Par izglītības sistēmas reformu un skolotāju algām

Izglītības likumā noteikts, ka Ministru kabinetam līdz 2000.gada 1.martam ir jāizstrādā pedagogu darba samaksas palielinājuma grafiks un jānosaka precīzi termiņi tā īstenošanai. Līdz 1.martam jāapstiprina arī izglītības sistēmas reformas pasākumu plāns, kur jānodrošina izglītības finansēšanas efektivitāte.

Izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols jau iepriekš ziņoja, ka ministrija šos dokumentus apņēmusies izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdībā līdz 1.februārim. Vakar, 19.janvārī, Izglītības un zinātnes ministrijā notika šo dokumentu projektu prezentācija. Līdz iesniegšanai valdībā paredzēta to apspriešana sabiedrībā; iespēja izteikt savu viedokli tiks dota arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai.

Pedagogu darba samaksas reformas un izglītības sistēmas izmaksu efektivitātes paaugstināšanas pasākumu galvenais mērķis, kā norādīja izglītības un zinātnes ministrs, ir izglītības kvalitātes paaugstināšana. To iespējams panākt, pirmām kārtām paaugstinot skolotāju darba algas un efektīvāk izmantojot izglītības sistēmā esošos resursus. Kā uzsvēra M.Vītols, zemo algu un mazo karjeras izaugsmes iespēju dēļ jauni un gudri cilvēki neizvēlas skolotāja profesiju, augstskolas beigušie pedagogi, kuru izglītošanai valsts ir tērējusi budžeta līdzekļus, neizvēlas darbu skolā, paaudžu maiņa nenotiek jau strādājošo skolotāju vidū. Pašlaik skolotāji ar augstāko izglītību, kas nostrādājuši mazāk par diviem gadiem, saņem 62 latus par vienu likmi: pēc nodokļu nomaksas - 48 latus. Pedagogi ar darba stāžu, kas lielāks par desmit gadiem, saņem vidēji 77 latus par likmi (pirms nodokļu nomaksas). Vēl zemāka darba samaksa ir pedagogiem ar nepabeigtu augstāko vai vidējo pedagoģisko izglītību (sk. 1.tabulu). Mazo algu dēļ no skolām aiziet augsti kvalificēti pedagogi, skolotāji ir pārslogoti, reālā slodze ir lielāka par valsts noteikto (1 likme - 21 stunda nedēļā) - vidēji valstī vienam pedagogam ir 1,3 likmes. Skolotāju starpā nav arī konkurences, tas neveicina izglītības kvalitātes celšanos. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošā informācija, pēdējos gados skolās arvien palielinās to pedagogu skaits, kuriem nav augstākās izglītības. "Nereti gadās, ka vidusskolēni māca vidusskolēnus,"skaidroja M.Vītols.

Skolotāju darba samaksas paaugstināšanas grafika projektā paredzēts pedagogu algas palielināt tādējādi, ka lielāko algas pielikumu saņemtu tieši jaunie pedagogi - tie, kuriem ir augstākā izglītība un kuri skolā ir nostrādājuši mazāk nekā divus gadus. Šiem pedagogiem paredzēts no 1.marta palielināt algas par 15 latiem. 12 latu liels algas pielikums plānots pedagogiem, kuriem ir augstākā izglītība un kuri skolā nostrādājuši 2 līdz 5 gadus. Skolotājiem ar augstāko izglītību un darba stāžu, kas lielāks par 5 gadiem, darba samaksas palielinājums paredzēts 10 latu apjomā. Par 10 latiem lielāku algu saņems arī pedagogi ar nepabeigtu augstāko vai vidējo pedagoģisko izglītību, kuri tikko sākuši strādāt. Pārējiem skolotājiem ar līdzvērtīgu izglītību, bet darba stāžu lielāku par 2 gadiem, algas pielikums plānots 6 latu apmērā. (Skat.2.tabulu.)

Kā noteikts Izglītības likumā, pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. Šo normu paredzēts ieviest pakāpeniski līdz 2003.gadam. Tam kopumā nepieciešami papildu līdzekļi 43,2 miljonu latu apmērā, ieskaitot 2000.gada valsts budžetā paredzētos līdzekļus pedagogu darba samaksas reformas sākšanai - 6,7 miljoni latu. Lai skolotāju algas palielinātu paredzētajā apjomā un laikā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem, 2001.gadā nepieciešami papildu 12,3 miljoni latu, 2002.gadā - 14,1, 2003. gadā - 10,1 miljons latu. Kā jau daudzkārt uzsvērts un kā to vēlreiz apliecināja izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols, nav iespējams rast nepieciešamos līdzekļus, nepārkārtojot pašu izglītības sistēmu, nemeklējot papildu resursus tās iekšienē. Kā galvenos piemērus neefektīvai valsts līdzekļu izlietošanai izglītības sistēmā M.Vītols minēja valsts naudas tērēšanu to pedagogu sagatavošanai, kuriem nav motivācijas strādāt savā profesijā, neracionālo skolu tīkla apsaimniekošanu, zemo skolotāju un skolēnu skaita attiecību un normatīvu trūkumu interešu izglītības finansēšanā.

Pērn pedagoģiskās augstskolas beidza 1101 absolvents, no kuriem 574 nestrādā izglītības iestādēs. Šo studentu izglītošanai valsts iztērējusi aptuveni 1,58 miljonus latu. Tāpat ļoti lieli ir skolu uzturēšanas izdevumi, daudz naudas tiek maksāts par siltumu, citiem komunālajiem pakalpojumiem. Tā pamatā ir novecojušās un ilgi neremontētās skolu ēkas. Situāciju cer uzlabot ar Pasaules bankas projekta palīdzību, kura ietvaros notiks skolu siltināšana un citi rekonstrukcijas pasākumi. Ietaupītos līdzekļus paredzēts ieguldīt izglītības attīstībā. Vidējā skolēnu un skolotāju attiecība Latvijā ir - 1 skolotājs aptuveni 8 bērniem. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, kur vidējā attiecība ir aptuveni 1 skolotājs 12 līdz 14 skolēniem.

Lai paaugstinātu izglītības sistēmas izmaksu efektivitāti un ietaupītos līdzekļus būtu iespējams novirzīt pedagogu darba samaksas fondā, Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi svarīgāko pasākumu plānu. Kā galvenos no tiem izglītības un zinātnes ministrs nosauca minimālā skolēnu skaita noteikšanu klases atvēršanai, apmaksājamo pedagoģisko likmju skaita samazināšanu izglītības programmu realizēšanai, administratīvo darbinieku skaita samazināšanu skolās un mācību gada pagarināšanu. Tālab Izglītības un zinātnes ministrija plānojusi 2000.gada 1.septembrī palielināt skolotāju un skolēnu skaita attiecību līdz 9,5 skolēniem vienam skolotājam un samazināt apmaksājamo pedagoģisko likmju skaitu par 10 procentiem. Tas ļautu darba samaksas fondā ietaupīt - 637 tūkstošus latu mēnesī jeb 7,6 miljonus latu gadā.

Šo uzdevumu veikšanai līdz nākamā mācību gada sākumam Izglītības un zinātnes ministrija plānojusi palielināt minimālo skolēnu skaitu klasē, samazināt apmaksājamo stundu skaitu nedēļā katrā vispārējās izglītības klasē, pagarināt mācību gadu un palielināt skolēnu un skolas administratīvā personāla skaita attiecību. Pamatskolas grupā plānots palielināt minimālo skolēnu skaitu klasē no 15 līdz 18 skolēniem. Šis palielinājums skars tikai republikas nozīmes pilsētu un rajonu centru skolas. Pārējās apdzīvotās vietās minimālais skolēnu skaits pamatskolas klasē saglabāsies nemainīgs - 8 skolēni. Kā paskaidroja M.Vītols, šādu pieeju nosaka Latvijas pašreizējā demogrāfiskā situācija un tuvākās nākotnes perspektīva. Tādējādi tiks radīti arī nosacījumi pamatizglītības iestāžu optimizācijai, vienlaikus saglabājot iespēju iegūt pamatizglītību dzīvesvietas tuvumā.

Vispārējās vidējās izglītības pakāpē (sākot ar 10.klasi) minimālo skolēnu skaitu klasē republikas nozīmes pilsētās un rajonu centros plānots palielināt no 15 līdz 22 skolēniem klasē, pārējās apdzīvotās vietās no 12 līdz 15 skolēniem klasē. Arī šo pasākumu mērķis ir vidusskolu tīkla optimizācija vienlaikus ar izglītojamo skaita palielināšanu uz vienu pedagogu vispārējās vidējās izglītības pakāpē.

Ja skolēnu skaits pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu klasēs ir mazāks par minimālo, Izglītības un zinātnes ministrija iesaka veidot apvienotās klases. Ja tās netiek veidotas, pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piedalās pedagogu darba samaksas līdzfinansēšanā. Šo jautājumu juridiskai sakārtošanai ministrija plānojusi izstrādāt un iesniegt valdībai apstiprināšanai Ministru kabineta noteikumu projektus.

Apmaksājamo stundu skaitu nedēļā plānots samazināt par 2 stundām pamatizglītības programmā, vidējās izglītības programmā - par 5 stundām klasē. Tādējādi iecerēts samazināt izglītības programmu realizēšanai nepieciešamo pedagogu likmju skaitu. Kā paskaidroja M.Vītols, šis stundu skaita samazinājums būtiski neietekmē izglītības programmas apguves iespējas, tikai palielinās skolēnu skaits vienam skolotājam.

Doma par mācību gada pagarināšanu radusies, galvenokārt pētot skolēnu noslogojumu skolās. Pēc Izglītības valsts inspekcijas veiktā skolu apsekojuma pamatizglītības pakāpē, vidēji 19 procentos skolu tiek pārkāpta izglītības likumdošanā noteiktā mācību stundu slodze dienā, vidējās izglītības pakāpē - aptuveni 60 procentos no apsekotajām skolām novēroti mācību slodzes pārkāpumi. Palielinot mācību gadu līdz 36 nedēļām 1.klasei un līdz 38 nedēļām pārējām klasēm, skolēna slodze nedēļā samazinās vidēji par 2 stundām. Kā paskaidroja izglītības un zinātnes ministrs, mācību gada beigas būtu īsi pirms Jāņiem.

Izglītības sistēmas reformu plāna projekts līdztekus katram konkrētam pasākumam paredz arī attiecīgas izmaiņas likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos. Projektā ietvertas izmaiņas arī profesionālās un interešu izglītības finansēšanā.

Pedagogu darba samaksas reforma skar arī augstskolu pasniedzējus. Tāpat kā skolotājiem lielākais algas pielikums ar šī gada 1.martu plānots zemākās kvalifikācijas pedagogiem. Kā paskaidroja M.Vītols, tam būtu jāizlīdzina milzīgā atšķirība starp profesoru un asistentu algām, jāveicina jaunu kadru ienākšana augstskolās.

Iepazīstinot ar jauno dokumentu projektiem, izglītības un zinātnes ministrs vairākkārt uzsvēra pedagogu algu palielināšanas nozīmi izglītības kvalitātes paaugstināšanā. Vienlaikus viņš aicināja apzināties, ko tas prasa naudas izteiksmē, un minēja piemēru: lai pedagoga algu palielinātu par 1 latu, no valsts budžeta nepieciešami 720 tūkstoši latu. Tas prasa ne tikai papildu līdzekļu piešķiršanu, bet arī nopietnu esošo resursu izlietošanu un ekonomijas iespēju meklēšanu.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktor

1.tabula. Pedagogu minimālās amatalgas apmērs latos pašreiz

e