Likumprojektu iesniegumi

Dokuments nr.776

Likumprojekts par grozījumu likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 27., 77. nr.; 1995, 5., 66. nr.) grozījumu un izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā:

“2. Pildot savas funkcijas, Privatizācijas aģentūra veic šādas darbības:

1) organizē valsts īpašuma objektu izsoles un objektu piedāvājumu konkursus;

2) veic valsts uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās ar vienlaicīgu to kapitāla daļu pārdošanu;

3) veic to valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību likvidāciju, attiecībā uz kurām ir pieņemts lēmums par to likvidāciju;

4) veic valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību administratora pienākumus likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktajā kārtībā;

5) veic citas ar valsts īpašuma privatizāciju saistītās darbības.”

 

Par likumprojektu

Grozījumu projekts likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” tiek iesniegts sakarā ar likumprojekta “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” izstrādāšanu.

Saskaņā ar likumprojektā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” ietvertajiem pārejas noteikumiem attiecībā uz valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) Privatizācijas aģentūrai tiek piešķirta jauna funkcija — likumā noteiktajos gadījumos veikt administratora pienākumus valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespējas procesā.

Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ē. Kaža

1996. gada 10. aprīlī

 

Dokuments nr.777

Likumprojekts par grozījumiem likumā “Par uzņēmējdarbību”

Izdarīt likumā “Par uzņēmējdarbību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42. nr.; 1991, 27./28. nr.; 1992, 22./23. nr.; 1993, 3./4., 12./13., 18./19., 20./21., 22./23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 29., 77. nr.; 1995, 59., 177. nr.; 1996, 64. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 15. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Individuāls uzņēmējs par sava uzņēmuma saistībām atbild ar visu savu īpašumu.”

2. Svītrot 15. panta ceturtās daļas pēdējo teikumu.

3. Aizstāt 34. panta pirmajā daļā vārdus “saskaņā ar likuma par bankrotu” ar vārdiem “saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””.

4. Svītrot 34. panta astoto daļu.

5. Izteikt 34. panta devīto daļu šādā redakcijā:

“Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka no likvidējamās sabiedrības īpašumā esošās mantas nav iespējams pilnībā apmierināt visu kreditoru likumīgās prasības, likvidatoriem ir jāpaziņo par to sabiedrības pārvaldes institūcijām un īpašniekiem, ieskaitot kapitāla daļu (akciju, paju, daļu) turētājus, un jāiesniedz tiesā pieteikums par maksātnespēju likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktajā kārtībā.”

6. Svītrot 34. panta desmito un vienpadsmito daļu.

 

Par likumprojektu

Grozījumu projekts likumā “Par uzņēmējdarbību” tiek iesniegts sakarā ar likumprojekta “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” izstrādāšanu.

Projekts precizē dažādu uzņēmējdarbības formu atbildību, lai pieskaņotu to jaunajam likumprojektam “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

Projekts paredz uzlikt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) likvidatoriem par pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu par likvidējamo uzņēmumu, ja likvidācijas gaitā atklājas, ka nav iespējams segt visus likvidējamā uzņēmuma parādus.

Projektā paredzēts svītrot prioritātes likvidējamā uzņēmuma parādu samaksas kārtībā, pieskaņojot to likumprojektam “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ē. Kaža

1996. gada 10. aprīlī

 

Dokuments nr.778

Likumprojekts par grozījumiem likumā

“Par līgumsabiedrībām”

Izdarīt likumā “Par līgumsabiedrībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 33. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”;”

2. Izteikt 35. pantu šādā redakcijā:

“35. pants. Ja līgumsabiedrība tiek likvidēta saskaņā ar šā likuma 33. panta 1., 2., 4. vai 5. punktu, likvidatorus ieceļ paši līgumsabiedrības dalībnieki, bet 3. punktā minētajā gadījumā — saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka no mantas, ar kuru nes atbildību likvidējamās līgumsabiedrības dalībnieki, nav iespējams pilnībā apmierināt visas kreditoru likumīgās prasības, likvidatoriem ir jāpaziņo par to līgumsabiedrības dalībniekiem un jāiesniedz tiesā pieteikums par maksātnespēju likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktajā kārtībā.”

 

Par likumprojektu

Grozījumu projekts likumā “Par līgumsabiedrībām” tiek iesniegts sakarā ar likumprojekta “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” izstrādāšanu.

Projekts paredz uzlikt likvidatoriem par pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu par likvidējamo līgumsabiedrību, ja likvidācijas gaitā atklājas, ka nav iespējams segt visus likvidējamās līgumsabiedrības parādus.

Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ē. Kaža

1996. gada 10. aprīlī

 

Dokuments nr.779

Likumprojekts par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā

Izdarīt Latvijas Kriminālkodeksā šādus grozījumus:

1. Izslēgt 161.4pantu.

2. Izteikt 161.7pantu šādā redakcijā:

“161.7pants. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) novešana līdz maksātnespējai

Par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) novešanu līdz maksātnespējai nolaidības dēļ, ja ar to nodarīts kaitējums citu personu likumiskajām mantiskajām interesēm,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem.

Par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) novešanu līdz maksātnespējai ar apzinātu rīcību (ļaunprātīgs bankrots), ja ar to nodarīts kaitējums valstij, pašvaldībai, citam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) vai personu tiesībām un likumiskajām interesēm,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz pieciem gadiem.”

3. Izteikt 161.9pantu šādā redakcijā:

“161.9pants. Kreditoru krāpšana

Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu kredīta saņemšanai —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par kredīta izmantošanu kredītlīgumā neparedzētiem mērķiem, ja ar to nodarīts materiāls kaitējums kreditoram,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz pieciem gadiem.”

4. Papildināt sesto A nodaļu ar jaunu 161.11; 161.12; 161.13 un 161.14pantu šādā redakcijā:

“161.11pants. Maksātnespējas peteikuma neiesniegšana

Par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu likumos paredzētajos gadījumos —

soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā.

161.12pants. Apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniegšana

Par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu, kurā tā izskatīšanas gaitā vai pēc tās ir konstatēta apzināti nepatiesu ziņu sniegšana vai patiesas informācijas slēpšana, kā rezultātā debitors varēja tikt vai tika nepamatoti atzīts par maksātnespējīgu (viltus maksātnespējas pieteikums), ja to iesniedzis debitors vai kreditors,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar naudas sodu līdz simta minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

161.13pants. Šķēršļu likšana maksātnespējas lietā no debitora puses

Par šķēršļu likšanu no debitora puses maksātnespējas lietas gaitā (tiesas, administratora un kreditoru sapulces pieprasītās likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai slēpšanu, izvairīšanos no piedalīšanās lietas izskatīšanā, pretlikumīgu īpašuma atsavināšanu maksātnespējas procesa laikā, īpašuma un darījumu slēpšanu, dokumentu slēpšanu, iznīcināšanu vai viltošanu un citām darbībām, kuras kavē maksātnespējas lietas gaitu)—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz pieciem gadiem.

161.14pants. Pārkāpumi maksātnespējas procesā

Par informācijas slēpšanu no tiesas un kreditoru sapulces, to maldināšanu, kā arī par darījumu veikšanu par labu vienam kreditoram vai kreditoru grupai uz citas kreditoru daļas rēķina, ko apzināti veicis administrators maksātnespējas procesā,—

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt administratora amatu maksātnespējas lietās uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par maksātnespējas procesa pārkāpumiem, ko veikuši kreditori vai citas procesā ieinteresētās personas,—

soda ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā.”

 

Pārejas noteikums

Krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir izdarīti līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim un kvalificēti pēc Latvijas Kriminālkodeksa 161.4; 161.7 un 161.9panta, nodarījuma kvalifikācija atstājama negrozīta.

 

Par likumprojektu

Grozījumu projekts Latvijas Kriminālkodeksā tiek iesniegts sakarā ar likumprojekta “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” izstrādāšanu.

Pašreiz spēkā esošais likums “Par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju un bankrotu” neparedz praktiski nekādu atbildības mehānismu. Jaunajā maksātnespējas likumprojektā ir noteikti atsevišķi pārkāpumi, par kuriem paredzētā atbildība tiek noteikta piedāvātajos grozījumos Kriminālkodeksā.

Noziegumi, par kuriem paredzēta atbildība maksātnespējas procesā, ir paredzēti sekojoši: ļaunprātīgs bankrots, pieteikuma par maksātnespēju neiesniegšana, apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniegšana, šķēršļu likšana maksātnespējas procesa gaitā, maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpumi.

Bez iepriekšminētajiem grozījumiem tiek piedāvāts grozīt 161.9pantu, kurš pašreizējā redakcijā paredz atbildību par kredītiestādes krāpšanu. Piedāvātajā grozījumā jēdziens “kredītiestāde” tiek aizstāts ar plašāku jēdzienu “kreditors”, lai aizsargātu citas personas, tai skaitā arī fiziskās, kuras uzstājas kā kreditori.

Izstrādātie grozījumi ir apspriesti un saskaņoti ar Latvijas prokuratūras pārstāvjiem, kuri šādus grozījumus atbalsta.

Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ē.Kaža

1996.gada 10.aprīlī

 

Dokuments nr.780

Likumprojekts par grozījumu likumā “Par pašvaldības uzņēmumu”

Izdarīt likumā “Par pašvaldības uzņēmumu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 17./18.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 15. nr.) grozījumu un izteikt 20. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka no likvidējamās pašvaldības uzņēmuma mantas nav iespējams pilnībā apmierināt visas kreditoru likumīgās prasības, likvidatoriem ir jāpaziņo par to pašvaldībai un jāiesniedz tiesā pieteikums par maksātnespēju likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktajā kārtībā.”

 

Par likumprojektu

Grozījumu projekts likumā “Par pašvaldības uzņēmumu” tiek iesniegts sakarā ar likumprojekta “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” izstrādāšanu.

Projekts paredz uzlikt pašvaldības uzņēmuma likvidatoriem par pienākumu iesniegt maksātnepējas pieteikumu par likvidējamo uzņēmumu, ja likvidācijas gaitā atklājas, ka nav iespējams segt visus likvidējamā pašvaldības uzņēmuma parādus.

Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ē.Kaža

1996. gada 10. aprīlī

 

Dokuments nr.781

Likumprojekts par grozījumiem likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”

Izdarīt likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992. 6./7., 17., 49./50.nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 2. panta otro daļu.

2. Svītrot 3. panta trešo daļu.

3. Papildināt 21. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka no likvidējamā individuālā (ģimenes) uzņēmuma (zemnieka vai zvejnieka saimniecības) mantas nav iespējams pilnībā apmierināt visas kreditoru likumīgās prasības, īpašniekam, kopīpašniekiem vai likvidatoram ir jāpaziņo attiecīgi pārējiem kopīpašniekiem vai īpašniekam un jāiesniedz tiesā pieteikums par maksātnespēju likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātājnespēju” noteiktā kārtībā.”

 

Par likumprojektu

Grozījumu projekts likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu” tiek iesniegts sakarā ar likumprojekta “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” izstrādāšanu.

Projekts paredz uzlikt īpašniekam, kopīpašniekiem vai likvidatoriem par pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu par likvidējamo uzņēmumu, ja likvidācijas gaitā atklājas, ka nav iespējams segt visus likvidējamā uzņēmuma parādus.

Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ē.Kaža

1996. gada 10. aprīlī

 

Dokuments nr.782

Likumprojekts par grozījumu likumā

“Par lauksaimniecības uzņēmumu

un zvejnieku kolhozu privatizāciju”

Izdarīt likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32. nr.; 1992, 39./40./41. nr.; 1993, 5./6. nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 90. nr.) grozījumu un izteikt 18. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“Ar kopsapulces lēmumu lauksaimniecības statūtsabiedrība var pārveidoties citā uzņēmējdarbības formā.”

 

Par likumprojektu

Latvijas Republikas likums “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” pieņemts 1991. gada 21. jūnijā. Likuma 18. panta 6. daļā iestrādāta norma, kas aizliedz sabiedrībām veikt reorganizāciju, t.i., pārveidoties citās uzņēmējdarbības formās. Likuma izstrādāšanas gaitā šāda norma tika iestrādāta tāpēc, lai privatizācijas sākumposmā nepieļautu izveidoto statūtsabiedrību atpakaļpārveidošanu par kopsaimniecībām. Šāda likuma norma savu uzdevumu pilnībā ir veikusi.

No 613 sākotnēji izveidotām lauksaimniecības statūtsabiedrībām uz 1996. gada 1. janvāri 459 sabiedrības jau pilnīgi likvidējušās vai uzsākušas pašlikvidāciju, bet turpina strādāt 154 statūtsabiedrības. Neviena no palikušajām sabiedrībām nav vairs tādā apjomā un sastāvā kā sākotnēji, jo 4 gadu darbības laikā ir nošķirta manta un izstājušies dalībnieki.

Pašreizējā likumdošana neatļauj lauksaimniecības sabiedrībām pārveidoties citās uzņēmējdarbības formās.

Sagatavotajos grozījumos likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” 18. panta 6. daļu paredzēts izteikt jaunā redakcijā. Tā paredz, ka sabiedrība, ja tā to vēlas, ir tiesīga lemt jautājumu par pārveidošanos citā uzņēmējdarbības formā.

Zemkopības ministrija sagatavoto likuma projektu par grozījumiem likuma 18. pantā atzinuma sniegšanai izsūtīja pašreiz strādājošajām 11 paju sabiedrībām. Saņemtajos atzinumos ir norādīts, ka šāda satura grozījums ir ārkārtīgi nepieciešams, lai apturētu katastrofālo lauksaimnieciskās ražošanas kritumu un juridiski nodrošinātu vēl atlikušo ražotspējīgo sabiedrību darbības turpināšanu un to ražošanas potenciāla saglabāšanu vismaz pašreizējā līmenī.

Pilnībā ir ievērotas Tieslietu un Ekonomikas ministriju iebildes par to, ka jaunizveidoto statūtsabiedrību reģistrācijā jāievēro Latvijas Republikas likuma “Par uzņēmējdarbību” prasības.

Zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A. Kauls

 

Dokuments nr.783

Likumprojekts par grozījumiem likumā “Par akciju sabiedrībām”

Izdarīt likumā “Par akciju sabiedrībām” (Latvijas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24./25. nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 96., 149. nr.; 1995, 139. nr.; 1996, 5. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 89. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju;”

2. Papildināt 91. pantu ar jaunu 5. daļu šādā redakcijā:

“5. Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka no likvidējamās akciju sabiedrības īpašumā esošās mantas nav iespējams pilnībā apmierināt visas kreditoru likumīgās prasības, likvidatoriem ir jāpaziņo par to akciju sabiedrības pārvaldes institūcijām un akcionāriem un jāiesniedz tiesā pieteikums par maksātnespēju likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktajā kārtībā.”

Uzskatīt līdzšinējo 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 12. daļu attiecīgi par 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. daļu.

 

Par likumprojektu

Grozījumu projekts likumā “Par akciju sabiedrībām” tiek iesniegts sakarā ar likumprojekta “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” izstrādāšanu.

Projekts paredz uzlikt akciju sabiedrību likvidatoriem par pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu par likvidējamo uzņēmumu, ja likvidācijas gaitā atklājas, ka nav iespējams segt visus likvidējamās akciju sabiedrības parādus.

Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ē. Kaža

1996. gada 10. aprīlī

 

Dokuments nr.784

Likumprojekts par grozījumiem likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”

Izdarīt likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 9./10., 23./24. nr.; 1992, 22./23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 149. nr.; 1996, 5. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 49. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju;”

2. Papildināt 51. pantu ar jaunu 5. daļu šādā redakcijā:

“5. Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka no likvidējamās sabiedrības īpašumā esošās mantas nav iespējams pilnībā apmierināt visas kreditoru likumīgās prasības, likvidatoriem ir jāpaziņo par to sabiedrības pārvaldes institūcijām un daļu turētājiem un jāiesniedz tiesā pieteikums par maksātnespēju likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktajā kārtībā.”

Uzskatīt līdzšinējo 5., 6., 7. un 8. daļu attiecīgi par 6., 7., 8. un 9. daļu.

 

Par likumprojektu

Grozījumu projekts likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” tiek iesniegts sakarā ar likumprojekta ”Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” izstrādāšanu.

Projekts paredz uzlikt SIA likvidatoriem par pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu par likvidējamo uzņēmumu, ja likvidācijas gaitā atklājas, ka nav iespējams segt visus likvidējamās SIA parādus.

Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ē. Kaža

1996. gada 10. aprīlī

 

Dokuments nr.785

Likumprojekts par grozījumu likumā “Par paju sabiedrībām”

Izdarīt likumā “Par paju sabiedrībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 23./24. nr.) grozījumu un papildināt49. pantu ar jaunu 10. daļu šādā redakcijā:

“10. Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka no likvidējamās paju sabiedrības īpašumā esošās mantas nav iespējams pilnībā apmierināt visas kreditoru likumīgās prasības, likvidatoriem ir jāpaziņo par to paju sabiedrības pārvaldes institūcijām un dalībniekiem un jāiesniedz tiesā pieteikums par maksātnespēju likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktajā kārtībā.”

Uzskatīt līdzšinējo 10., 11., 12. un 13. daļu attiecīgi par 11., 12., 13. un 14. daļu.

 

Par likumprojektu

Grozījumu projekts likumā “Par paju sabiedrībām” tiek iesniegts sakarā ar likumprojekta “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” izstrādāšanu.

Projekts paredz uzlikt likvidatoriem par pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu par likvidējamo paju sabiedrību, ja likvidācijas gaitā atklājas, ka nav iespējams segt visus likvidējamās paju sabiedrības parādus.

Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ē. Kaža

1996. gada 10. aprīlī

 

Dokuments nr.809

Likumprojekts par grozījumiem

Latvijas Civilprocesa kodeksā

Izdarīt Latvijas Civilprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Papildināt 88. panta pirmo daļu ar 12. punktu šādā redakcijā:

12) maksātnespējas pieteikuma iesniedzēji, kā arī administrators maksātnespējas lietās, iesniedzot parādnieka vārdā prasījumus pret trešajām personām.”

2. Izslēgt 119.1. panta pirmās daļas 8. punktā vārdus “un bankrotu”.

3. Papildināt 123. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja šī panta pirmajā un otrajā daļā minētās prasības saistītas ar maksātnespējas lietu, tās izskatāmas pēc attiecīgās maksātnespējas lietas piekritības.”

4. Izteikt 245. panta pirmās daļas 16. punktu šādā redakcijā:

“16) par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju.”

5. Izteikt trīsdesmit trešo F nodaļu šādā redakcijā:

“Trīsdesmit trešā F nodaļa

Lietas par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju

285.24. pants. Lietu piekritība

Lietu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespēju izskata apgabaltiesa pēc parādnieka juridiskās adreses.

285.25. pants. Termiņi maksātnespējas lietās

Tiesa izskata maksātnespējas pieteikumu ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā iesniegšanas tiesā.

Tiesa izskata maksātnespējas lietu ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā no maksātnespējas lietas ierosināšanas brīža.

Tiesa izskata citus likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un šajā nodaļā paredzētos jautājumus ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā no attiecīgā iesnieguma, pieteikuma vai sūdzības iesniegšanas tiesā brīža.

285.26. pants. Tiesas kompetence maksātnespējas lietās

Maksātnespējas lietās tiesa pieņem lēmumus un darbojas likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un šajā nodaļā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

Maksātnespējas lietās tiesas kompetencē neietilpst saimnieciska, ekonomiska un finansiāla rakstura jautājumu izlemšana, ja tas nav tieši noteikts likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

285.27. pants. Pieteikuma iesniegšana un reģistrācija

Maksātnespējas pieteikumu tiesā var iesniegt:

1) parādnieks vai parādnieka likvidatori;

2) kreditors vai kreditoru grupa;

3) administrators maksātnespējas lietā — par trešo personu, kurai ir parādu saistības pret administratora pārstāvēto parādnieku;

4) likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktās kompetentās valsts institūcijas.

Tiesnesis, pieņemot pieteikumu, pārbauda personas, kura nogādājusi pieteikumu tiesā, personību, pieprasot uzrādīt pasi. Ja pieteikuma iesniedzējs nevar uzrādīt pasi, pieteikums netiek pieņemts.

Maksātnespējas pieteikumi tiek reģistrēti tiesā atsevišķā caurauklotā grāmatā, kur tiek ierakstīts:

1) parādnieka nosaukums un adrese;

2) pieteikuma iesniedzēja nosaukums (vārds, uzvārds — fiziskām personām) un adrese;

3) pieteikuma iesniegšanas diena un laiks;

4) personas, kura nogādājusi pieteikumu tiesā, vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un personiskais paraksts;

5) personas, kura pieņēmusi pieteikumu, vārds, uzvārds, amats un personiskais paraksts.

285.28. pants. Lietu ierosināšana

Lēmumu par lietas ierosināšanu, par pieteikuma atstāšanu bez tālākvirzīšanas vai atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas.

Tiesnesis izskata maksātnespējas pieteikuma atbilstību likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” prasībām un lemj par maksātnespējas pazīmju esamību.

Konstatējot maksātnespējas pieteikuma atbilstību likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” prasībām un maksātnespējas pazīmju esamību, tiesnesis ierosina maksātnespējas lietu, ieceļ administratoru un nosaka tā atlīdzību saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” prasībām un nosaka lietas izskatīšanas termiņu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 285.25. pantu.

Ja tiesnesis konstatē, ka maksātnespējas pieteikums neatbilst likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” prasībām vai ka uz iesniegto pierādījumu pamata nav iespējams konstatēt maksātnespējas pazīmes attiecībā uz parādnieku, tiesnesis atstāj maksātnespējas pieteikumu bez tālākvirzīšanas, par ko ziņo pieteikuma iesniedzējam un nosaka viņam trūkumu novēršanai termiņu.

Ja tiesnesis konstatē, ka attiecībā uz parādnieku nav attiecināmas likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktās maksātnespējas pazīmes, tiesnesis pieņem motivētu lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu.

285.29. pants. Tiesas darbības, sagatavojot lietu izskatīšanai

Tiesnesis, sagatavojot lietu izskatīšanai, vienlaikus ar citām nepieciešamajām darbībām nekavējoties:

1) pieņem lēmumu brīdināt parādnieku:

a) ka viņa pienākums ir nekavējoties ziņot tiesai par pastāvīgās dzīvesvietas vai juridiskās personas adreses maiņu,

b) ka viņa neierašanās tiesā vai turpmākā neierašanās pēc kreditoru sapulces, auditora vai administratora izsaukuma, kā arī atteikšanās sniegt pieprasītos paskaidrojumus nav atzīstama par šķēsli procesuālajām darbībām, lai viņu izsludinātu par maksātnespējīgu,

c) par atbildību saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un Latvijas Kriminālkodeksu;

2) pieprasa no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ziņas par tā finansiālo stāvokli (pēdējo bilanci un kreditoru un trešo personu, kurām ir parādu saistības pret parādnieku sarakstu), kā arī citas ziņas, kurām pēc tiesas vai parādnieka ieskatiem, ir nozīme maksātnespējas lietas izskatīšanā.

Ne vēlāk kā trīs dienas pirms noteiktā lietas izskatīšanas termiņa tiesnesis nosaka administratora nodrošinājuma apjomu saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” prasībām.

Līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu tiesa atstāj bez izskatīšanas nodrošināto un nenodrošināto kreditoru vispārējā kārtībā iesniegtos prasījumus pret parādnieku. Lēmumā par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas tiesa norāda par maksātnespējas lietas ierosināšanu pret parādnieku, šajā maksātnespējas lietā iecelto administratoru un prasījumu iesniegšanas termiņiem.

285.30. pants. Prasītāja atteikšanās no prasības, prasības priekšmeta grozīšana un pušu mierizlīgums

Maksātnespējas lietās nav pieļaujama prasības priekšmeta grozīšana.

Maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs nav tiesīgs atteikties no prasības.

Pušu mierizlīgumu maksātnespējas lietās regulē likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

285.31. pants. Lietu izskatīšana

Lietu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespēju tiesa izskata lēmumā par maksātnespējas lietas ierosināšanu noteiktajā termiņā.

Uz tiesas sēdi tiesa aicina parādnieku un kreditorus, kuri iesnieguši pieteikumus, ieinteresētās personas, kā arī kompetentās valsts institūcijas pārstāvi, ja lieta ierosināta pēc šīs institūcijas pieteikuma.

Lietas izskatīšanas gaitā tiesa un maksātnespējas pieteikumu un parādnieku vai citu personu iesniegto ziņu pamata pārbauda, vai uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ir likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktās maksātnespējas pazīmes.

285.32. pants. Tiesas lēmums par maksātnespēju

Ja tiesa konstatē uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas pazīmes, tiesa pieņem lēmumu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atzīšanu par maksātnespējīgu.

Pieņemot lēmumu par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu, tiesa:

1) lemj par administratora atcelšanu, ja viņš nav iesniedzis nodrošinājumu likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” paredzētajā kārtībā;

2) ja tiesa saskaņā ar šī panta otrās daļas 1. punktu ir atcēlusi administratoru,tā lemj par cita administratora iecelšanu;

3) pieņem lēmumu apturēt parādnieka tiesības rīkoties ar savu īpašumu, kā arī ar trešo personu mantu, kas atrodas viņa valdījumā vai turējumā, un nodod šīs tiesības administratoram;

4) pieņem lēmumu apturēt visu parādnieka pārvaldes institūciju darbību;

5) pieņem lēmumu par tiesvedības apturēšanu pret parādnieku citās pret viņu ierosinātajās civillietās;

6) pieņem lēmumu par piespriesto, bet no parādnieka faktiski nepiedzīto summu piedziņas apturēšanu;

7) pieņem lēmumu par soda sankciju un procentu uzskaitīšanas apturēšanu ar maksātnespējas lietas ierosināšanas brīdi;

8) uz administratora iesniegtā parādnieku pārstāvju saraksta pamata nosaka parādnieka pārstāvju loku, kuriem ir obligāti jāpiedalās lietā un jāsniedz informācija pēc tiesas, kreditoru sapulces vai administratora pieprasījuma, un brīdina tos par atbildību saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un Latvijas Kriminālkodeksu;

9) pēc administratora pieteikuma nosaka saīsinātu nodrošināto un nenodrošināto kreditotu prasījumu pieteikšanas termiņu.

285.33. pants. Maksātnespējas iestāšanās brīdis

Ja tiesa pieņem lēmumu par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu, parādnieks, uzskatāms par maksātnespējīgu no maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas brīža.

Ja tiesa konstatē, ka parādnieks ir pārkāpis likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteikumus par pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu, tiesa var lemt par maksātnespējas iestāšanos no pierādītās faktiskās maksātnespējas iestāšanās brīža.

285.34. pants. Tiesas darbības pēc maksātnespējas pasludināšanas

Ja tiesa pieņēmusi lēmumu atzīt parādnieku par maksātnespējīgu, turpmākajā lietas izskatīšanas gaitā tā pieņem lēmumus likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” norādītajos jautājumos, tai skaitā:

1) apstiprina kreditoru sapulces lēmumus;

a) par mierizlīguma pieņemšanu,

b) par sanācijas plāna pieņemšanu,

c) par bankrota procedūras uzsākšanu un parādnieka īpašuma sadales plāna apstiprināšanu;

2) izskata sūdzības par parādnieka, administratora, kreditora, kreditoru sapulces un kreditoru komitejas lēmumiem un darbībām, ja ievērota likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktā pirmstiesas strīdu izskatīšanas kārtībā;

3) izskata un apstiprina administratora atzinumu par faktiskās maksātnespējas cēloņiem un likumpārkāpumu gadījumā pieņem lēmumu par materiāla virzīšanu vainīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības;

4) seko likumības ievērošanai maksātnespējas lietas gaitā un pieņem blakus lēmumus attiecībā uz maksātnespējas procesa likumību;

5) atceļ nelikumīgus administratora un kreditoru sapulces lēmumus, pamatojoties uz administratora, nodrošināto un nenodrošināto kreditoru vai kreditoru grupas, kreditoru komitejas, kreditoru sapulces, parādnieka vai kompetentu valsts insitūciju iesniegumu, vai pēc savas iniciatīvas;

6) pamatojoties uz administratora iesniegumu, izskata strīdus par parādnieka darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem atbilstoši likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteikumiem;

7) izbeidz tiesvedību maksātnespējas lietā saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un šīs nodaļas noteikumiem.

285.35. pants. Tiesas izdevumi maksātnespējas lietās

Ar lietas izskatīšanu saistītos uzdevumus apmaksā no parādnieka mantas likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktajā kārtībā.

285.36. pants. Tiesvedības izbeigšanas pamats un kārtība

Tiesvedība maksātnespējas lietā tiek izbeigta ar tiesas lēmumu, ja:

1) lietas izskatīšanas gaitā nav konstatētas maksātnespējas pazīmes;

2) parādnieks nokārto visas savas saistības;

3) parādnieks nokārto visas savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš un pēc parādu samaksas parādnieka aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu;

4) parādnieka īpašumā esošā manta nav pietiekama maksātnespējas procesa administrācijas izdevumu segšanai;

5) līdz kreditoru pretenziju pieteikšanas termiņa beigām nav pieteicies neviens kreditors;

6) noslēgts mierizlīgums un pilnībā izpildīti tā noteikumi;

7) notikusi sanācija, kuras rezultātā parādnieks ir pilnībā izpildījis savas saistības;

8) pabeigta bankrota procedūra;

9) tiesa konstatē nepamatota vai apzināta nepatiesa maksātnespējas pieteikuma gadījumu.

Ja tiesa konstatē apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma gadījumu, tā pieņem lēmumu par materiāla virzīšanu vainīgo personu saukšanai pie atbildības saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un Latvijas Kriminālkodeksu”.

6. Papildināt 418. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Vēršot piedziņu uz valsts vai pašvaldību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību īpašuma objektiem, jāievēro likumi, kas reglamentē to privatizācijas kārtību. Nav uzsākama tiesas piedziņa pret valsts vai pašvaldību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību, kas ir nodota privatizācijai, bet uzsāktā tiesas piedziņa tiek apturēta.”

 

Par likumprojektu

Grozījumu projekts Latvijas Civilprocesa kodeksā tiek iesniegts sakarā ar likumprojekta “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” izstrādāšanu.

Pašreiz spēkā esošā nodaļa, kura regulē sevišķo tiesāšanas kārtību maksātnespējas un bankrotu lietās, ir balstīta uz likumu “Par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju un bankrotu”. Jaunais likumprojekts “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” tiek balstīts uz citiem konceptuālajiem principiem, kas rada nepieciešamību grozīt pastāvošo tiesvedības kārtību attiecībā uz šo lietu un ar tām saistīto jautājumu izskatīšanu. Tas galvenokārt attiecas uz tiesas lomas samazināšanu un kreditoru kolektīvās darbības lomas palielināšanu maksātnespējas procesā.

Grozījumu projekts Latvijas Civilprocesa kodeksā atbilst principiem, kuri ir iestrādāti likumprojektā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, un tie nav aplūkojami atrauti viens no otra.

Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ē.Kaža

1996. gada 10. aprīlī