Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un Latvijas starptautiskie līgumi

Inese Krastiņa,Tieslietu ministrijas Starptautisko un salīdzinošo tiesību departamenta direktore

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas uzdevumus starptautisko līgumu noslēgšanas procesā īsteno Tieslietu ministrijas Starptautisko un salīdzinošo tiesību departaments.

Starptautisko un salīdzinošo tiesību departamenta darbība un ieguldījums starptautisko līgumu izstrādāšanas procesā izpaužas šādā veidā:

1) saskaņā ar Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumiem sagatavojot un sniedzot juridiska rakstura atzinumus par:

- starptautiskajiem līgumiem;

- sniedzot juridiska rakstura atzinumus par tiesību aktu projektu atbilstību spēkā esošajām nacionālajām tiesību normām un Latvijas Republikai saistošiem starptautisko līgumu noteikumiem, kā arī sniedzot minētos atzinumus par grozījumu, papildinājumu izdarīšanas nepieciešamību attiecībā uz likuma normām sakarā ar attiecīgo starptautisko līgumu noslēgšanu;

2) piedaloties starpvalstu līgumu projektu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām un starptautisko līgumu projektu ar citu valstu ministrijām vai organizācijām par ministrijas kompetencē esošu jautājumu risināšanu izstrādāšanas procesā;

3) piedaloties starptautisko līgumu projektu izstrādāšanas procesā arī citu ministriju vai valsts institūciju veidotajās darba grupās;

4) izvērtējot daudzpusējos starptautiskos līgumus (konvencijas), paužot savu attieksmi par nepieciešamību pievienoties konvencijām un sniedzot konkrētus juridiska rakstura iebildumus vai papildinājumus par to tekstu un par nepieciešamību sakarā ar pievienošanos konvencijām izdarīt grozījumus vai papildinājumus spēkā esošajā likumdošanā.

1995. gada 12. jūnijā Luksemburgā tika parakstīts līgums starp Latvijas Republiku un Eiropas Savienību. Lai realizētu Eiropas līgumā paredzētos nosacījumus, Latvijas Republikai līguma pārejas periodā ir jāsaskaņo nacionālā likumdošana ar Eiropas Savienības likumdošanu, kā arī ar tai saistošām konvencijām.

Tieslietu ministrijas Starptautisko un salīdzinošo tiesību departaments piedalās dažādās darba grupās, sniedzot arī juridiska rakstura konsultācijas, kas nepieciešamas Līgumslēdzējas Pusēm līgumu projektu saskaņošanas gaitā.

Līgumi par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām

Latvijas Republika 1992. gadā uzsāka starpvalstu līgumu slēgšanu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās.

1992. gadā tika noslēgts līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās starp Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku, kas pagaidām ir vienīgais daudzpusējais Latvijas Republikas noslēgtais starpvalstu līgums tiesiskās palīdzības jomā.

1993. gadā tika noslēgts līgums ar Krievijas Federāciju, kas stājās spēkā tikai 1995. gadā. 1993. gadā tika noslēgts līgums ar Moldovu.

1994. gadā tika parakstīti līgumi par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām ar Baltkrievijas Republiku un Polijas Republiku.

1995. gada maijā tika noslēgts līgums ar Ukrainu.

Pagājušā gada beigās tika sagatavots un nosūtīts uz Eiropas Noziedzības aizkavēšanas un kontroles institūtu (HEUNI - European Institute for Crime Prevention and Control affiliated with the United Nations) pārskats par projektiem krimināltiesību sistēmas darbības mehānisma pilnveidošanas jomā.

Runājot par tiesiskās palīdzības līgumiem krimināllietās, tos varētu izdalīt speciālajos un universālajos līgumos.

Atšķirībā no speciālajiem līgumiem universālajos līgumos par tiesisko palīdzību ir vispārīgs mērķis - attīstīt abu valstu sadarbību krimināltiesisko attiecību un tiesiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās.

Tomēr abi starptautisko līgumu veidi sevī ietver kopīgus principus:

(1) Nacionālais jeb valsts valodas princips.

Visi uzdevumi par tiesiskās palīdzības sniegšanu un tiem pievienojamie dokumenti noformējami tās valsts valodā, kuras valsts iestādei nepieciešama tiesiskā palīdzība.

(2) Nacionālās likumdošanas piemērošanas princips.

Līgumslēdzējas Puses, izpildot līgumā paredzētās procesuālās darbības savās teritorijās, piemēro savu likumdošanu, tomēr pēc otras Līgumslēdzējas Puses lūguma var tikt piemērotas arī viņas ieteiktās tiesību normas, ja tās nav pretrunā ar pirmās Līgumslēdzējas Puses nacionālajām tiesību normām.

(3) Līgumslēdzējas Puses neizdod savus pilsoņus vai personas, kurām tās teritorijā piešķirtas patvēruma tiesības.

(4) Visos līgumos ir ietverta ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasību atcelšana, kas nozīmē: dokumentiem, kurus noformējusi vai apliecinājusi vienas Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde un kuri ir apzīmogoti ar ģerboņa zīmogu un ir apliecināti ar kompetentās personas parakstu, ir pierādījuma spēks otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā bez legalizācijas.

Lai tiktu uzsākta konkrēta procesuāla darbība (liecinieku nopratināšana, kriminālvajāšanas uzsākšana u. tml.) ir nepieciešams tiesiskās palīdzības sniegšanas pamats - lūgums. Saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 23.-2. pantu tiesas, prokuratūras un izziņas iestādes ārvalstu iestāžu lūgumus saņem ar Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai Prokuratūras starpniecību. Pie tam šīs trīs minētās valsts institūcijas ir pilnvarotas pārstāvēt Latvijas Republiku kā starptautisko tiesību subjekti attiecībās ar citām valstīm tiesiskās palīdzības sniegšanas jomā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par starptautiskajiem līgumiem” prasībām, lai starptautiskais līgums stātos spēkā, nepieciešams izstrādāt arī attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu vai arī likumprojektu par līguma ratifikāciju Saeimā. Starptautisko un salīdzinošo tiesību departaments sniedz juridiska rakstura atzinumus par līguma projektu atbilstību spēkā esošajai Latvijas Republikas likumdošanai, tajā skaitā likumam “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”.

Jāatzīmē, ka Starptautisko un salīdzinošo tiesību departaments juridiskos atzinumus par iesniegtajiem starptautisko līgumu projektiem sniedz divas reizes. Otrajā reizē, kad starptautiskā līguma projekts tiek iesniegts Tieslietu ministrijā, tiek pārbaudīts, vai ņemti vērā pirmajā reizē izteiktie juridiska rakstura iebildumi un papildinājumi.

Starptautisko un salīdzinošo tiesību departaments sagatavo juridiskos slēdzienus arī par kredītlīgumiem, kas tiek slēgti starp Latvijas Republiku un starptautiskajām finansu institūcijām, ārvalstu kredītiestādēm vai citām juridiskām personām.

Tieslietu ministrijas darbība tās kompetences ietvaros starptautisko līgumu projektu izstrādāšanas procesā izpaužas šādos virzienos:

(1) izvērtējot tos brīvās tirdzniecības līgumu projektus, kas saistīti ar Latvijas Republikas iestāšanos EBTA (Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijā), kā arī GATT/WTO (Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību - GATT/ Pasaules tirdzniecības organizācija - WTO);

(2) piedaloties brīvās tirdzniecības līgumu projektu izstrādāšanas procesā ar CEFTA (Viduseiropas Brīvās tirdzniecības līgums) valstīm (Ungāriju, Poliju, Čehiju, Slovakiju), kā arī ar citām Eiropas Savienības asociētajām valstīm (Rumāniju, Bulgāriju, Kipru, Maltu un Slovēniju);

(3) sniedzot juridiska rakstura atzinumus par finansu un nodokļu jautājumus regulējošiem starptautisko līgumu projektiem; par līgumu projektiem par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās; par starptautisko līgumu projektiem par muitas un robežu jautājumiem; par starptautisko līgumu projektiem par starptautisko satiksmi u.c.

Starptautisko līgumu projektu izstrādāšanas procesā tiek izmantoti:

1. Latvijas Republikas tiesību akti

- Satversme;

- 13.01.1994. Latvijas Republikas likums “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”;

- Ministru kabinenta 14.06.94. noteikumu nr. 120 “Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumu” 12. nodaļa: “Kārtība kādā tiek izskatīti un reģistrēti Ministru kabineta vārdā parakstāmie starptautiskie līgumi”.

2. Starptautiskie līgumi (visus minēt nav iespējams, tādēļ ieskatam tiek nosaukti daži) u.c. tiesību akti.

- 1961. gada Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem;

- 1963. gada Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem;

- 1966. gada Starptautiskais pakts par civilajām un politiskajām tiesībām;

- 1969. gada Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām;

- 1957. gada Vienošanās par Eiropas Kopienu (Romas līgums);

- 1992. gada Eiropas Savienības līgums (Mastrihtas līgums);

- 1994. gada Vienošanās par Starptautiskā valūtas fonda izveidošanu;

- 1995. gada Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas harta, ieskaitot GATT (Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību) un pārejās pievienotās pievienošanās un daudzi citi.

Tieslietu ministrijas Starptautisko un salīdzinošo tiesību departamenta uzdevums, sniedzot juridiskos atzinumus, ir raudzīties, lai līguma projektu tekstā būtu visi tie elementi, kas nosaka starptautiskā līguma statusu. Līguma projektam tiek pievienots Ministru kabineta rīkojums vai likumprojekts.

Gadījumi, kad līgumprojektam tiek pievienots Ministru kabineta rīkojums

Ministru kabineta rīkojuma 1. punkts nosaka, ka starptautiskā līguma pamattekstam pievienotie protokoli, pielikumi vai deklarācijas ir līguma neatņemama sastāvdaļa.

Ministru kabineta rīkojuma 2. punktā tiek norādīta persona, kas ir pilnvarota parakstīt līgumu. Piemēram, Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs bez īpaša pilnvarojuma var vest sarunas par starptautisko līgumu noslēgšanu, saskaņot to tekstu un parakstīt šos līgumus saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” prasībām.

Ministru kabineta rīkojuma 3. punktā tiek norādīts, vai līgums pēc tā parakstīšanas tiek iesniegts Saeimā vai stājas spēkā citā kārtībā.

Praksē visbiežāk piemērotais risinājums ir tas, ka līgums tiek iesniegs apstiprināšanai Saeimā. Satversmē paredzēti divi kritēriji, kad ir nepieciešams apstiprinājums Saeimā:

(1) ja līgumā risināti likumdošanas ceļā izšķirami jautājumi (68. pants);

(2) ja līgumā risināti jautājumi, ka saistīti ar budžetu, valsts nodokļiem, muitas un dzelzceļa tarifiem un aizņēmumiem, kā arī ar amnestiju un valsts kases zīmju emisiju (81. pants).

Gadījumi, kad līgumprojektam tiek pievienots likumprojekts

Ir starptautiskie līgumi, kurus apstiprinot likumā atsevišķi jānosauc arī citi līgumam pievienotie dokumenti, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa. Likuma projektā tiek arī paredzēts, ka līgumam pievienotajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskais statuss kā pašam līguma tekstam. Tā kā starptautiskais līgums kļūst par likuma sastāvdaļu, tiek noteikts, ka izsludināts arī līgums.

Valoda starptautiskajos līgumos

(1) Līgums tiek izsludināts tikai latviešu valodā, ja noslēgtā līguma teksts ir latviešu valodā un ja strīdus situācijā noteicošais ir teksts latviešu valodā.

(2) Līgums tiek izsludināts latviešu valodā un citā valodā, ja noslēgtā līguma teksts ir latviešu valodā, bet strīdus situācijā noteicošais ir teksts citā valodā.

(3) Līgums tiek izsludināts citā valodā un tiek izsludināts tā tulkojums latviešu valodā, ja noslēgtā līguma teksts ir citā valodā.

Latvijas Republikas Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma arī deklarāciju par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos. 1995. gada 10. februārī, iestājoties Eiropas Padomē, Latvija parakstīja 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās vēlākos papildprotokolus. Pirms Saeima šo konvenciju ratificē, pašreiz notiek Latvijas Republikas likumdošanas atbilstības konvencijai pārbaudes un saskaņošanas darbi. Neatbilstības gadījumā Latvijas likumdošana tiek pakāpeniski koriģēta. Šajā darbā iesaistās arī Tieslietu ministrijas darbinieki kā pārstāvji darba grupā “Par Latvijas Republikas likumu un citu tiesību aktu saskaņošanu ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās 11. papildprotokolu”.

Kaut gan Satversmē vēl nav definēts starptautisko tiesību statuss Latvijas Republikas tiesību normu hierarhijā, praksē un vairākos likumos tiek atzīta starptautisko tiesību, konkrētāk starptautisko līgumu prioritāte pār nacionālajām tiesību normām.

Lai nacionālā likumdošana atbilstu Eiropas Savienības likumdošanai, Tieslietu ministrija savas kompetences ietvaros veicina arī to likumdošanas pilnveidošanas procesu, kas saistīts ar triju veidu starptautisko tiesību instrumentu esamību nacionālajā likumdošanā, atbilstību. Šie starptautisko tiesību instrumenti ir šādi:

(1) cilvēktiesību instrumenti;

(2) starptautiskie līgumi un konvencijas privāto starptautisko tiesību nozarē un tiesvedības procesuālajā kārtībā;

(3) starptautiskie līgumi un konvencijas, kas regulē starptautisko sadarbību krimināltiesību jomā.

Referāts nolasīts starptautiskajā seminārā "Tieslietu ministrijas loma tiesiskā valstī” Rīgā 1996.gada 17.aprīlī