• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Skolu valdes un izglītības inspektori, par nākamo mācību gadu domājot. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.05.1996., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40128

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

10.05.1996., Nr. 82

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MINISTRIJU ZIŅAS

Skolu valdes un izglītības inspektori, par nākamo mācību gadu domājot

Vakar, 8.maijā, Izglītības un zinātnes ministrijā notika skolu valžu priekšsēdētāju un izglītības valsts inspektoru kārtējais seminārs — šajā mācību gadā pēdējais, tāpēc saruna notika galvenokārt par nākamo mācību gadu.

Izglītības un zinātnes ministra palīgs Jānis Kļaviņš informēja par izglītības aktualitātēm un izglītības procesa sakārtošanas darbu. Čpaša uzmanība pašlaik tiek veltīta bērnu tiesību aizsardzībai, tuvojas noslēgumam to dokumentu sagatavošana, kuri attiecas uz bērnu uzskaites kārtību valstī un regulē bērnu tiesību aizsardzības centru veidošanu. Tiek risināts jautājums par speciālo skolu pakļautību, valsts nozīmes statusa piešķiršanu atsevišķām kultūras un mācību iestādēm. Ar 1.septembri astoņas mācību iestādes sāks darboties valsts ģimnāzijas statusā.

Izglītības valsts ministrs Jānis Gaigals informēja par Daremas universitātē (Lielbritānija) nesen gūto pieredzi, piedaloties starptautiskā seminārā “Programmu veidošana uzņēmējdarbības izglītībā Viduseiropas un Rietumeiropas skolās un koledžās”. Latvija programmā iesaistījusies 1995.gadā. IZM “Know How Fund” un Daremas universitātes kopīgā projekta ietvaros ir tapusi grāmata “Uzņēmība un uzdrīkstēšanās”. Tā domāta visu priekšmetu skolotājiem un palīdzēs veidot skolēnos uzņēmību, patstāvību, mērķtiecību un citas īpašības un spējas, kas nepieciešamas dzīvē.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Dzintars Ābiķis semināra dalībniekiem pastāstīja par izglītības likumprojekta izstrādāšanu. Pašlaik komisija izvērtē visus iesniegtos priekšlikumus. Būtiskākie jautājumi, kas prasa īpašu izvērtējumu, ir likumprojektā iekļautās normas par sākumskolas pāreju no 4 klašu sistēmas uz 6 klašu sistēmu, obligātā izglītības vecuma palielināšana līdz 18 gadiem, pāreju uz mācībām valsts valodā visās valsts finansētajās izglītības iestādēs, sākot ar 2005.gadu.

Dzintars Ābiķis atzīmēja, ka valsts budžets pildās labāk, nekā bija paredzēts, tāpēc ir pamats runāt par iespēju ar 1.septembri palielināt skolotāju algas. Lai sakārtotu izglītības finansēšanu, jāmaina esošā budžeta sastādīšanas kārtība, saskaņā ar kuru budžetu faktiski nosaka Finansu ministrija atkarībā no iepriekšējā gada budžeta. Lai ietekmētu šos procesus, jārada kārtība, saskaņā ar kuru Saeima nosaka valsts budžeta procentuālo sadalījumu pa nozarēm. Tā deputāti varētu reāli demonstrēt savu izpratni par izglītības prioritāti, kas ierakstīta gandrīz visu politisko partiju programmās.

Izglītības un zinātnes ministra padomniece Baiba Pētersone uzsvēra, ka izglītības turpināšanu līdz 18 gadu vecumam nepieciešams fiksēt likumā, lai valsts uzņemtos pienākumu arī pret šo iedzīvotāju grupu. Tā nedrīkst pārvērsties par formālu skolēnu turēšanu skolās. Atbilstoši nepieciešamībai jāparedz profesionālās izglītības iespējas vai iespējas mācīties speciālās skolās. Vidējās izglītības pāreja tikai uz valsts valodu iekļaujas kopējā valsts pasākumu kompleksā. Process ir sācies, tam paredzēti lieli ārvalstu līdzekļi, notiek pedagogu izglītošanas pasākumi.

Vispārējās izglītības departamenta direktors Aldis Baumanis informēja klātesošos par situāciju, kāda veidojas pedagogu darba samaksas jomā. Sākot algu reformu, 1995.gadā tika izvirzīti divi uzdevumi. No tiem īstenots tikai viens — panākts, lai labāk kvalificēti skolotāji saņemtu lielāku algu. Diemžēl, tā kā nav izpildīts otrais uzdevums — kopējais algu palielinājums, tad pieaug kvalificētāko pedagogu darba slodze. Ja ilgstoši saglabāsies šāds stāvoklis, rezultātā nākotnē radīsies daudz lielākas izmaksas. Ministrijā ir sagatavoti dokumenti, kas tiks izskatīti valdībā un Saeimā. Tie nosaka, kā risināt šos jautājumus, īstenojot jau esošos Saeimas un valdības lēmumus. To īstenošana ir atkarīga no valsts budžeta ieņēmumiem un tā sastādīšanas principiem turpmākajos gados, jo ar paredzēto IZM budžeta apjomu 1997.gadam to nevar nodrošināt.

Par skolēnu zināšanu vērtēšanas organizāciju pastāstīja Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītājs Guntis Vasiļevskis.

Izglītības un zinātnes ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!