Ministru atbildes

Dokuments nr. 797a

Par graudu iepirkšanu ārzemēs

Nosūtu atbildi uz Saeimas frakcijas "Latvijai" deputātu iesniegtajiem jautājumiem par lauksaimniecības problēmām.

Zemkopības ministra vietā — Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministru prezidentam

Saeimas frakcijai "Latvijai"

Sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas frakcijas "Latvijai" deputātu jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam A. Šķēles kungam par graudu iepirkšanu ārzemēs par 2—3 reizes augstākām cenām nekā no Latvijas zemniekiem paskaidroju sekojošo.

Atbilstoši likumam "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi" jau no 1993. gada tiek sastādīta un Ministru kabinetā apstiprināta valsts labības ražošanas un patēriņa bilance. Precizējot labības ražošanas un patēriņa bilanci 1995./1996. gadam, nolūkā segt graudu deficītu republikā Ministru kabinets atļāva Valsts labības birojam organizēt pārtikas graudu importu 90 tūkst. tonnu apjomā un lopbarības graudu importu 180 tūkst. tonnu apjomā.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Par importa un eksporta muitas tarifu kvotu noteikšanas un piemērošanas kārtību" un "Par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) atbilstoši muitas tarifu kvotām" Valsts labības birojs 1995. gada oktobrī organizēja atklātu konkursu pārtikas un lopbarības graudu importa operāciju veikšanai. Konkursa kārtībā tiesības importēt pārtikas graudus muitas tarifu kvotas ietvaros ieguva 5 uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības un lopbarības graudus — 19 uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības. Bez tam pārtikas graudus valsts rezervei importē arī Valsts labības birojs.

Uz 1996. gada 3. maiju republikā importētas 45 200 tonnas pārtikas graudu un 41 700 tonnas lopbarības graudu, kas nosedz attiecīgi 50% un 25% no graudu deficīta republikā līdz 1996. gada ražai.

Latvijas Republikas Saeimas frakcijas "Latvijai" deputātu apgalvojums, ka no ārzemēm iepērk graudus par 2—3 reizes augstāku cenu nekā no Latvijas zemniekiem, pilnīgi neatbilst patiesībai.

Graudu iepirkuma cenas par 1 tonnu attiecīgajos mēnešos raksturo sekojoša tabula (pēc Labības biroja ziņām — J. Spručs):

Iepirkts Latvijā (ar PVN) Iepirkts ārzemēs (bez PVN)

1995. gada augusts—septembris

kvieši Ls 82 150 USD Ls 104—123 190—224 USD

rudzi Ls 66 120 USD

1996. gada janvāris—marts

kvieši Ls 148 267 USD Ls 104—123 190—224 USD

rudzi Ls 113 205 USD Ls 75—86 136—156USD

Uz jautājuma 1. punkta apakšpunktiem a, b un c, kā arī 2. punktam atbilde netiek dota, jo uz korupciju, ierēdņu muļķību, noziedzīgu rīcību atbildi var dot tikai prokuratūra vai tiesa.

1996. gada 8. maijā Zemkopības ministrijas valsts sekretārs J. Lapše

Dokuments nr.799a

Par ERAB kredīta garantijām

Atbildot uz Saeimas frakcijas "Latvijai" deputātu jautājumiem

Ekonomikas ministrija iesniedz atbildes uz LR Saeimas frakcijas "Latvijai" deputātu jautājumiem, kas tika saņemti 1996.gada 2.maijā, nr.799:

1. Pozitīvos slēdzienus par ERAB kredīta garantiju lietderību Daugavas kaskādes HES rekonstrukcijai sniedza valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" un Finansu ministrijas speciālisti.

2. Ekonomikas ministrija netika organizējusi zinātniskas diskusijas šajā jautājumā.

3. Ekonomikas ministrija izšķīrās par kredītlīguma garantēšanas atbalstīšanu tādēļ, ka par šī kredīta ņemšanu nobalsoja akciju sabiedrības "Latvenergo" valdes un padomes locekļu vairākums. To atbalstīja arī pieaicinātie Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperti. Nevienam, arī kredīta ņemšanas oponentiem, faktiski nebija šaubu par paredzēto HES rekonstrukcijas darbu nepieciešamību, atšķirības bija tikai attiecīgo darbu veikšanas termiņos un finansēšanas kārtībā. Oponentu ieteiktais variants neizbēgami izraisītu tūlītēju elektroenerģijas cenu celšanos, kamēr ERAB kredīts paredz ļoti izdevīgus kredīta atmaksas noteikumus 14 gadu laikā.

1996.gada 7.maijā Ekonomikas ministrs G.Krasts

Dokuments nr.800a

Par valsts pilnvarnieku sociālā nodokļa maksu

Saeimas deputātiem a.god. P.Apiņa k-gam, A.Požarnova k-gam, J.Urbanoviča k-gam, L.Staša k-gam, P.Jurdža k-gam

Atbildot uz Jūsu 1996.gada 2.maija Saeimas sēdē iesniegto jautājumu par sociālā nodokļa maksāšanas kārtību pilnvarniekiem, kuri saņem atlīdzību saskaņā ar 1996.gada 10.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem nr.127 "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās", Labklājības ministrija paskaidro sekojošo.

Valsts kancelejā ir iesniegts Ministru kabineta noteikumu projekts "Par likuma "Par sociālo nodokli" normu piemērošanu", kurā noteikts, ka uz valsts (pašvaldību) kapitāla daļu turētāju uzņēmējsabiedrībās ieceltajiem pilnvarniekiem attiecas tā pati sociālā nodokļa maksāšanas kārtība un termiņi, kādi minētajā normatīvā akta projektā ir noteikti pašnodarbinātajām personām. Par pašnodarbinātās personas juridisko statusu apliecinošu dokumentu šīm personām saskaņā ar noteikumu projekta 17.13. punktu kalpo rakstiski noslēgtā pilnvarojuma līguma kopija, kas vienlaikus ir arī pamats viņu reģistrēšanai sociālas apdrošināšanas pārvaldē.

1996.gada 7.maijā Labklājības ministrs V.Makarovs