• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Kluss starojums no mātes. Klusums tīrs" Šo svētdien - Mātes diena. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.05.1996., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40109

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

9. maija sēde. Kopsavilkums

Vēl šajā numurā

10.05.1996., Nr. 82

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

"Kluss starojums no mātes. Klusums tīrs”
Šo svētdien — Mātes diena

sv1.JPG (113500 bytes)
No triptiha “Māte” Foto: Vilhelms Mihailovskis — “Latvijas Vēstnesim”

Elza Ķezbere

Savam bērnam

Kā ziedu Dievs ir pacēlis

Pār dzīvi tevi jauku.

Mans gājums puķēm piezēlis

Un vārpas mirdz pa lauku.

Un tavu skatu gaišumā

Es atkal jauna kļūstu.

Kā avots saules spožumā,

Uz debesīm es plūstu.

Un, gurdo galvu pieglaužot

Pie tavas mazās rokas,

Es jūtu: Dievs tam laimi dod,

Kas smaidot cietis mokas.

Jānis Peters

Māte Saule

Rūgst rīts kā mīkla maizes abrā.

Pret klonu mātes soļi klaudz.

Un klaipi, kļavu lapām klāti,

uz lizes krāsnij mutē brauc.

Vēl jēri guļ ar zvaigznēm acīs,

vēl dēlu sapņos arkli guļ.

Bet Māte Saule baltu sviestu

kā mūžību uz sliekšņa kuļ.

... Laiks ritēja pa saltu rasu

trīs gadsimtus vai stundas trīs.

Kad modāmies, jau māte gāja

pa ošu gatvi debesīs.

Imants Ziedonis

***

Kad bērni apkārt, tad ir kaut kā drošāk.

Cik otrādi! Pat tad, ja nevar tie

mūs aizstāvēt, tu jūties tomēr možāk,

tu jūties stiprāk, kad tev vajag iet.

Pat kliegt ir drošāk. Tumsā katrā pusē

tev bērni iet, un tu tiem ceļu šķir.

Es jūtu to, kā bailes manī klusē.

Es tāpēc esmu drošs, kad viņi ir.

Vai mātes mūžs nav vienās bailēs bijis?

Viens izbijies un baiļu pienākums.

To vēl neviens nav dziesmā uzrakstījis,

cik mazi bērni ļoti stāv par mums.

Anna Rancāne

***

Kluss starojums no mātes. Klusums tīrs.

Te neejiet, te — viņa ziedējusi.

Te nelāčojiet — ābeļziedos viss,

un lakatiņš, ko viņa atstājusi

kā lūgšanu par mani. Visiem mums,

lai drošāki, lai stiprāki mēs justos.

Ir mātes vārdā dīvains noslēpums.

Vēl pieauguši, naktīs saucam: māmiņ!

 

No latviešu dzejnieku veltījumu krājuma “Mātei”, kuru klajā laidis apgāds “Zvaigzne ABC”.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!