts sociālais nodoklis. Iedomājieties, kāds absurds! Un, kad direktors paskaidro, ka nav algas no decembra saņemtas, tad sāk aptaujāt, pēc kārtas iesaucot iekšā savā istabā, skolotājus, sāk prasīt — vai jums ir samaksātas, vai jums tiešām nav samaksātas algas. Vārdu sakot, pazemo skolotājus, augsti kvalificētus speciālistus. Ja mēs norunājam tā, ka mēs... Un tur ir acīm redzami vairāki likumpārkāpumi attiecībā uz šo skolu. Un vaina ir tikai tāpēc, ka šo skolu atbalstām mēs, Tautas kustība Latvijai. Rezultātā tāds stāvoklis rodas. Ja mēs, deputāti, gadītos tur klāt, mums pat nebūtu tiesību šiem cilvēkiem uzdot jautājumus, ja tiks atcelts šis likums. Un es iedomājos tā — labi, jūs balsosiet par šā likuma atcelšanu tikai tāpēc, ka tie nolāpītie opozīcijas deputāti ir urķi, kas bāž visur savu degunu, un jums būs labāk, ja viņi nevarēs neko izdarīt, proti, tikai šeit sēdēs. Nevarēs arī pieņemt tos likumus, ko viņi vēlas, jo viņi ir mazākumā. Vārdu sakot, viss būs mierīgi kā vecajos labajos komunisma laikos. Bet tad es iedomājos tā: (No zāles deputāte A.Rugāte: "Palieciet opozīcijā.") Dāmas un kungi! Nākošajā Saeimā mēs vairs nebūsim opozīcija! Un es iedomājos, kā tad mēs strādāsim, un ziniet ko, man bēdīgi sāka palikt, ka mums nebūs tādu urķu, kas uzrādīs mūsu kļūdas un mūsu ierēdņu patvaļu. Normāli tādiem, kas grib strādāt valsts labā un reizē arī savā labā, vajadzētu tādus vēlēties, vajadzētu vēlēties, lai ir tādi urķi taisni opozīcijā, lai viņiem būtu tiesības iebāzt savus degunus un tādus neapvaldāmus ierēdņus savaldīt. Ja mēs šo te atceļam, atkal ļoti nenopietni domāsim par to, ko mēs atceļam, jo tad būs neapšaubāms deputātu tiesību ierobežojums. Lai atceramies, kā bija ar antikorupcijas likumu, ko izstrādājām ne jau mēs, to izstrādāja "Latvijas ceļš". Šis likums vēl nav pieņemts, bet Kārtības ruļļa 10.pants, kas nosaka ierobežojumus ieņemt amatus, jau tiek atcelts. Atkal, nezin kāda velna pēc, piedošanu par izteicienu, tiek taisīts caurums jau tā mūsu caurajā likumdošanā, lai varētu blēdības spraukties iekšā. Ja jūs atradīsiet spēku balsot pret šī likuma atcelšanu, es būšu jums ļoti pateicīgs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, pret kāda likuma atcelšanu jūs aicināt balsot?

 

J.Mauliņš. Pārejas noteikumos ir teikts tā...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, mums ir priekšlikumi. Tātad jūs , cik es saprotu, aicināt balsot pret deputāta Endziņa priekšlikumu.

 

J.Mauliņš. Pret priekšlikumu atcelt... par spēkā zaudēšanu... spēkā stāšanos... ka jaunā Kārtības ruļļa spēkā stāšanos zaudē spēku likums par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu, kas pieņemts 1990. gada 28. maijā.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt balsot deputāta Endziņa priekšlikumu pa daļām?

 

J.Mauliņš. Pret visu priekšlikumu, jo tie pārējie...

Sēdes vadītāja. Bet jūs nolasījāt tikai pirmo daļu, ka jūs protestējat... Tāpēc es jums jautāju — precizējiet, lūdzu, par ko mēs balsosim, lai ir pilnīgi skaidrs, lai nekādu domstarpību neiznāktu. Par ko jūs aicināt konkrēti balsot par visu priekšlikumu vai tikai par to, ko jūs nolasījāt?

 

J.Mauliņš. Šinī gadījumā es lūdzu balsot tikai par to jautājumu, par kuru es runāju. Tas ir, par priekšlikuma pirmo punktu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs lūdzat balsot priekšlikumu pa daļām, šinī gadījumā otro un trešo daļu neaizskarot, bet balsot par pirmo daļu priekšlikumā. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag mācot viņu!")

 

J.Mauliņš. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. Paldies! Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu repliku pateikt. Mauliņa kungs, visa tā jūsu uzstāšanās balstījās uz vienu piemēru, ka izglītības inspektors neizmaksā skolai algu. Es gribētu jūs informēt, arī klātesošos deputātus informēt, ka skolu inspektoru kompetencē absolūti nav algu izmaksāšana, viņi ar to nenodarbojas. Tā ka tas piemērs absolūti ir bezjēdzīgs. (Starpsauciens no zāles: "Direktors izmaksā!")

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs... Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti, varbūt papildinot Mauliņa kunga teikto, es aicinātu neatbalstīt deputāta Endziņa kunga priekšlikumu arī kopumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad divi balsojumi. Vispirms neatbalstīt kopumā, pēc tam nākamais — neatbalstīt priekšlikuma pirmo daļu, jo mēs balsojam no mazākā. Čerāna kungs, ja jūs vēlaties runāt? Lūdzu, no tribīnes. Nevēlaties? Komisijas vārdā? Lūdzu!

 

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es tiešām varu apsveikt Mauliņa kungu un Čerāna kungu, ka mums bez Saeimes deputātiem ir parādījušies Latvijas Republikas tautas deputāti. Pats likums runā pavisam par kaut ko citu un nerunā par Saeimas deputātiem. Un līdz ar to es atkārtoju vēlreiz — mans priekšlikums ir tīri tehniska rakstura priekšlikums — lai izsvītrotu ārā. Es saprotu kaut ko citu, un ar Lagzdiņa kungu mums bija saruna. Un praktiski situācija pašreiz ir tāda: tik tiešām ir likums, kas runā par pašvaldību deputātu statusu, bet nav likuma, kas runātu par Saeimas deputātu statusu. Tā ir nepilnība neapšaubāmi, un acīmredzot, būtu nepieciešams izstrādāt varbūt šādu speciālu likumu, kur arī tad mēģināt salikt pa plauktiņiem, kādas tad, lūk, šīs te tiesības ir, kā tās varētu realizēt. Un šeit es aicinātu Mauliņa kungu, lūdzu, kā saka, ar savām idejām. Acīmredzot daudz kas būtu pārņemams arī no šī likuma, bet pašreiz šis likums vienkārši tīri tehniski ir izslēdzams.

Tālāk par deputāta palīga statusu. Kārtības rullī, kā jūs redzat, ir sadaļa iekšā, un tad, kad tika ielikta iekšā šī sadaļa par deputāta palīga statusu, tad tīri tehniski atkal tai laikā netika pieņemts šāds noteikums par svītrošanu. Atkal tas ir tālab, lai sakārtotu no juridiskās tehnikas viedokļa. Un tas pats ir arī par Latvijas Republikas tautas deputāta palīga statusu, jo tāda vispār vairs nav. Lai pieliktu punktu, lai izņemtu ārā. Tas, ka ir nepieciešams jauns likums, jā, lūdzu, pie tā ir jāstrādā Saeimai.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Man jums jāatvainojas, jo es, paziņojot par debašu slēgšanu, nepiesitu āmuru, un to izmanto frakcijas "Latvijai" deputāts Jānis Mauliņš un lūdz vārdu otrreiz debatēs. Es atvainojos jums par savu kļūdu, ko esmu pieļāvusi, vadot sēdi. Jānis Mauliņš, frakcijas "Latvijai" deputāts! Otro reizi debatēs.

 

J.Mauliņš (TKL). Paldies Saeimas priekšsēdētājai, ka viņa tik skrupulozi ievēro Kārtības ruļļa noteikumus. Es gribu vēlreiz atgādināt, ka mums ir civilprocess, mums ir daudzi likumi, kur ir formulējumi "Latvijas PSR", kur ir formulējumi par... Man pat liekas, ka kaut kur ir pat pieminēta partijas komiteja. Tie visi likumi darbojas ar labojumiem, un mums nav izdarīta tīrīšana, un Endziņa kungs ļoti labi zina, ka mēs pašlaik Juridiskajā komisijā veicam Civilprocesa kodeksa tīrīšanu no šiem vecajiem burbuļiem. Nu kādēļ tad šoreiz tikai tāpēc, ka tur ir pieminēts tautas deputāts... Starp citu, mums vajadzētu pašiem justies kā tautas deputātiem pa īstam. Kāpēc tika šī formulējuma dēļ pēkšņi šis likumprojekts viss jānomaina? Nu tad iztīrīsim arī to, ja jau jauna vēl nav! Runa ir te par formālu spēlēšanos ar nopietnu lietu, noņemot deputātiem viņu pilnvaras. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vairāk deputātu, kas pieteikušies debatēs, nav. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Mauliņa kungs, ja jūs vēlaties runāt, jums šoreiz vairs nav iespējams, divreiz jau esat runājis un āmurs ir noskanējis. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Endziņa priekšlikumu papildināt ar jaunu pārejas noteikumu šādā redakcijā. Pilns deputātu priekšlikums. Pirmais balsojums. Lūdzu balsojuma režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 12, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Lagzdiņš... Viņš ir iesniedzis divus variantus, proti, ka likums stājas spēkā ar 1996.gada 1.jūniju, un otrs variants, kurā ir atrunāts, ka 5., 6. un 10.pants stājas spēkā ar 1996.gada 1.jūniju. Loģiskāks ir pirmais variants, ka likums stājas spēkā ar 1996.gada 1.jūniju. To atbalstīja Juridiskā komisija, un aicinātu atbalstīt arī Saeimu.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es atvainojos, ka es šo uzrunu veltīšu tikai vienam deputātam, kuru es arī ļoti cienu. Tas ir deputāts Jānis Mauliņš. Tātad kādēļ es ierosināju, lai šis likums stātos spēkā 1.jūnijā? Tādēļ, ka šajā dienā pilnā apjomā, es ceru, stāsies spēkā antikorupcijas likums un vairs nebūs to problēmu, par kurām jūs šeit runājāt. Tieši tādēļ arī šāds priekšlikums ir. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu cienījamo Saeimu nobalsot par likumprojektu par Kārtības ruļļa grozījumiem trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pirms galīgā lasījuma vārds diviem paziņojumiem. Vispirms Dzintaram Ābiķim, frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam, par balsošanas rezultātiem.

 

Dz. Ābiķis (LC). Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kāda iemesla dēļ, tehniskas kļūdas dēļ vai neuzmanības dēļ par 180.panta trešo daļu es balsoju nevis "par", kā šeit fiksēts, bet "pret". Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad jūsu balsojums ir "pret", bet tas paliek stenogrammai.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Tieši tāpat par kļūdainu balsojumu.

 

J.Lagzdiņš (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Arī es, tāpat kā Dzintars Ābiķis, kļūdaini nobalsoju par šo deputāta Požarnova priekšlikumu. Es to neatbalstu, un faktiski mana vēlēšanās ir balsot pret šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 12. Likums ir pieņemts.

 

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

 

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā". Otrais lasījums.

Jānis Straume — Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts!

 

J.Straume (TB). Godātie kolēģi! Izskatīsim otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā", dokumenta nr. 728. Pēc pirmā lasījuma ir saņemti deputāta Kristovska un Valsts meža dienesta priekšlikumi. Šo priekšlikumu apspriešanā un sagatavošanā piedalījās arī Iekšlietu ministrijas un prokuratūras pārstāvji. Pirmais tātad ir deputāta Kristovska priekšlikums izteikt Latvijas Kriminālkodeksa 161.pantu jaunā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

J.Straume. Nākamais ir Valsts meža dienesta priekšlikums. Tas pēc savas būtības ir līdzīgs Kristovska kunga priekšlikumam. Atbildīgā komisija lūdz noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

J.Straume. Tālāk ir deputāta Kristovska priekšlikums papildināt Kriminālkodeksu ar 225.4. pantu. Tālāk kā tekstā. Atbildīgā komisija pieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

 

J.Straume. Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Man vienīgi ir jautājums, Straumes kungs, vai mums galu galā neiznāca "grozījumi", nevis "grozījums"? Jo ir papildinājums ar vēl vienu pantu.

 

J.Straume. Jā, grozījumi.

Sēdes vadītāja. Tā ka uz trešo lasījumu, lūdzu, ja? Lūdzu deputātus balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto otrajā lasījumā izskatīto likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 10. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

 

J.Straume. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 14.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav? 14.maijs. Līdz ar to mēs šodienas ārkārtas sēdes darba kārtību esam izskatījuši. Pirms reģistrācijas vārds paziņojumam Anatolijam Gorbunovam, frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam.

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tā kā Eiropas lietu komisijas kalendārais laiks ir sakritis ar Saeimas sēdes kalendāro laiku, es ceru, ka nākošreiz tā nebūs un nākošā sēde būs parastajā laikā.

Sēdes vadītāja. Paldies! Vairāk paziņojumu nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Martijans Bekasovs, Jānis Bunkšs, Alfreds Čepānis, Roberts Dilba, Juris Dobelis, Kārlis Jūlijs Druva, Oļģerts Dunkers, Oskars Grīgs, Edmunds Grīnbergs, Ervids Grinovskis, Edvīns Inkēns, Roberts Jurdžs, Jānis Jurkāns, Juris Kaksītis, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ģirts Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Kārlis Leiškalns, Imants Liepa, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Normunds Pēterkops, Andrejs Požarnovs, Andris Rubins, Māris Rudzītis, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Andris Tomašūns, Māris Vītols, Juris Zaķis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. 6.maija ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. Kārtējā sēde — 9.maijā.