Valsts prezidents
Guntis Ulmanis:

Valsts prezidenta kandidāts

Vakar, 9. maijā, LZS un KDS valdes sēdē vienbalsīgi tika pieņemts kopīgs lēmums, kurā par kandidātu gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām tika izvirzīts līdzšinējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Valdes locekļi, argumentējot savu lēmumu, īsās uzrunās atzina, ka G.Ulmanis triju gadu laikā pozitīvi pierādījis savu atbalstību šim amatam, uzkrājis lielu darba pieredzi, ieguvis atzinību citu valstu politiķu vidū. “Stabilitāte, darbība, atbildība. Šie vārdi atspoguļo to, ko prezidents ir pierādījis. Turklāt visiem, kas ir saskārušies ar prezidenta izvirzīto premjeru Šķēli, ir skaidrs, ka šodien sācies jauns posms mūsu valsts attīstībā. Tad kādēļ mainīt šo sadarbību?” atzina Pauls Putniņš.

Anta Rugāte (KDS) uzsvēra, ka nemainība un konservatīvisms apliecina skaidru virzību nākotnē. Aizstāvot G.Ulmaņa kandidatūru, vienlaikus tiek aizstāvēta arī valsts stabilitāte. Visbeidzot, tas esot politiskās kultūras apliecinājums, ja tiek saglabāta pēctecība un konservatīvisms.

Atbalstu G.Ulmaņa kandidatūrai izteica arī LNNK valdes loceklis Juris Dobelis, nolasot 8. maija LNNK valdes lēmumu, kurā uzsvērts, ka valstī sasniegts līdzsvars, pateicoties G.Ulmaņa pūliņiem, kā arī izdevies izveidot pietiekami noturīgu valdību. Tādēļ G.Ulmanis uzskatāms par vispiemērotāko kandidatūru arī nākamajam termiņam.

Sēdē piedalījās arī TPA priekšsēdētājs Edvīns Kide, kurš uzsvēra, ka politikā galvenais ir pārmantojamība un stabilitāte. Tādēļ TPA, kaut arī nebūdama Saeimā, atbalsta G.Ulmaņa kandidatūru.

Aleksandrs Kiršteins savā runā uzsvēra, ka, izvēloties prezidenta kandidatūru, pirmajā vietā jāliek valsts intereses un valsts prestižs. Jau šobrīd, tuvojoties prezidenta vēlēšanām, no ārvalstu ieguldītāju puses esot vērojama zināma nogaidīšanas pozīcija un piesardzība attiecībā uz prezidenta maiņu. Ja prezidents, kam Satversme kā maksimālo termiņu paredz sešus gadus, pēc trijiem gadiem netiek ievēlēts otrreiz, netieši var tikt apšaubīta valsts stabilitāte. Tam loģiski seko jautājums: ja nu mainās arī valdība?

“Tiem, kam valsts intereses ir pirmajā vietā, jāsaprot, ka valsts interešu, prestiža, tradīciju vārdā ir jāizmanto Satversmē dotā iespēja — sešu gadu periods. Ja esam intelektuāli attīstīta un politiski nobriedusi valsts, mums ir jāpasaka, ka šāda izvēle veicinās valsts prestižu. Valsts prestižs nav kurpju pāris, kuru maina tad, kad ienāk prātā,” teica A.Kiršteins.

Valsts prezidents savā runā pēc balsošanas pateicās valdes locekļiem par toleranci un uzticēšanos, citustarp, uzsverot: “Ja jūs man jautātu, kāda ir prezidenta galvenā misija valsts darbā, tad es atbildētu: darbs, sadarbība, sapratne ar valsts politiskajiem spēkiem. Gan ar tiem, kas ir pārstāvēti parlamentā, gan ar tiem, kuri nav pārstāvēti. Šīs valdības izveidošana ir labs sākums trīsgadīgam stabilizācijas posmam, ko tai būtu jāveic nenomainoties. Var mainīties atsevišķas personas, var nesakrist viedokļi, var pat tikt mainītas atsevišķas principiālas pieejas jautājumu risināšanā, bet nedrīkstētu mainīt to valdības deklarāciju, to pamatvirzienu, kurā savu darbu ir ielikušas daudzas partijas un daudzi politiskie spēki. Šī ir mana pārliecība.”

Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs

Vakar, 9.maijā, Rīgas pilī Latvijas Valsts prezidentam tika pasniegta Rīgas Latviešu biedrības goda biedra karte un 1886.gadā iedibinātā goda biedra zīme. Šos apbalvojumus prezidentam pasniedza Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Pēteris Pētersons, kurš izteica gandarījumu par jauno prezidenta statusu. Kā Rīgas Latviešu biedrības saimes locekli Valsts prezidentu sveica arī biedrības direktore Mirdza Stirna. Tikšanās gaitā tika pārrunātas Rīgas Latviešu biedrības turpmākās ieceres un nama pašreizējās problēmas. P.Pētersons pastāstīja, ka tiek domāts par to, lai Rīgas Latviešu biedrības nams būtu visai latviešu tautai saieta vieta plašākā nozīmē, kā arī par biedrības sadarbību ar dažādām mākslas, izglītības un biznesa struktūrām Latvijā.

Valsts prezidenta preses dienests

Patīkamās tikšanās reizē ar Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju Pēteri Pētersonu un biedrības direktori Mirdzu Stirnu

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"