Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojums nr.197

1996.gada 2.maijā
 

Par Zinātnisko institūtu izvērtēšanas komisijas izveidi

Lai īstenotu zinātnes struktūras attīstību saskaņā ar Deklarāciju par Ministru Kabineta darbu un Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības programmu:

1. Izveidot Zinātnisko institūtu izvērtēšanas komisiju šādā sastāvā:

Komisijas priekšsēdētājs - Pēteris Cimdiņš, augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs.

Komisijas locekļi:

Atis Kapenieks, IZM AIZD direktora vietnieks,

Valdis Egle, AIZD Zinātnes nodaļas vadītājs,

Anatolijs Melnis, IZIP vadītāja vietnieks,

Ieva Liepkaula, IZIP vecākā referente,

Citu institūciju deleģētie pārstāvji:

Ivars Knēts, LZP priekšsēdētājs,

Jānis Stradiņš, LZA viceprezidents,

Uldis Viesturs, LZA akadēmiķis,

Zigrīds Aumeisters, Patentu valdes direktors,

Velta Feodorova, ZM Zinātnes nodaļas vadītāja,

Biruta Sloka, ekonomikas ministra padomniece.

2. Apstiprināt Zinātnisko institūtu izvērtēšanas noteikumus (pielikumā).

3. Komisijai veikt institūtu izvērtēšanu un līdz 1996. 20.jūnijam iesniegt IZM pārskatu par rezultātiem un priekšlikumus par institūtu attīstību augstākās izglītības un zinātnes sistēmā.

Izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats

Zinātnisko institūtu izvērtēšanas noteikumi

Apstiprinu:
Izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats
1996.gada 2.maijā

1. Zinātnisko institūtu izvērtēšanas mērķis ir noteikt zinātnisko pētījumu līmeni, institūtu saistību ar augstāko izglītību un valsts tautsaimniecību, to starptautisko sadarbību un attīstības iespējas ar nolūku veikt zinātnes struktūras un finansēšanas sistēmas pilnveidi saskaņā ar Deklarāciju par Ministru Kabineta darbu un Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības programmu.

2. Institūtu izvērtēšanu veic izglītības un zinātnes ministra izveidota komisija (tālāk tekstā — “Komisija”), kas sastāv no Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātņu Padomes pārstāvjiem.

Obligāta prasība Komisijas locekļiem ir zinātniskā grāda nepieciešamība.

3. Komisija savu vērtējumu izsaka pēc rūpīgas un vispusīgas iepazīšanās ar institūtu iesniegto informāciju, Izglītības un zinātnes iestāžu pārvaldes sagatavotajiem datu apkopojumiem par institūtu darbību 1993.-95.g., kā arī ar starptautiskās dāņu ekspertīzes materiāliem un LZP pārskatu par zinātnisko darbību 1995.gadā.

Vajadzības gadījumā Komisija uz sēdi uzaicina institūta pārstāvjus vai arī Komisijas locekļi personīgi apmeklē institūtu.

4. Institūta kopējais vērtējums ietver šādus piecus kompleksos kritērijus:

1) pētījumu raksturu,

2) zinātnisko līmeni,

3) zinātnisko devumu,

4) starptautisko sadarbību,

5) attīstības iespējas.

5. Pētījumu raksturu nosaka trīs pētījumu veidi - fundamentālie pētījumi, lietišķie pētījumi un nacionālās nozīmes pētījumi.

Fundamentālo pētījumu obligāts nosacījums ir publikācijas starptautiskos zinātniskos žurnālos un it sevišķi SCI žurnālos.

Lietišķo pētījumu rezultātiem jābūt vai nu publicētiem starptautiskos zinātniskos žurnālos vai patentētiem, vai arī jāizpaužas konkrētā izstrādnē (tehnoloģija, aparāts, metodika u.tml.), kurai ir konkrēts pasūtītājs (valsts institūcija, uzņēmums, firma, starptautiska organizācija u.c.).

Nacionālās nozīmes pētījumi attiecināmi uz humanitāro zinātņu jomu — Latvijas vēsturi, latviešu valodu, literatūru, filozofiju.

6. Zinātnisko līmeni raksturo pēc nozīmes sarindoti sekojoši kritēriji:

1) publikācijas SCI žurnālos,

2) dāņu ekspertīzes vērtējums,

3) dalība starptautiskos projektos, kuri tiek finansēti no starptautiska avota,

4) publikācijas citos starptautiskos žurnālos,

5) publikācijas Latvijas zinātniskajos žurnālos,

6) publikācijas citos zinātniskajos izdevumos.

Nosakot zinātnisko līmeni nacionālas nozīmes pētījumiem, šie kritēriji tieši netiek pielietoti pētījumu specifikas dēļ.

Zinātnisko līmeni nosaka ar trim pamatvērtējumiem — “augsts”, “vidējs” un “zems”. Ir iespējams arī starpvērtējums, kā, piem., “vidēji augsts” vai “vidēji zems”. Tāpat ir pieļaujama pamatvērtējuma akcentēšana, kā, piem., “izcili augsts”, “ļoti zems” u.c.

7. Zinātnisko devumu raksturo publicēto darbu (monogrāfiju, rakstu, patentu) skaits, attiecināts uz vienu zinātnieku viena gada laikā.

Zinātnisko devumu vērtē pēc tās pašas vērtējumu skalas kā zinātnisko līmeni.

8. Starptautisko sadarbību raksturo institūta darbinieku piedalīšanās starptautiskajos projektos, kas tiek finansēti no starptautiskajiem avotiem, starptautisko zinātnisko pasākumu organizēšana, kā arī personīgā piedalīšanās tajos ar referātiem vai ziņojumiem.

Starptautiskās sadarbības vērtējums — “teicama”, “laba”, “apmierinoša”, “neapmierinoša”.

9. Institūta attīstības iespējas tiek noteiktas pēc šādiem kritērijiem:

1) aizstāvēto disertāciju un sagatavojamo doktorantu skaits,

2) zinātnieku vecuma struktūra,

3) zinātnieku izglītojošā darbība,

4) sekmes dāņu ekspertu rekomendāciju un ieteikumu īstenošanā,

5) telpu un pārējās infrastruktūras raksturojums, iegādātās iekārtas un aparatūra,

6) institūta finansējuma struktūra.

Institūta attīstības iespēju vērtējums — “teicamas”, “labas”, “apmierinošas”, “praktiski nav”.

10. Komisija savu vērtējumu izsaka pēc vispusīgas institūta iesniegto materiālu apspriešanas, komisijas locekļu uzklausīšanas un komisijas priekšsēdētāja diskusijas rezultātu rezumējuma.

Gadījumā, ja komisijas locekļu viedokļi atšķiras, lēmumu par katra atsevišķa rādītāja vērtējumu komisija pieņem balsojot.

Komisija vienā sēdē izskata un izvērtē ne vairāk kā 3-5 institūtus.

11. Pamatojoties uz vērtējumu, Komisijas sekretārs sagatavo Komisijas slēdzienu, ko pēc apspriešanas paraksta visi Komisijas locekļi.

Komisijas locekļi, kas nepiekrīt Komisijas vērtējumam vai slēdzienam, pievieno slēdzienam atsevišķu lapu ar savu personīgo viedokli.

12. Slēdziens ir koncentrētā formā uzrakstīts īss (līdz vienai lapai) vērtēšanas rezultātu kopsavilkums, kas sastāv no trim daļām.

Pirmajā daļā tiek uzskaitīts viss pozitīvais, ko institūts ir sasniedzis zinātnes attīstībā pēdējos trīs gados. It sevišķi tiek akcentēts institūta paveiktais tā vietas meklējumos Latvijas zinātnes sistēmā, kā arī dāņu ekspertu rekomendāciju un ieteikumu īstenošanā.

Otrajā daļā tiek vērsta institūta vadības uzmanība uz konstatētajām nepilnībām un trūkumiem, kā arī sniegtas Komisijas rekomendācijas institūta vadībai šo nepilnību novēršanai un ieteikumi institūta turpmākai attīstībai.

Slēdziena trešā daļa satur Komisijas priekšlikumu izglītības un zinātnes ministram par institūta vietu un tā attīstības virzienu augstākās izglītības un zinātnes sistēmā saskaņā ar Deklarāciju par MK darbu un IZM rīcības programmu.

13. Komisija institūta vērtējumu un slēdzienu nosūta attiecīgajam institūtam. Vērtējumu un slēdzienu par visiem institūtiem Komisija nosūta Latvijas Zinātnes padomei, Latvijas Zinātņu akadēmijai un Augstākās izglītības padomei.

Par vērtēšanas rezultātiem komisija sagatavo apkopojošu pārskatu un kopā ar priekšlikumiem iesniedz izglītības un zinātnes ministram.