Valsts statistikas komitejas informācija
Par bezdarbniekiem I ceturksnī

Nodarbinātības valsts dienesta informācija liecina, ka līdz 1996.gada 1.aprīlim valstī reģistrēti 95,9 tūkst. aktīvi darba meklētāji (1995.gada 1.aprīlī — 91,5 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 88,2 tūkst. cilvēku, kas ir 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1995.gada 1.aprīlī — attiecīgi 85,7 tūkst. un 6,7%).

1996.gada 1.aprīlī vairāk nekā puse bezdarbnieku (53%) bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem, bet gandrīz katrs piektais bezdarbnieks (19%) bija jaunietis vecumā līdz 25 gadiem. Tikai 9% bezdarbnieku nav iepriekšējas darba pieredzes.

Bezdarbnieku sadalījums pa profesijām liecina, ka visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalificētus darbus karjeros, būvniecībā, lauksaimniecībā, mežniecībā, zvejniecībā, rūpniecībā un citur — 24,1 tūkst. cilv. jeb 27% no kopskaita. Savukārt vismazāk bezdarbs skāris augstākās kvalifikācijas profesiju grupu — dažāda līmeņa vadītājus — to skaits ir tikai 1,6 tūkst. cilv. jeb 2% no bezdarbnieku kopskaita. Tikai 6% bezdarbnieku ir augstākā izglītība. Visvairāk bezdarbnieku — 34% ir ar vidējo vispārējo izglītību, bet ar pamata vai nepabeigtu pamatizglītību — 27%. Tas liecina, ka augstāko izglītību ieguvušie spēj labāk orientēties situācijā un var vieglāk atrast darbu.

Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (52%) ir sievietes.

1996.gada martā bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā par 596,6 tūkst. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 23,23.

Valstī pastāv arī “slēptais bezdarbs”, kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātā darba nedēļā, dienu un maiņu darbā, kas radušies dažādu ekonomisko un finansiālo iemeslu dēļ. 1996.gada I ceturksnī iepriekš minēto iemeslu dēļ valsts sektora uzņēmumos kopā zaudētas 451,3 tūkst. cilvēkdienas.

Valsts statistikas komitejas
Darba statistikas daļa