Jurista vārds nr. 11 (25)

Par advokātu darba jautājumiem

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Aivars Niedre —
Zvērinātu advokātu kolēģijas kopsapulcē 1996. gada 26. aprīlī

Zvērinātu advokātu šā gada kopsapulcei ir īpaša nozīme. Sapulces darba kārtībā ir ne vien jautājums par padomes darbu aizvadītajā gadā, bet arī — par jauna padomes sastāva vēlēšanām. Tādēļ vērtējums pēc būtības jādod ilgākam laika posmam — gandrīz trijiem gadiem, kas aizritējuši kopš padomes ievēlēšanas 1993. gada 21. maijā, kad mūsu kolēģija pārtapa par Zvērinātu advokātu kolēģiju.

Raksturojot Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pirmos trīs darbības gadus, var izdalīt vairākus aspektus, kam bijusi un ir arī tagad svarīga nozīme kā padomes, tā visu advokātu darbībā.

Advokatūras likuma prasību izpilde

Tas nozīmēja, ka no agrākās kārtības, kad advokātu darbība bija centralizēta kolēģijas un juridisko konsultāciju ietvaros, bija jāpāriet uz patstāvīga advokāta statusu pašā kolēģijā. Šis process nav vienkāršs, lai gan to lielā mērā atviegloja iepriekšējais sagatavošanas darbs — uz 1993. gada 21. maiju 40 procenti advokātu jau strādāja patstāvīgos advokātu birojos. Tagad no kolēģijas zvērinātiem advokātiem 63 procenti ir apvienojušies birojos, bet 37 procenti praktizē individuāli. Pieaudzis advokātu skaits. Ja 1993. gada sākumā Latvijā bija 363 advokāti un 10 stažieri, tad tagad mūsu kolēģijā ir 459 zvērināti advokāti un 74 zvērinātu advokātu palīgi. Tātad kopējais advokātu pulks trijos gados palielinājies gandrīz par vienu trešdaļu. Tas rada arī jaunas problēmas, tai skaitā bažas par to, vai Latvijā advokātu nav par daudz.

Tiesu reformas īstenošana,

sākot funkcionēt trīspakāpju tiesu sistēmai

Valstī izveidotas un sākušas strādāt piecas apgabaltiesas, kopējais tiesnešu skaits pārsniedz 300, tātad gandrīz divkāršojies. Līdz ar to parādījusies gluži pretēja rakstura problēma — vai advokātu nav par maz. Pēc grozījumu izdarīšanas Civilprocesa un Kriminālprocesa kodeksos ir radušās grūtības to piemērošanā. Neapšaubāmi tas sarežģī advokātu darbu, bet padomei tas licis risināt jautājumu par advokātu kvalifikāciju un pietiekamu nodrošinājumu tiesu rajonā.

Smagais ekonomiskais

stāvoklis valstī,

sabiedrības noslāņošanās

un noziedzības pieaugums

Tas, ka valsts iedzīvotāju vairākumam, salīdzinot ar 1993. gadu, tagad palielinājušās ekonomiskas dabas problēmas, atspoguļojas arī advokatūras darbībā. Pieaugot noziedzības līmenim, atpaliek tās apkarošanas līmenis. Šajos apstākļos, izmantojot padomju laika pieredzi, valsts institūcijas diemžēl vēršas pret advokatūru. Var minēt, vai uz mums, vai uz citu korporāciju attiecināma pašreizējās valdības deklarācijā ietvertā tēze par organizētās noziedzības ietekmi brīvo juridisko profesiju pārstāvju aprindās, bet dažu valsts institūciju darbinieku izteikumi un to attēlojums sabiedriskajos saziņas līdzekļos tieši parāda tendenci radīt sabiedrībā negatīvu advokatūras veidolu. Protams, arī tas rada problēmas gan advokātiem, gan Zvērinātu advokātu padomei.

Visi šie aspekti attiecināmi arī uz padomes pēdējo darba gadu, tas ir, uz laiku no 1995. gada 20. aprīļa līdz mūsu šā gada kopsapulces dienai.

Padomes darba

skaitliskie rādītāji

Pārskata periodā padome noturējusi 14 sēdes, kurās izskatīti 196 jautājumi. Bez tam aptaujas kārtībā pieņemti 34 padomes lēmumi. Padomes sēdēs visvairāk jautājumu izskatīts: par iesniegumiem, sūdzībām un materiāliem presē, par zvērinātu advokātu prakses vietām; biroju izveidošanu vai pārveidošanu; zvērinātu advokātu palīgiem; personu atbrīvošanu no maksas par sniegto juridisko palīdzību, kompensējot advokātam par veikto darbu; par uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā un citiem jautājumiem.

No minētajiem skaitļiem par padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem redzams, ka pārskata laikā nedaudz mazāk kļuvis gadījumu, kad zvērināti advokāti mainījuši savas praktizēšanas vietas, izveidojuši vai pārveidojuši advokātu birojus. Ar padomes 1995. gada 12. decembra lēmumu apstiprināts trešais oficiālais zvērinātu advokātu saraksts, kurš pēc stāvokļa uz 1996. gada 1. janvāri publicēts “Latvijas Vēstneša” šā gada pirmajā numurā. Katrs zvērinātais advokāts un zvērināta advokāta palīgs, kurš piedalās šajā sapulcē, varēja saņemt padomes sagatavoto zvērinātu advokātu un viņu palīgu sarakstu pēc stāvokļa uz šī gada 1. aprīli. No šiem sarakstiem arī redzams, ka lielākā advokātu daļa praktizē Rīgā vai Rīgas tuvumā. No tā var izdarīt zināmus secinājumus — vai šāda koncentrācija ir pareiza.

Pārskata periodā nebija gadījumu, kad zvērinātiem advokātiem, likvidējot biroju vai izstājoties no tā, būtu savstarpējas pretenzijas, kas jārisina padomē. Var vienīgi piezīmēt, ka arvien vairāk zvērinātu advokātu izvēlas individuālās praktizēšanas veidu.

Advokatūras sastāvs

un tā izmaiņas

Pārskata periodā septiņās padomes sēdēs apstiprināti saraksti par 67 personu pielaišanu pie advokāta eksāmena kārtošanas un saraksti nosūtīti zvērinātu advokātu vecākajiem atsauksmju sniegšanai. Advokāta eksāmenu nokārtoja 47 cilvēki, bet padomes sēdē par advokātiem uzņemti 43, jo trīs neieradās, viens — noraidīts. Divi no uzņemtajiem nav pielaisti pie advokāta zvēresta nodošanas, jo nav atstājuši darbu valsts dienestā. Tātad pārskata periodā uzņemts advokatūrā un nodevis zvērestu 41 kolēģis.

Atjaunota advokātu darbība diviem zvērinātiem advokātiem. Pārskata periodā apturēta darbība diviem zvērinātiem advokātiem sakarā ar ievēlēšanu 6. Saeimā. Jau agrāk apturēta darbība četriem kolēģiem.

Tādējādi pašreiz kolēģijā ir 459 praktizējoši zvērināti advokāti jeb par 30 vairāk nekā uz 1995. gada 20. aprīli.

Zvērinātu advokātu palīgi

Pārskata laikā kolēģijā par zvērinātu advokātu palīgiem vēlējās kļūt 46 personas, uzņemtas 25. Pēc deputāta pilnvaru beigšanas atjaunota viena zvērināta advokāta palīga darbība.

No palīgu saraksta svītroti divi kolēģi sakarā ar uzņemšanu zvērinātos advokātos, divu palīgu darbība apturēta, viens — atstādināts no palīgu skaita sakarā ar saukšanu pie kriminālatbildības, divi palīgi atskaitīti no zvērinātu advokātu palīgiem. Sakarā ar šīm izmaiņām kolēģijā pašreiz ir 74 zvērinātu advokātu palīgi.

Kopumā raksturojot zvērinātu advokātu palīgu sastāvu, jāatzīmē, ka uzlabojusies viņu attieksme pret mācībām un kolēģijas izvirzītajām prasībām. Tomēr to nevar sacīt par visiem mūsu jaunākajiem kolēģiem. Tādēļ vairāku zvērinātu advokātu palīgu paskaidrojumus par attieksmi pret mācībām nācās uzklausīt arī padomes sēdēs.

Mācības zvērinātiem

advokātiem un to palīgiem

Pārskata periodā, tāpat kā iepriekš, galvenie mācību pasākumi bija lekcijas, semināri un zvērinātu advokātu palīgu konferences. 1995. gada 26. septembrī padome speciāli izskatīja jautājumu par mācībām 1995./1996. gadā (no oktobra līdz maijam).

Saskaņā ar šo lēmumu Rīgā katru mēnesi notika lekcijas zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu palīgiem. Galvenokārt lekcijas bija veltītas tiesu reformas gaitā krimināllietu un civillietu izskatīšanai apelācijas un kasācijas kārtībā. Vairākas lekcijas par šiem jautājumiem nolasīja priekšsēdētāja vietniece V. Jākobsone, kā arī tiesneši no LR Augstākās tiesas un Rīgas apgabaltiesas — P. Gruziņš, G. Aigars, R. Krauze, A. Zāģeris. Katru no šīm lekcijām noklausījās līdz simts kolēģiem.

1995. gada beigās un šī gada sākumā par minētajiem tiesu reformas jautājumiem notika semināri (lekcijas) arī ārpus Rīgas praktizējošiem zvērinātiem advokātiem — Liepājā, Valmierā un Rēzeknē. Lielu palīdzību kolēģijai pārskata periodā turpināja sniegt Amerikas juristu apvienības Centrāleiropas un Asutrumeiropas likumdošanas iniciatīvas grupa (CEELI). Šī palīdzība galvenokārt izpaudusies, nodrošinot sagatavoto metodisko un citu materiālu izdošanu. Tā ar CEELI palīdzību bija nodrošināta metodiskā materiāla “Ārvalstu advokatūras organizācijas jautājumi” izdošana, Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma lēmumu krājuma saņemšana katram advokātam.

CEELI organizētajos mācību pasākumos 1995. gadā piedalījušies arī advokatūras pārstāvji, bet citu organizāciju nosūtīti ārzemēs papildināja savas zināšanas vairāki zvērināti advokāti un viņu palīgi.

1995. gada pavasarī, kā arī rudens un ziemas periodā ik mēnesi notika zvērinātu advokātu palīgu konferences. Tajās apspriesti ne vien viņu sagatavotie referāti, bet arī jautājumi, kas attiecas uz advokātu darbību vispār.

1995. gada 27. jūnijā apspriests jautājums par zvērinātu advokātu palīgu kvalifikācijas paaugstināšanu, konstatējot, ka vairāki palīgi ilgstoši nepilda mācību uzdevumus. Savukārt 1995. gada 12. decembrī pārrunāts zvērinātu advokātu palīgu darbs tiesās. Padome konstatēja, ka arī no tiem palīgiem, kuri jau saņēmuši atļaujas vest lietas tiesā, daļa šos uzdevumus neveic, it sevišķi maz piedalās krimināllietās Latvijas KPK 98. panta kārtībā. Visu šo advokātu palīgu paskaidrojumi uzklausīti padomes sēdēs, turklāt dažu rīcība saņēma negatīvu vērtējumu, disciplinārsodu (brīdinājumu), bet G. L. atskaitīts no advokatūras.

Padome atzīst, ka zvērinātu advokātu palīgu mācībām turpmāk pievēršama vēl lielāka uzmanība, izvirzot šajā ziņā lielākas prasības arī viņu patroniem. Mācības nepieciešamas arī jaunuzņemtajiem advokātiem, kuri gan sekmīgi nokārtojuši advokāta eksāmenus, bet savā praktiskajā darbībā nereti pieļauj kļūdas.

Ir pamatotas ārpus Rīgas praktizējošo kolēģu prasības, lai mācību pasākumus apgabaltiesu atrašanas vietās rīkotu biežāk.

Sūdzības un iesniegumi.

Disciplinārā prakse

Par kļūdām un trūkumiem advokātu darbā zināmu ieskatu sniedz padomē saņemtie iesniegumi un sūdzības, kuru skaits pārskata periodā ir pieaudzis. Padomes darbā nostiprinājusies prakse, ka par visām saņemtajām sūdzībām, kā arī sabiedriskajos saziņas līdzekļos par advokātiem publicētajiem materiāliem kārtējā padomes sēdē tiek sniegta informācija. Noklausoties informāciju un iepazīstoties ar advokāta sniegto rakstisko paskaidrojumu, padome pieņem atbilstošu lēmumu. Saskaņā ar šiem lēmumiem uz padomes sēdēm aicināti vairāki kolēģi un kritiski novērtēta viņu rīcība.

Pārskata laikā padome saņēmusi un apspriedusi 15 sūdzības no atsevišķām personām (viena no tām atstāta bez izskatīšanas), divus tiesas blakus lēmumus (no LR Augstākās tiesas un Rīgas pils. Vidzemes priekšpilsētas tiesas), piecus tiesu iesniegumus (no Latgales apgabaltiesas, Alūksnes un Kuldīgas rajonu tiesām), divus iesniegumus no Latvijas Ģenerālprokuratūras, četrus — no dažādām iestādēm.

Vairākos gadījumos zvērinātu advokātu rīcība saņēmusi nosodījumu. Turklāt diviem kolēģiem uzlikts disciplinārsods — rājiens. Šāds sods ar 1995. gada 27. jūnija padomes lēmumu uzlikts zvērinātam advokātam D.S., jo, pārbaudot Saldus rajona iekšlietu daļas iesniegumu, konstatēts, ka viņš, ierodoties darbā alkohola reibumā, ir pārkāpis advokātu profesinālās ētikas normas un viņa uzvedība apkaunojusi advokāta profesiju.

Ar padomes 1995. gada 7. novembra lēmumu rājiens uzlikts zvērinātai advokātei I. P., jo, pārbaudot Centrālcietuma priekšnieka iesniegumu, bija konstatēts, ka viņa pieļāvusi rupju disciplīnas pārkāpumu. I. P. nebija ievērojusi advokātiem obligātos noteikumus par to, ka bez attiecīgas atļaujas ir aizliegts ienest brīvības atņemšanas vietā nodošanai apcietinājumā esošām personām jebkādus priekšmetus.

Brīdinājums izteikts arī dažiem citiem advokātiem par zvērinātu advokātu ētikas kodeksa dažu pantu neievērošanu.

Zvērinātu advokātu padome vairākos gadījumos, izskatot sūdzības un iesniegumus par advokātu darbu, izskaidrojusi zvērinātiem advokātiem viņu rīcības nepareizību.

Salīdzinot ar iepriekšējo laika posmu, šajā periodā ir palielinājies padomē izskatīto disciplinārlietu skaits.

Advokāta statuss

Pārskata periodā saņemtie iesniegumi un sūdzības, kā arī materiāli sabiedriskajos saziņas līdzekļos lielā mērā attiecas ne vien uz atsevišķiem advokātiem, bet arī uz advokātu statusu vispār.

Jāuzsver gan, ka šajā laikā atšķirībā no iepriekšējā perioda likumdošanas varai (Saeimai) netiks iesniegti oficiāli priekšlikumi par Advokatūras likuma grozīšanu. Vismaz mums par to nekas nav zināms. Nepieciešams vienīgi atgādināt, ka pagājušajā kopsapulcē plaši aplūkotais LR likums “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas stājās spēkā 1995. gada 1. maijā, netika attiecināts uz advokātu profesionālo darbību, tas ir, juridiskās palīdzības sniegšanu fiziskām un juridiskām personām. Tātad valsts institūcijas bija uzklausījušas Zvērinātu advokātu padomes argumentus.

Tomēr pārskata laikā (it sevišķi, sākot ar 1995. gada rudens mēnešiem) spilgti izpaudusies cita tendence — praksē ignorēt Advokatūras likuma normas, ierobežot advokātu tiesības un pat viņus diskriminēt. Zināmā mērā to jau var pielīdzināt mērķtiecīgai kampaņai. Sakarā ar to padome vairākkārt bija spiesta uzstāties ar oficiāliem paziņojumiem, kā arī informēt par radušos situāciju Eiropas advokātu organizācijas.

Par minēto tendenci liecina šādi fakti.

1995. gada novembrī laikrakstā “Lauku Avīze” bija ievietota intervija ar augstu Latvijas policijas darbinieku, pierakstot viņam vispārinātus izteikumus par to, ka vārdā nenosaukti advokāti konsultē noziedzniekus, kā izdarīt noziegumu. Sakarā ar to padomes pērnā gada 7. novembra sēdē bija atbalstīts iesniegums LR Iekšlietu ministrijai un laikraksta redakcijai ar lūgumu novērst advokatūras diskreditēšanu, kā arī nosaukt konkrētās personas, ja ir intervijā minētie apstākļi vai atsaukt to, ja šādu apstākļu nav. Ja laikraksts “Lauku Avīze” publicēja mūsu iesnieguma tekstu (ar nelieliem labojumiem), tad no Iekšlietu ministrijas līdz pat šim laikam nekāda atbilde nav saņemta.

Pastiprinoties minētajai “kampaņai”, arī tādos autoritatīvos izdevumos kā “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Rīgas Balss”, Latvijas Radio u.c. Zvērinātu advokātu padome savā 1995. gada 12.decembra sēdē bija spiesta sniegt oficiālu paziņojumu, norādot tajā, ka pret Latvijas advokatūru vērstie apvainojumi pēc savas būtības uzskatāmi par mēģinājumiem ierobežot Latvijas iedzīvotāju tiesības saņemt juridisko palīdzību.

Apbrīnojamu paviršību mūsu laikraksti reizēm parāda, publicējot negatīvus materiālus par zvērinātiem advokātiem. Tā laikraksts “Rīgas Balss” vairākkārt sniedza informāciju, ka pret mūsu kolēģi I. B. ierosināta krimināllieta par izspiešanu un pat par naudas viltošanu. Patiesībā I. B. saukts pie kriminālatbildības par to, ka viņš pirms vairākiem gadiem (kad vēl nebija kļuvis par zvērinātu advokātu, bet vairs nestrādāja prokuratūrā) esot uzkūdījis citu personu izdarīt dokumenta viltošanu. Apsverot visus mūsu rīcībā esošos materiālus, padome saskaņā ar LR Advokatūras likuma 17. pantu nolēmusi pagaidām neatstādināt I. B. no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas.

Atsevišķi aplūkojami jautājumi par faktu, kas saistīts ar kratīšanas izdarīšanu zvērināta advokāta birojā un kas arī bija atspoguļots presē. 1996. gada februārī padomē zvērināts advokāts G. S. iesniedza ziņojumu par to, ka viņa birojā policijas darbinieki izdarījuši ar tiesneša lēmumu sankcionētu kratīšanu. Nolūks — atrast un izņemt dokumentus, kas saistīti ar juridiskas palīdzības sniegšanu. Saskatot šādā amatpersonu rīcībā LR Advokatūras likuma pārkāpumus, padome griezās ar iesniegumiem pie LR Ģenerālprokurora, LR Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra un Tiesnešu kvalifikācijas komisijas priekšsēdētāja, lūdzot novērst minēto nelikumību, pārsūdzot nelikumīgo tiesneša lēmumu (Ģenerālprokuroram) un saukt tiesnesi pie disciplināratbildības (kvalifikācijas komisijas priekšsēdētājam). Patiesības labad jāsaka, ka viens iesniegums tika ievērots.

Tiesnešu kvalifikācijas komisijas priekšsēdētājs 1996. gada 18. martā sniedza atbildi, ka izdarīta pārbaude, bet ierosināt disciplinārlietu nav viņa kompetencē. Tādēļ materiāli nosūtīti Tieslietu ministrijai. No turienes mūs informē, ka disciplinārlieta pret tiesnesi ir ierosināta.

Diemžēl pavisam citāda ir abu pārējo adresātu attieksme. LR Ģenerālprokuratūras darbinieka atbildē bija paskaidrots: tiesneša lēmumā, kurā noteikts, ka kratīšana izdarāma zvērinātu advokātu birojā, neesot norādes par kratīšanu pie zvērināta advokāta. Kad atkārtotā iesniegumā padome pievērsa uzmanību šāda apgalvojuma nepatiesībai, saņēmām Ģenerālprokurora parakstītu atbildi, ka pārsūdzēt tiesneša lēmumu nav pamata. Nemaz neesot noskaidrota persona, kas pilnvarojusi advokātu. Laikam no tā jāsecina, ka vispār nekas nebija noticis. Čpatnēja nostāja šai jautājumā ir LR Iekšlietu ministrijai. Padomei, protams, līdz pat šim laikam nekāda atbilde nav sniegta, bet presei nodota informācija, no kuras daži žurnālisti izdarīja secinājumus: īstais vainīgais ir pats zvērināts advokāts un pret viņu ierosināta krimināllieta. Protams, attiecīga publikācija tūlīt parādījās presē.

Minētais gadījums vēlreiz parāda, ka padomes 1995. gada decembra paziņojumā paustajam satraukumam ir pamats. Diemžēl mūsu trauslās demokrātijas apstākļos likumu ievērošana dažkārt paliek otrajā vietā. Liekas, ka šo principu ļoti cenšas ieviest attiecībā uz advokatūru. Taču izrādās, ka likumā nostiprināto advokāta tiesību pārkāpšana, viņa identificēšana ar klientu un citi pārkāpumi patiesībā rada cilvēktiesību pārkāpšanu, kuru ievērošana ceļā uz Eiropas Savienību ir obligāts nosacījums. Tādēļ padome savā šī gada 16. aprīļa sēdē nolēma lūgt kopsapulci pieņemt speciālu rezolūciju šajā jautājumā.

Zināmu neizpratni advokātu rindās radījusi arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas nostāja. Sakarā ar tiesu reformas gaitā uzsākto apelācijas tiesvedību LR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta uzsāka tādu praksi aizstāvības nodrošināšanā tiesājamam apelācijas procesā un sniedza tādus skaidrojumus par šo procesu, kas izsauca advokatūras iebildumus. Tomēr pēc tam, kad Augstākās tiesas priekšsēdētājam tika nosūtīts padomes 1995. gada 12. decembra sēdē atbalstīts iesniegums par šiem jautājumiem, mēs saņēmām LR Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka atbildi, kurā mūsu iesniegums bija novērtēts kā necieņas izrādīšana tiesai. Vēlāk gan Augstākā tiesa mēģināja risināt jautājumu par aizstāvības nodrošināšanu krimināllietās, tā arī neatrisinot to līdz galam, bet otru jautājumu — par kriminālprocesa likumu piemērošanu apelācijas instancē — vispār nemaz neaizskāra. Rezultāti nebija ilgi jāgaida — jau tagad pēc advokātu sūdzībām atcelti vairāki apelācijas instances tiesu spriedumi.

Advokāti krimināllietās

pēc tiesas un pirms tiesas

izmeklēšanas iestāžu

norīkojuma

Par advokāta statusu jārunā arī, aplūkojot problēmu par mūsu darbu krimināllietās pēc tiesas un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu norīkojuma (īsāk sakot — par advokātu darbu Latvijas KPK 98. panta kārtībā). Saskaņā ar LR Advokatūras likumu zvērināti advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kurām bez citiem uzdevumiem jāveic arī uzdevums realizēt aizstāvību Latvijas KPK 98. panta kārtībā. Šī prasība ierakstīta arī Kriminālprocesa kodeksā. Taču abos likumos paredzēta arī prasība, ka par valsts institūciju uzdoto darbu advokātam jāsamaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

Diemžēl valsts institūciju attieksmi šajā ziņā nevar vērtēt pozitīvi. Pārskata periodā bez apmierinājuma un atbalsta palikuši mūsu lūgumi palielināt šā darba samaksai paredzētās summas. Vēl vairāk. Ierobežotie līdzekļi padomei tiek pārskaitīti neregulāri, bet paši advokāti, kā to liecina Tieslietu ministrijas izdarītā īres maksas paaugstināšana advokātu birojam, vairāku advokātu biroju izlikšana no tiesu telpām, pielīdzināti komerciālo struktūru darbiniekiem.

Ģenerālprokuratūra vispār neatrada iespēju sniegt atbildi. Kad 1995. gada jūlijā padome atkārtoti lūdza prokuratūru pievērst uzmanību šim jautājumam, tā deva prokuroriem ar tiesām, Tieslietu ministriju un advokatūru nesaskaņotus norādījumus.

Situācija vēl vairāk sarežģījās pēc tam, kad, īstenojot tiesu reformu, palielinājās tiesnešu skaits un krimināllietas izskata arī apelācijas instances tiesā. Tagad tajos tiesu rajonos, kur izvietotas apgabaltiesas vai to filiāles, ir lielas grūtības nodrošināt pat tiesas pieprasījumus, nerunājot par pirmstiesas izmeklēšnas iestādēm. Piemēram, nesen padomei nācās risināt jautājumu par tiesas KPK 98. p. kārtībā doto uzdevumu izpildi Jelgavā, kur krimināllietas izskata 12 tiesas sastāvi, bet praktizē tikai 8 advokāti. Protams, ar šo skaitu uzdevumi nav izpildāmi, tādēļ padomei, kuru ievēlēs mūsu kopsapulce, nāksies lemt, kuriem advokātiem no citām praktizēšanas vietām jāiet palīgā.

Jaunajam padomes sastāvam vajadzēs arī lemt, ko darīt ar dažiem citiem kolēģiem, kuri atteikušies izpildīt tiesas uzdevumus. Taču viņu rīcību var saprast, ja, piemēram, aprīlī birojam, kurā strādā divi kolēģi (pēc viņu sniegtām ziņām), vismaz 16 darba dienas aizņemtas ar tiesu uzdevumu izpildi Latvijas KPK 98. panta kārtībā. Un nav zināms, vai par to tiks samaksāts.

Ar nožēlu jāsaka, ka padomes iesniegums — palielināt budžetā summu minētā advokātu darba samaksai, ievērojot tiesu reformas izpildes apstākļus, kārtējo reizi noraidīts. Šo iesniegumu uzturēja Tieslietu ministrija, taču neatbalstīja ne Ģenerālprokuratūra, ne Augstākā tiesa. Tā vietā visās šajās institūcijās gan pērn, gan šogad turpinās runas par t.s. “valsts advokātiem”, kuri atrisināšot obligātās aizstāvības problēmas. Tikai šī gada 21. martā LR Ģenerālprokuratūras padomes sēdē, apspriežot šīs problēmas, beidzot izskanēja saprātīgs viedoklis, ko izteica tieslietu ministrs — ar to naudu, ko budžetā izdala obligātai aizstāvībai, pietiktu tikai 15—20 valsts advokātu uzturēšanai.

Jautājuma apspriešana prokuratūrā kopumā vērtējama pozitīvi, kā solis sarežģījumu likvidēšanai. Diemžēl tas presē atspoguļots tendenciozi un pat nepatiesi, arī rezultāti ir vienpusīgi — Ģenerālprokuratūra pagaidām aprobežojusies vienīgi ar prasību Zvērinātu advokātu padomei organizēt katrā republikas rajonā un pilsētā advokātu dežūras. Prokuratūrā izsaka arī citu, visai dīvainu prasību — pielīdzināt visus aizturētos un apcietinātos, kuri paši nav izvēlējušies advokātu, maznodrošinātām personām un uzdot realizēt viņu aizstāvību advokatūrai uz tās rēķina.

Mēs uzskatām, ka problēmu var atrisināt, tikai panākot vienotu šā jautājuma izpratni starp tiem, kuri darbu uzdod, un tiem, kuri šo darbu izpilda. Mēs ne vienreiz vien esam izteikuši priekšlikumus par valsts uzdevumu izpildes mehānismu, kas nav iespējams bez procesa virzītāju lielākas atbildības izjūtas par dotajiem uzdevumiem. Uzskatām, ka jautājuma pozitīva atrisināšana ir iespējama tad, kad saskaņā ar likumu tiks nodrošināta advokāta darba samaksa vismaz tajās robežās, kādas paredz takse un mūsu pieņemtie lēmumi.

Atbrīvošana no maksas

par juridiskās palīdzības

sniegšanu

Līdzās jautājumiem par advokāta darbu Latvijas KPK 98. panta kārtībā pārskata periodā padome 7 sēdēs apsprieda par personu atbrīvošanu no maksas par juridiskās palīdzības sniegšanu. Apmierināti pavisam 20 maznodrošinātu personu lūgumi sniegt juridisko palīdzību galvenokārt civillietās, bet tikai 2 noraidīti. Šos uzdevumus mūsu advokāti veikuši ar lielu atbildības izjūtu, pārsvarā panākot labvēlīgu rezultātu. Vairumā gadījumu kompensācijas izmaksa tādēļ nav bijusi vajadzīga.

Advokatūras budžets

un tā izpilde

Saskaņā ar Advokatūras likumu padomes pārskata ziņojumā ietverta arī atskaite par kolēģijas 1995. gada budžeta izpildi un 1996. gada budžeta projektu.

Galvenie budžeta izpildes rādītāji ir šādi:

Ienākuma daļā tie ir atskaitījumi no honorāriem, kas bija plānoti Ls 34 000 apmērā, bet faktiski ieņemts Ls 35 129 jeb 103,3% no plānotā. Bez tam 857 lati 1995. gadā saņemti kā bankas konta procenti.

Izdevumi 1995. gadā ir Ls 27 072 jeb gandrīz 80% no plānotajiem 34 000. Šāds līdzekļu ietaupījums panākts, cik vien iespējams, ekonomējot kolēģijas izdevumus.

Šo stāvokli konstatējusi arī kolēģijas revīzijas komisija savā 1996. gada 5. marta aktā.

Ls 857, kas 1995. gadā bija saņemti kā bankas konta procenti, pamatojoties uz padomes 1995. gada 24. oktobra lēmumu nr. 414, tika pārskaitīti pensionētu advokātu un advokatūras darbinieku sociālās palīdzības fondā. Ievērojot šos maksājumus un depozīta procentus, kas saņemti par noguldīto pamatkapitālu, fonda valde varēja nedaudz palielināt pensionāriem izmaksājamo pabalstu apmēru līdz 20 latiem katram.

Kā rāda skaitļi, kolēģijas budžets nav liels un tas atpaliek no atsevišķu advokātu biroja gada apgrozījuma. Tomēr, ņemot vērā visu advokātu materiālo stāvokli, pārskata periodā apmērs maksājumiem, kas advokātiem jāizdara kolēģijas fondā, netika palielināts. Grozījumi tika izdarīti ar padomes 1995. gada 27. jūnija lēmumu attiecībā uz tiem zvērinātu advokātu palīgiem, kuri saņēmuši tiesības vest lietas tiesās ar patrona pārpilnvarojumu.

Ievērojot visus minētos apstākļus, veidots kolēģijas 1996. gada budžeta projekts.

Ieņēmumi plānoti tikai nedaudz lielākā summā kā pagājušā gadā — Ls 38 000, kam pieskaitīta padomes pārcelšanai paredzētā summa — 15,1 tūkstoši (atlikums no iepriekšējiem gadiem).

Nobeidzot pārskata ziņojumu, atgādināms sākumā teiktais, ka šī sapulce ir ne vien atskaites, bet arī vēlēšanu sapulce. Jaunajai padomei jāturpina darbs, kas iesākts pirms trijiem gadiem. Padome, kas šodien noliek savas pilnvaras, novēl būt prasīgiem pret visiem kolēģiem atbilstoši Advokatūras likumam, mūsu pieņemtajiem kolēģijas statūtiem un Ētikas kodeksam, tajā pašā laikā aizstāvot kolēģus pret netaisniem uzbrukumiem. Padome novēl aktivizēt darbu advokātu kvalifikācijas paaugstināšanā, tomēr nepieļaujot advokātu diferencēšanu, tas ir, nepadarot vienus kolēģus it kā labākus par citiem.

Taču, atskatoties uz pagājušo Latvijas advokatūras darba posmu, ar labu vārdu jāmin tie kolēģi, kuri visu šo laiku sabiedriskā kārtā veica savus pienākumus — Zvērinātu advokātu padomes locekļi, revīzijas komisijas locekļi, tiesu rajonos praktizējošo zvērinātu advokātu vacākie. Atzinību pelna arī tie mūsu nenogurstošie kolēģi, kuri rūpējas par advokātu kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī tie daudzie advokāti, kuri sistemātiski bez atlīdzības vai par niecīgu atlīdzību veic tiesu uzdevumus juridiskās palīdzības sniegšanā.