Komisiju iesniegumi

Dokumenti ar nr. 808

Par Ludmilas Pismennajas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Pamatojoties uz š. g. 30. aprīļa Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Ludmilas Pismennajas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas
1996. gada 30. aprīlī priekšsēdētājs A. Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996. gada 30. aprīļa sēdes protokola nr. 18

Piedalījās: A. Požarnovs, Dz. Ābiķis, V.Dozorcevs, A.Seile, A.Golubovs, A.Prēdele, A.Seiksts, A.Pētersons, E.Bāns, L.Ozoliņš, J.Strods, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Ludmilas Pismennajas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Ludmilas Pismennajas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A. Požarnovs

 

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Saeimai piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā Latvijas Mūzikas akadēmijas profesorei Ludmilai Pismennajai.

Lēmums pieņemts komisijas sēdē š. g. 18. aprīlī (sēdes protokols nr. 34).

Ar cieņu, — Izglītības, kultūras un zinātnes

1996. gada 23. aprīlī komisijas priekšsēdētājs Dz. Ābiķis

 

Izraksts no Rīgas Domes Ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu

komitejas 1995. gada 24. oktobra sēdes protokola nr. 25

2. Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesori L. Pismennaju

Komiteja nolemj:

Ņemot vērā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesores ieguldījumu Latvijas kultūras attīstības jomā, atbalstīt L. Pismennajas uzņemšanu Latvijas pilsonībā pēc 22.07.1994. pieņemtā Pilsonības likuma 13. panta "Naturalizācija ārpus kārtas" 5. punkta par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu
komitejas priekšsēdētājs M. Pļavnieks

Solījums

Es, Ludmila Pismennaja, dzimusi Harkovā 1927. gada 5. maijā, apsolu būt uzticīga vienīgi Latvijas Republikai.

Apņemos godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus, visiem spēkiem aizsargāt tos.

Es apņemos, nežēlojot savu dzīvību, aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību.

1995. gada 1. novembrī L. Pismennaja

 

Saeimas Pilsonības likuma izpildes kontroles komisijai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas
prof. Ludmilas Pismennajas

iesniegums.

Lūdzu piešķirt man Latvijas Republikas pilsones statusu. Strādājot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 42 gadus, esmu izaudzinājusi 85 kora diriģentus un mūzikas pedagogus, kuri strādā par pedagogiem Mūzikas akadēmijā, Mūzikas koledžās un vispārizglītojošās skolās, kā arī visos Latvijas novados ar koriem.

Izcilākie no tiem ir:

Jānis Ērenštreits — Rīgas Doma kora skolas direktors, zēnu kora galvenais diriģents, republikas Dziesmu svētku virsdiriģents;

Juris Kļaviņš — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docents, Latvijas Universitātes jauktā kora "Juventus" galvenais diriģents;

Māris Sirmais — starptautiskā konkursa diplomands, Latvijas valsts kora "Latvija" un sieviešu kora "Dzintars" diriģents, jauniešu jauktā kora "Kamēr" galvenais diriģents;

Ivars Bērziņš — Latvijas Nacionālās operas intendants, republikas Dziesmu svētku virsdiriģents;

Irēna Nelsone — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docente, republikas vadošā metodiķe;

Jānis Baltiņš — Rīgas Jāzepa Mediņa Mūzikas koledžas Kordiriģentu katedras vadītājs;

Vilnis Kronbergs — Liepājas Pedagoģiskā institūta docents, Kordiriģentu katedras vadītājs;

Inta Eizenberga — Latvijas Tehniskās universitātes sieviešu kora "Delta" galvenā diriģente.

1995. gada 1. novembrī L. Pismennaja

 

Saeimas Pilsonības likuma izpildes kontroles komisijai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektorāts lūdz jūs piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas labā profesorei Ludmilai Pismennajai. Profesore L. Pismennaja, krieviete, dzimusi 1927. gada 5. maijā Ukrainā, Harkovā.

L. Pismennaja Latvijā dzīvo kopš 1945. gada, kad viņa iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. 1948. gadā sāka mācības Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas nodaļā, kuru jaunā speciāliste absolvēja 1953. gadā.

Pēc konservatorijas beigšanas L. Pismennaja sāka turpat strādāt par diriģēšanas pedagogu, 1981. gadā ieguva profesores nosaukumu, bet 1994. gadā — mākslas zinātņu doktores grādu.

Pie profesores L. Pismennajas mācījušies un beiguši augstskolu diriģēšanas specialitātē 82 jaunie diriģenti un 3 asistenti. To vidū tādi ievērojami mūziķi kā doc. Juris Kļaviņš, doc. Irēna Nelsone, Jānis Ērenštreits, Māra Ģirne, Ivars Bērziņš, Jānis Baltiņš, Grigorijs Ginzburgs, Kristīne Ērenštreite u.c.

Prof. L. Pismennajai ir arī vairākas publikācijas, piemēram, monogrāfija "Jāzeps Vītols un latviešu kora kultūra", "Latviešu kora mūzikas hrestomātijā" publicētas trīs viņas veidotas daļas — "Andrejs Jurjāns", "Jāzeps Vītols", "Jānis Ķepītis". Viņa labi pārvalda latviešu valodu.

Prof. L. Pismennaja blakus pedagoģiskajai slodzei darbojas arī kā diriģente:

— kopš 1967. gada strādā par diriģenti Bauskas rajona skolotāju korī "Daina";

— 1992. gadā bija virsdiriģente republikāniskajā sieviešu un vīru koru salidojumā Ogrē;

— vairākus gadus ir bijusi Dziesmu svētku virsdiriģente Bauskas un Talsu rajonā.

1987. gadā profesorei L. Pismennajai piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukums.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektorāts var droši raksturot L. Pismennaju kā spilgtu māksliniecisku personību, kas dziļi ieaugusi latviešu mūzikas kultūrā un devusi vērienīgu ieguldījumu tās izaugsmē.

J. Vītola Latvijas Mūzikas

1995. gada 1. novembrī akadēmijas rektors prof. J. Karlsons

Autobiogrāfija

Es, Ludmila Pismennaja, esmu dzimusi 1927. gada 5. maijā Harkovā (Ukraina), kalpotāju ģimenē. Tēvs J. Pismennijs Staļina laikā tika arestēts un gāja bojā (1937. g.). Māte no 1938. gada līdz 1946. gadam bija padomju koncentrācijas nometnē Kazahstānā.

Latvijā dzīvoju kopš 1945. gada, kad atbraucu kopā ar krustmāti (ilggadēju 6. poliklīnikas ārsti). 1945. gadā iestājos Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā vokālajā un diriģentu nodaļā. 1948. gadā iestājos J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu nodaļā, kuru absolvēju 1953. gadā. Tajā pašā gadā tiku uzaicināta strādāt konservatorijā par diriģēšanas pedagogu un nepārtraukti strādāju jau 42 gadus.

1953. gadā iestājos Ņeņingradas konservatorijas neklātienes aspirantūrā, kuru absolvēju 1957. gadā. 1973. gadā aizstāvēju kandidāta disertāciju "Jāzepa Vītola a capella kora daiļrade". 1973. gadā mani apstiprināja par docenti. 1981. gadā — par profesori.

No 1970. gada līdz 1986. gadam strādāju par Kordiriģēšanas katedras vadītāju, četrus gadus ieņēmu Vokālās un diriģēšanas mākslas fakultātes dekānes amatu. Trīspadsmit gadus (no pirmās tā dibināšanas dienas 1969. gadā) biju aktīva Rīgas kamerkora "Ave sol" dalībniece.

Kopš 1967. gada 28 gadus strādāju par Bauskas rajona skolotāju kora "Daina" diriģenti. Astoņus gadus biju Talsu rajona sieviešu kora "Vaiva" galvenā diriģente. 1992. gadā biju virsdiriģente republikāniskā sieviešu un vīru koru salidojumā Ogrē. Vairākus gadus biju Bauskas un Talsu raj. Dziesmu svētku virsdiriģente. 1987.gadā man piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukums. 1994.gadā saņēmu LR mākslas zinātņu doktores diplomu.

Manu diriģēšanas klasi absolvējuši 82 jaunie diriģenti — pedagogi: 57 kordiriģenti, 25 mūzikas pedagogi un trīs asistenti — Juris Kļaviņš 1974.g., Vilnis Kronbergs 1978.g., Andrejs Matīss 1980.g.

Kopš 1994.gada blakus darbam Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā strādāju par Kordiriģentu katedras vadītāju Rīgas Pedagoģijas augstskolā.

Zinātniskajā darbā bez disertācijas ir arī publikācijas: grāmata "Jāzeps Vītols un latviešu kora kultūra", "Latviešu kora hrestomātijā" publicētas trīs daļas "Andrejs Jurjāns", "Jāzeps Vītols", "Jānis Ķepītis" u.c.

Latviešu valodas eksāmenu nokārtoju 1993.gadā, un esmu atestēta atbilstoši valodas prasmes trešās pakāpes prasībām.

 

L.Pismennaja

 Prof. L.Pismennajas klases absolventu saraksts

Kordiriģentu nodaļa

1961.g. 1. Ilga Kārkliņa

2. Anna Ķēniņa

3. Guntis Šķensbergs

1962.g. 4. Strauja Beitika

5. Lilita Dzirniece

6. Inta Grīnberga–Blūma

7. Eduards Muižarājs

8. Jānis Zariņš

1963.g. 9. Edvīns Falks

1964.g. 10. Māra Ģirne

11. Mirdza Vilne

12. Dzidra Kļaviņa

1965.g. 13. Tomurlans Džandarovs

1967.g. 14. Juris Kļaviņš

1968.g. 15. Ārija Lekstute

1970.g. 16. Jānis Ērenštreits

17. Gaļina Semenko

1971.g. 18. Skaidrīte Tišanova

1973.g. 19. Anda Apsīte

1975.g. 20. Ieva Lazdāne

21. Inna Burda

22. Inta Eizenberga

23. Irēna Nelsone

1976.g. 24. Maija Gorda

25. Pēteris Koltovs

26. Olga Severina

27. Lolita Vilka

1977.g. 28. Tatjana Berenfelde

1978.g. 29. Ivars Bērziņš

1978.g. 30. Anita Gailīte

1979.g. 31. Aleksandrs Sevdonimovs

1980.g. 32. Josifs Cisers

33. Tatjana Toropova

1981.g. 34. Nellija Pagraba

1982.g. 35. Sarma Frišenbrūdere

1983.g. 36. Gundega Kļaviņa

37. Irina Ņestrujeva

1984.g. 38. Einārs Redbergs

1985.g. 39. Jānis Baltiņš

40. Tālivaldis Gulbis

1986.g. 41. Edīte Marnauza

42. Inese Smirnova

1987.g. 43. Jānis Mežinskis

1988.g. 44. Inita Pavloviča

45. Ināra Vīgnere

1989.g. 46. Grigorijs Ginsburgs

47. Rimma Sokolova

1990.g. 48. Gints Laminskis

49. Kaija Linde

1992. 50. Jānis Markovs

51. Haralds Puriņš

52. Māris Sirmais

53. Ulis Vēveris

54. Inita Mažone

1993.g 55. Kristīne Ērenštreite

56. Ivars Spriņģis

1995.g. 57. Laine Zeile

Asistentūra

1974.g. 1. Juris Kļaviņš

1978.g. 2. Vilnis Kronbergs

1980.g. 3. Andrejs Matīss

Mūzikas pedagoģijas nodaļa

1960.g. 1. Velta Sterna

2. Marta Pārupe

3. Ērika Volkova

4. Ērika Židele

5. Biruta Grundule

1962.g. 6. Solveiga Kekure

1966.g. 7. Ausma Boža

1967.g. 8. Marta Lansberga

9. Velta Branta

1968.g. 10. Tatjana Gordejeva

11. Benita Karlštrema (Paegle)

12. Elza Levina

13. Jānis Paukšte

1969.g. 14. Madara Ārgale

15. Rūta Tulija

16. Gaļina Semenko

17. Ludmila Ščerbakova

1970.g. 18. Adele Baltais

19. Aina Daukša

20. Zoja Kačalova

21. Irma Mihelmane

1971.g. 22. Ilze Ošiņa

1972.g. 23. Sarmīte Vaivare

24. Josifs Krivjans

1973.g. 25. Baiba Grīnfogele

1990.g. 26. Svetlana Lapiņa

Kopā: 83 studenti, 3 asistenti