Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu

1.pants. Šā likuma mērķis ir novērtēt to cilvēku nopelnus, kuri, darbodamies nacionālās pretošanās kustībā, piedalījās bruņotā cīņā vai ar citiem līdzekļiem cīnījās par 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas atjaunošanu un ziedoja sevi, lai aizstāvētu tautu pret okupācijas režīmu īstenoto vardarbību un genocīdu.

2.pants. (1) Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atzīstami Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri Latvijas teritorijā laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1960.gada 31.decembrim:

1) piedalījās bruņotā un pagrīdes pretošanās cīņā pret okupācijas režīmu militārajiem formējumiem un šo režīmu administrāciju;

2) veicināja bruņoto un pagrīdes pretošanās cīņu, sniedzot cīnītājiem materiālu un citādu palīdzību un riskējot ar savu brīvību un dzīvību;

3) propagandēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ideju, izplatot nelegālo presi, uzsaukumus vai citus izdevumus, kā arī atklāti vēršoties pret okupācijas režīmu, tā iedibināto kārtību un ideoloģiju.

(2) Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atzīstami arī Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri Latvijas teritorijā laika posmā no 1961.gada 1.janvāra līdz 1990.gada 4.maijam tika notiesāti par politisko darbību vai pārliecību un ir reabilitēti.

3.pants. Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem nevar atzīt personas, kuras piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās vai sodītas par tīšiem smagiem noziegumiem, ja tās nav reabilitētas.

4.pants. Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķir rajona padome vai republikas pilsētas dome pēc attiecīgās personas dzīvesvietas, ja darbību nacionālās pretošanās kustībā apliecina ar šādiem dokumentiem:

1) Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par darbību nacionālās pretošanās kustībā;

2) Latvijas Republikas tiesas spriedumu, ar kuru tiesa konstatē faktu par attiecīgās personas darbību nacionālās pretošanās kustībā, gadījumos, kad arhīvos nav saglabājušies šo faktu apliecinoši dokumenti;

3) Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas atzinumu.

5.pants. Iesniegto materiālu iepriekšējai izskatīšanai rajona padome vai republikas pilsētas dome izveido komisiju, kurā iekļaujami arī Tieslietu ministrijā reģistrēto Otrā pasaules kara dalībnieku un politiski represēto personu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

6.pants. Institūciju un amatpersonu lēmumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu var pārsūdzēt tiesā.

7.pants. Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem tiek izsniegta noteikta parauga apliecība un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka krūšu nozīme.

8.pants. Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem ir visas tās pašas tiesības, kas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētas politiski represētajām personām.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 1996.gada 1.augustam izstrādā un apstiprina nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes paraugu, kā arī nodrošina apliecību un krūšu nozīmju izgatavošanu.

2. Pašvaldības likumā noteiktās kompetences un sava budžeta ietvaros piešķir nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atvieglojumus atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 25.aprīlī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1996.gada 10.maijā